Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes (VRS) pārvalžu vadītāji šodien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesnieguši vēstuli, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.
Vēstuli parakstījuši VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts.
Minētās amatpersonas pauž neizpratni un sašutumu, ko izraisījis Sreļčenoka lēmums atbrīvot no amata Strīķi par tās neatbilstošu darba izpildes novērtējumu.
Strīķi viņi vērtē kā augstu sava amata profesionāli, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību. Strīķes ieguldījums KNAB attīstībā, ilgus gadus esot vadošā amatā un vadot KNAB operatīvās darbības un izmeklēšanas struktūrvienību darbu, ir izveidojis KNAB par iestādi ar augstām profesionālām prasībām un standartiem tajā strādājošiem darbiniekiem, uzskata vēstuli parakstījušās amatpersonas.
KNAB darbinieku augstā profesionalitāte un darba rezultāti ir veicinājuši arī citu tiesībaizsardzības iestāžu darbības attīstību, radot vēlmi sasniegt augstus darba rezultātus un vienlaicīgi uzturot iestādēs godīgumu un taisnīgumu kā galvenās tiesībaizsardzības iestāžu vērtības, norāda vēstules autori.
Regulāra komunikācija ar Strīķi un tās pakļautībā esošajiem struktūrvienību vadītājiem esot veicinājusi ciešus sadarbības kontaktus arī darbinieku līmenī. Noziedzības attīstības tendences liecinot par ļoti lielu gan vietējo, gan starptautisko noziedzīgo grupējumu vēlmi nodrošināt savu noziedzīgo darbību piesegšanu ar korumpētu valsts ierēdņu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku atbalstu. Līdz ar to noziedzīgo nodarījumu atklāšanā arvien lielāka loma esot KNAB un citu tiesībaizsardzības un kontrolējošo iestāžu struktūrvienību produktīvai sadarbībai.
Ceipes, Podiņa, Kravaļa un Pujāta vadīto iestāžu struktūrvienību un KNAB sadarbību varot raksturot kā profesionālu un lietišķu. No KNAB saņemtā informācija vēstules autoru pārstāvēto iestāžu darbam esot bijusi daudzveidīga un operatīvi nozīmīga.
Sadarbības rezultātā atklātie noziedzīgie nodarījumi liecinot par Strīķei kā operatīvās darbības dienesta vadītājai piemītošajām personālvadības un sadarbības prasmēm, norādot uz spēju un vēlēšanos sadarboties ar citiem dienestiem, kā arī valstisku domāšanu.
«Nenoliedzami, ka arī daudzu Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības veicināšanā liela loma ir KNAB un personīgi Jutai Strīķei, kuras personiskās uz sadarbību vērstās profesionālās prasmes un profesionālā degsme spēj iedvesmot arī citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus kopējam uz uzticēšanos vērstam darbam,» teikts vēstulē.
Vēstules autori uzsver, ka KNAB kā sadarbības partneri operatīvās darbības jomā augstu novērtē Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes.
Vēstules autori norāda, ka līdz ar Strīķes atbrīvošanu no KNAB priekšnieka vietnieces amata saskatāmi nopietni draudi sagraut izveidoto tiesībaizsardzības iestāžu sekmīgo sadarbības modeli noziedzīgu nodarījumu atklāšanai gan ar KNAB, gan starp citām iestādēm.
Ierēdņu ikgadējās darbības rezultātu novērtēšanā ir virkne kritēriju, kas tiek ņemti vērā, analizējot noteiktā laika periodā paveikto, vienlaicīgi novērtējot ierēdņa profesionālo prasmju un iemaņu kopumu, kas nepieciešams noteiktu dienesta pienākumu izpildei. Tikai kopumā, analizējot visus komponentus, var izdarīt secinājumus par noteikta ierēdņa kopējo darbības novērtējumu.
Ņemot vērā minēto, vēstules autoriem šķiet neticami un apšaubāmi Streļčenoka veiktās novērtēšanas rezultāti, kopumā Strīķes darbu novērtējot kā neapmierinošu, jo vēstules autoru iestāžu sadarbības ietvaros veikto pasākumu rezultāti liecinot par Strīķes kā vadītājas labām sadarbības un organizatores prasmēm.
Šādi ierēdņu novērtēšanas rezultāti tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem neesot saprotami un radot šaubas par to novērtēšanas objektivitāti un gaitu atbilstoši profesionalitātes principiem. Tiekot būtiski palielināts risks, ka KNAB priekšnieka vietnieka amatā var tikt iecelta amatpersona bez atbilstošām profesionālām prasmēm un reputācijas, tādā veidā būtiski ietekmējot turpmāku KNAB profesionālo darbību.
«Lūdzam izvērtēt mūsu vēstulē pausto viedokli par KNAB priekšnieka vietnieces Strīķes darbības novērtējumu un lemt par KNAB priekšnieka Streļčenoka lēmuma atbrīvot Strīķi no amata atcelšanu,» teikts vēstules noslēgumā.
Jau ziņots, ka KNAB priekšnieks Streļčenoks pagājušajā nedēļā nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.
Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, otrā disciplinārlietā Streļčenoks Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu, savukārt lēmums par atlaišanu tika pieņemts pēc Strīķes darba atkārtota novērtējuma.
Streļčenoks novembra beigās atkārtoti sāka Strīķes darba un tā rezultātu novērtēšanu. Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces pagājušā gada darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.
Atkārtotā Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanā viņa atkal saņēma D līmeni. Ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus, tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, Streļčenoks pieņēma lēmumu Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Strīķe darbu KNAB sāka 2003.gada septembrī.
