Pēdējie mēneši finanšu tirgū bijuši trauksmaini, un nākotnē ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā risināsies atsevišķi ļoti būtiski jautājumi. Tas tad arī, visticamāk, diktēs to, kāds galu galā būs tirgus dalībnieku vadošais noskaņojums.
Pašlaik pamata pieņēmums ir, ka visu pasauli gaida vājāka tautsaimniecības izaugsme, kur turpināsies, piemēram, Ķīnas tautsaimniecības atvēsināšanās. Tāpat tiek gaidīts, ka pa bremzēm uzspiedīs pasaulē lielāko uzņēmumu peļņas un ienākumu pieaugums, par ko jau brīdinājuši vairāki globālie korporatīvie līderi.
Pirmkārt neskaidrība saistīta ar tirdzniecības karu tēmu, kas šobrīd, šķiet, veido globālo ekonomikas sarežģījumu prognožu nesošo konstrukciju. Šis kariņš pagaidām visasāk izpaužas starp ASV un to pašu Ķīnu. Ja protekcionisms saasināsies, tam droši vien būs lielāka negatīva ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi, un nav pat izslēgts pa kādai recesijai, ja sāk materializēties negatīvie efekti kaut vai no pašu stresa - finanšu tirgus un ekonomiku kā tādu var ievainot bailes, ka kritums ir kaut kur tepat aiz stūra. Šajā ziņā visu nevar vērtēt viennozīmīgi, un tam pašam ASV prezidentam jāsāk briest nākamā gada vēlēšanām, kurām diez vai ideāls fons būtu kādas plašākas ekonomikas grūtības (tas ļauj cerēt uz minēto kariņu atslābumu).
Pārdomas, ka ietekmīgākie centrālie baņķieri uz gausākas ekonomikas fona šoreiz varētu nebūt tik noraizējušies (un nesteigt palīgā), ir otrs bažu pīlārs. Pamatā tiek gaidīta bargāka monetārā politika. ASV dolāra procentlikmes tiek palielinātas jau kādu laiku, un Eiropā nupat noslēgta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (tam vismaz teorētiski vajadzētu spēlēt par labu Vecā kontinenta valstu parāda ienesīguma pieaugumam).
Ja centrālās bankas turpinās īstenot stingrāku politiku, tad straujam pieaugumam finanšu tirgos tas var būt visai nepatīkams fons. Pēdējo dienu laikā gan tirgus dalībnieki mēģinājuši saklausīt mājienus, ka ASV centrālie baņķieri finanšu tirgiem tomēr varētu būt draudzīgāki (ir pat spriedumi par procentlikmju samazinājumu), kas tiem devis cerību spēlēt uz riska aktīvu cenu palielināšanos (vēl - ja FRS likmju ziņā pauzēs, tad tam vajadzētu nākt par sliktu ASV dolāra cenai) un licis pamatu runām, ka nesenā izpārdošana beigu beigās tā kā varētu būt bijusi pārspīlēta. Jāņem gan vērā, ka pagaidām šos tematus aptver milzum daudzas runas un spekulācijas un droši vien būtu jāpagaida, kamēr to saceltie putekļi nosēdīsies. Tādējādi iespējams - pirms kļūs labāk, vēl paliks sliktāk.
Tas, ko šobrīd kristāla bumbā saredz gandrīz ikviens eksperts, ir – notiekošo pavadīs straujākas, varbūt par haotiskas cenu pārbīdes finanšu tirgos - droši vien abos virzienos. Ekonomika un finanšu tirgus cenu pieaugums ir savā vēlīnajā stadijā, un kaut kāds patiesības mirklis tuvojas, bet, kad tas būs, pateikt ir neiespējami un var vien minēt. Šim patiesības mirklim gan noteikti vajadzētu būt daudzkārt mērenākam, nekā pieredzējām vēl salīdzinoši nesen, lai gan ir saprotams, ka kādas gadsimta krīzes cilvēkus traumē un uztur konstantā trauksmē vēl ilgi – varbūt uz visu mūžu.
Vēl viens nozīmīgs jautājums ir tas, ko darīs nafta. Tās cena visai strauji noplanējusi zemāk par trešo daļu (līdz 27. decembrim tie bija visi 40%). Pašlaik ir bažas, ka šāds melnā zelta cenas sabrukums ir signāls tam, ka pasaules tautsaimniecība patiešām jau ir tik vāja, ka nespēj absorbēt šī resursa piedāvājumu.
