Jaunākais izdevums

Laiks, kad ekonomika ir atkarīga no sala, un mūsu vērtību skalas augšgalā atgriežas brīvība.

Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā.

Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības. Kovids kvalitatīvi jaunā līmenī pacēla mūsu spēju cīnīties ar pandēmijām, kā arī lika pārvērtēt valstu attieksmi pret veselības aprūpi, pieprasīja mūs plaši un strauji ieviest digitālus risinājumus pakalpojumiem un mainīja darba ikdienu. Krievijas agresija ir stiprinājusi Eiropas un NATO partneru vienotību, karš lika pārvērtēt brīvības un demokrātijas nozīmi, kā arī – pamatīgi izmainīja valstu attieksmi pret savu enerģētisko drošību. Lai arī šīs ir bijušas (un aizvien ir) baismīgi dārgas mācības, tomēr nebūtu pareizi šo laiku “norakstīt” kā zaudētu.

Meteorologu prognozes un ekonomikas attīstība

Ekonomikas “uzrāvienu” sagaidījām šī gada pavasarī, tūliņ pēc kovida pandēmijas iegrožošanas un ierobežojumu atcelšanas, – pieauga uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu skaits, kas liecina par pārliecības atgriešanos investoros, strauji kāpa nekustamo īpašumu cenas un patēriņš kopumā. Nieka astoņus mēnešus vēlāk dzīvojam jau pavisam citā realitātē, kur ekonomisti ir viens par otru skeptiskāki nākotnes scenāriju prognozēs, valstu valdības risina enerģijas pieejamības un izmaksu jautājumus, bet nepieredzēti augstā inflācija cilvēkiem liek pārorientēties uz “izdzīvošanas režīmu” šoziem un nākamā gada pavasarī. Jāņem vērā, ka ziemas aukstākie mēneši ir vēl priekšā, un tie būs izšķiroši turpmākajām ekonomikas attīstības tendencēm. Tāpēc par ekonomikas nākotni lielā mērā var spriest, cita starpā pētot arī meteorologu ilgtermiņa prognozes.

Auksta ziema liks Eiropai krietni nodeldēt savus gāzes krājumus (un tas cels enerģijas cenas), bet silta ļaus būt taupīgākiem, pieprasījums pēc gāzes 2023. gada apkures sezonai nebūs tik augsts un enerģijas ietekme uz inflāciju kopumā nebūs tik liela. Šis ir gan Latvijas, gan visas Eiropas lielais izaicinājums – nodrošināt jaunus enerģijas ražošanas veidus, pamatā no atjaunīgajiem energoresursiem, lai ilgtermiņā izbeigtu gan energoatkarību no Krievijas, gan no fosilajiem resursiem.

Konkurences pamatfaktors – ilgtspēja

Eiropas ambiciozie klimata mērķi nav atcelti – lai arī “Eiropas Zaļā kursa” ieviešana kara dēļ nenotiks tik strauji kā bija iecerēts, tā saglabāsies kā viena no prioritātēm transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības, enerģētikas un ražošanas nozarēs. Ilgtspēja nostiprināsies kā viens no galvenajiem faktoriem biznesa un sabiedrības attīstībā, jo domāšanas un rīcības maiņa lielā mērā izšķirs mūsu dzīves apstākļus jau tuvākajās desmitgadēs.

Atslēgas faktors ceļā uz ilgtspējīgāku sabiedrību un klimata mērķu sasniegšanu, ir biznesa iesaiste un sabiedrības aktivizēšana. Tāpēc arī mēs, SEB Grupa, no savas ilgtspējas stratēģijas mērķiem neatkāpjamies un vēlamies būt katalizators uzņēmējdarbības ilgtspējīgās pārmaiņās. Mūsu ilgtspējas stratēģija paredz finansējuma piešķiršanu gan uzņēmumu zaļajiem projektiem, gan projektiem zaļās transformācijas veicināšanai, kā arī konsultatīvo pakalpojumu palielināšanu.

Šis ir milzīgu pārmaiņu un līdz ar to arī iespēju laiks. Kovids mudināja mūs ieviest jaunus digitālus risinājumus, savukārt enerģētikas krīze liek mums domāt par jauniem veidiem, kā izmantot atjaunojamos resursus enerģijas iegūšanai. Man gribas domāt, ka saules paneļi un vēja parki, lai arī ļoti nepieciešamas un vērtīgas tehnoloģijas, nebūs vienīgie risinājumi mūsdienu enerģētikas izaicinājumiem. Uzvarētāji būs tie, kuri turpinās investēt pētniecībā un attīstībā vai arī spēs ātri pielāgot un izmantot jau eksistējošas inovācijas. Varbūt arī kaut kur nāksies kļūdīties vai secināt, ka kāda tehnoloģija mūsu rokās ir nonākusi pārāk agri, taču svarīgākais ir neļauties pasivitātei un meklēt jaunas iespējas.

Procentlikmju laiks

Par vienu no 2022. gada raksturlielumiem ir kļuvušas procentu likmes. No inflācijas un IKP rādītājiem, līdz kredītlikmēm un dažāda veida ieguldījumu ienesīgumiem. Kā apsteigt inflāciju un saglabāt uzkrājumu vērtību? Cik augstas būs starpbanku aizdevumu likmes? Kā mainīsies akciju tirgus un, kā tas ietekmēs pensiju uzkrājumus? Šie un līdzīgi jautājumi ir kļuvuši par ikdienā apspriestiem ne vien finansistu un uzņēmēju vidū, bet ģimenēs un draugu lokā. Procentu likmes ir kļuvušas par vienu no aktualitātēm visā sabiedrībā. Tāpēc finanšu nozarei ir īpaša atbildība adekvāti un pamatoti skaidrot, – kas un kāpēc notiek ar mūsu uzkrājumiem, aizņēmumiem, ar naudas vērtību tagad un nākotnē.

Nozīmīga mācība ir saistīta ar kritumu akciju tirgos, kas no vienas puses ir drūma ziņa, jo sarūk agrāk iegādāto vērtspapīru vērtība, bet no otras – tā ir reta iespēja. Pēdējo 50 gadu laikā ir bijušas tikai septiņas reizes, kad pēc rekordu sasniegšanās cenas no sasniegtajām virsotnēm ir “atkāpušās” pat vairāk nekā 20%. Tāpēc šī ir septītā labākā reize pēdējā pusgadsimta laikā “iepirkties” salīdzinoši lētāk. No otras puses – varu piekrist arī tiem pesimistiem, kuri uzsver, ka akciju tirgus jau ilgstoši nespēj atkopties un sasniegt savus iepriekšējos cenu līmeņus. Protams, ir jāapzinās, ka ieguldījumi vienmēr saistās ar zināmu risku un neviens investīciju eksperts nekad nevarēs pilnībā precīzi prognozēt turpmākos notikumus vērtspapīru tirgos.

Starp citu, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu, saglabājot arī zemu bezdarba rādītāju. Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika “bloķēti” kovida pandēmijas laikā, tai skaitā izmantojot uzkrājumus. Tomēr, lai arī visa gada IKP pieauguma rādītājus 2023. gadam prognozējam minimāli pozitīvus, proti, nedaudz virs nulles, tomēr kopumā jāņem vērā, ka Baltijas valstu ekonomikas virzās uz recesiju. Vislielākos draudus rada augstie inflācijas rādītāji, kas ir pamazām sākuši “nodedzināt” mājsaimniecību pirktspēju. Gada kopējo veikumu noteiks tas, cik dziļi nosēdīsies ekonomiskā aktivitāte gada sākumā un cik jaudas būs atgūties gada otrajā pusē.

Turpināsies cīņa par brīvību

Faktiski visu iepriekš minēto straujo pārmaiņu cēlonis un 2022. gada raksturojošā zīme ir kopīga Eiropas, ASV un citu pasaules reģionu cīņa pret neizprovocētu, brutālu Krievijas agresiju Ukrainā. Līdztekus militārai un finansiālai palīdzībai, ko sniedzām Ukrainai, tika ieviestas apjomīgas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Eiropa ir apņēmusies tikt vaļā no gadu desmitiem ilgušās energoatkarības, kas mazinās Krievijas ienākumus, tāpat tos mazinās ierobežojumi attiecībās uz Krievijas naftu. Savu darbību Krievijā ir pārtraukuši daudzi uzņēmumi un zīmoli, bet tiem, kas darbību turpina, jārēķinās ar nopietniem reputācijas un citiem riskiem. Sankcijām vajadzētu agri vai vēlu novest Krievijas ekonomiku nopietnu izaicinājumu priekšā.

Apzinoties to, cik liela ir šī jautājuma “cena”, 2023. gadā mums vēl un vēlreiz nāksies pierādīt pašiem sev, ka brīvība ir lielākā vērtība, pat, ja tās vārdā nākas no kaut kā atteikties, kaut ko mainīt savā ikdienā. Jo tikai nosargājot brīvību, tostarp, nelokāmi turpinot atbalstīt Ukrainu kā šīs cīņas priekšposteni, mēs varēsim turpināt domāt un rūpēties par citiem jautājumiem – ilgtspēju, inflācijas mazināšanu, latviešu valodu, darba tirgu, eksportspēju, veselības aizsardzību, izglītību un visu pārējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ar īstermiņa risinājumiem tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā

LETA,10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports, taču nākamajā gadā būtisks eksporta pieaugums nav gaidāms nevienai nozarei, pauda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka Latvijā kopumā joprojām novērojam tā dēvēto atlikto izaugsmi. "Noguldījumi ekonomikā uzkrājas vairāk nekā aizdevumi. Tas nozīmē, ka brīvie līdzekļi gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ir, bet investīcijas kavējas," sacīja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka ekonomistu prognozes nākamajam gadam neparedz būtisku eksporta pieaugumu nevienai uzņēmējdarbības nozarei.

"Latvija ir maza valsts pret pasauli un globālo ekonomiku, līdz ar to mums jābūt gudriem un jāatceras, ka mūsu ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports. Mums ir vairāk jāmeklē, kā pelnīt no ārpuses, ne tikai savstarpēji pārdalot - līdzībās runājot, ja mēs savā ģimenē viens otram kaut ko pārdodam, bagātāki nepaliekam," teica Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā – Lauris Mencis, AS “Swedbank” valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja, Valters Ābele, AS “Citadele banka” valdes loceklis, Dmitrijs Latiševs, AS “BluOr Bank AS” valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes locekle, kā arī Asociācijas Padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja.

“Finanšu sektors lielā mērā ir uzskatāms par visas Latvijas tautsaimniecības mugurkaulu, jo tas nodrošina finansējumu gan uzņēmumu attīstībai, gan arī palīdz uzlabot iedzīvotāju labklājību. Tāpēc būtiski ir nodrošināt ne tikai finanšu sektora stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, bet arī veicināt sabiedrības informētību un izglītotību par savu personīgo finanšu pārvaldību. Tas sevī ietver spēju ne tikai pasargāt sevi no finanšu krāpniecības, bet arī zināšanas par iespējām ļaut saviem brīvajiem līdzekļiem pelnīt. Tādēļ arī turpmāk Asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā iestāšos par finanšu pratības stiprināšanu Latvijas sabiedrībā. Būtisks uzsvars turpmākajos gados būs arī ilgtspējas tēmas skaidrošanai, bankām turpinot būt vienam no galvenajiem virzītājspēkiem zaļās transformācijas veicināšanā,” uzsver SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aprīlī novērotas pozitīvas izmaiņas kredītņēmēju noskaņojumā mājokļu tirgū

LETA,16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprīlī novērotas pozitīvas izmaiņas kredītņēmēju noskaņojumā mājokļu tirgū, šorīt TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka pirmo trīs mēnešu laikā mājokļu tirgus kreditēšana bijusi kūtra.

Jautāta, vai izmaiņas aprīlī varētu būt ietekmējusi hipotekārā kredīta procentu kompensāciju izmaksa, Tetere norādīja, ka kompensāciju apmēri neesot tik būtiski, lai veicinātu jaunu aizņemšanos.

Taču viņa pauda, ka lielāka aktivitāte mājokļu tirgū būšot novērojama tad, kad notiks EURIBOR likmes samazināšana. Tad, visticamāk, pieaugs arī jaunu klientu skaits. Pēc Teteres teiktā, patlaban vēl daudzi aizņēmēji ir piesardzīgi un nogaida.

Tetere arī atzīmēja, ka "SEB banka" joprojām prognozē, ka EURIBOR likmes samazināšana varētu notikt jūnijā.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" 2022.gada beigās bija otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa pirmajā pusgadā Latvijā bija 76,6 miljoni eiro

Db.lv,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā guvusi peļņu 76,6 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā pusgadā ir samazināti 6,5 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 131,8 miljonus eiro, kamēr grupas izmaksas veidoja 32 miljonus eiro. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajā pusgadā bija 99,8 miljoni eiro. Savukārt grupas aktīvu apmērs šogad jūnija beigās bija 5,8 miljardi eiro.

Noguldījumos "SEB banka" 2024.gada 30.jūnijā bija piesaistījusi 4,5 miljardus eiro, savukārt kopējais kredītportfelis veidoja 3,4 miljardus eiro.

Šogad otrajā ceturksnī pieauga no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apmērs, kā arī aizdevumu summa uzņēmumu attīstībai. Hipotekāro aizdevumu apmērs privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam otrajā ceturksnī palielinājies par 39%, savukārt uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs teju dubultojās, salīdzinot ar pirmo ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas provizoriskā peļņa pērn Latvijā sasniegusi 80,4 miljonus eiro

Db.lv,26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums

Db.lv,14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā

Db.lv,18.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB no 2027.gada apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus - katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļaujas -, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027.gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Bankā norāda, ka SEB apvienos trīs Baltijā strādājošās bankas vienā, lai stiprinātu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā.

"Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā," min SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB,24.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.oktobra numurā lasi:

* Statistika

Lietoto auto tirgus būs noteicošais parka nomaiņā uz elektroauto

* Tēma

Rezultāti pasliktinās, bet dala naudu jaunām prioritātēm

* Bankas

Populisms var apdraudēt kreditēšanu kopumā. SEB bankas vadītāja Ieva Tetere

* Mežsaimniecība

Mežsaimniecībā šogad strauju izmaiņu laiks

* Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Laimīgās planētas indekss – Latvija 136. vietā

* Atjaunojamā enerģija

Latvijai ir jāizmanto vēja enerģijas potenciāls. Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Fragments no intervijas

Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?

Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Iepriekš minētais apliecina arī to, ka, lai arī kredītmaksājumi ECB monetārās politikas dēļ ir pieauguši, saistību segšana nav problēma lielākajai daļai kredītņēmēju.

Tāpēc nozare iestājas par palīdzību tiem, kam tas ir patiesi nepieciešams, nevis teju visiem kredītņēmējiem, kā to šobrīd paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem mazināt izmaksu pieaugumu, bankas jau šobrīd lielākajai daļai kredītņēmēju mazina bankas procentu likmi pēc komerciāliem principiem vidēji par 0,2%-0,4%. Ģimenei, kurai kredīta atlikums ir 70 000 eiro uz 20 gadiem, tas nozīmē teju 4 000 eiro ietaupījumu. Turpretī, samazinot procentu likmi, piemēram, par 1% uz gadu, kopējais ietaupījums būs vien 480 eiro. Īstermiņā ieguvums no 1% samazinājuma var šķist lielāks (40 eiro mēnesī), pretstatā 0,4% samazinājumam (16 eiro mēnesī), tomēr ilgtermiņā lielāku ieguvumu sniedz risinājumi, ko bankas piedāvā jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzņēmēji un eksperti diskutēs par darbinieku apmācību izmaksām un to nozīmi uzņēmumu attīstībā

Sadarbības materiāls,17.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina LinkedIn 2023. gada darba vides apmācību analīzes dati[1]*, organizāciju darbinieki norāda, ka viens no iemesliem jauna darba meklējumiem ir nepieciešamība mācīties un attīstīt aizvien jaunas prasmes, tomēr tikai 26% aptaujāto atzīst, ka esošajā darba vietā ir motivēti mācīties. Lai noskaidrotu uzņēmēju un apmācību ekspertu redzējumu par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, mākslīgā intelekta atbalstītas ekspertu atlases platforma Motiveer.eu 17. janvārī plkst. 17:30 organizē tiešsaistes diskusiju “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Pārmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta pieaugošā ietekme, uzņēmumu darbiniekiem pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. LinkedIn pētījuma dati apliecina, ka 25% profesionālās prasmes, ko darba devēji iepriekš sagaidījuši no saviem darba devējiem konkrētam amatam, pēdējo 8 gadu laikā ir mainījušās, turklāt paredzams, ka līdz 2027. gadam šis skaits pat dubultosies.

Kā skaidro platformas Motiveer.eu dibinātāja Karīna Kūska (Karin Kuusk), uzņēmuma konkurētspēja un panākumi ir cieši saistīti ar darbiniekiem un viņu prasmēm: “Panākumi uzņēmējdarbībā šodien un nākotnē ir saistīti ar spēju pielāgoties pārmaiņām. Ekonomiskie apstākļi var likt komandām attīstīt jaunas prasmes, lai spētu pielāgoties ārējās vides radītām pārmaiņām uzņēmējdarbībā, tāpēc ir īpaši svarīgi pastāvīgi nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar atbilstošām apmācībām, kas ļaus ne tikai palielināt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī veidos motivētu un mūsdienīgi kvalificētu komandu šī brīža izaicinājumiem. Turklāt, ja uzņēmumā jau ir cilvēks, kurš iekļaujas komandā un organizācijas kultūrā, finansiāli efektīvāk ir investēt jau esoša darbinieka izaugsmē nekā jauna darbinieka pieņemšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. janvārī, portālā Db.lv notiks tiešraide motiveer.eu organizētajai paneļdiskusijai “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Diskusijā šī brīža TOP vadītāji un jomas eksperti dalīsies ar savu viedokli, redzējumu un pārdomām par tēmu, kas šobrīd ir aktuāla lielākajā daļā organizāciju - apmācību izmaksu samazinājums.

Diskusijas dalībnieki:

  • Ieva Tetere, AS “SEB banka” vadītāja;
  • Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs;
  • Katrīna Ošleja, vadības koučs PCC, līderības trenere KBT, supervizors;
  • Zigmunds Vīķis, biznesa izaugsmes treneris.

Diskusijas moderatore: Anita Kalniņa, FranklinCovey līderības trenere un Eleving Group personāla vadītāja

Diskusijas sākums 17:30

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa Latvijā pērn bija 152,4 miljoni eiro

Db.lv,25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā ievēlēta “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja Kerli Vares, informē asociācija.

Kerli Vares ir Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā. Kerli Vares ir augstākā līmeņa vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un ekspertīzi stratēģiju izstrādē un īstenošanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Kerli Vares ir īstenojusi ievērojamas biznesa transformācijas un izaugsmes stratēģijas, ieviešot nozīmīgus projektus augstas konkurences un mainīgos tirgos.

“Finanšu nozares asociācija ir un arī turpmāk būs ciešs valsts, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmumu sabiedrotais. Asociācijai un tās biedriem kopīgi ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju, politikas veidotājiem un citām institūcijām ir aktīvi jāstrādā pie savstarpējā dialoga uzlabošanas, kā arī finanšu nozares reputācijas un uzticības stiprināšanas. Stabils un spēcīgs finanšu sektors ir pamats Latvijas ekonomikas izaugsmei un mūsdienīgai, augstas kvalitātes finanšu pakalpojumu pieejamībai mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot viņu labklājību ilgtermiņā. Finanšu nozarei ir būtiska loma, veidojot ilgtspējīgu, uz nākotnes attīstību orientētu un konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku, kas ietver arī iedzīvotāju finanšu zināšanu veicināšanu, risku vadību, sociālo atbildību un starptautisko sadarbību,” saka Kerli Vares, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja un Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru