Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Mārtiņa ielas 8 nama īrnieki apgalvo, ka nav saņēmuši paziņojumu par tiesu izpildītāja ierašanos, tomēr tiesu izpildītājs Juris Vildaus Db.lv norādīja - viss esot noticis likumīgi, bet par tiesu izpildītāja ierašanos iedzīvotāji bija jāinformē nama īpašniekam. «Ja īrnieki vēlas apstrīdēt tiesu izpildītāja darbu, tad viņi var vērsties tiesā,» Db.lv stāstīja J. Vildaus.

«Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas apstrīdēt tiesas lēmumu, viņi var vērsties tiesā, bet tiesu izpildītājs darbojas saskaņā ar likumu,» Db.lv norādīja tiesu izpildītājs J. Vildaus.

Piektdien no Mārtiņa ielas 8 nama izliktie iemītnieki ar ieniegumiem jau vērsušies Rīgas pašvaldības policijā – iesniegumos norādīts, ka izlikšana no dzīvokļiem notikusi bez iepriekšēja brīdinājuma, vēstīja aģentūra Leta. J. Vildaus Db.lv norādīja – brīdinājums tika sūtīts mājas iepriekšējam īpašniekam, kuram bija jānodrošina nama iedzīvotāju informēšana.

Db.lv viņš norādīja, ka no visiem pārbaudītajiem dzīvokļiem noslēgtu aktuālu līgumu varēja parādīt tikai viena dzīvokļa īrnieks. Par izmestajām mantām J. Vildaus nav informēts, jo tas nav tiesu izpildītāja kompetencē. Tāpat viņš apliecināja, ka esot darbojies saskaņā ar likumu, savukārt par 16. dzīvokļa īrnieces Ļudmilas Ponomarjovas izteikto apgalvojumu, ka tiesu izpildītājs esot mēģinājis nozagt viņas dzīvokļa īres līgumu, J. Vildaus atbildēja, ka līgumu zadzis nav un tas ir viņas viedoklis.

Krievija piektdien paziņoja par 23 valstu diplomātu izraidīšanu, atbildot uz krievu diplomātu izraidīšanu saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Krievija izraidīs vienu Latvijas vēstniecības diplomātu, uzdodot viņam pamest valsti līdz 6.aprīlim.

«30.martā uz Krievijas Ārlietu ministriju tika izsaukti diplomātisko misiju vadītāji no Austrālijas, Albānijas, Vācijas, Dānijas, Īrijas, Spānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Ukrainas, Somijas, Francijas, Horvātijas, Čehijas, Zviedrijas, Igaunijas,» teikts ministrijas paziņojumā.

«Viņiem tika iesniegtas protesta notas un paziņots, ka, atbildot uz minēto valstu nepamatotajām prasībām par Krievijas diplomātisko darbinieku izraidīšanu, balstoties uz nepierādītām Lielbritānijas apsūdzībām Krievijai »Skripaļa lietas« dēļ, Krievijas puse par nevēlamām personām pasludina atbilstošu šo valstu diplomātisko pārstāvniecību darbinieku skaitu,» norādīja ministrija.

Latvijas lielākajās komercbankās šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, būtiski pieaudzis zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu skaits par privātpersonu kontu bloķēšanu vai ierobežošanu, kam pamatā ir tiesas lēmums saistībā ar parādu piedziņu. 2015. gadā Swedbank 81 178 privātpersonām ir tiesas noteikti ierobežojumi kontu lietošanā vai arī bloķēti konti, bet SEB bankā tādu privātpersonu ir 60 000, trešdien raksta laikraksts Diena.

Saskaņā ar Swedbank informāciju, ja salīdzina 2014. gada 4. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par kontu bloķēšanu vai ierobežošanu pieaugums ir nepilni 30%. Ja salīdzina 2014. gada 1. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu skaits gandrīz divkāršojies. Līdzīga situācija ir SEB bankā – 2014. gada 1. ceturksnī tika saņemti vidēji 10–11 tūkstoši rīkojumu mēnesī, šā gada 1. ceturksnī tie ir jau aptuveni 20 tūkstoši.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore stāsta, ka vairums šo rīkojumu attiecas uz tādiem privātpersonu parādiem, kas jau pirms vairākiem gadiem ar tiesas lēmumu nonākuši pie tiesu izpildītājiem. «Mēs nevaram apgalvot, ka šā gada rīkojumu skaita par kontu bloķēšanu pieaugums būtu radies jaunu tiesas lēmumu rezultātā. Tie ir senāki parādi, saistībā ar kuriem tikai tagad zvērināti tiesu izpildītāji devuši rīkojumu par kontu bloķēšanu. Šāds rīkojumu skaita pieaugums liecina, ka tiesu izpildītāji sākuši aktīvāk strādāt. Jāuzsver, ka parādiem, kas nonākuši pie zvērināta tiesu izpildītāja, nav noilguma, un tie pāriet arī pie mantiniekiem,» skaidro A. Spore.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Covid-19 pandēmijas izplatības seku mazināšanai piešķirtie vienreizējie pabalsti 500 un 200 eiro apmērā vairākas reizes ir kāpinājuši parādnieku aktivitāti, kā arī interesi sazināties ar saviem tiesu izpildītājiem, lai precizētu kontā saglabājamo naudas līdzekļu apmēru.

Tiesu izpildītāju iesniegtie precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā, martā salīdzinājumā ar februāri ir vairāk nekā dubultojušies.

"Kopš šī gada februāra beigām bija vērojama ļoti augsta iedzīvotāju aktivitāte, komunikācija ar parādniekiem notika gan telefoniski, gan izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Uz padomes aicinājumu savlaicīgi informēt par pabalsta saņemšanu, kā arī to, kurā bankas kontā tas tiks ieskaitīts, kopumā atsaucās vairāki tūkstoši parādnieku. Vislielākā parādnieku aktivitāte ir vērojama reģionos, bet Rīgā salīdzinoši mazāka. 2021. gada martā kopumā nosūtīti 10 168 rīkojumu precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā. Salīdzinājumam – 2021. gada februārī šādi rīkojumu precizējumi bijuši 4 734," norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Trešdien, 29.junijā, Tieslietu ministrijas vadība tikās ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem un zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, lai apspriestu tiesu teritoriālās reformas rezultātus un pieredzi Latgales tiesu apgabalā, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzinīgi novērtēja Latgales reģiona tiesu darbības rādītājus pēc divu lielu - Daugavpils un Rēzeknes - tiesu izveidošanas. Tiesu teritoriālā reforma ir bijusi veiksmīga, tai izvirzītie mērķi ir sasniegti, secina tieslietu ministrs.

Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsvēra, ka svarīgam priekšnoteikumam veiksmīgai reformas īstenošanai ir jābūt tiesu priekšsēdētāju, zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku, tiesnešu un tiesu darbinieku atbalstam, kā arī visu reformas nodrošināšanā iesaistīto institūciju aktīvai dalībai.

Trešdien Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija skatīja divas pret zvērinātiem tiesu izpildītājiem ierosinātās disciplinārlietas, informē Tieslietu ministrija.

Komisija izskatīja disciplinārlietu, kas ierosināta ar tieslietu ministra šī gada 15. jūlija rīkojumu. Konstatēts, ka zvērināts tiesu izpildītājs nepamatoti piemēroja piespiedu izpildes līdzekli izpildu lietā, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likumu un Tiesu izpildītāju likumu. Ņemot vērā minēto pārkāpumu, izvērtējot zvērināta tiesu izpildītāja sniegtos paskaidrojumus un to, ka zvērināts tiesu izpildītājs savu vainu atzina, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, komisija nolēma uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam naudas sodu 715 eiro apmērā.

Tāpat šodien tika izskatīta disciplinārlieta, kas ierosināta ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes šī gada 18. augusta lēmumu. Komisija pieņēma lēmumu, kurā konstatēts, ka zvērināts tiesu izpildītājs noteiktajā termiņā nebija veicis ikmēneša biedru naudas maksājumus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai par 2015. gada jūniju un jūliju 300 eiro apmērā, neinformējot un nesniedzot paskaidrojumus, kādu iemeslu dēļ nav veikti ikmēneša maksājumi. Minētais pārkāpums novērtēts kā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu un zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normu pārkāpums. Ņemot vērā minēto pārkāpumu un izvērtējot zvērināta tiesu izpildītāja sniegtos paskaidrojumus, komisija nolēma uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam naudas sodu 150 eiro apmērā.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Otrdien, 16. februārī, Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja Saeimas deputātus par lietu izskatīšanas termiņu tendencēm tiesās un būtiskākajiem paveiktajiem darbiem tiesu politikas jomā, kā arī ar Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu starptautiskos pētījumos, informē ministrija.

Vērtējot tiesu darbu šobrīd, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Proti, pastāv tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem rajona tiesās gan attiecībā uz civillietām, gan krimināllietām, gan administratīvajām lietām. Tāda pati tendence vērojama arī apgabaltiesās attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās ir pamatīga darba un vairāku kompleksu tiesu sistēmas reformu rezultāts,” norāda Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Tiesu darbu atslogojuši vairāki grozījumi un jaunievedumi sistēmā, piemēram, zemesgrāmatu nodaļas iekļautas tiesu sastāvā un zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē nodotas vairākas bezstrīdus civillietu kategorijas. Ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju tiesvedībā pieņemtu lietu nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Tāpat arī katra tiesa ir nodrošināta ar vismaz 1 videokonferenču zāli, kas ir mūsdienīgs risinājums gadījumos, kad lietas dalībnieki nevar piedalīties sēdē klātienē.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits pērn sarucis par teju 17%, bet visaktīvāk šo instrumentu izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji

To atklāj SIA Lursoft pētījums. Pērn juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi. Kopumā jauni nodrošinājumi pērn reģistrēti 11 238 uzņēmumiem, no kuriem 57 pēc nodrošinājuma piemērošanas apturēta saimnieciskā darbība. Lursoft dati gan rāda, ka patlaban aktīvi nodrošinājumi reģistrēti jau 33 055 uzņēmumiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, redzams, ka uzņēmumi, kuriem tiek piemēroti nodrošinājumi, kļuvuši jaunāki. Ja, piemēram, 2015. gadā nodrošinājumi visbiežāk piemēroti uzņēmumiem, kuru vidējais vecums bijis 7,59 gadi, tad pēdējos divos gados to vidējais vecums ir nedaudz virs sešu gadu sliekšņa. Proti, pērn vidējais vecums uzņēmumiem, kuriem piemēroti nodrošinājumi, bijis 6,4 gadi, secinājuši Lursoft pētnieki.

Atbildīgās iestādes ir sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz bargākus sodus par ātruma pārsniegšanu.

Aģentūras LETA rīcībā esošie Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi, kas iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā, paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu 10 eiro apmērā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā motociklistiem, vieglo automašīnu vadītājiem un kravas automašīnu vadītājiem, kuru spēkrata masa nepārsniedz 7,5 tonnas, draudēs brīdinājums vai naudas sods 20 eiro apmērā. Šobrīd APK paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā var piemērot brīdinājumu vai septiņu eiro naudas sodu.

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Tiesu administrācijā (TA) izveidotā finanšu plānošanas sistēma tiesu iestāžu materiāli tehniskajam nodrošinājumam ir nepilnīga, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK norāda, ka tas notiek jo netiek veikta likumā noteiktā tiesu iestāžu finanšu pieprasījuma izstrāde, nav izstrādāta vienota kārtība un nav apzinātas faktiskās vajadzības tiesu materiāli tehniskajam nodrošinājumam, kā arī netiek dokumentēta tiesu iestāžu ēkām un telpām nepieciešamo remontdarbu apzināšana.

Revīzijā arī konstatēts, ka nav noteiktas prioritātes un laika grafiks tiesu darbības vispārpieņemto drošības principu un atbilstošu telpu nodrošināšanai, kā arī, ka ne visas tiesu iestādes atbilst tiesu telpām raksturīgajām specifiskajām prasībām par telpu sadalījumu publiskajā un slēgtajā zonā, kā arī tās nav nodrošinātas ar tiesas kārtībnieka klātbūtni tiesās.

Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās šā gada 1. jūlijā ir mainījusi līdzšinējo izpildes kārtību lietās par ceļu satiksmē izdarītajiem pārkāpumiem un nesamaksāto naudas sodu piedziņu.

Jaunās izmaiņas var radīt zināmu apjukumu iedzīvotājos, kuri tik aktīvi neseko līdzi tiesību normu izmaiņām, jo paralēli AAL normām joprojām ir jāievēro arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) noteiktās normas par nolēmumu izpildes piemērošanu. Tādējādi nolēmumu izpilde administratīvo pārkāpumu jomā šobrīd var tikt veikta gan pēc AAL, gan pēc LAPK, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

"Jaunais AAL ir izaicinājums visiem tiesību normu piemērotājiem, kuri ikdienā risina jautājumus administratīvo pārkāpumu lietu jomā. Jaunajā regulējumā ir atrunāta ne vien jauna administratīvo sodu sistēma un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtība, bet arī labprātīgi nesamaksāto naudas sodu piedziņas kārtība," atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Nav noslēpums, ka tiesu sistēma Latvijā ir visnotaļ smagnēja - galvenokārt jau problēma ir faktā, ka, vēršoties tiesā ar kādu pieteikumu, pastāv ļoti liela iespējamība - galīgais rezultāts būs pēc vairākiem gadiem.

Reiz uz repliku, ka vienas lietas izskatīšanai Latvijā jārēķinās ar pāris gadiem, kāda mūsu tiesu sistēmas augsti stāvoša amatpersona godīgi atbildēja - ziniet, jums ir ļoti veicies... Tādējādi ir tikai apsveicami, ka ar viena vai otra likumprojekta palīdzību ir vēlme atslogot tiesas. Tomēr, kā mēdz teikt, nebūtu pieļaujams, ka no vannas tiek izliets ūdens kopā ar visu bērnu.

Proti, šobrīd jau izskatīšanai Saeimā ir iesniegts projekts, kas paredz, ka pie zvērināta notāra sastādītus aizdevuma līgumus parādu neatdošanas gadījumā varēs iesniegt zvērinātiem tiesu izpildītājiem piespiedu piedziņai bez tiesas procesiem. Šādas normas ieviešana varētu nodrošināt ne tikai tiesu atslogošanu, bet arī beidzot piespiestu cilvēkus izlasīt aizdevuma līgumus pirms to parakstīšanas, nevis tikai brīdī, kad jau ir radušās reālas problēmas, kā tas pie mums diemžēl vēl aizvien notiek. Minētā kārtība faktiski bez problēmām varētu strādāt, piemēram, situācijā, kad privātpersona, izmantojot kredītresursus, ir iegādājusies ledusskapi, vienā brīdī vairs neveic noteiktos maksājumus, un tā vietā, lai sāktu bezcerīgi garu tiesāšanos, kādu dienu vienkārši ierastos tiesu izpildītāji un aiznestu prom attiecīgo tehnikas vienību.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits pēdējo piecu gadu laikā strauji pieaudzis, šo instrumentu aktīvi sācis izmantot VID, lai neļautu veikt izmaiņas auditējamos uzņēmumos

To liecina SIA Lursoft pētījums, kas rāda, ka laikā no 2010.gada līdz 2013.gadam vairumā gadījumu nodrošinājumus reģistrējuši zvērināti tiesu izpildītāji, bet pēdējo gadu laikā aizvien lielāku skaitu nodrošinājumu piemērojis VID. Lursoft aprēķini liecina, ka, piemēram, 2011.gadā, salīdzinot zvērinātu tiesu izpildītāju un VID piemēroto nodrošinājumu skaitu, zvērināti tiesu izpildītāji reģistrējuši teju 90% no visiem nodrošinājumiem un turpmākajos gados to īpatsvars tikai palielinājies, savukārt, sākot ar 2014.gadu, būtiski pieaudzis VID piemēroto nodrošinājumu skaits un līdz ar to arī īpatsvars. Tas uzskatāmi atspoguļots arī pagājušā gada statistikā, kad zvērināti tiesu izpildītāji piemērojuši 6075 nodrošinājumus, savukārt VID – 9427 (attiecīgi 39,2% pret 60,8%). Vairākumā starp uzņēmumiem, kuriem reģistrēti nodrošinājumi, ir vietējā kapitāla uzņēmumi, tiesa, pēdējo gadu laikā to īpatsvars ir samazinājies – ja 2013.gadā no visiem uzņēmumiem ar reģistrētiem nodrošinājumiem 90,3% bijuši vietējā kapitāla, bet šogad – vairs tikai 80,6%.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).