Maksājumu karšu norēķinu dati dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, kurus Latvijas Banka sāka publicēt pavisam nesen, parāda mūsu tēriņu dinamiku divos pandēmijas gados, liecinot gan par pirkšanas paniku 2020. gada martā, aprīlī, gan pandēmijā cietušajām nozarēm.
"Pandēmija ir ne tikai epidemioloģiska, bet arī ekonomiska krīze," savā pētījumā norāda Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, uzsverot datu izmantošanas nozīmi turpmāko valstisko lēmumu pieņemšanā, jo tie sniedz visoperatīvāko informāciju par ekonomiskajām tendencēm sabiedrībā.
Operatīvo datu nepieciešamība
Visas Covid krīzes garumā Dienas Bizness ne reizi vien ir saskāries ar faktu, ka dati par valstī notiekošo ir jāpublicē brīdī, kad varam konstatēt jau zināmas patiesības un zinām šo ekonomisko procesu sekas, tādēļ arī loģisks secinājums, ka lēmumu pieņēmēji, lietojot šādus datus, faktiski nevis formē loģiskus, jaunus lēmumus, bet cīnās ar veco lēmumu radītajām sekām. “Detalizēta informācija par pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ekonomisko ietekmi ir gaužām skopa. Iemesls tam galvenokārt ir oficiālo statistikas avotu nepiemērotība Covid-19 krīzes analīzei. Pirmkārt, statistikas rādītāji ekonomikas jomā lielākoties ir pieejami mēneša vai ceturkšņa griezumā, kas pandēmijas apstākļos ir vesela mūžība – atcerieties, ka starp Maira Brieža cīņu puspilnā Arēnā Rīga un komandantstundas ieviešanu bija vien pāris dienu. Otrkārt, statistika tiek publicēta ar zināmu laika nobīdi, kas traucē laicīgi izprast krīzes dziļumu un tvērumu,” situāciju raksturo K. Vilerts.
Dati par karšu norēķiniem Latvijas Bankas portālā tiek publicēti ar divu nedēļu nobīdi, kas patlaban ir visoperatīvākais detalizētais rādītājs, kas pieejams par Latvijas ekonomikas dinamiku. Salīdzinājumam vien jāpiebilst, ka atsevišķos gadījumos vēl 2021. gada nogalē ministrijās nebija 2020. gada pārskatu, un tas nav pārmetums ministrijām, jo arī Dienas Biznesa izdevums TOP 500, kas satur datus par lielākajiem uzņēmumiem valstī, ir jāizdod gada nogalē par pērno gadu tā paša iemesla dēļ. Līdz ar to arī daļēji saprotamas ir valsts plānošanas kļūdas, strādājot ar šādiem datiem.
Ja rīks būtu ātrāk...
Ko parāda karšu maksājumu dati? Piemēram, redzams, ka līdz ar 2020. gada martu maksājumi ar kartēm samazinās par 10% līdz 15% vidēji. Atsevišķās nozarēs kritums ir dramatisks, un tas būtu skaidri pamanāms jau pēc divām nedēļām, dodot iespēju operatīvi reaģēt. Jāteic gan, tas, ka karšu tēriņi teātros, kinoteātros un sporta klubos šajā laikā saruka līdz nullei, loģiski izrietēja no valdības lēmumiem, pat neredzot jebkādus tēriņu datus. Aviokompāniju un tūrisma aģentūru gadījumā karšu norēķini kļuva negatīvi. Iespējams, ka, izmantojot datus, attieksme pret tūrisma kompānijām varēja būt operatīvāka. No karšu datiem arī redzams, ka apģērbu veikalos norēķinos ar kartēm apgrozījums samazinājās par 75%.
Tāpat redzams, ka līdz ar vasaras iestāšanos un ierobežojumu mīkstināšanu apgrozījums atgriezās, un valstij būtu jāredz šis mirklis, lai nepārspīlētu ar atbalsta mehānismiem.
Visu rakstu lasiet 25.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
