SIA «Rīgas satiksme» (RS) izsludinājusi iepirkumu par 12 zemās grīdas tramvaju iegādi, kas ir viens no Skanstes tramvaja projekta īstenošanas posmiem, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka 2017.gada 3.oktobrī RS un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza līgumu par projekta «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» īstenošanu.

Kopš līguma noslēgšanas RS turpina iesākto darbu pie iepirkuma «Par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaju infrastruktūras posma izbūvei un esošas tramvaju līnijas pārbūvei», kura rezultātā tiks izvēlēts jaunbūvējamās un pārbūvējamās tramvaja līnijas projektētājs.

Projekta laikā plānota 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, vēl apmēram trīs kilometrus esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija, kā arī jauna kabeļu tīkla un kontakttīkla izbūve.

Rīgas satiksme informē, ka Eiropas Komisija apstiprinājusi Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstības lielo projektu.

Tā ietvaros ir plānota 3,6 km garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela – Senču iela – Zirņu iela – Skanstes iela – Sporta iela, vēl apmēram 3 km esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija un jauni kontakttīkli. Tāpat projekts paredz aptuveni 11 jaunu pieturvietu izbūvi un 12 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi, kā arī ielu rekonstrukciju atsevišķās vietās, vietējās brauktuves izbūvi, inženierkomunikāciju pārcelšanu, satiksmes vadības sistēmas izbūvi u.c.

Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstības projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 97,4 miljoni eiro, no tām Kohēzijas fonda finansējums projekta īstenošanai – 65 669 331 eiro un vēl rezerve 4,3 miljonu eiro apmērā, kas tiks piešķirta pēc 2018. gada 31. decembra, ja tiks izpildīti projektā noteiktie kritēriji.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Tietoevry” kļuvis par Rīgas biroju kompleksa “Verde” lielāko B ēkas enkurnomnieku.

Abiem uzņēmumiem vienojoties, ir noslēgts līgums par “Tietoevry” Latvijas filiāles ofisa izveidi “Verde” B ēkas 4., 8. un 9. stāvā ar kopējo platību 4500 m2.

Šis darījums ir noslēgts aizvadītā gada nogalē, kļūstot par 2022. gada lielāko biroju nomas darījumu Latvijā.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, saka: “Līdz ar “Tietoevry” ienākšanu “Verdē”, Skanste jeb Rīgas jaunais biznesa kvartāls pastiprināti kļūst par Latvijas galvaspilsētas tehnoloģiju nozares epicentru. Tagad un tieši šeit veidojas tāds nozaru mezgls, kas veicinās pilsētas un arī kopumā mūsu valsts ekonomisko attīstību un pievilcību starptautiskā mērogā. Šī darījuma rezultātā B ēka, kas vēl ir būvniecības stadijā, ir jau iznomāta par 68%”.

Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks šovasar dosies uz ganībām pie pļavu īpašniekiem visā Latvijā, lai uzturētu un atjaunotu vērtīgās dabiskās pļavas.

Ganību sezonas atklāšana notika 15. maijā, kad pirmās govis ieradās Pedvāles mākslas parkā Sabilē. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē «Zviedru cepure» Sabilē, vairākās Siguldas, Jelgavas un Jūrmalas pilsētas pļavās, arī Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā «Raķupe» un aizsargājamo ainavu apvidos Vestiena, Veclaicene un Ziemeļgauja.

Pedvāles mākslas parkā šovasar tiks noganīti 10 hektāru dabiskās pļavas, kurai nepieciešama atjaunošana.

Projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks darbojas jau otro sezonu. Pirmajā ganīšanas sezonā ganāmpulks viesojās vairākās pļavās un ganībās Valkas novadā, Jelgavas Sieramuižas pļavās, pie Zvārtas ieža, un kopumā tika noganīti 183 hektāri dabisko pļavu.

Te jums ir kā īstos laukos! Tādu atziņu māksliniece Dita Zagorska bieži dzirdējusi no viesiem, kas pirmoreiz ierodas Podnīcā, kaut gan tā atrodas pašā Saldus centrā

Pagalmā zīmējas rudenīga ainava ar līdz pusdienlaikam mitru zāli, spirālveida puķudobē dzeltējošiem krāšņumaugiem un kritušiem āboliem.

Podnīca iekārtojusies biedrības Kapelleru nams apsaimniekotās ēkas pagrabstāvā. Dita to dala kopā ar kolēģi Arti Kleinbergu, kurš blakus telpā strādā pie virpas. Saruna rit viegli, nepiespiesti un bez nekāda rāmja. Paralēli māksliniece veido māla putniņus, ko sēdināt uz bļodu malām. Viņas zīmols Saules lietas piedāvā brošas un melnā māla traukus.

Keramika patiesībā nav Ditas specialitāte. Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā viņa pabeigusi Rokdarbu nodaļu. Podnīcā viņa pirms pieciem gadiem nonāca nejauši. Artis jau gadu te darbojās. Dita viņu pazina. Pirmoreiz atnāca, lai palūgtu ceplī nodedzināt trauciņu, ko muzejā Keramikas dienās bija uztaisījusi kopā ar bērnu. Pateicībā par izpalīdzēšanu piedāvājusi kaut ko padarīt. Artis pielika pie māla mīcīšanas. Viņa mīcīja un uztaisīja vēl vienu trauciņu. Pēc pāris dienām pagalmā notika pasākums, kura laikā cilvēki tika aicināti taisīt traukus. Keramiķis ieteicis, lai Dita iziet padarboties ar apmeklētājiem – viņai labāk sanākšot runāties. «Es biju uztaisījusi vienu trauku uz formas, kas ir diezgan viegli, un gāju stāstīt visai pilsētai, kā taisīt podus,» ar smaidu atceras māksliniece. Tā palēnām māls iepatikās. Traukus viņa taisīja arvien vairāk, arvien biežāk un beigu beigās Podnīcā atrada savu stūrīti.

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.

Pēdējo trīs gadu laikā Balta atlīdzībās par zādzībām privātīpašumos izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Lai gan saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, ir gadījumi, kad īpašums tiek apzagts, saimniekiem esot mājās. Saskaņā ar BALTA informāciju šādos gadījumos zādzības visbiežāk tiek izdarītas naktīs, un zagļi par laupījumu izvēlas viegli sasniedzamas un ātri realizējamas lietas – juvelierizstrādājumus, mobilos tālruņus, planšetdatorus – vai citas nelielas elektropreces – darbarīkus, fotoaparātus. Retāk šādās situācijās tiek zagtas lielas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir sarežģītāka – BALTA pieredzē ir gadījums, kad mēģinājums iznest televizoru beidzies ar tā pamešanu pie sētas.

Divu gadu laikā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ideju par vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanu vēsajā klimatā pārvērtuši gatavā produktā, kas jau pieejams tirdzniecībā.

«2018. gada janvārī ar ideju startējām RTU biznesa pirmsinkubatora «RTU IdeaLAB» atlasē, bet tikko piegādājām veikalam pirmo svaigas spirulīnas partiju,» stāsta Agnese Stunda-Zujeva, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un uzņēmuma «SpirulinaNord» līdzdibinātāja.

Idejas attīstībai «SpirulinaNord» komanda izmantojusi vairāku Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalsta instrumentus, ko Latvijas zinātniekiem, studentiem un uzņēmumiem piedāvā RTU Dizaina fabrika. Attīstībai piesaistīts arī finansējums no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmām un jauno uzņēmēju granta programmas «(ie)dvesma», ko organizē SEB bankas un vairākas Pierīgas pašvaldības. Kopumā piesaistīti 39 tūkstoši eiro, kas ļāvuši attīstīt tehnoloģiju, uzbūvēt reaktoru, izremontēt un aprīkot telpas, sākt ražošanu, stāsta A. Stunda-Zujeva.

Norvik Bankas iniciētā Latvijas Vikipēdijas maratona ietvaros no 13.aprīļa tiek uzsāktas tematiskās rakstu nedēļas, kas ilgs līdz jūnijam, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Tematisko nedēļu ietvaros Vikipēdijas maratona partneri – Latvijas Universitāte, Latvijas Radio 5, Valsts Valodas centrs, Delfi.lv un Draugiem.lv – aicina rakstīt Vikipēdijas rakstus par konkrētām tēmām. Katrs no partneriem apbalvos labākā raksta autoru savā apakštēmā, speciālbalvu pasniegs Latvijas Vikipēdijas redaktori.

Latvijas Vikipēdijas maratona iniciators ir Norvik Banka un tā mērķis ir aktivizēt un paplašināt latviešu valodas lietojamību mācību procesā, izziņā, pētnieciskajā darbā, būtiski palielinot rakstu skaitu Latvijas Vikipēdijā.

Kopš kampaņas sākuma 2015.gada 11.martā, rakstu skaits ir ievērojami pieaudzis – no aptuveni 400 rakstiem mēnesī (pirms kampaņas) līdz aptuveni 1000 rakstiem mēnesī. Pašlaik Latvijas Vikipēdijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši rakstu, kas nu jau pārsniedz rakstu skaitu Latvijas padomju enciklopēdijā. Tomēr aizvien vēl būtiski atpaliekam gan no Lietuvas (171 tūkstotis rakstu), gan Igaunijas (132 tūkstoši rakstu) Vikipēdijām.

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Tiešsaistes vidē uzsākts pirmais pilnībā virtuālais hakatons, kura mērķis ir meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem, piesaistot brīvprātīgos resursus visas sabiedrības līmenī.

Hakatonu "HackForce" organizē brīvprātīgie dalībnieki no jaunuzņēmumu kopienas, kuri aicina programmētājus, ekspertus un jebkuru aktīvo sabiedrības locekli, kurš var piedāvāt savas prasmes, iesaistīties un piedāvāt risinājumus.

Šobrīd daudzviet pasaulē sabiedrība cīnās ar koronavīrusa izraisītajām sekām un problēmām. Situācija ne tikai rada milzīgu slogu medicīnas nozarei un pārslogo ātrās reaģēšanas vienības, apgrūtina mācību un bērnu uzraudzības procesus, un rada ievērojamus sarežģījumus teju ikvienā nozarē.

Karantīnas ierobežojumi ir potenciāli graujoši daudziem uzņēmumiem un veselām uzņēmējdarbības jomām, un potenciālais iespaids uz ekonomiku ir būtisks.

Aproce, kurā ir iebūvēts optisks sensors D vitamīna mērīšanai cilvēka organismā - astoņu ideju konkurencē šo ieceri pirmā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) rīkotā «Deep Science Hackathon 2018» žūrija atzina par gatavāko biznesa projektu.

Hakatons bija pirmā aktivitāte «Materize» ietvaros, kas ir institūta jaunā platforma zinātnes pakalpojumu eksportam un sadarbībai ar industriju augsto tehnoloģiju jomā.

48 stundu laikā komanda ar simbolisku nosaukumu «Vitamin D» (latviski «D vitamīns») pilnveidoja savu ideju par neinvazīvu metodi, kā novērtēt D vitamīna daudzumu cilvēka organismā. Žūrija šo ideju novērtēja kā lielu biznesa potenciālu. Šī inovatīvā iecere maina D vitamīna mērīšanas veidu, piemēram, bērniem un pieaugušajiem vairs nevajadzētu ņemt asinis no vēnas. Ņemot vērā, kādas būtiskas negatīvas sekas izraisa D vitamīna trūkums cilvēka organismā, jaunā tehnoloģija būs noderīga daudziem cilvēkiem, jo īpaši reģionos, kur ir nepietiekams daudzums saules gaismas, tostarp, Latvijā.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Upeņu raža šogad nav tik laba kā citos gados. Arī pārdot vērtīgās upeņu ogas audzētājiem ir problemātiski, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stāmerenietis Gatis Cimdiņš upenes audzē nepilnu septiņu hektāru platībā un stāsta, ka raža šogad ir vidēja.

Viņš ir pārliecinājies, ka liela jēga šīs ogas audzēt nav, jo nav, kur tās likt. «Nevienam tās nevajag. Agrāk tās nodevām Pūrē, bet tagad jau četrus gadus neiepērk. Lai arī ogas ir vērtīgas, pieprasījuma tām Latvijā nav. Vienu gadu vedām tās nodot uz Igauniju. Aizsūtījām šogad piedāvājumu igauņiem, bet mums pat neatbildēja. Šogad pircējiem piedāvājām arī upeņu sulu, bet atsaucības nebija,» saka G.Cimdiņš un piebilst, ja būtu noiets, tad varētu audzēt, bet tādā gadījuma vajadzētu iegādāties citas šķirnes. «Mēs upenes audzējam 15 gadus. Hektārā ir vairāk nekā 2000 stādu. Mums pārsvarā ir viena šķirne - veca šķirne. Ogas ir vidēja lieluma. Tagad jau jaunās šķirnes ir ar tik lielām ogām kā ķirši,» zina teikt G.Cimdiņš.

Atvaļinājuma sezonā noteikti jāparūpējas, lai drošībā būtu gan tuvinieki, jo īpaši – bērni, gan mājoklis, jo jebkuri nepatīkami notikumi var izjaukt ģimenes plānus, atgādina apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company".

"Daudzi atvaļinājuma laikā atstāj ierasto mājokli, lai dotos atpūsties pie dabas, uz vasarnīcu vai kādā ceļojumā. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi veikt visus iespējamos drošības pasākumus pret garnadžu tīkojumiem," uzsver "BTA" Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

"Mājoklis noteikti jāapdrošina, tāpat arī jāseko Valsts policijas un drošības ekspertu ieteikumiem, tomēr tas ir vairāk vienreizējs pasākums. Savukārt bērnu un citu tuvinieku drošībai rūpīgi jāseko visā atvaļinājuma laikā, lai nesagaidītu nepatīkamus un sāpīgus pārsteigumus."

"Ģimenēm noteikti iesakām iegadāties Nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas iespējamu traumu padarīs mazāk sāpīgu vismaz finansiālajā ziņā, tāpat arī jāparūpējas par piemērotāko apdrošināšanas veidu mājoklim," atzīst I. Danče.

Lai sekmētu sabiedrības iesaisti videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, Zaļā josta uzsāk izlietoto bateriju vākšanas konkursu Tīrai Latvijai!. Konkursā aicinātas iesaistīties mācību iestādes, ar kuru audzēkņu starpniecību ikdienas atkritumu šķirošanas kultūru un cīņu ar videi kaitīgiem atkritumiem plānots izvērst visas valsts mērogā.

Kā norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa, izlietoto bateriju vākšanas konkurss izglītības iestādēm kļuvis par ikgadēju tradīciju, ar kuras palīdzību Zaļā josta īsteno videi kaitīgu preču reģenerāciju. Šajā mācību gadā konkurss divpadsmito gadu pēc kārtas apvieno bērnus un jauniešus, palīdzot visiem piedalīties tīras Latvijas vides veidošanā un vērtīgu resursu taupīšanā. Turklāt konkursa laikā bērni mācās izprast izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi, iepazīst bateriju pārstrādes gaitu un savām acīm ierauga, cik daudz šo videi kaitīgo atkritumu katrs no mums ik gadu rada.

Izlietoto bateriju vākšanas konkursā Tīrai Latvijai! aicinātas piedalīties vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības iestādes no visas Latvijas. Dalībnieku pieteikumi tiek pieņemti līdz 2017.gada 31.decembrim. Savukārt bateriju vākšana ilgs līdz pat 2018.gada 28.februārim.

Jau trešo gadu Jūrmalas pašvaldība pasniegs vēsturiskās arhitektūras balvas iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunoto, restaurēto un pārbūvēto Jūrmalas vēsturisko ēku īpašniekiem, informē Jūrmalas dome.

Šis gads izceļas ar īpaši kvalitatīviem un vērtīgiem projektiem.

Jūrmalas pilsētas vēsturiskajā apbūvē dominē mazstāvu sezonas mītnes, ko raksturo kokamatniecības tradīcijas un izpildījuma kvalitāte. Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šim arhitektūras mantojumam, kas ir nozīmīgs ne vien Jūrmalas pilsētas, bet arī Latvijas mērogā.

No 2023. gadā Jūrmalas pilsētas būvvaldē ekspluatācijā nodotajām ēkām šogad tika izvirzīti 15 viskvalitatīvāk restaurētie un rekonstruētie uz vēsturisko apbūvi attiecināmie objekti, kas nodoti žūrijas vērtējumam.

Starp apbalvojumam izvirzītajiem projektiem ir gan 19. un 20. gadsimta mijas, gan pagājušā gadsimta sākuma kultūrvēsturiski vērtīgas būves, vēsturiskā fona apbūves ēkas, vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas būves, vietējas un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ņemot vērā nesenās izmaiņas būvniecības regulējumā un standartu pieaugošo lomu būvniecības regulējumā, Standartizācijas birojs (LVS) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) piedāvā Būvkomersantu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem pakalpojumu Standartu lasītava – attālinātu piekļuvi vairāk nekā 3000 būvniecības standartiem (ICS 91 standartu grupa, Eirokodeksi), informē EM.

Standartu lasītavas pakalpojums būvkomersantiem no 1. novembra līdz 2016. gada 15. februārim būs pieejams bez maksas.

Iniciatīvas mērķis ir sniegt uzņēmējiem atbalstu pārejā uz jauno būvniecības regulējumu un atvieglot standartu izvēli. LVS vadītājs Ingars Pilmanis norāda: «Vienlaikus vēlamies novērtēt uzņēmēju interesi, pieprasījumu un nepieciešamību pēc šāda pakalpojuma, lai plānotu tā turpmāko attīstību. Esam atvērti diskusijām un priekšlikumiem, kā iespējami efektīvāk nodrošināt Latvijas standartizācijas sistēmas attīstību un standartu pieejamību Latvijas uzņēmējiem.»

Būvniecības Standartu lasītavā būs pieejami nacionālie (LVS) standarti, adaptētie Eiropas (EN) un starptautiskie (ISO, IEC) standarti un to vēsturiskās versijas. Lasītava regulāri tiks papildināta ar jauniem reģistrētajiem standartiem, to grozījumiem un koriģējumiem.

Ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu noslēgušies ēkas īpašnieka SIA “Warehouse properties” organizētie darbi pie 17. gs. būvētās noliktavas Zivju ielā 2A jumta atjaunošanas un ēkas konstrukciju restaurācijas.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Kā liecina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, noliktava ir vecākā šādas funkcijas koka celtne Latvijā, un tā ir vērtīga kā Liepājas senās apbūves paraugs. Sākotnēji iegūtie fakti liecināja, ka ēka celta 1690. gadā. Lai noskaidrotu precīzāku ēkas būvēšanas laiku, 2021. gadā veikti urbumi koka konstrukcijās koksnes dendrohronoloģiskajai datēšanai. Atbilstoši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. biol. Māra Zundes veiktās koksnes izpētes datiem, secināts, ka noliktavas vecākā daļa būvēta ap 1674. gadu, bet jaunākā – ap 1767. gadu. Savukārt pirmās dokumentētās ziņas par īpašumu ir no 1797. gada Liepājas ēku īpašnieku saraksta, kur kā īpašnieks minēts tirgotājs R. B. Gerharts Philibets Millers (R.B. Gerhard Prilibert Müller).

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Līderība ir māksla, kas ļauj ietekmēt cilvēku un organizāciju rīcību, procesu un ierasto lietu kārtību, lai tie virzītos uz vienu konkrētu ilgtermiņa mērķi. Tā ir prasme, kas mūsdienās ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmumu vadītājiem. Vadītājs – tas ir formāls amats, ko cilvēks ir ieguvis no saviem formālajiem vadītājiem. Tomēr jāsaprot, ka amats pats par sevi negarantē, ka vadītāja darbinieki, komanda vai organizācija strādās pēc tā iecerēm un izvirzītajiem mērķiem. Vadītājam ir nepieciešams virzīt un pārliecināt komandu ārpus viņa amata, ka viņa izvirzītie mērķi, stratēģijas un metodes ir efektīvas.

Līderība vai vadīšanas rīki?

Vadošās biznesa augstskolas īpaši pēdējos 20 gadus ir sapratušas, ka, no vienas puses, ir ļoti svarīgi palīdzēt vadītājiem apgūt, kā sistematizēt darbu un organizācijas, kā sistematizēt dažādus tirgus, saprast finanšu rīkus, kas nepieciešami, lai izpildītu viņu formālo amatu. Tomēr ir saprotams, ka ar to nepietiek. Ir jāpalīdz vadītājiem apgūt arī tās iemaņas, kas nepieciešamas, lai minētos vadības rīkus izmantotu pareizā veidā, uz organizācijas mērķi.

Nav šaubu, ka attīstīt līderības prasmes ir daudz grūtāk kā iemācīties vadīšanas rīkus. Tas ir tāpēc, ka šajā procesā daudz jāsaskaras ar jautājumiem, kas nav taustāmi, kam nav viennozīmīgu tehnisku risinājumu. Ir jārisina jautājumi, kas no vadītājiem prasa kritiskās domāšanas spējas, radošumu, elastīgumu, emocionālo stabilitāti un inteliģenci, zināšanas psiholoģijā. Šīs prasmes nav iespējams apgūt un iemācīties ar grāmatu palīdzību, lekciju klausīšanos no brīnišķīgiem lektoriem vai uzdevumu pildīšanu.