Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Tiesu administrācija uzsākusi projektu, kura rezultātā plānots Latvijā ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru jeb ECLI (European Case Law Identifier), informē administrācija.

Tā izveide nodrošinās vienkāršu piekļuvi gan Latvijas, gan citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieņemtajiem tiesu nolēmumiem, kā arī pilnveidos tiesnešu kompetenci Eiropas Savienības tiesību piemērošanā un īstenošanā.

Eiropas judikatūras identifikators ir izstrādāts, lai atvieglotu pareizu un nepārprotamu atsauču noformēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības tiesu un dalībvalstu tiesu nolēmumiem. Izmantojot vienotu metadatu kopu, tiek uzlabota judikatūras meklēšanas rīka darbība. Tas ir vienots identifikators, kam attiecībā uz visām dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienību tiesām ir viens un tas pats, viegli atpazīstams formāts.

Tiesu administrācija izveidojusi jaunu tiesu portāla tiesas.lv vidi, kas portāla apmeklētājiem būtiski uzlabošot informācijas pieejamību un atvieglošot saziņu ar tiesām.

Portāls izstrādāts Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta Tiesu modernizācija Latvijā ietvaros, lai nodrošinātu elektronisko pakalpojumu sniegšanu, uzlabotu tiesu pakalpojumu pieejamību un vides lietojamību, kā arī nodrošinātu informācijas pieejamību par Latvijas tiesu sistēmu.

«Portāla pārveide ir ilgtermiņa ieguldījums, ar ko speram vienu soli tuvāk tiesas lietu elektronizācijai. Paredzēts, ka Tiesu informatīvā sistēma fiksēs un nodrošinās informācijas ievadi tiesvedības pamatprocesa laikā, savukārt datu izplatīšanas sistēma – portāls tiesas.lv -, padarīs šos datus pieejamus gan advokātiem, lietas dalībniekiem un iesaistītajām institūcijām, gan arī plašākai sabiedrībai,» skaidro Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics.

Šajā gadā tiks uzsākta vērienīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas pasākumu īstenošanu, piesaistot tam Eiropas Sociālā fonda finansējumu, informē Tieslietu ministrija.

Juridisko profesiju pārstāvji būs iesaistīti profesionālajās apmācībās, tostarp, piedāvājot pilnveidot zināšanas profesijā primāri nepieciešamo tiesību jomu aktualitātēs, starptautiskās sadarbības jautājumos, ES tiesību un cilvēktiesību, alternatīvo strīdu izšķiršanas veidu kontekstā, tiesu ekspertīžu un citās jomās. Tāpat tiks piedāvāts papildināt svešvalodu zināšanas un citas vispārējās prasmes.

Lai nodrošinātu projekta ieviešanu, Tiesu administrācija šobrīd aktīvi īsteno sagatavošanas aktivitātes, tostarp, strādāt pie detalizēta pasākumu plāna, kas arī iezīmēs apmācāmo amatpersonu un darbinieku skaitu, apmācību saturu un metodoloģiju, norāda Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics.

Tiesu administrācija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Maksātnespējas administrāciju un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju ir izstrādājusi nepieciešamos Elektroniskās izsoles vietnes papildinājumus, kas nodrošina iespēju maksātnespējas procesu administratoriem publicēt nekustamo īpašumu izsoļu sludinājumus, informē Tiesu administrācija.

Tāpat kā zvērinātu tiesu izpildītāju organizētās izsoles, arī maksātnespējas procesu administratoru organizēto izsoļu publicēšana, tika izveidota ar mērķi samazināt personu negodprātīgu vai prettiesisku rīcību nekustamā īpašuma izsolēs un padarīt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi. Tādejādi tiek nodrošināts, ka izsolēs piedalās lielāks skaits dalībnieku un nekustamo īpašumu iespējams pārdot par lielāku summu kreditoru prasījumu segšanai.

Vietne maksātnespējas administratoriem nodrošina iespēju izveidot nekustamā īpašuma izsoļu sludinājumus, veikt personas atbilstības dalībai izsolē pārbaudi un to autorizāciju, noturēt izsoli, veikt paziņojumu nosūtīšanu tās dalībniekiem, kā arī citas ar izsoles organizēšanu un norisi saistītas darbības.

29. februārī stājušies spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas atvieglos zemesgrāmatu nodaļu sniegto pakalpojumu saņemšanu, informē Tiesu administrācija.

Saskaņā ar grozījumiem, turpmāk, Zemesgrāmatu likuma 118. pantā minētās ziņas personu rādītājā ieraksta un dzēš Tiesu administrācija, paziņojumus dzēš zemesgrāmatu nodaļa, ja tas norādīts nostiprinājuma lūgumā par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Turpmāk arī Tiesu administrācijā varēs saņemt apliecinātas zemesgrāmatas nodalījumu izdrukas, ko pirms tam saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 133.pantu izsniedza tikai zemesgrāmatu nodaļas.

Tāpat grozījumi paredz Zemesgrāmatu nodaļām iespēju pārsūtīt Tiesu administrācijai pieprasījumu par tādas informācijas izsniegšanu, kuru Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā var sniegt valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, ja pieprasījuma izpilde nav samērojama ar zemesgrāmatu nodaļas rīcībā esošajiem resursiem, it īpaši ņemot vērā pieprasījuma apjomīguma pakāpi.

Tiesu administrācija iegādāsies degvielu, eļļas, autopiederumus un servisa pakalpojumus degvielas uzpildes stacijās tiesu, apgabaltiesu un Tiesu administrācijas vajadzībām par 92 tūkstošiem latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka šīs preces un pakalpojumus Tiesu administrācijai nodrošinās SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kas bija vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā un tādējādi uzvarēja izsludinātajā iepirkumu konkursā, kurā par galveno kritēriju tika noteikta zemākā cena.

Tiesu administrācija šogad noslēgusi vairākus citus iepirkumu konkursus, piemēram, 60 tūkstošu latu vērto iepirkumu par kravu transporta pārvadājumu un ar tiem saistīto papildus pakalpojumu sniegšanu, kurā uzvarēja SIA RBSSkals Serviss, 19,9 tūkst. Ls iepirkumu konkursu par drukas un faksa iekārtu remontu (uzvarētāja – SIA IB Serviss), 19,9 tūkst. Ls iepirkumu par rindu sistēmas iegādi un uzstādīšanu tiesu un tiesu zemesgrāmatu nodaļu vajadzībām (uzvarētāja – SIA Pristis), 19,2 tūkst. Ls iepirkumu veiktspējas un darbības nepārtrauktības auditu izpildu lietu reģistra un tiesu informatībās sistēmas vajadzībām (uzvarētāja – SIA Analytica), kā arī tiesnešu un darbinieku veselības apdrošināšanu par 788 tūkst. Ls (uzvarētāja – AAS Baltikums).

Gandrīz 42 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju Uzturlīdzekļu garantiju fondam (UGF) ir parādā 345 miljonus eiro, liecina Tieslietu ministrijas valdībā iesniegtie dokumenti.

Saskaņā ar UGF datiem šobrīd parādā fondam ir gandrīz 42 000 parādnieku, no kuriem vairāk nekā 26 000 vietā joprojām tiek maksāti uzturlīdzekļi no fonda, proti, vecāki nepilda Civillikuma 179.pantā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, kā arī turpina uzkrāt parādu pret UGF.

Vairāk nekā 15 000 parādnieku vietā ikmēneša uzturlīdzekļu izmaksa no fonda ir izbeigta, piemēram, gadījumos, kad bērns sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības, taču parādnieki aizvien nav seguši parādu UGF.

Fonda administrācija katru mēnesi no UGF izmaksā uzturlīdzekļus bērnu uzturam vidēji 4,5 miljonu eiro apmērā, nodrošinot ar uzturlīdzekļiem gandrīz 38 000 bērnu. Kopējais parāda apmērs valstij šobrīd pārsniedz 345 miljonus eiro.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Latvijas tiesu modernizācijas projekta ietvaros 2012. – 2013. gadā tika nodrošināta videokonferenču iekārtu ieviešana Latvijas tiesu sistēmā.

Projekts par videokonferenču ieviešanu tiesās tika īstenots Latvijas – Šveices sadarbības programmas individuālā projekta «Tiesu modernizācija » ietvaros. Videokonferenču projekta ieviešanas rezultātā – 47 Latvijas tiesas (kopumā 58 tiesu zāles) un 12 ieslodzījumu vietas (kopumā 16 zāles ieslodzījuma vietās) tika aprīkotas ar videokonferenču iekārtām. Kā arī kopumā tika nodrošinātas 60 tiesu un ieslodzījuma vietu atbildīgo darbinieku apmācības darbam ar videokonferenču iekārtām.

Videokonferenču ieviešanas mērķis ir paaugstināt tiesvedības efektivitāti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiskos līdzekļus – videokonferenču iekārtas.

Modernās tehnoloģijas tiesu sistēmā nozīmē arī ātrāku lietu izskatīšanu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai nodrošinātu ātrāku lietu izskatīšanu, tiesu sistēmai ir jāmainās līdzi laikam. Proti, pēdējos gados tehnoloģiskie risinājumi ienākuši arī tiesās un tiek veiksmīgi pielietoti. Tomēr, kā norāda Tieslietu ministrija (TM), process vēl nav galā – tiesas tuvākajā laikā sagaida vēl citi IT jaunumi. Piemēram, jau šogad visās tiesās Latvijā jāievieš WiFi.

Paātrinātu izskatīšanu

Viens no jaunumiem tiesu modernizācijas jomā, pie kā šobrīd strādā Tiesu administrācija, ir tā saucamais «E-lietas» projekts, ko plānots īstenot Eiropas Savienības 2014.–2020. gada struktūrfondu plānošanas periodā. Projektu «E-lietas» pozitīvi vērtē DB aptaujātie ar tieslietu sistēmu saistītie eksperti. Viņi norāda, ka tas viennozīmīgi atslogotu arī tiesas un paātrinātu lietu skatīšanas termiņus. Zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis norāda, ka šādu pāreju uz digitālo lietu izveidi un apriti vērtē kā labu. «Kā zināms, lai mazinātu tiesu noslodzi, piemēram, tiesa Rīgā var nosūtīt lietu izskatīšanai uz kādu citu rajona tiesu. Man šobrīd ir lieta, kas nonākusi Krāslavas tiesā. Tas nozīmē, ka daudz jābraukā uz turieni. Ja tiktu ieviests minētais projekts, šīs problēmas nebūtu. Protams, samazinātos arī papīra kalni,» atzīmē advokāts. Viņš stāsta, ka, piemēram, Igaunijā daudzi procesi jau pašlaik notiek e-vidē un igauņu advokāti brīnās, ka Latvijā advokātu biroji pasūta, piemēram, aploksnes. «Es aktīvi izmantoju iespēju dokumentus uz tiesām sūtīt elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu. Rakstveida procesā tas dod iespēju iztiesāt lietu, faktiski neizejot no biroja,» piebilst S. Bērtaitis. Arī zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs DB stāsta, ka ir apguvis elektronisko parakstu un atzīst, ka tas lietošanai ir ļoti ērts. Bijušais tieslietu ministrs un šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmē, ka pāreja uz digitālu dokumentu izveidi un apriti ir revolucionārs solis, kas modernizētu un paātrinātu tiesībsargājošo iestāžu darbu un ļautu ietaupīt daudz resursu. Tiesa, reforma prasīs vairākus gadus. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīmējis, ka šāda projekta izmaksas lēšamas ap 70 milj. eiro.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Valdība otrdien nolēma ieguldīt piecus miljonus eiro Tiesu administrācijas E-lietu sistēmas izveidē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka Tiesu administrācija īstenos programmu, kurā nodrošinās E-lietas platformas izstrādi, centralizētu administrēšanu un programmas projektu savstarpējo koordināciju.

Līdz ar to, valdība otrdien lēma par kopskaitā četriem projektiem, kas būs daļa no E-lietu sistēmas, proti, Prokuratūras informācijas sistēmas attīstības projektu, kas izmaksās 929 000 eiro, Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijas sistēmas pilnveidošanas projektu, kam nepieciešami 475 000 eiro, Probācijas klientu uzskaites sistēmas pilnveidošanas projektu, kura realizācijai nepieciešami 423 000 eiro, kā arī Tiesu informatīvās sistēmas attīstības projektu, kas tiks veidots par 3 173 000 eiro.

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Tā Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru , kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādejādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu, informē Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks.

2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs. Taču, lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs.

Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti visiem 454 Latvijas prokuroriem.

Šajā kalendārā amatā augstāks prokurors var nomainīt prokuroru, kas sākotnēji reģistrējies kā lietas dalībnieks, bet slimības vai citas ilgstoša prombūtnes dēļ nevar tajā piedalīties, kas būtiski mazina lietu atlikšanu.

Šī Queen dziesma «Es kļūstu mazliet traks» ir no 1991.g. izdotā 14. (pēdējā) studijas albuma Innuendo. Albums tika ierakstīts, kad nu jau eņģeļiem dziedošais Merkūrijs bija neārstējami slims. Vairāku dziesmu zemteksti jau liecināja par tuvojošos nelaimi. Ja skatīsieties šīs dziesmas video, pat ar visu grimu Fredijs izskatās gaužām slikti.

Šīs dziesmas vārdi jaucas pa galvu, kad kārtējo reizi saskaros ar PVN krāpšanas strīdu risināšanas sistēmu Latvijā, kur VID un tiesas bieži ignorē jaunākās Eiropas Savienības (ES) tiesu prakses atziņas. Taisnības labad, gan, jāatzīst, ka daži tiesu spriedumi un pat VID ģenerāldirektores lēmumi liecina, ka ne viss ir tik bezcerīgi, bet labo piemēru proporcionāli ir pamaz.

VID nesnauž

PVN izkrāpšanas novēršana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no VID darbības prioritātēm. Lai to īstenotu, VID vairāku gadu laikā ir veicis veselu pasākumu kompleksu efektīvas kontroles sistēmas iedzīvināšanai. PVN deklarācijās iekļaujamā informācija ir papildināta, pieprasot uzrādīt gan sniegtos, gan saņemtos darījumus. VID ir iegādājies speciālu programmatūru, kas ļauj savlaicīgi konstatēt nesakritības ar darījumu partneriem, kā arī veic regulāras kontroles procedūras, tai skaitā informējot nodokļu maksātājus par savās sistēmās konstatētajām nesakritībām. Daudzas sabiedrības ir saņēmušas VID vēstules ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par atsevišķiem darījumiem ar «šaubīgiem» darījumu partneriem, tai skaitā arī vēstules ar lūgumiem izslēgt konkrētus darījumus no uzrādītā priekšnodokļa.

Pretendenti uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā pārstāv ļoti atšķirīgas juridiskās specialitātes, ar plašu un dažādu darba pieredzi, informē tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta.

Kā informēja Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova, pašlaik ir beigusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kurā vērtēja pretendenta pieteikumā iesniegtās atbildes, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi tās pamatot. Nākamajā kārtā tiesneša amata pretendentiem būs jākārto profesionālo zināšanu pārbaudes tests.

Lai palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem atlases procesā, Tiesu administrācija piedāvā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata pretendentiem mācību materiālus un video ierakstus par tēmām, kas nozīmīgas jaunā tiesneša darbā.

Balta paudusi gandarījumu par kandidātu plašo pieredzi, taču viņai esot pārsteigums, ka "dažos gadījumos, uzskatot sevi par atbilstošiem šim augstas kvalifikācijas amatam, kandidāti nav pievērsuši pienācīgu rūpību, lai pamatotu savu atbilstību formālajiem izglītības vai darba pieredzes kritērijiem, vai arī nav pienācīgi izlasījuši un izpildījuši otrās kārtas prasības, lai pamatotu savus secinājumus un sniegtu atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem".

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) balvas Platīna pele 2013 žūrija ir izraudzījusies deviņus pretendentus, trīs no kuriem 5. decembrī kļūs par šīs godalgas īpašniekiem.

Balvai tika iesniegts rekordliels pieteikumu (54) skaits – nominācijās «E-pakalpojumi», «E-biznesa risinājumi un inovācijas» un «Labākais E-skolotājs», katrā no tām uz finālu virzot trīs labākos darbus.

Finālisti nominācijā «E-pakalpojumi»:

- Datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am; pakalpojuma sniedzējs un izstrādātājs: SIA Infogram.

- Vienkāršotā gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS); pakalpojuma sniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests; izstrādātājs: AS Exigen Services Latvia.

- Videokonferenču ieviešana Latvijas tiesu sistēmā; pasūtītājs: Tiesu administrācija; izstrādātājs: SIA Lattelecom.

Vēl līdz trešdienas, 4. decembra, plkst. 15.30 ir iespējams nobalsot par kādu no finalistiem gada balvai Platīna pele 2013.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) balvas Platīna pele 2013 žūrija ir izraudzījusies deviņus pretendentus, trīs no kuriem 5. decembrī kļūs par šīs godalgas īpašniekiem.

Finālisti nominācijā «E-pakalpojumi»:

- Datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am; pakalpojuma sniedzējs un izstrādātājs: SIA Infogram.

- Vienkāršotā gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS); pakalpojuma sniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests; izstrādātājs: AS Exigen Services Latvia.

- Videokonferenču ieviešana Latvijas tiesu sistēmā; pasūtītājs: Tiesu administrācija; izstrādātājs: SIA Lattelecom.

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

#Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »