Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā, piketdien raksta laikraksts Diena.

To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka šāda iespēja ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj katram siltuma lietotājam individuāli izvēlēties savu komforta temperatūru, kā arī laiku, kad siltums tiek pieslēgts un atslēgts, un ļauj maksāt tikai par patērēto siltumu.

Siltumapgādes uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, ļoti pozitīvi vērtējot autonomas termoregulācijas iespēju, uzsver, ka to iespējams nodrošināt arī vecajās daudzdzīvokļu mājās, kurās nav atsevišķa siltuma ievada autonomi katrā dzīvoklī. «Ja daudzdzīvokļu mājas īpašnieki vēlas, mēs esam gatavi veikt siltumapgādes sistēmas renovāciju un ierīkot autonomas termoregulācijas iespējas. Te gan jāuzsver, ka individuālas siltuma regulēšanas ierīkošana vecajās ēkās nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja arī autonomi pieslēgt un atslēgt siltumu. Šāda iespēja ir tikai jaunceltās dzīvojamās ēkās, kurās ir divcauruļu sistēma ar atsevišķu siltuma ievadu autonomi katrā dzīvoklī.»

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Darbu sākusi lielākā siltuma akumulācijas tvertne Baltijā - AS "Latvenergo" TEC-2 teritorijā Aconē Rīgā, kas īstenota ar Kohēzijas fonda un CFLA līdzfinansējumu, informē AS "Latvenergo".

Kopējās projekta investīcijas 7,9 miljoni eiro (ES līdzfinansējums līdz 2,3 mlj eiro).

Apjomīgā, modernā un mūsdienīgā iekārta optimizēs TEC-2 darbību, nodrošinās primāro energoresursu ietaupījumu un samazinās ogļskābo gāzu emisiju, palielinās Rīgas siltumapgādes drošumu, nodrošinās zemāku siltuma un elektroenerģijas cenu. Ieguvēji no tās ir sabiedrība, valsts un "Latvenergo", veicinot mūsu enerģētisko konkurētspēju.

Lai palielinātu AS "Latvenergo" TEC efektivitāti un elastīgumu, 2019.gada rudenī tika uzsākta siltuma akumulācijas tvertnes būvniecība, kas sekmīgi noritēja arī Covid-19 pandēmijas laikā, nododot to ekspluatācijā šī gada aprīlī. Tā ir Baltijas valstīs lielākā akumulācijas tvertne, un tās 18 tūkstošu kubikmetru lielais apjoms sekmēs TEC-2 izmantošanu koģenerācijas režīmā, kas pozitīvi ietekmē elektrības cenu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Francijas uzņēmums Dalkia tuvākajā laikā nolēmis atjaunot sarunas ar Rīgas domi par kopēja uzņēmuma izveidi, kas īstenotu kontroli pār Rīgas siltumu.

Dalkia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs intervijā Telegraf norāda, ka viņš cer, ka ieceres īstenošanai šķēršļi neradīsies, kā arī G.Kokorevičš piebilst, ka neizslēdz iespēju iegādāties valstij piederošās akcijas Rīgas siltumā.

Viņš skaidro, ka patlaban esot jāpagaida līdz tiks izveidota jaunā valdība un tad visiem akcionāriem kopā jāsēžas pie sarunu galda. G.Kokorevičš arī bilst, ka svarīgi arī tas, kurš būs nākamais ekonomikas ministrs.«Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka valstij nav ko darīt Rīgas siltumā, jo tā ir domes nevis valsts lieta. Uz to mēs arī likām akcentu,» norāda uzņēmuma pārstāvis.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Latvijā tuvojas apkures sezona, kas daudziem iedzīvotājiem saistās ar prāviem rēķiniem par siltumu. Taču šajā apkures sezonā siltuma tarifu pieaugums nav gaidāms, cenas vai nu samazināsies, vai paliks iepriekšējā gada līmenī, tā bilst sešu Dienas aptaujāto pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīga situācija varētu būt vērojama arī citās pašvaldībās, jo siltuma tarifu samazinājumu vai vismaz saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī daudzviet nosaka dabasgāzes cenas lejupslīde.

Siltumapgādes uzņēmumi katru gadu plānotos siltuma tarifus iesniedz izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) vai pašvaldību regulatorā, kas izvērtē to pamatotību. Jāteic, ka apkures tarifus būtiski ietekmē tieši dabasgāzes cenas svārstības vai arī citu kurināmo resursu cenas, ja gāze netiek izmantota siltuma ražošanā.

Citi siltuma tarifus ietekmējošie faktori ir siltumtrašu tehniskais stāvoklis, tehnisko iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Jāatgādina, ka arī siltumtrašu tā sauktie siltuma zudumi tiek iekļauti siltuma tarifā. Kā norāda SPRK, ja siltumenerģijas ražotājs pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas vidēji veido 60–80% no kopējām izmaksām, ja galvenais kurināmais ir biomasa, tad kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, taču tad nepieciešams vairāk darbaspēka uzturēšanas darbu un remontdarbu nodrošināšanai.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

Izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem un ostas piedāvātās iespējas, Rīga kā biznesa centrs var pat pārspēt Frankfurti.

To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Viņš atsaucās uz šī gada janvāra beigās panākto vienošanos ar Frankfurtes mesi, kas palīdzēs Rīgas piesaistīt pasākumus un notikumus ar starptautisku vērienu, bet pie Lidostas Rīga tiks izveidots izstāžu un konferenču centrs. Jāpiebilst, ka ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no A. Šlesera 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm. Db.lv jau rakstīja, ka pirms neilga laika Rīgas vicemērs lepni prezentēja 2006. gada ideju, Tērbatas ielu pārveidot par gājēju ielu.

Dalkia ar Rīgas domi varētu veidot kopuzņēmumu, kuram piederēs vairāk nekā 50% Rīgas Siltuma akciju.

Par to Db informēja Dalkia pārstāvis Guntars Kokorevičs. Jauno kopuzņēmumu vadītu Dalkia pārstāvis un uzņēmums būs atbildīgs gan par Rīgas Siltums pārvaldīšanu, gan investīciju programmu.

Kopējais tuvākā laika perspektīvas investīciju plāns Rīgas Siltumā sasniedz 100 milj. Ls, tajā skaitā arī individuālu siltumskaitītāju uzstādīšanas sākšanu Rīgas dzīvokļos. G. Kokorevičs kategoriski noliedza, ka jaunajām izmaiņām Rīgas Siltumā varētu būt kāda ietekme uz siltuma tarifu, kas nekādā gadījumā nepieaugšot, jo notikšot vienkārši akcionāru konsolidācija.

Par izmaiņām Rīgas Siltuma esošajā vadībā un to jautājumu, kurš tieši cilvēks vadīs jauno Rīgas domes un Dalkia kopuzņēmumu, akcionāri vēl neesot apspriedušies.

Latvijā tiek kultivēts mīts, ka biomasas izmantošana siltuma ražošanai sadārdzina produktu - siltumu, kaut arī prakse pierāda pretējo. Dārgākā siltuma cena ir pilsētās, kurās kā kurināmo izmanto dabasgāzi - Jūrmalā, Rēzeknē, Liepājā.

Vismaz vienā no minētajām pilsētām - Jūrmalā - centralizētais siltums varētu būt ievērojami lētāks, kā rezultātā ieguvēji būtu gan daudzi Jūrmalas iedzīvotāji, gan arī pašvaldības iestādes un uzņēmēji. Tomēr šķiet, galvenais klupšanas akmens ir politiskā ieinteresētība vai pretēji - neieinteresētība lētākā siltuma ieguvē.Proti, Jūrmalas pašvaldībai pieder SIA Jūrmalas siltums, kuram Dubultos ir iespēja iegādāties siltumu no SIA Dubultu šķelda (50% pieder Jūrmalas domei, otra puse - privātajam), kura siltumu pārdod pilsētai par 20,45 Ls/ MWh, kamēr paša SIA Jūrmalas siltums saražotā siltuma pašizmaksa ir 29,5 Ls/MWh (siltuma piegāde + administrācijas izmaksas vēl sastāda ap 18 Ls/MWh, kas kopumā arī rada 47,5 Ls/MWh). Fantastiska starpība - 9.05 Ls/MWh jeb par 45% dārgāks siltums. Ja rēķina naudas izteiksmē, tad aptuveni 6000 MWh, ko ziemā ik mēnesi ražo Jūrmalas siltuma Dubultu katlumāja, cilvēki papildus samaksā ap 54 000 Ls, ja apkures sezona ir 6 mēneši, tad kopumā tas būtu jau aptuveni 0,3 milj. Ls.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Ministru kabinets šā gada 3. novembra sēdē apstiprināja grozījumus siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka daudzdzīvokļu ēkās, kurām būvatļauja tiks izdota pēc 2016. gada 1. janvāra, būs jāuzstāda siltuma uzskaites mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji katrā dzīvoklī.

Šī prasība attieksies tikai uz jaunbūvēm, pārbūvējamām vai atjaunojamām daudzdzīvokļu un nedzīvojamām ēkām (ja tās tiek finansētas no Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem), kurām būvatļauja tiks izdota pēc 2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde tiek nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Prasība stāsies spēkā un līdz ar to siltuma skaitītāji jāuzstāda līdz 2016. gada 31. decembrim.

Grozījumos MK noteikumos noteikts, ka jaunās, pārbūvētās un atjaunotās daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās jāuzstāda siltuma uzskaites mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji, lai uzskaitītu apkurei patērēto siltumenerģiju katrā dzīvoklī vai telpu grupā, kurai ir atsevišķs rēķins par patērēto siltumenerģiju.

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48% par lielāko siltuma «zagli» savā mājoklī uzskata nesiltinātas un plānas sienas, bet trešdaļa (28%) - vecus vai nekvalitatīvus logus, liecina Snapshots sadarbībā ar Labo Logu Aģentūru veiktās aptaujas rezultāti.

Vislielākās problēmas veci logi sagādā galvenokārt iedzīvotājiem, kuri dzīvo pirmskara laika mājās, kā arī padomju sērijveida namos un privātmājās, kas celtas vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nesiltinātas sienas un nekvalitatīvu logu problēmas sagādājot arī ceturtajai daļai jauno privātmāju iemītnieku.

Trešais aptaujā visbiežāk pieminētais siltuma zudumu cēlonis iedzīvotāju skatījumā ir nepietiekami nosiltinātas ārdurvis. Par siltuma zuduma iemeslu to nosaukuši 25% aptaujāto.

Visbiežāk (89%) ar siltuma zudumiem saistītās problēmas izjūt laukos mītošie, kas izteikti biežāk norāda gan uz plānām ēku sienām, gan veciem logiem, kuri veicina siltuma zudumus viņu mājokļos. Vismazāk siltumu zudumu problēma skar jauno privātmāju iemītniekus (3%). Nekādas ar siltuma zudumu saistītas problēmas nenomāc 65% jauno projektu salīdzinoši nesen celto privātmāju iemītniekus.

Saeimas vadītāja un Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netika pārvēlēta Saeimā tādēļ, ka tautas sašutumu izraisīja viņas mersedesa un to pavadošā apsardzes džipa «maukšana» pa šoseju pilnīgā «bezjēgā» ar ātrumu, kas pārsniedz 150 km/h, padzenot malā pārbiedētos valsts iedzīvotājus, konkrēti sievieti ar diviem bērniem, kas «vilkās» apmēram uz 100 km/h. Pēc tam melošana un izlocīšanās, piesedzoties ar valsts noslēpumu un Drošības policiju.

Vēl pēc tam bija ūjināšana pensionāriem un citas ar emocionālo inteliģenci nesavienojamas lietas. Tomēr kritums no augstākā punkta Solvitas karjerā sākās tieši pēc šī bēdīgā gadījuma uz Rīgas un Bauskas šosejas. Malā, «lumpeņi», kungi brauc! Apmēram tāda bija mediju reakcija, tā to uztvēra valsts iedzīvotāji. Jā, arī Solvitai Āboltiņai bija «šeptīgs» vīrs, arī viņa tika dēvēta par vienu no ietekmīgākajiem «pelēkajiem kardināliem» Latvijā. Taču nevis valdošās politikas fiasko, interešu konflikti, vai milzu emigrācija nepareizas valsts politikas rezultātā bija tas, kas nogāza Vienotības līderi. Viņu nogāza augstprātība, kas uz āru izlauzās «ūjināšanā» un ātrā braukšanā ar eskortu.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.