Krievijas iebrukums Ukrainā šobrīd ir daļēji apturējis tirdzniecību starp Latviju un Ukrainu, jo Ukrainas valūtas vērtība strauji krītas un nav reālu un drošu piegādes ķēžu. Tāpat ir stājušās spēkā sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas praktiski izslēdz gan eksporta, gan importa iespējas uzņēmumu starpā un drīzumā radīs materiālu deficītu vairākās nozarēs.

Vairs nav runu par to, ka kāds vēlētos tirgus saglabāt, bet gan par ietekmes apmēru apzināšanu un alternatīvu meklēšanu. Finanšu nozare strādā pie sankciju ieviešanas Jaunās sankcijas ir pastiprinājušas jau līdz šim noteiktās finanšu sankcijas, ierobežojot Krievijas piekļuvi kapitāla tirgiem, kā arī Krievijas finanšu sistēmu un ekonomiku kopumā, vēršoties pret lielajām Krievijas bankām.

“Praksē tas nozīmē, ka šobrīd maksājumi no sankcionētajām iestādēm un personām netiek pieņemti – tiek atgriezti, aizturēti pārbaudei vai arī iesaldēti. Arī Krievijas valsts maksājumi tiek iesaldēti. Ja Krievijas banka nav sankcionēta, tad privātpersonu maksājumi notiek bez būtiskiem traucējumiem, taču tiek pārbaudīti,” Dienas Biznesam sacīja Finanšu nozares asociācijas komunikācijas vadītāja Sabīne Spurķe.

Vajadzīgi kopīgi valstu iepirkumi

“Kopainu šobrīd raksturot ir ļoti grūti. Ietekme ir visās sfērās un nozarēs. Skaidrs, ka sadārdzināsies viss. Ja vēl nesen Dienas Biznesam intervijā sacīju, ka Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ir apdraudēta, tad šobrīd tas ir vēl vairāk. Runājot par enerģijas izmaksām un materiāliem, vislielākā Krievijas iebrukuma ietekme būs kokrūpniecībā, metālapstrādē un ķīmiskajā rūpniecībā. Ja līdz šim nozares bija apgrūtinātas, tad patlaban būs vēl lielāki apgrūtinājumi,” pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Tiknuss.

Uzreiz arī uzdevām jautājumu par iespējamiem risinājumiem un to, kas būtu jādara, un atšķirībā no valsts institūcijām M. Tiknusa norāde bija nevis par atbalstu finansiāli, bet gan par materiālu deficīta likvidāciju. Proti, rezerves Latvijas ražotājiem vēl ir, un ražošana neapstāsies vēl mēnesi, tomēr materiāli un enerģija ir nepieciešami, bet piegāžu virziens jāmaina.

“Ja plānojam iepirkt materiālus no citiem kontinentiem vai valstīm, kas tos var piegādāt, mums ir pārāk neliels tirgus, lai atsevišķi nodrošinātu nepieciešamos pirkumu apjomus, tādēļ ir jādomā Baltijas un, iespējams, pat plašākā mērogā. Ir jāvienojas valstīm par kopīgiem iepirkumiem, lai nodrošinātu materiālus visam Baltijas tirgum, iespējams, piedaloties arī Somijai vai vēl kādai valstij,” uzsvēra M. Tiknuss. Kopumā viņš spēj situāciju uztvert optimistiski. Proti, mēs šajā materiālu un enerģijas krīzē neesam vieni, un kaimiņiem ir līdzīgas problēmas, kas ir priekšnoteikums kopīgiem risinājumiem un sadarbībai. “No pavasara sākas jaunais enerģijas cikls, un vēl ir laiks domāt par nākamo ziemu, bet par materiāliem ir jādomā jau šobrīd, lai ražošana neapstātos,” tā Eksportētāju asociācijas vadītājs M. Tiknuss.

Visu rakstu "Krievijas agresija Ukrainā nozīmē smagus izaicinājumus Latvijas ražošanai" lasiet 8.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!