Pēdējie mēneši finanšu tirgū bijuši trauksmaini, un nākotnē ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā risināsies atsevišķi ļoti būtiski jautājumi. Tas tad arī, visticamāk, diktēs to, kāds galu galā būs tirgus dalībnieku vadošais noskaņojums.

Pašlaik pamata pieņēmums ir, ka visu pasauli gaida vājāka tautsaimniecības izaugsme, kur turpināsies, piemēram, Ķīnas tautsaimniecības atvēsināšanās. Tāpat tiek gaidīts, ka pa bremzēm uzspiedīs pasaulē lielāko uzņēmumu peļņas un ienākumu pieaugums, par ko jau brīdinājuši vairāki globālie korporatīvie līderi.

Pirmkārt neskaidrība saistīta ar tirdzniecības karu tēmu, kas šobrīd, šķiet, veido globālo ekonomikas sarežģījumu prognožu nesošo konstrukciju. Šis kariņš pagaidām visasāk izpaužas starp ASV un to pašu Ķīnu. Ja protekcionisms saasināsies, tam droši vien būs lielāka negatīva ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi, un nav pat izslēgts pa kādai recesijai, ja sāk materializēties negatīvie efekti kaut vai no pašu stresa - finanšu tirgus un ekonomiku kā tādu var ievainot bailes, ka kritums ir kaut kur tepat aiz stūra. Šajā ziņā visu nevar vērtēt viennozīmīgi, un tam pašam ASV prezidentam jāsāk briest nākamā gada vēlēšanām, kurām diez vai ideāls fons būtu kādas plašākas ekonomikas grūtības (tas ļauj cerēt uz minēto kariņu atslābumu).

Desmitiem tūkstoši Holivudas aktieru piektdien sāks streiku, praktiski apturot milzīgās kino un televīzijas nozares darbību.

Ekrāna aktieru ģilde (SAG-AFTRA) paziņoja par streiku pēc tam, kad aktieru sarunas ar studijām par viņu prasībām saistībā ar atalgojuma samazināšanos un mākslīgā intelekta radītajiem draudiem beidzās bez vienošanās.

"Šis ir vēstures mirklis, patiesības mirklis - ja mēs tieši tagad nerīkosimies ar lepnumu un pārliecību, tad mēs visi būsim nelaimē," preses konferencē paziņoja SAG-AFTRA prezidente Frana Drešere pēc valdes vienprātīga balsojuma par streiku.

Streiks oficiāli sāksies piektdien plkst.10 pēc Latvijas laika, un tajā aktieri pievienosies scenāristiem, sākot pirmo Holivudas "dubultstreiku" kopš 1960.gada.

Scenāristi jau kopš 2.maija protestē pie "Disney", "Netflix" un citu studiju galvenajiem birojiem, piedaloties līdz šim ilgākajā un plašākajā streikā, ko rīko ASV Scenāristu ģilde.

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Finansiāla palīdzība Spānijai nav nepieciešama, valsts ir konkurētspējīga un ilgtspējīga, pavēstījis ekonomiskās krīzes nomocītās valsts ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss.

Uzvirmojušas baumas, ka Spānijai, kas jau lūgusi palīdzību savam banku sektoram, varētu būt nepieciešams pilna apmēra aizdevums. Starptautisko palīdzību Madride varētu lūgt pat šajā nedēļas nogalē. To noliedzis Spānijas ekonomikas ministrs, kurš, uzstājoties ar runu Londonas Ekonomikas skolā, sacījis, ka aizdevums viņa valstij nebūs vajadzīgs vispār.

Lai cīnītos ar ekonomiskajām nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu, kura ietvaros valsts tēriņus nākamgad iecerēts samazināt par 13 miljardiem eiro. Spānijas premjera Marjano Rahoja vadītā valdība uzsver, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Patlaban Spāniju skārusi recesija, bet bezdarba līmenis valstī pietuvojies 25 procentiem.

Madride riskē no jauna saasināt eirozonas parādu krīzi, ja Spānijai neizdosies atkārtot Itālijas sekmes ar investoru uzticības atjaunošanu. Bezdarbs valstī sasniedzis rekordlielus apjomus, bet «sliktu kredītu» ietekme uz valsts bankām ir augstākajā līmenī kopš 1994. gada, vēsta Reuters.

Aizvadītajā gadā, kad Itālijas parādzīmju likmes pārsniedza 7%, situāciju normalizēja Eiropas Centrālās bankas (ECB) finanšu injekcijas Eiropas Savienības (ES) banku sistēmā. Šā gada sākumā Spānijas un Itālijas aizņemšanās maksas samazinājās, taču Madride pamatīgi pārsteidza finanšu tirgus, kad pavēstīja, ka pērn tai nav izdevies sasniegt paredzētos budžeta deficīta mērķus un pārskatīja deficīta mērķi šim gadam.

«Situācija ar Spāniju ļoti ātri ir pasliktinājusies. Mēs uz Spāniju skatāmies kā uz nākošo satricinājuma avotu,» aģentūrai Reuters sacīja investīciju kompānijas RWC Partners pārstāvis Pīters Olvraits (Peter Allwright).

Lai glābtu valsts finanšu problēmu nomocītās bankas Spānija lūgs Eiropas palīdzību jau sestdien, tādējādi kļūstot par ceturto valsti, kurai kopš eirozonas krīzes sākuma tas bijis jādara, aģentūrai Reuters pavēstījuši anonīmi avoti Eiropas Savienībā (ES) un Vācijā.

Aģentūrai četri ES augstākā līmeņa ierēdņi norādījuši, ka sestdien paredzēta eirozonas finanšu ministru videokonference, kuras laikā tiks pārrunāta palīdzības piešķiršana Spānijai.

Arī analītiķi, citējot pazīmes tirgos, apgalvo, ka Spānijai tiks piešķirta finanšu palīdzība jau tuvākajā laikā. «Izskatās, ka tas notiks šajā nedēļas nogalē. Izskatās, ka finanšu glābšanas apmērs jau ir izlemts un tas notiks izmantojot Eiropas stabilizācijas fondu,» AFP sacīja brokeru sabiedrības Inversis pārstāvis Deivids Navarro.

Tomēr Spānijas Ekonomikas ministrija noliedz, ka tai būtu kaut kas zināms par sestdien plānotu konferenci, kurā paredzēts vienoties par finanšu palīdzības piešķiršanu Madridei.

Eirozonas finanšu ministri vienojušies par 30 miljardu eiro piešķiršanu Spānijai, lai palīdzētu tās banku sistēmai. Oficiālu memorandu plānots noslēgt jūlija otrajā pusē, pavēstījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

Tāpat panākta vienošanās, ka Spānijai tuvāko divu gadu laikā budžeta deficīts jāsamazina līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Spānijas budžeta deficīts šogad paredzēts 6,3% apmērā no IKP.

Apmaiņā pret finanšu palīdzību Spānijai nāksies veikt reformas banku sistēmā kopumā, kā arī atsevišķās valsts bankās. «Atsevišķām bankām tiks ieviesti specifiski nosacījumi, bet finanšu sektora uzraudzība tiks stiprināta,» sacīja Ž. K. Junkers.

Tikmēr Spānijas premjers Mariano Rahojs solījis spert papildus soļus, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, kā arī norādījis, ka Eiropai ir jāpilda savi solījumi, cik vien ātri iespējams.

Neskatoties uz atsevišķu analītiķu piesauktajiem sliktākajiem scenārijiem, nepastāv eirozonas sabrukuma iespēja, pavēstījis Eirozonas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, norādot, ka bloks neizbēgami tuvojas ciešākai integritātei starp dalībvalstīm, vēsta Reuters.

Sarunā ar Francijas laikrakstu Le Monde M. Dragi norādīja, ka eiro nav apdraudēts un analītiķi tikai iedomājoties eirozonas sabrukumu. «Viņi neatzīst ne mūsu līderu investēto politisko kapitālu, ne eiropiešu atbalstu vienotajai valūtai. Eiro ir neatgriezenisks,» sacīja M. Dragi.

Tomēr ilgtermiņa eiro vajadzēs ciešāku eirozonas valstu integrāciju. «Virzība uz finanšu, budžeta un politisko savienību, manuprāt, ir neizbēgama. Tas novedīs pie jaunu starptautisku spēlētāju izveidošanās,» norādīja M. Dragi.

M. Dragi arī uzsvēra, ka ECB nevar aktīvi iesaistīties eirozonā valdošās situācijas atrisināšanai, jo to neļaujot bankas mandāts. Jūnijā eirozonas līderi vienojās, ka ECB tiks paplašinātas banku uzraudzības funkcijas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Autobrava (FIAT, Alfa Romeo, JEEP, Hyundai, Isuzu, Suzuki, SsangYong un Seat autorizētais pārstāvis Latvijā) direktors Andris Sivickis. «Esam viens no jaunākajiem auto nozares uzņēmumiem Latvijā un 2015.gada oktobrī svinējām savu piecu gadu jubileju. Manā vadībā katru jaunu gadu attiecībā pret iepriekšējo noslēdzam ar vairāk nekā 40% vispārējā apgrozījuma apjomu pieaugumu. Esam komanda un savu rezultātu sasniedzam kopā,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

– Esmu kopā ar motorizēto tehniku no 14 gadu vecuma, kad sāku aizrauties ar kartingu. Nozares izvēle jau bija skaidra tajā mirklī. Un man vienmēr ir patikuši izaicinājumi un atrašanās ārpus komforta zonas. Uzsākot savas gaitas SIA Autobrava, pieņēmu dzīves izaicinājumu. Savukārt, par izaicinājuma dinamiku esmu atbildīgs pats un droši varu apgalvot, ka dinamikas netrūkst!

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Aizvadītās nedēļas nogalē skaistu mirkli augstu mākoņos piedzīvoja ne vien kāds jauns pāris, bet arī visi aviokompānijas airBaltic reisa Londona-Rīga pasažieri, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kā pavēstījusi kāda ceļotāja, kura svētdien pēcpusdienā atgriezās mājās no Londonas, tad neilgi pirms nolaišanās aviokompānijas airBaltic lidmašīnā tika piedzīvots aizkustinošs mirklis - no pilota kabīnes iznāca viens no pilotiem, lai visu klātbūtnē uzrunātu savu mīļoto meiteni un lūgtu viņas roku.

Sazinoties ar Air Baltic Corporation korporatīvo komunikāciju viceprezidentu Jāni Vanagu, Neatkarīgā guvusi apstiprinājumu, ka šāds jauks notikums tik tiešām ir bijis. Turklāt par tā liecinieku esot kļuvis arī kāds liela Londonas laikraksta žurnālists, kurš atzinis, ka mirklis bijis tik tiešām aizkustinošs un par to esot priecājušies visi pasažieri.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte. Smagākos brīžos atceros viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorena Bafeta citātu: «Tu nevari kontrolēt okeānu, bet vari iemācīties sērfot caur viļņiem.»

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam viena no privātajām koledžām Latvijā.

2. Esam pārdzīvojuši finanšu krīzi un iemācījušies atrisināt problēmas.

3. Uzņēmuma panākumus nosaka darbinieki, un mums viņi ir profesionāļi savā jomā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

ASV viesnīcu ķēde Starwood Hotels otrdien pārņēmusi luksusa viesnīcu Havanā, kļūstot par pirmos ASV viesnīcu gigantu ar savu filiāli Kubā.

Viesnīca, kas pārdēvēta par Cuba Four Points by Sheraton, agrāk atradās Kubas armijas pārziņā.

Numuriņi viesnīcā pieejami, sākot no 246 ASV dolāriem par nakti, liecina viesnīcas mājaslapā pieejamā informācija. Viesnīcā ir 186 numuriņi.

«Tas ir unikāls mirklis, īpašs mirklis» - būt pirmajai ASV bāzētajai viesnīcu kompānijai, kas 55 gadu laikā sākusi darbu Kubā, otrdien paziņoja Starwood Hotels Latīņamerikas īpašumu pārvaldītājs.

Starwood Hotels, kas ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem viesnīcu sektorā, ir vairāk nekā 1300 īpašumu aptuveni 100 valstīs.

Drīzumā kompānija pārņems savā ziņā vēl vienu Kubas viesnīcu Inglaterra, kas pirmo reizi durvis vēra 1875.gadā.

Krievijas uzņēmums "Afina Pallada" atsācis pārrunas par iespējamo maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs iegādi, apstiprina Afina Pallada pilnvarotais pārstāvis Latvijā, prezidenta padomnieks Sergejs Pisarčuks.

«Mums ir interese par Liepājas metalurga iegādi, jo tagad ir pazuduši tie šķēršļi, kas iepriekš mums traucēja investēt uzņēmumā. Esam gatavi pirkt Liepājas metalurgu un atsākt produkcijas ražošanu,» uzsvēra Pisarčuks.

Jau ziņots, ka oktobra beigās Afina Pallada izplatīja paziņojumu, kurā tika norādīts - uzņēmums pieņēmis lēmumu patlaban nesteigties ar investīcijām Liepājas metalurgā, līdz kamēr kreditori vai akcionāri nepiedāvās skaidru un drošu investīciju vidi ar garantijām līdz tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna beigām.

Paziņojumā bija teikts, ka «skaidrības par apstākļu radīšanu investora ienākšanai nav vēl šodien, jo dažādi paziņojumi presē, kurus sniedz Liepājas metalurga vadība un kontrolējošie akcionāri, ir ļoti pretrunā tām vēlmēm, kuras sagaida visas ieinteresētās puses, lai rūpnīca atsāktu darbu».

Pēc ilgi gaidītās jaunākās Microsoft operētājsistēmas Windows 8 prezentācijas, kompāniju sagaida grūtāks darbs – pārliecināt lietotājus un mobilo ierīču tirgu dot iespēju Windows 8.

Tehnoloģiju nozares ekspertu reakcija saistībā ar Microsoft Windows 8, kā arī planšetdatoru Surface ir dažāda. Analītiķi norāda, ka Windows 8 ir Microsoft «patiesības mirklis», kurš noteiks, vai tehnoloģiju gigantam izdosies nosargāt savu dominējošo vietu tirgū, raksta Wall Street Journal.

Microsoft un tās partneriem ir pietiekoši «dziļas kabatas», lai Windows 8 operētājsistēmas reklamēšanai varētu tērēt miljoniem ASV dolāru. Tomēr eksperti norāda uz patērētāju pagaidām nezināmu reakciju, kā arī Windows 8 piemērotu lietojumprogrammu trūkumu. Tā, piemēram, datoru ražotājs Acer ceturtdien samazinājis savas pārdošanas apjomu prognozes, daļēji norādot uz pircēju zemo interesi par Windows 8. Izaicinājumus rada arī pats tirgus, kurā aizvien nozīmīgāku lomu spēlē tādas mobilās ierīces kā planšetdatori. Šajā jomā Microsoft nāksies spēkoties ar tādiem milžiem kā Apple un Samsung.

Maksājumu karšu norēķinu dati dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, kurus Latvijas Banka sāka publicēt pavisam nesen, parāda mūsu tēriņu dinamiku divos pandēmijas gados, liecinot gan par pirkšanas paniku 2020. gada martā, aprīlī, gan pandēmijā cietušajām nozarēm.

"Pandēmija ir ne tikai epidemioloģiska, bet arī ekonomiska krīze," savā pētījumā norāda Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, uzsverot datu izmantošanas nozīmi turpmāko valstisko lēmumu pieņemšanā, jo tie sniedz visoperatīvāko informāciju par ekonomiskajām tendencēm sabiedrībā.

Operatīvo datu nepieciešamība

Visas Covid krīzes garumā Dienas Bizness ne reizi vien ir saskāries ar faktu, ka dati par valstī notiekošo ir jāpublicē brīdī, kad varam konstatēt jau zināmas patiesības un zinām šo ekonomisko procesu sekas, tādēļ arī loģisks secinājums, ka lēmumu pieņēmēji, lietojot šādus datus, faktiski nevis formē loģiskus, jaunus lēmumus, bet cīnās ar veco lēmumu radītajām sekām. “Detalizēta informācija par pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ekonomisko ietekmi ir gaužām skopa. Iemesls tam galvenokārt ir oficiālo statistikas avotu nepiemērotība Covid-19 krīzes analīzei. Pirmkārt, statistikas rādītāji ekonomikas jomā lielākoties ir pieejami mēneša vai ceturkšņa griezumā, kas pandēmijas apstākļos ir vesela mūžība – atcerieties, ka starp Maira Brieža cīņu puspilnā Arēnā Rīga un komandantstundas ieviešanu bija vien pāris dienu. Otrkārt, statistika tiek publicēta ar zināmu laika nobīdi, kas traucē laicīgi izprast krīzes dziļumu un tvērumu,” situāciju raksturo K. Vilerts.

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Gadījumā, ja Slovēnijas likumdevēji jūlijā neveiks nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežo valsts tēriņus, valstij nāksies lūgt starptautisko aizdevumu, pavēstījis Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša.

Jūlijs būs patiesības mirklis, jo parlamentam nāksies balsot par fiskālajiem noteikumiem, J. Janša sacīja, uzstājoties radio Ognjisce ēterā. «Ja mēs turpinām palielināt parādu, mums šeit būs Grieķijas scenārijs un šai paaudzei nāksies dārgi samaksāt par to cilvēku muļķību, kas vilcinājās ar lēmumiem,» uzsvēra Slovēnijas politiķis.

Slovēnijas premjera centriski labējā Demokrātiskā partija jūlijā iecerējusi ierosināt, ka parlaments valsts konstitūcijā iekļauj normu, kas liedz pieņemt nesabalansētu budžetu, kā arī pieņemt likumdošanas grozījumus, saskaņā ar kuriem tiktu liegta referendumu organizēšana par valsts ekonomikai nozīmīgiem likumiem.

Likvidējamajā «ABLV Bank» varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Pagaidām mēs rēķināmies, ka varētu būt seši līdz astoņi cilvēki. Taču gan personālsastāvs, gan skaits līdz galam tiks noteikts vasaras laikā. Būs tik, cik nepieciešams,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš atzina, ka no visiem juridiski iespējamajiem variantiem, kādi Latvijā ir pieejami, lai likvidētu banku, «ABLV Bank» apstiprinātais likvidācijas modelis nodrošina lielāko FKTK un arī citu institūciju klātbūtni likvidācijas procesā, kā arī naudas legalitātes novērtēšanā. «Maksātnespēja jeb tā saucamā piespiedu likvidācija nenodrošina vispār nekādu FKTK iesaisti,» viņš piebilda, atzīmējot, ka «ABLV Bank» likvidācijā FKTK kontrole būs nepastarpināta un tieša.

Izaicinoši brīži mēdz parādīt, kam patiesībā ir kaut kāda vērtība. Šeit labu mācību sniedz jau kādu laiku aktuālie notikumi kripto aktīvu tirgū, kur, pienākot problēmām, ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Kopumā šis tirgus varētu tuvoties savam neizbēgamajam galam, kad beidzot nāk plaša atklāsme, ka šādu virtuālo aktīvu vērtība ir apaļa nulle vai tuvu tam.

Šis gads šajā digitālo aktīvu pasaulē jau iegājis ar nosaukumu “kripto ziema”. Tagad tas, kā drīzāk izskatās, būs šāds kripto ledus laikmets, un, iespējams, labi, ka tā, jo cilvēki sāks vairāk aizdomāties par savas naudas pazaudēšanu šajos veidojumos.

Shēmu patiesības momenti

Svaigākā vētra kripto tirgū saistīta ar negaidītu šādas biržas FTX sabrukumu. Nesen tika spriests, ka šīs nosacītās biržas, ko stūrēja kripto pasaules, iespējams, pati lielākā zvaigzne Sems Bankmans Frīds, bankrots varētu skart vismaz miljonu klientu. Savukārt kompānijas finanšu caurums varētu būt vismaz vairāku miljardu ASV dolāru apmērā. Paša Bankmana impērija vēl pirms mēneša tika novērtēta ar 32 miljardiem ASV dolāru. Tagad no tā maz kas varētu būt palicis pāri. Tā, iespējams, varētu būt iespaidīgākā un straujākā bagātības izčākstēšana mūsdienu vēsturē.

Gandrīz desmitgadi pēc globālās finanšu krīzes banku sektors aizvien ir ar nepatīkamu pārsteigumu potenciālu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pēdējā apmēram gada laikā, lūkojot pēc iespējamā nākamās finanšu ķibeles epicentra, analītiķu aizdomas ir bijušas vērstas Itālijas finanšu sektora virzienā (un pilnīgi pamatoti), līdz ar Deutsche Bank (DB) uzlikto milzīgo sodu ASV, tramīgākās investoru daļas ardievām un minējumiem par bankas kapitāla pietiekamību patiesības brīdis visai paradoksālā kārtā ir pienācis Vācijai. Paradoksāli tas ir tāpēc, ka Vācijas valdība un centrālā banka pēdējos deviņus gadus ir bijusi ļoti greizsirdīga pret nodokļu maksātāju naudas iesaisti banku glābšanā, uzsverot, ka problēmās iekļuvušajiem ir jāprot pašiem sevi no tām «izpirkt», un tas ir ticis attiecināts gan uz pašu mājām, gan Eiropas mērogā.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Odzienas muiža nav ne lepnā Rundāle, ne Mežotne, tomēr tai ir savs īpašais šarms un, pats galvenais, liela perspektīva. Ilgus gadus pamestajā Odzienas muižas pilī nu atkal skan mūzika, logos deg gaisma, un uz svētkiem aizvien biežāk pulcējas cilvēki

Varbūt mazliet banāli ir salīdzināt Odzienas muižu un pili ar Fēniksu, kas atdzimst no pelniem, tomēr ļoti tālu no patiesības tas nav. Varam arī vilkt paralēles ar kādu vecu anekdoti „ar bārdu”, sakot, ka Odzienā beidzot ir sākusies 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara postījumu novēršana. Un arī tas nav tālu no patiesības, jo pēc 1905. gada lielās dedzināšanas Odzienas muižas pils tā arī nekad vairs nav tikusi atjaunota kādreizējā godībā, lai gan visos laikos tā tikusi kaut daļēji apsaimniekota. Pēdējos gados pils ēka bija pamesta likteņa un laikapstākļu varā, un tas, protams, nav palicis bez sekām.

Tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, pilī un citās senajās muižas ēkās atgriežas cilvēki un dzīvība. 2014. gada rudenī pils labā spārna logos pirmoreiz pēc ilgiem gadiem atkal iedegās gaisma – un, lai arī tie tobrīd esot bijuši tikai celtnieku gaismekļi, dažam labam, kas to pamanīja, šis skats licis pat pa asarai nobirdināt. Muižas pils ir tikusi pie otrās elpas, un tai līdzi arī vecais muižas krogs, alus brūzis, mantu klēts un citas ēkas, kas vēl saglabājušās no tiem – vecajiem labajiem – laikiem.

Šī Queen dziesma «Es kļūstu mazliet traks» ir no 1991.g. izdotā 14. (pēdējā) studijas albuma Innuendo. Albums tika ierakstīts, kad nu jau eņģeļiem dziedošais Merkūrijs bija neārstējami slims. Vairāku dziesmu zemteksti jau liecināja par tuvojošos nelaimi. Ja skatīsieties šīs dziesmas video, pat ar visu grimu Fredijs izskatās gaužām slikti.

Šīs dziesmas vārdi jaucas pa galvu, kad kārtējo reizi saskaros ar PVN krāpšanas strīdu risināšanas sistēmu Latvijā, kur VID un tiesas bieži ignorē jaunākās Eiropas Savienības (ES) tiesu prakses atziņas. Taisnības labad, gan, jāatzīst, ka daži tiesu spriedumi un pat VID ģenerāldirektores lēmumi liecina, ka ne viss ir tik bezcerīgi, bet labo piemēru proporcionāli ir pamaz.

VID nesnauž

PVN izkrāpšanas novēršana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no VID darbības prioritātēm. Lai to īstenotu, VID vairāku gadu laikā ir veicis veselu pasākumu kompleksu efektīvas kontroles sistēmas iedzīvināšanai. PVN deklarācijās iekļaujamā informācija ir papildināta, pieprasot uzrādīt gan sniegtos, gan saņemtos darījumus. VID ir iegādājies speciālu programmatūru, kas ļauj savlaicīgi konstatēt nesakritības ar darījumu partneriem, kā arī veic regulāras kontroles procedūras, tai skaitā informējot nodokļu maksātājus par savās sistēmās konstatētajām nesakritībām. Daudzas sabiedrības ir saņēmušas VID vēstules ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par atsevišķiem darījumiem ar «šaubīgiem» darījumu partneriem, tai skaitā arī vēstules ar lūgumiem izslēgt konkrētus darījumus no uzrādītā priekšnodokļa.