Latvijā pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisko grupu ietekme uz partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu starpniecību, kurus veic privātpersonas, kuru ienākumi, iespējams, nav pietiekami, lai to darītu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
KNAB atzīst, ka partijas pēdējo gadu laikā arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir maznozīmīgāki, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā KNAB darbības stratēģijas 2013.-2015.gadam projektā.
Birojs secinājis, ka par augstākās politiskās korupcijas izplatības tendencēm liecina birojā sāktās krimināllietas, bet nav veikti pētījumi, kas atspoguļotu politiskās korupcijas izplatības tendences. Detalizētas informācijas trūkums mazina cīņas pret politisko korupciju efektivitāti. Vadošo partiju kases līdz šim galvenokārt pildījuši salīdzinoši lieli individuālu privātpersonu ziedojumi, kas var liecināt par šauru ekonomisko grupu ietekmi uz partiju darbību.
KNAB uzskata, ka partiju finansēšanas kontroles jomā par maznozīmīgiem administratīvajiem pārkāpumiem nepieciešams paredzēt vieglākas sankcijas, bet vēl arvien nav atbildības par partiju biedru naudu ziņošanas prasību pārkāpumiem. Palielinoties valsts finansējuma apmēram partijām, iespējams, ka samazinās no privātajiem avotiem partijām saņemto līdzekļu apmērs, kas nozīmē, ka KNAB darba apjoms lietu izskatīšanai varētu sarukt.
KNAB savā stratēģijas projektā arī norāda, ka valstī kopumā pastāv nepietiekoša valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanas uzraudzība, kontrole un pārkāpumu gadījumā iespējas saukt vainīgās personas pie atbildības.
Tāpat sabiedrībā vēl joprojām ir salīdzinoši augsta iecietība pret korupciju, piemēram, salīdzinājumā ar Ziemeļeiropas valstīm. Īpaši izteikti tas vērojams atsevišķās jomās, piemēram, veselības aprūpē un ceļu satiksmē. Tas skaidrojams ar plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu trūkumu, kā arī ar nepieciešamību pilnveidot KNAB ārējo komunikāciju.
KNAB norāda, ka korupcija lielākoties no valsts amatpersonu puses netiek ikdienā komunicēta kā problēma. Korupcijas kā problēmas aktualitāte un amatpersonu komunikācija saistībā ar šo problēmu pieaug saistībā ar biroja veiktajām izmeklēšanas darbībām.
«Dažās partijās kvalitatīva un rezultatīva cīņa pret korupciju, iespējams, nav vēlama, par ko liecina pārkāpumi saistībā ar partiju finansēšanu, atsevišķu politiķu un partiju biedru apsūdzības ar korupciju saistītos noziegumos, kā arī iniciatīvas trūkums konkrētu politikas plānošanas dokumentu un citu tiesību aktu virzībā,» secinājis KNAB.
Korupcijas līmeņa izmaiņu tendencēm ir cieša saistība ar valsts ekonomisko attīstību un cilvēku labklājības līmeņa izmaiņām. Stratēģijas plānošanas ciklā pastāv vairāki Latvijas tautsaimniecības izaugsmes riski, bet tās attīstības gadījumā, realizējot efektīvus pretkorupcijas pasākumus, prognozējama vispārēja korupcijas līmeņa samazināšanās, teikts stratēģijas projektā.
Piepildoties labākajām tautsaimniecības attīstības prognozēm un uzlabojoties uzņēmējdarbībai, kuras darbība vairumā gadījumu ir ciešā sasaistē ar publisko sektoru, korupcijas riskiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanās gadījumā vajadzētu samazināties.
Korupcijas izplatību būtiski ietekmē arī Latvijā pastāvošais lielais ēnu ekonomikas apjoms, radot iespēju ar nelegālā ceļā iegūtu naudu veikt koruptīvus noziegumus.
Korupciju Latvijā veicina un pastiprina iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība, radot tieksmi un motivāciju cilvēkiem ar zemu atalgojumu koruptīvas rīcības rezultātā uzlabot savu finansiālo stāvokli.
Latvijā vēl joprojām pastāv salīdzinoši liela tolerance pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu. KNAB veiktajos sabiedrības izglītošanas pasākumos un socioloģiskajos pētījumos konstatēts, ka sabiedrībā vērojams zināšanu trūkums par korupcijas negatīvajām sekām un atbildību par koruptīvu rīcību, kā arī amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā.
Korupcijas izplatība Latvijā vairs nav tik traucējoša parādība iedzīvotāju ikdienā, kā tas bija, piemēram, pirms desmit gadiem, tomēr atsevišķos sektoros tās izplatība vēl arvien ir ievērojama, it īpaši ņemot vērā to, ka korupcijas izpausmes formas kļūst arvien maskētākas.
Tomēr KNAB veiktās pārbaudes un krimināllietu izmeklēšanas liecina, ka, izskaužot situatīvo korupciju, tomēr nemazinās atsevišķu negodīgu personu vēlme gūt labumu sev vai nodrošināt citām personām, izmantojot dienesta stāvokli ļaunprātīgi. Arvien biežāk tiek konstatēts, ka personiska labuma gūšanā iesaistītās personas ir izveidojušas ciešas privātas saites, strādā konspiratīvi, dažādi interpretējamas tiesību aktu normas meistarīgi pielāgo nepieciešamajam risinājumam, prettiesisko maksājumu nodošanā izmanto starpnieku ķēdes, fiktīvus uzņēmumus un citas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas.
Šādas parādības galvenokārt notiek sektoros, kur tiek pārvaldīti ievērojami finanšu līdzekļi, it īpaši publiskajos iepirkumos tādos sektoros kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, publiskās kapitālsabiedrības, kā arī jomās, kur valsts veic oligopolu uzņēmumu darbības likumības uzraudzību un ēnu ekonomikas apkarošanu, vēsta KNAB.
Ņemot vērā korupcijas slēpto dabu, ļoti nozīmīga ir interešu konflikta situāciju kā korupcijas priekšvēstnešu profilakse. Arī šajā jomā ir vērojamas divējādas tendences: gan stingra likumības ievērošana daudzās institūcijās, gan arī veidu, kā apiet likuma prasības aktīva meklēšana un izvairīšanās no normu ievērošanas, nepiemērojot amatpersonas statusu vai tulkojot likumu sašaurināti.
Ņemot vērā iepriekšminēto, KNAB uzskata, ka nepieciešams izstrādāt jaunus un veikt grozījumus normatīvajos aktos ar mērķi risināt lobēšanas atklātības nodrošināšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespēju mazināšanu valsts amatpersonu darbībās, noziegumu rezultātā valstij nodarīto zaudējumu atgūšanu. Tāpat nepieciešamas izmaiņas likumos, lai pilnveidotu sankcionēšanas iespēju par prettiesisku rīcību ar valsts un pašvaldību mantu un finanšu līdzekļiem un stiprinātu juridisko personu kriminālatbildības piemērošanas iespēju.
Lai samazinātu korupciju, pēc KNAB domām, jāīsteno izglītošanas un sabiedrības informēšanas pasākumi. Tāpat risku analīzes ietvaros nepieciešama preventīvo pasākumu operativitātes un efektivitātes pilnveidošana.
Par stratēģijas projektu 8.janvārī diskutēs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē.
