SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

SEB līzinga finansētais apjoms uzņēmumu segmentā 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 81 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Par 10% audzis arī darījumu skaits – visvairāk finansētas vieglās automašīnas, komerctransports un industriālā tehnika, kur lielāko īpatsvaru veido meža tehnika.

Lauksaimniecības nozarē īpaši pieaudzis finansējums labības novākšanas kombainu un traktoru iegādei, kas saistīts ar tehnikas parku modernizāciju.

“Jaunas tehnikas iegāde ir liels un ļoti atbildīgs lēmums, kas balstīts gan uz finanšu aprēķiniem, gan arī ļoti praktiski domājot par maksimāli efektīvu savu platību apsaimniekošanu. Daļa klientu tradicionāli izmantotā finanšu līzinga vietā sāk izvērtēt operatīvā līzinga iespējas, tieši koncentrējoties uz savu pamatdarbību – graudkopību,” komentē SEB līzinga valdes priekšsēdētājs Renārs Vīksna.

Par jauno Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītāju ievēlēts "Citadele līzings un faktorings" vadītājs Pēteris Plaudis.

"Esmu pagodināts, ka nozares pārstāvji, LLDA biedri, ir novērtējuši manas kompetences un profesionālo attieksmi šo gadu laikā, uzticot man veikt asociācijas vadītāja funkcijas. Tas ir liels izaicinājums un atbildība, īpaši laikā, kad kopējo ekonomiku satricinājis Covid-19 vīruss un arī līzinga nozarei esot liela izaicinājuma priekšā," norāda jaunais LLDA vadītājs Pēteris Plaudis.

Pēteris Plaudis "Citadele līzings un faktorings" ir atbildīgs par līzinga biznesa attīstību un vadību Latvijā un Igaunijā. Citadele grupai viņš pievienojās 2013. gada augustā un kopš tā laika ir SIA "Citadele līzings un faktorings" valdes priekšsēdētājs.

Pēterim ir vairāk nekā 17 gadu pieredze banku darbības jomā, kur, piecus no tiem, tieši banku korporatīvo klientu apkalpošanas jomā.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Kravu pārvadātājs SIA "Kreiss" līdz jūnija beigām saimniecisko darbību cer atjaunot vismaz pagājušā gada apjomos, gada pārskatā norāda uzņēmuma vadība.

Runājot par koronavīrusa ierobežojumu ietekmi uz SIA "Kreiss" darbību, uzņēmums norādījis, ka transporta nozarē Covid-19 sekas ir jūtamas ar nelielu aizkavēšanos. Piemēram, no 2020.gada marta ar dažādām laika nobīdēm nestrādā rūpnīcas un uzņēmumi, no kravām praktiski tika piegādāti vien medikamenti un pirmās nepieciešamības preces.

"Situācija ir sarežģīta, bet ne kritiska," atzīst SIA "Kreiss" vadība, norādot, ka uzņēmuma apgrozījums martā un aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, krities par 5-10%. Tomēr šos zaudējumus daļēji kompensējis degvielas cenu samazinājums, kā arī arī nepopulāra lēmuma pieņemšana - darbaspēka izmaksu samazinājums uz pāris mēnešiem, saglabājot esošo darbinieku skaitu.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas SEB banka piešķīrusi kredītsaistību labvēlību 154 klientiem - uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām līdz ar Covid-19 izplatību.

Kredītlīgumu skaits, ko šiem uzņēmumiem SEB banka ir pārskatījusi un veikusi kredītsaistību apmaksas grozījumus, lai atvieglotu uzņēmumu likviditāti, pārsniedz 500 līgumus.

Kopējais kredītsaistību atlikums tiem klientiem, kuriem piešķirta kredītsaistību labvēlība, ir vairāk nekā 130 miljoni eiro.

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere komentē: "Mēs redzam, ka mūsu klienti, saskaroties ar grūtībām pildīt savas kredītsaistības, ir ļoti atbildīgi rīkojušies, savlaicīgi vēršoties pie mums un uzsākot sarunu, lai meklēt risinājumu. Protams, mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli, īpaši novērtējot, vai uzņēmējam ir redzējums, kā risināt likviditātes grūtības ilgtermiņā. Vienlaikus, mēs, izprotot situāciju, cenšamies rast labāko risinājumu, kas būtu izdevīgs mūsu klientam un pieņemams mums kā atbildīgam kreditētājam."

HansaMatrix grupa parakstījusi faktoringa līgumus ar SEB līzings uz gadu 2,76 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām, tostarp arī eksporta darījumiem. Tāpat SEB banka ir apstiprinājusi 2,5 miljonu eiro ilgtermiņa finansējumu, kuru HansaMatrix izmantos investīcijām 2019. gadā, informē bankā.

Plānotās investīcijas ļaus HansaMatrix turpināt izaugsmes stratēģiju, kuras pamatā ir ražošanas jaudu palielināšana, pētniecības un attīstības, kā arī inovāciju darbības, lai optimizētu un papildinātu pašreizējo pakalpojumu un produktu klāstu. Visas investīcijas tiks veiktas Latvijā, esošajās uzņēmuma darbības vietās Mārupē, Pārogrē un Ventspilī.Tāpat parakstīti līgumi ar SEB banka par kredītlīnijas, reversā faktoringa un garantiju līnijas kopējā 1,9 miljonu eiro apmērā termiņu pagarināšanu uz viena gada periodu, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

«HansaMatrix uzsāka sadarbību ar SEB grupu 2017. gada decembrī. Parakstītie finansējuma līgumi un papildus piešķirtais finansējums paplašinās veiksmīgo sadarbību ar banku un ļaus uzņēmumam paātrināt apgrozāmo līdzekļu apriti, palielināt ražošanas apjomus, kā arī realizēt grupas investīciju plānu,» informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Plānojot auto iegādi, 23% Igaunijas iedzīvotāju būtu gatavi novirzīt šim mērķim summu no 10 līdz 20 tūkstošiem eiro. Latvijā šādu summu būtu gatavi ieguldīt 14% iedzīvotāju, bet Lietuvā – vien 11%. Toties gan Latvijā, gan Lietuvā lielākā daļa iedzīvotāju (46% un 54% attiecīgi) būtu gatavi ieguldīt auto iegādē līdz 7000 eiro, secināts SEB līzinga veiktajā aptaujā.

Ja summu līdz 7000 eiro Latvijā un Lietuvā auto iegādei gatavi iztērēt apmēram puse no tiem, kuri tuvāko gadu laikā plāno šādu darījumu, tad Igaunijā vien 26%. Savukārt summu no 7 līdz 10 tūkstošiem eiro auto iegādei gatavi novirzīt 19% iedzīvotāju Igaunijā un Lietuvā un 23% – Latvijā.

Igaunijā ir vislielākais īpatsvars tādu, kuri plāno auto iegādei tērēt no 20 līdz 30 tūkstošiem eiro – 12%, Latvijā un Lietuvā šis skaitlis ir 4%.

«Mūsu statistika rāda, ka arī līzinga līgumu summas Igaunijā ir augstākas nekā Latvijā un Lietuvā. Tomēr, neskatoties uz atšķirībām iegādājamo auto cenā, aptaujas rezultāti liecina, ka, izvēloties auto, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji lielāko uzmanību pievērš auto drošībai, komfortam un ietilpībai, degvielas patēriņam un dzinēja tipam, kā arī uzturēšanas izmaksām. Savukārt mazāk nozīmīgi ir auto krāsa, marka un dizains, kā arī fakts, vai auto ir videi draudzīgs – ar pazemināto CO2 izmešu apjomu,» norāda SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova.

SEB līzings par vairāk kā 940 tūkstošiem eiro finansējis divu jaunu meža tehnikas vienību – forvardera Ponsse Buffalo 8W un harvestera Ponsse Ergo 8W – iegādi SIA “Viduslatvijas mežsaimnieks”.

Pirkuma kopējā summa ir 1 107 150 eiro. Jaunās tehnikas vienības ļaus samazināt mežu izstrādes izmaksas un uzlabot darba efektivitāti.

“Šobrīd meža cirsmu izstrāde tiek veikta, piesaistot ārpakalpojuma uzņēmumus, kas ir nerentabli un rada liekas izmaksas. Ar SEB līzinga atbalstu varēsim iegādāties paši savas tehnikas vienības, kas samazinās cirsmu izstrādes izmaksas aptuveni par 50%. Ar tehnikām darbosies pašu algoti darbinieki, kuri būs ieinteresēti labākā izpildījumā, kvalitātē un precīzākā darba sniegumā. Tāpat abās meža tehnikas vienībās ir uzstādītas dažādas aktīvās sistēmas, kas mazāk fiziski noslogo operatoru, tā atvieglojot veicamos darba uzdevumus, kā arī veicinot efektivitāti un labāku koka sortimenta izstrādi,” stāsta SIA “Viduslatvijas mežsaimnieks” rīkotājdirektors Raitis Mjaņa.

"SEB grupas" uzņēmums "SEB līzings" ir izsniedzis finansējumu AS "Talsu autotransports" 713 280 eiro apmērā, lai uzņēmums varētu paplašināt savu autoparku. AS "Talsu autotransports" iegūto finansējumu izmantojis, lai iegādātos četrus jaunus "SETRA" markas autobusus.

Jauniegādātie autobusi ir aprīkoti ar novērošanas kamerām, tajos ir pieejams WIFI, kā arī pasažieriem ir iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm.

Arnis Škapars, "SEB bankas" valdes loceklis, informē: ""Talsu autotransports" ir ilggadējs "SEB bankas" klients, kurš ik gadu atjauno savu autobusu parku, lai nodrošinātu pasažieru vēlmēm atbilstošus pārvadājumus reģionālajos un starppilsētu maršrutos. Mūsu kā bankas vadmotīvs, atbalstot šāda veida uzņēmumus, ir veicināt un attīstīt jēgpilnas, ekonomiski pamatotas iniciatīvas, un šī ir tieši tāda. Esmu pārliecināts, ka līdz ar pārdomātu biznesa stratēģiju, vēlmi attīstīties, uzņēmums sasniegs arvien jaunus panākumus."

Ir politiskā griba, bet nav kompetences – šādi secinājumi rodas, sekojot līdzi nebanku aizdevēju lietai Saeimā. Jautājumi, kas skar nebanku aizdevējus, kopš vasaras ir iznēsāti pa vairākām Saeimas komisijām un vairākkārt nonākuši līdz plenārsēdei.

Emocionālie politiķu paziņojumi par nepieciešamību ar nozari tikt galā ir rezultējušies ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītiestāžu likumā. Gan vieni, gan otri vēl jāapstiprina Saeimai.

Tikt galā būtu īstais vārds notiekošajam, jo situāciju var salīdzināt ar bērnudārznieka traci rotaļlietu veikalā, kur atvase vecākiem ar asarām paziņo, ka vēlas tieši šo mantiņu. Nozares nākotne tiek izlemta priekšvēlēšanu cīņu gaisotnē. Tas padara nozari par partiju ķīlniekiem un neko labu nevar dot.

Saeimas deputāti, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola aizsargāt patērētāju, nesaprot, kas īsti būtu jāizmaina, un, ja Saeimā nebūtu Juridiskā biroja, tad tagad vārītos ne vien valdības klīsteris, bet arī nebanku ķīselis. Šāds priekšstats radās gan Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pagājušajā nedēļā, gan Budžeta un finanšu komisijas sēdē šonedēļ. Priekšlikumi tiek iesniegti, atbalstīti, tad tiek noraidīti, jo tiek saprasts, ka tie radīs pretrunas likumā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome VNĪ valdes locekļa amatā ir ievēlējusi augsta līmeņa vadības eksperti Jeļenu Gavrilovu, kuras atbildības joma uzņēmumā būs nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošana un būvniecības procesu vadība.

Darbu VNĪ jaunā valdes locekle uzsākusi 2022. gada maijā.

Gavrilovai ir plaša pieredze darbā ar liela mēroga projektiem, nekustamā īpašuma finansēšanu, valsts iepirkumiem un zaļās enerģijas jautājumiem, kuru no 2010. gada guvusi finanšu sektorā “SEB” grupas uzņēmumos. Kopš 2016. gada viņa ieņēma SIA “SEB Līzings” valdes priekšsēdētāja amatu, bet iepriekš no 2014. gada Gavrilova bija AS “SEB Banka” Nekustamā īpašuma finansēšanas pārvaldes vadītāja, kur īstenoja lielu nekustamo īpašumu , tajā skaitā tirdzniecības centru “Origo” un “Galerija Centrs”, finansēšanas projektus.

Gavrilova 2011. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē un 2016. gadā maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Rīgas Biznesa skolā.

SIA "SEB līzings" izsniedzis finansējumu minerālūdens ražotājam SIA "Venden" 916 tūkstošu eiro apmērā, lai uzņēmums varētu atjaunot savu autoparku.

"Venden" iegādāsies 17 jaunus mikroautobusus un 10 kravas automašīnas.

""Venden" ir ne tikai viens no bankas ilgtermiņa sadarbības partneriem, kas ar pārdomātu darbības stratēģiju ir izaudzis par nopietnu tirgus spēlētāju, bet arī no tiem bankas klientiem, kurš nepārtraukti domā par to, kā attīstīt savu darbību plašāk. Tā, piemēram, 2021. gadā uzņēmums jau ir ieplānojis palielināt savu auto parku vēl par 10 mikroautobusiem, izmantojot mūsu bankas finansējuma iespējas vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Ir patiess gandarījums sniegt atbalstu uzņēmumam, ar kuru mums saskan gan ilgtermiņa skatījums uz darbības attīstību, gan vērtības, kas saistītas ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību," norāda "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Līzingā gan privātpersonas, gan uzņēmumi aizvien vairāk iegādājas jaunas automašīnas; elektroauto šādi pagaidām pērk kūtri.

Pircēji izvērtē transportlīdzekļa potenciālās izmaksas un veic pārdomātāku izvēli nekā iepriekš, norāda līzinga kompāniju pārstāvji.

Pēc Auto asociācijas datiem, jaunu vieglo automašīnu tirgū 2018. gads noslēdzās ar 1,7% pieaugumu pret 2017. gadu, savukārt līzinga darījumu apjoms no tiem sasniedza 62%. Līzinga portfelis palielinās pēdējos četrus gadus, tā pieaugums bijis 7–15% robežās, lēš SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks, kurš gan atzīst, ka izaugsme joprojām ir mazāka par to, kāda bija tā dēvētajos treknajos gados.

Kopumā aizvadītais gads automašīnu līzinga tirgū vērtējams kā turpinājums iepriekšējo gadu iesāktajām tendencēm, piebilst Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs Kaspars Sausais, kurš pamanījis, ka aizvien vairāk pieprasījums aug tieši pēc jauniem auto, – šī līzinga tirgus segments audzis par 16%, turklāt pieaug interese tieši pēc dažādu marku pilsētas džipiem.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

VAS "Latvijas pasts" par 1,218 miljoniem eiro iegādājies 85 jaunus mikroautobusus, informē uzņēmumā.

Mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) liecina, ka "Latvijas pasts" līgumu par jauno mikroautobusu piegādi noslēdzis ar personu apvienību, ko veido SIA "Mūsu motors Rīga" un SIA "SEB Līzings".

Jaunie piegādes mikrobusi ir ērtāki kravu iekraušanai un izkraušanai, un tajos iestrādāta speciāla digitāla sistēma šoferu ērtībām ikdienas ceļazīmju noformēšanai. Ar jaunākās paaudzes mikroautobusiem tiek nomainīti četrus līdz pat deviņus gadus iepriekš ekspluatētie automobiļi, uzlabojot gan piegādes ātrumu, gan autovadītāju darba apstākļus.

SIA Stiga RM pērn iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet, nodokļu administrācijas ieskatā, tā nav atbilstoša vērtība, tāpēc tiek prasīts precizēt PVN deklarāciju, pretējā gadījumā draudot izslēgt no PVN maksātāju reģistra

«Esmu šokēts. Kaut ko tādu – ka nodokļu administrācija uzskata, ka auto vērtība ir cita – augstāka – nekā tā cena, par kuru esmu iegādājies no oficiālā dīlera, vēl savā uzņēmēja karjerā neesmu pieredzējis, » situāciju vērtē SIA Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka pašlaik nezina, ko īsti darīt. «Nesaprotu šī dokumenta statusu, jo pārsūdzēt šo EDS sistēmā esošo dokumentu nevar, piekrist, ka iegādātā auto vērtība ir cita – augstāka –, ir dīvaini, ja auto tirgotājs par šādu cenu ir pārdevis, visi norēķini notikuši bezskaidras naudas veidā – izrakstīts rēķins par 49 917,36 eiro + 10 482,64 eiro PVN, auto tika pirkts, izmantojot SIA SEB Līzings pakalpojumus, arī apdrošināts auto par tieši tādu pašu vērtību,» savu pozīciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš prognozē, ka šāda situācija varētu būt ne tikai SIA Stiga RM, bet vēl daudziem uzņēmumiem, kuri iegādājušies šādas klases auto.