Privilēģijas tikai nedaudziem
Aptuveni 0,8 % esošo uzņēmumu atbilst kritērijiem, kādus Finanšu ministrija piedāvā noteikt iekļūšanai Uzticamo uzņēmumu sarakstā
Finanšu ministrijas izstrādātā koncepcija, kuru pirmdien skatīja Ministru kabineta komitejā, paredz, ka Uzticamo uzņēmumu saraksta pretendentu neto apgrozījumam iepriekšējā gadā ir jāpārsniedz 3 milj. Ls, bet budžetā iemaksāto nodokļu kopsummai - 0,5 milj. Ls.
«Smagās» nozares sagaida pārmaiņas
Vislielākās pārmaiņas varētu skart «smagsvara» ministrijas - Satiksmes, Zemkopības un Ekonomikas.
Lai arī šobrīd publiskajā telpā nav oficiālu ziņu ne par iespējamām valdības koalīcijām, ne arī par jaunās valdības vadītāju un vēl jo vairāk par iespējamo ministru amatu kandidātiem, tomēr šķiet, ka tās ministrijas, kuras vada ZZS pārstāvji, kā arī Ekonomikas ministrija tiks pie jauniem vadītājiem.
Tehnoloģijas
Tilde mērojas spēkiem ar Google
Latvijā pazīstamais datorprogrammu izstrādātājs Tilde kopā ar vairākiem sadarbības partneriem - starptautiski atzītiem pētniekiem un universitātēm ir ieguvis ES atbalstu vairākiem projektiem Eiropas pētniecības, attīstības un konkurētspējas programmas ietvaros.
Tūrisms
Letiņi pārpludina viesu namus
Lauku viesu namos un atpūtas kompleksos aizvadītajā vasarā bijusi liela rosība, pieprasījums audzis par 20 - 30%.
Ēdināšana
Atgriežas pie vēderpriekiem
«Priecē, ka cilvēki svētkus svin. Neies taču aiz nabadzības vai ekonomiskās situācijas neko nedarīt. Kā tad citādi mūsu ekonomika attīstīsies?» Tā saka restorāna Kaļķu vārti vadītāja Sandra Sirmace.
Parādu krīze
Grieķijas bankrots var nebūt tālu
Eiropas parādu krīze turpina pašplūsmu, jo politiķi joprojām nespēj vienoties par konkrētiem risinājumiem.
Jaunākajā žurnālā LD
Hokeja dzīve nebeigsies – tā maksās vēl dārgāk
Ir pagājušas divas nedēļas, kopš traģēdijas, kas satricināja teju visu sporta pasauli – nespējot pacelties pienācīgā augstumā, Jaroslavļas apgabalā Krievijā avarēja lidmašīna Yak–42, izdzēšot visas Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Lokomotiv komandas dzīvības. Bojā gāja tādas pasaules līmeņa hokeja zvaigznes kā Jans Mareks, Pāvels Demitra, Stefans Livs un arī latvietis Kārlis Skrastiņš. Šobrīd, atminoties notikušo, notiek dažādi piemiņas pasākumi, kas, domājams ilgs visus sezonas laiku. Tomēr paralēli rodas arī jautājumi par to, kāds būs Lokomotiv kluba liktenis pēc šādas traģēdijas, kā tiek organizēts KHL darbs un ar kādām prasībām jārēķinās šīs līgas 24 klubiem no Krievijas, Latvijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un tagad arī Slovākijas. Noteikts samaksas līmenis hokejistiem, apdrošināšana, algu fonda līmenis – tas viss jāievēro klubiem, kas vēlas būt KHL sastāvdaļa. Domājams, drīzumā obligātajā standartā iekļausies arī prasības sportistu aviopārvadājumiem.
Inna Šteinbuka: parādi ir jāmaksā!
Saistībā ar iespējamo eiro nākotni, Eiropā ir izveidojies šausmu stāsts, tomēr nav iespējams iedomāties situāciju, ka šīs monetārās savienības pēkšņi vairs nebūtu un norēķini notiktu kaut kā citādāk, uzskata jaunieceltā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Pēc viņas domām, Latvija ir veiksmes stāsts, kas vēl nav izkļuvis no krīzes, turklāt ar papildu slogu uz nodokļu maksātāju pleciem.
Kreisais bubulis vai glābiņš?
Saskaņas centru pamatoti var uzskatīt teju par mēbeli Saeimas plenārsēžu zāles opozīcijas spārnā. Pastāv viedoklis, ka šo tradīciju vajag lauzt. Vajag? Vai varbūt šis politiskais spēks pārāk atgādina Latvijas skumjo pagātni?
Ar betonu nocietinās kaimiņos
«Ar aptiekas precizitāti,» tā par Sakret produktu izstrādi un ražošanu saka uzņēmuma komercdirektors Juris Grīnvalds. Ar tādu pašu precizitāti kompānija iekarojusi arī kaimiņvalstis un tagad sagaida, ka padosies arī aizjūras kaimiņi. SIA Sakret dibinātāji, kas savulaik darbu Baltijā sāka ar uzņēmumu Latvijā, nu jau izveidojuši kompānijas arī Igaunijā un Lietuvā, un drīzumā plāno izveidot holdingkompāniju. Arī Somija gadu gaitā ir kļuvusi par nozīmīgu eksporta tirgu.
Tūristu dēļ pilsētu kaut zilu pārkrāsos
Neraugoties uz Spānijas sabiedrībā valdošo uzskatu, ka valdība cīņā ar krīzi ir izgāzusies, karstasinīgie dienvidnieki ekonomiskās problēmas uztver visai stoiciskā mierā. Kamēr daži šoruden pako mantas un dodas uz Franciju lasīt vīnogas un ābolus – kaut ko tādu reti kurš spānis pēdējos gados iedomājās darīt –, mājās palikušie mēģina sagrābt kādu daļu no lielā tūrisma pīrāga, kas bijis viens no svarīgākajiem ekonomikas veicinātājiem pirms krīzes un svarīgākais ekonomiskais balsts krīzes laikā.
Lidsabiedrības cīnās par izdzīvošanu
Arī aviācijā ir savi «džungļu likumi» – pieaugot konsolidācijas un izmaksu spiedienam, izdzīvos tikai inovatīvās kompānijas, kas spēs atrast savu īpašu nišu. LD nolēma paskatīties uz aviācijas nozari Eiropā un pasaulē kopumā – uz lielajiem izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik saskaras teju ikviena aviokompānija; arī airBaltic.
Frizūra kā finanšu barometrs
Friziersalons nav tikai iestāde, kurā apgriezt matus – tas ir arī barometrs finansiāli grūtāku laiku pienākšanai un vieta, kur vērsties, kad dzīvē gribas pārmaiņas. Matu vēsturniece Karolīna Koksa saka, ka «spiedīgos apstākļos» priekšroka tiek dota tradicionālām vērtībām, un tas attiecas arī uz matu sakārtojumu. Tiesa gan, tam piekrīt ne visi aptaujātie Latvijas friziersalonu meistari – lai gan klienti vairāk domājot par izmaksu samazināšanu, frizūru mode īpaši nav mainījusies.
Tempu noteiks ekonomiskā situācija
Pirms desmit gadiem būtu krietni vieglāk un precīzāk prognozēt nākotnes tendences jebkurā jomā, bet patlaban tās lielā mērā ir atkarīgas no ekonomiskās veselības ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Krīzes situācijai gan nav tikai negatīvās puses, jo šajā laikā uzņēmumi kļūst radošāki un izdomā negaidītus, lētākus un efektīvākus izdzīvošanas veidus, pārliecināts ir reklāmas aģentūras Adell Saatchi&Saatchi direktors Varis Lāzo.
Kā elpot, kad esi XXXXS izmēra
«Ir slikti, ja tavu produktu/servisu neviens negrib pirkt, bet vēl sliktāk, ja pārāk daudzi to grib, bet tev nepietiek resursu, un pāri paliek tikai klienti, kas šķendējas un vairs par tevi i dzirdēt negrib,» ceļu uz sava biznesa izveidi komentārā LD apraksta topošā uzņēmēja Jolanta Sēnele