Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

#Ņemot vērā nepieciešamās diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām, valdība atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās.

Ministru kabinets šodien atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās, ņemot vērā, ka vēl nepieciešamas diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām.

Minētie jautājumi tiks pārrunāti tad, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atgriezīsies no vizītes Korejā.

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien izskatīšanai valdībā bija iesniegusi rīkojuma projektu par profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Tas paredz noteikt, ka ārvalstu darbaspēku varēs piesaistīt 237 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls.

Pēdējos gados ir palielinājies iznsiegto darba atļauju skaits Latvijā citu valstu pilsoņiem. Ja divus gadus atpakaļ tika izsniegti 4,8 tūkst. atļauju, tad pagājušā gadā kopumā to skaits bija vairāk nekā 7,68 tūkst., liecina Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) sniegtie dati DB.

Arī salīdzinot ar 2016. gadu, pērn ir izsniegts krietni vairāk darba atļauju citu valstu pilsoņiem. Proti, 2016. gadā tie bija nedaudz vairāk nekā seši tūkst. atļauju. Jāpiemin, ka, piemēram, 2012. gadā šādu atļauju skaits bija tikai 2,68 tūkst. Runājot par valstīm, kuru pilsoņiem visvairāk atļauju ir izsniegts, PMLP norāda, ka top trīs valstis pērn bija Ukraina (4029), Balkrievija (1230) un Krievija (1095). Tāpat sarakstā ir arī Indija, ASV, Filipīnas, Ķīna, Turcija, Kazahstāna un citas.

Savukārt pirmajā vietā, skatoties pēc nozarēm, ierindojas sauszemes un cauruļvadu transports (2952), datorprogramēšana, konsultēšana un saistītās darbības (741), citu transportlīdzekļu ražošana (364), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (318). Kā arī, piemēram ēdināšanas pakalpojumi, ēku būvniecība, vairumtirdzniecība, inženierbūvniecība, izglītība.

#Šodien Ministru kabinetā paredzēts skatīt konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā tiek piedāvāti risinājumi saistībā ar migrāciju, kā arī ārvalstu investoru uzņemšanu.

Ārvalstu investoru piesaistē apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām pārmaiņu nebūs, bet attiecībā uz darbaspēku un studentiem gan varētu būt

Šodien Ministru kabinetā paredzēts skatīt konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā tiek piedāvāti risinājumi saistībā ar migrāciju, kā arī ārvalstu investoru uzņemšanu. Lai arī tiek uzskatīts, ka no minēto jautājumu skatīšanas nav iespējams izvairīties, tomēr imigrācijas politika pirmsvēlēšanu gaisotnē var pārvērsties par instrumentu, ar kura palīdzību bruģēt ceļu uz nākamo Saeimu.

Ziņojuma autori piedāvā divus risinājuma variantus – neko nemainīt vai arī tomēr kaut ko darīt.

Ziņojumā secināts, ka no 1990. gada strauji mainījās Latvijas iedzīvotāju sociālais stāvoklis un, līdzīgi kā citās postsociālisma valstīs, strauji samazinājās dzimstība. Īsā laikā dzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi – no vairāk nekā 40 tūkstošiem jaundzimušo 1986.–1988. gadā līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996.–1999. gadā. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits saruka līdz desmit bērniem 1993. gadā un pat zem astoņu bērnu atzīmes 1997.–1998. gadā. Latvijas vecumpiramīdas īpatnības – zemā dzimstība un augstais vecāku cilvēku īpatsvars – nosaka, ka jau tuvākajos piecos gados mainīsies Latvijas darba tirgus jaunpienācēju skaits. Ar katru gadu samazināsies to jauno cilvēku skaits, kuri varēs papildināt Latvijas darba tirgu, bet pakāpeniski palielināsies to cilvēku skaits, kuri būs sasnieguši pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka no jauniešiem liela daļa, iespējams, turpinās mācības vai emigrēs, līdz ar to viņu reālais skaits būs ievērojami mazāks. DB jau vēstīja par paradoksālu situāciju, kad joprojām ik dienu no Latvijas peļņā uz ārzemēm dodas viens autobuss ar cilvēkiem, tajā pašā laikā daudzu jomu uzņēmēji žēlojas par darbinieku trūkumu.

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ap 76% skolēnu plāno šogad, 5. aprīlī piedalīties Ēnu dienā, liecina izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Visvairāk aptaujāto savas profesijas izvēli plāno saistīt ar medicīnas nozari (20%), kā nākamās populārākās nozares norādot kultūru un mākslu (11%) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kas interesē 10% aptaujas dalībnieku. Šodien, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies vairākās kārtās.

“Interesi par medicīnas nozari novērojam gadu no gada arī Ēnu dienā – anesteziologi, ķirurgi, zobārsti, arī ģenētiķi ir starp pieprasītākajām profesijām ēnotāju vidū. Mūsu mērķis savukārt ir skolēniem dot iespēju redzēt arī daudz citu profesiju, tādēļ šogad par Ēnu dienas tēmu esam izvēlējušies “neredzamās profesijas” un ceram, ka skolēni uzzinās daudz jauna un dosies apskatīt arī tās profesijas, par kurām ikdienā pieejams mazāk informācijas,“ saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

2024. gadā vislielākais algu pieaugums bija skolotājiem, bet visvairāk auga valsts pārvaldes vadītāju skaits.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati, tad 2024. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, vislielākais algu pieaugums starp profesiju grupām bija skolotājiem. No visām profesiju grupām profesiju klasifikatora trīs zīmju nomenklatūrā vislielākais atalgojuma pieaugums bija pamatizglītības pedagogiem, kuriem vidējā stundas tarifa likme gada laikā palielinājās par 17,5%. Trešajā vietā starp profesiju grupām bija algu pieaugums profesionālās izglītības pedagogiem par 14,8%, savukārt citu izglītības jomu pedagogiem vidējā stundas likme pieauga par 14,5%. Šeit gan jāpiezīmē, ka pedagogu atalgojuma pieaugumi attiecās uz algām, kuras nebija starp augstākajām 2023. gadā.

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

#EM mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki

Ekonomikas ministrija (EM) mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tas izriet no nākamnedēļ, 13.februārī, Ministru kabinetā iesniegtā EM rīkojuma projekta.

Pērn novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.

Karjeras izglītības programma Ēnu diena šogad norisināsies 13.februārī. Darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes –, tiek aicināti reģistrēt pieejamās vakances portālā enudiena.lv līdz 30. janvārim. Savukārt no 14.janvāra vakancēm sāks pieteikties potenciālie ēnotāji – skolēni, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.–12. klašu skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienu laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.

Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk un iedziļināties kontekstā. Plānots, ka Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Lai veicinātu skolēnu interesi par aktualitātēm darba tirgū un palīdzētu viņiem izvēlēties nākotnes profesiju, darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes – ir aicināti reģistrēt pieejamās «ēnošanas» vakances līdz 30. janvārim. Savukārt potenciālo ēnotāju, skolēnu, pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim. Šogad Ēnu diena norisināsies 13. februārī.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ikgadējo karjeras izglītības programmu Ēnu diena jau astoņpadsmito gadu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia). Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk. Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai tie varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

«Šogad novērojam tendenci, ka aizvien vairāk jaunieši izvēlas ēnot visdažādāko nozaru speciālistus. Tādēļ aicinām uzņēmumus «ēnošanai» pieteikt profesionāļus, savas jomas ekspertus, lai skolēniem piedāvātu pēc iespējas plašāku iespēju klāstu iepazīties ar profesiju daudzveidību. Turklāt, apzinoties, ka kvalitatīva darbaspēka resursa nepietiekamība ir aktuāla jau tagad, un šī tendence turpmākajos gados tikai saasināsies, šī ir lieliska iespēja uzņēmumiem prezentēt sevi topošajiem profesionāļiem un, iespējams, nākamajiem darbiniekiem,» norāda Jānis Krievāns, JA Latvia vadītājs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu.

Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt, netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.

Kāpēc saskaņā ar VID datiem, piemēram, programmatūras arhitekta vidējā stundas likme ir 21 eiro, bet realitātē šāda speciālista darbs izmaksā līdz 70 eiro stundā, atkarībā no viņa pieredzes un prasmēm un zemākā summa ir tipiska speciālistam bez jebkādas iepriekšējas pieredzes. Kā veidojusies VID aprēķinos minētā programmētāja likme 17 eiro, kas ir vairākas reizes mazāka par reālo tirgus likmi? Un cik tad īsti būtu jāmaksā pasūtītājam?

Šogad 5. aprīlī notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem “Ēnu diena”.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā Enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Šogad Ēnu dienu iedvesmo un atbalsta mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 7. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Izceļot karjeras iespēju un profesiju dažādību, par šī gada Ēnu dienas tēmu izvēlēta - neredzamās profesijas.

“Lai arī Ēnu diena ir iespēja uzzināt par visdažādākajām profesijām, katru gadu pieprasītāko profesiju topā izmaiņu ir maz. Skolēnus interesē, kāda ir ikdiena gaisa satiksmē strādājošiem, tāpat arī mediķiem, kā arī jau 5 gadus pēc kārtas pieprasītākā profesija ir programmētājs. Tāpēc šogad īpaši gribam informēt arī par citām profesijām, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā, gan arī citās nozarēs,“ saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Lai Latvijas sabiedrībā popularizētu matemātiku, parādot tās pielietošanas iespējas daudzās profesijās, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Accenture" sadarbībā ar partneriem ir izveidojis Latvijā pirmo digitālo izlaušanās spēli "MathScape". Tāpat, piesaistot sabiedrībā zināmus dažādu nozaru ekspertus, ir radīti īpaši profesiju matemātikas uzdevumi.

"Latvijas lielākais resurss ir zinoši cilvēki – talanti un speciālisti dažādās jomās. Konkurētspējīgai sabiedrībai īpaši svarīgas ir loģiskās domāšanas prasmes, ko īpaši attīsta matemātika. Tomēr jaunākajā OECD PISA pētījumā par piecpadsmitgadnieku matemātikas zināšanām Latvija ierindojās 29. vietā, tāpat pērn skolēnu vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā bija zemākais pēdējo desmit gadu laikā.

Tādēļ, lai pierādītu, ka jau skolā iegūtās zināšanas ir noderīgas visai dzīvei, mēs atklājām matemātikas popularizēšanas projektu un izlaušanās spēli "MathScape". Ticam, ka matemātikas zināšanas ir nepieciešamas ikvienam, turklāt tās ir iespējams apgūt un trenēt ļoti aizraujošos veidos," skaidro "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

2022.gadā labāk atalgotā profesiju grupa bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto darba samaksa, pārrēķināta pilnā slodzē, bija 4 805 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas struktūras apsekojuma dati.

Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (4 259 eiro), kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti (3 564 eiro).

Darba samaksas struktūras apsekojums tiek veikts reizi četros gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas, kas nodrošina salīdzināmus atalgojuma rādītājus.

Pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 598 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām. Mazāk atalgoti bija arī bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi (754 eiro), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki (755 eiro), apģērbu izgatavotāji (756 eiro) un māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, kuriem mēneša alga bija 801 eiro pirms nodokļu apmaksas.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča kopā ar Valsts darba inspekcijas un VDI Zemgales reģionālās nodaļas vadību, inspektoriem un Latvijas Robežsardzes struktūrvienību pārstāvjiem pārbaudes reidā apmeklējusi būvniecības objektu Vecumniekos.

Pārbaudes mērķis bijis pārliecināties, vai ir novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi darba drošības normatīvu ievērošanā un vai objektā visiem nodarbinātajiem ir sakārtotas darba tiesiskās attiecības.

Pārbaudes laikā būvdarbu objektā atradās Latvijas un ārvalstu (Ukrainas) strādnieki. Visiem būvdarbu vadītājs uzrādīja darba līgumus. Tomēr darba drošības jautājumos konstatētie pārkāpumi kļuva par iemeslu tam, lai VDI inspektori izsniegtu brīdinājumu par objekta darbības apturēšanu. Tā novēršanai tika dots termiņš likumā noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka būvnieki var informēt par pārkāpuma novēršanu arī elektroniski, iesūtot foto materiālu VDI, kolīdz darba drošības normatīvu prasības ir izpildītas.