Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Dailes teātra ēka gatavojas uzlabošanas darbiem - tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Projektam piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2021.gadā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja VNĪ energoefektivitātes projektu portfeļa vadītājs Jānis Ungurs, Dailes teātris ir vietējās arhitektūras piemineklis, tāpēc būvniecības darbu laikā nedrīkst skart vēsturisko fasādi. Tās liela daļa ir apdarināta ar ķieģeļiem, kas novērtēti kā vērtīgi un saglabājami. Savukārt, saistībā ar ēkas betona fasādi nekādi apjomīgi darbi netiks veikti. Ļoti lielu ēkas daļu aizņem teātra skatuves tornis, kas ir divpadsmit stāvu augstumā. Pēc J. Ungura stāstītā, daudzi cilvēki pat neievēro, ka teātrim ir milzīgs tornis, kas sākas skatuves līmenī un tā gaisa telpa sniedzas pat līdz torņa augšai. Skatuves tornis apdarināts ar alumīnija profiliem, kas arī klasificēti kā kultūrvēsturiska vērtība, taču būvdarbu laikā tie tiks demontēti, ēka tiks nosiltināta, kā rezultātā tornis kļūs nedaudz apjomīgāks. Zviedrijā tiks pasūtīti jauni profili.

Kamēr Latvijas Nacionālajā operā (LNO) ir sezonas pārtraukums, tiks uzsākts operas skatuves remonts, kura laikā paredzēts vecos, nederīgos grīdas dēļus nomainīt pret jauniem, informē Rīgas dome.

Lai tiktos ar operas vadību un novērtētu skatuves grīdas tehnisko stāvokli, trešdeien operā viesojās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), kā arī SIA Rīgas nami un SIA Rīgas meži vadība.

Esošā LNO skatuves koka dēļu grīda izbūvēta 1995.gadā. «Ekspluatācijas 17 gadu laikā tā kļuvusi nelīdzena, dēļu virsma ir ar atskabargām, atslāņojas koksnes šķiedra, vietām grīdas dēļi ir pat izlūzuši. Tas viss būtiski apgrūtina baletdejotāju darbu, iespējamas pat traumas,» klātesošiem šodien stāstīja LNO baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

«Skatuves grīdas remonts nepieciešams baleta drošībai un dekorāciju stabilitātei. Turklāt grīda ir tik sliktā stāvoklī, ka to publiski vairs nav iespējams rādīt, bet nākamgad ar lielu koncertu paredzētas operas nama 150 gadu jubilejas svinības, savukārt 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Svarīgi, lai operas namu šajos pasākumos var izmantot pilnasinīgi,» kolēģi papildināja Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Izvērtējot 12.Saeimā ievēlēto partiju pausto nostāju un rīcību sadarbības veidošanas procesā Saeimas un valdības darbam, kā arī noslēdzot sarunu posmu ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta partijas Vienotība, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pausto gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu un pieteikt kopīgi izvirzītu kandidāti Laimdotu Straujumu nākamā Ministru prezidenta amatam, informē Valsts prezidenta kanceles Preses dienests.

Valsts prezidents aicina partijas iespējami īsākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdībai, kā arī tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi jomās, kas būs vitāli nozīmīgas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā.

Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, A. Bērziņš ir uzsvēris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratēģiski nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, drošību, kā arī enerģētikas politiku ne tikai energodrošības, bet arī visas tautsaimniecības konkurētspējas skatījumā. Tie ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un iespēju samazināt joprojām notiekošo emigrāciju, kas ir bīstama tendence Latvijas valsts nākotnei.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) šodien pie Valsts prezidenta dosies ar trim situācijas redzējumiem, no kuriem neviens nav tāds, par ko mediji rakstīja aizvadītajās brīvdienās, šorīt sociālajā tīklā «Facebook» paziņojis pats Gobzems.

Pēc politiķa domām, šī būšot viena no interesantākajām dienām viņa dzīvē. Pirmkārt, šodien esot sagaidāms mēģinājums šķelt partiju «KPV LV» nolūkā turpināt «veco politiku», taču Gobzems apgalvo, ka tas neizdosies. «Uzreiz varu pateikt - partiju neviens nesašķels ne Meroni, ne Šlesers, ne kāds cits. Nodevējus neciena neviens, tos neciena arī tie, kuru interesēs šķelšanu kāds grib panākt, un to saprot ikviens,» norāda Gobzems.

Otrkārt, diena būšot interesanta tāpēc, ka viņš iešot pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nevis «ar baltu karogu», bet ar trim situācijas redzējumiem. «Un neviens no tiem nav tāds, par ko prese brīvdienās rakstīja, pludinot daža cita greizsirdīga politiķa baumas bailēs no jaunas politikas,» norāda premjera amata kandidāts.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Banka Citadele piešķīrusi 1,4 miljonus eiro apgrozāmo līdzekļu finansēšanai skatuves tehnikas risinājumu nodrošinātājiem SIA "Rock Distribution". Finansējums paredzēts Tallinas pilsētas teātra skatuves tehnoloģiju piegādei un uzstādīšanai.

Tallinas pilsētas teātra atjaunošanas projekta ietvaros tiks modernizētas kopumā trīs skatuves. Latvijas uzņēmums “Rock Distribution” iepirkuma konkursā uzvarēja kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas un Luksemburgas. “Šis ir pirmais šāda mēroga iepirkums, ko uzvaram ārpus Latvijas robežām, un uzvara konkursā noteikti stiprinās mūsu iespējas eksportēt savus pakalpojumus arī uz tālākiem reģioniem Eiropā,” norāda Edijs Rudzis, “Rock Distribution” valdes priekšsēdētājs.

“Esam strādājuši vairākus gadus, lai kļūtu konkurētspējīgi ar pasaules vadošajiem nozares uzņēmumiem. Mūsu priekšrocība ir apvienot dažādu ražotāju iespējas ar mūsu zināšanām, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu drošības prasībām atbilstošu risinājumu un vienlaikus ekonomiski izdevīgu cenu,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Madonā 10.februārī noslēdzas publiskā apspriešana vērienīgai estrādes būvniecības iecerei Egļu ielā. Objekta izmaksas tiek lēstas 3,27 miljonu eiro apmērā.

Ēkas pamatforma veidota kā gliemežvāks. Estrādes jaunbūvē paredzēts izveidot vienlīmeņa skatuves daļu 10-15 deju kolektīviem, kā arī iespējams izvietot kora podestus dziedāšanai vismaz 1000 dalībniekiem un kombinējot tos ar mobilo skatuvi. Ziemas laikā vienlīmeņa skatuves daļa izmatojama kā slidotava - hokeja laukums ar iebūvētu, vai uzklājamu saldēšanas iekārtu grīdā.

Aizskatuvē - ēkas trīsstāvu apjomā izvietotas tehniskās telpas, mākslinieku ģērbtuves un palīgtelpas, liecina ieceres publiskās apspriešanas materiāli.

Kā vertikālā komunikācija aizskatuvē izmantotas divas izolētas kāpņu telpas, kas ļauj nokļūt arī skatuves stacionārajā balkonā. Atbilstoši optimālām akustiskajām prasībām skatītāju zona pārbūvēta, izliecot to sfēriski. Skatītāju augšējās rindas iecerēts tuvināt skatuvei, tādā veidā radot priekšnosacījumus ērtai būvapjoma izveidei pazemē, ko plānots izmantot publiskām labierīcībām. Virs tām veidota jauna ieeja estrādes apmeklētājiem no rietumu puses.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Latvijā pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisko grupu ietekme uz partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu starpniecību, kurus veic privātpersonas, kuru ienākumi, iespējams, nav pietiekami, lai to darītu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB atzīst, ka partijas pēdējo gadu laikā arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir maznozīmīgāki, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā KNAB darbības stratēģijas 2013.-2015.gadam projektā.

Birojs secinājis, ka par augstākās politiskās korupcijas izplatības tendencēm liecina birojā sāktās krimināllietas, bet nav veikti pētījumi, kas atspoguļotu politiskās korupcijas izplatības tendences. Detalizētas informācijas trūkums mazina cīņas pret politisko korupciju efektivitāti. Vadošo partiju kases līdz šim galvenokārt pildījuši salīdzinoši lieli individuālu privātpersonu ziedojumi, kas var liecināt par šauru ekonomisko grupu ietekmi uz partiju darbību.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir saņēmuši Latvijas ražotāja "UAV Factory" izgatavotos dronus, taču piegādātā versija nav identiska tai, kura pagājušā nedēļā pazuda uzņēmuma veiktā testa laikā, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

AM pagājušā gada decembrī parakstījusi līgumu ar Latvijas ražotāju "UAV Factory" par turpmāku bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi un uzturēšanu, lai stiprinātu NBS kaujas spējas.

Galkins pastāstīja, ka pirmās dronu piegādes jau ir notikušas, taču detaļas par to esot klasificētas, līdz ar to ministrija nav tiesīga izpaust piegādāto lidaparātu daudzumu un noslēgtā iepirkuma summu.

Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas nogalē pazudušais lidaparāts ir civilais drons, nevis nav militārā versija, kāda piegādāta NBS.

Lai arī pazudušā drona meklēšanā piesaistīja NBS, Galkins skaidroja, ka tas darīts pēc Civilās aviācijas aģentūras lūguma.

Jau ziņots, ka NBS rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot, arī sniedzot atbalstu sabiedrībai - glābšanas, meklēšanas vai līdzīgās civilās operācijās.

Pirmo reizi Latvijas politiskās partijas sākušas saņemt valsts dotācijas, tāpēc šā gada janvārī piecām politiskajām partijām un to apvienībām atsevišķos kontos ir ieskaitīta pirmā valsts budžeta finansējuma daļa.

Politisko partiju apvienībai Saskaņas Centrs ieskaitīti 32,49 tūkst. Ls, Zatlera Reformu partijai – 23,86. tūkst. Ls, partiju apvienībai Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība –21,57 tūkst. Ls, apvienībai Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK –15,9 tūkst. Ls un apvienībai Zaļo un Zemnieku savienība –13,99 tūkst. Ls.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka, ņemot vērā, ka politiskā partija LPP/LC izbeigusi savu darbību, biroja priekšnieks 12.janvārī pieņēmis lēmumu pārtraukt valsts budžeta finansējuma izmaksu.