Pasniedzot vasaras iecienīto kārumu – saldējumu – neierastā veidā, zīmola Rullējums radītāji izcīnījuši sev stabilu vietu zem saules
Ideju par citādu saldējuma pasniegšanas veidu Artis Ķezbers nolūkoja sociālajos tīklos. Pati ideja par saldējumu, kas pasniegts sarullēts, nevis ierastajā bumbiņā, nāk no Taizemes, un abi puiši – Artis Ķezbers un Arnolds Ābrams – to pārņēmuši. Šobrīd šis saldējuma pagatavošanas veids ienāk arī Eiropā. Pirmā doma, ka varētu kaut ko līdzīgu pagatavot arī Latvijā, Artim iešāvusies prātā pagājušā gada sākumā, un līdz pavasarim abi puiši ģenerējuši idejas un domājuši, kāds varētu būt koncepts, līdz beigu beigās nonākuši pie produkta – rullējuma. Šobrīd ir aizvadīta pirmā darbības sezona, un rullējums ir iekarojis cilvēku sirdis. Arī konkurenti nesnauž, un jau bijuši mēģinājumi radīt ko līdzīgu. Tomēr puiši par to nesatraucas, jo atšķiras pati saldējuma masa.
Pašmācības ceļā
«Iemaņas, kā šo saldējumu pagatavot, apguvām tikai un vienīgi pašmācības ceļā. Tas bija nedaudz smieklīgi, jo pirmo reizi šo saldējumu mēs redzējām dzīvē un nogaršojām, kad aizbraucām pie partneriem, no kuriem iegādājāmies iekārtas, uz kurām tas tiek gatavots. Nogaršojot sapratām, ka tas tiešām ir kaut kas īpašs, nevis tikai parasts saldējums. Attiecīgi tajā pašā dienā mēs iegādājāmies iekārtas un devāmies atpakaļ uz Latviju,» par to, kāds bija sākums, stāsta Arnolds. Artis piebilst, ka sākumā, skatoties internetā, kā šis saldējums top, viss izskatījies forši, bet nebijis nekādas nojausmas, kā tas varētu garšot. Tāpēc, dodoties uz vietu, kur tika iegādāta iekārta, bija daudzas domas galvā – vai saldējums ir garšīgs, varbūt tas tikai tāds izskatās utt. Tomēr šaubām neesot bijis pamata. «Pēc iekārtas iegādes vairākas dienas mēģinājām apgūt šo mākslu un visādus knifiņus. Faktiski mēs joprojām mācāmies. Ar katru reizi, ar katru tirdziņu un pasākumu mēs aizvien labāk saprotam, kā process notiek, jo rullējuma pagatavošana ir pilnīgs roku darbs un nav konkrētu punktu, kas ir jāveic, lai izdotos labs produkts. Tas vienkārši ir jāmēģina, un nevar īsti izstāstīt, kā tas jādara,» norāda Arnolds. Pagaidām puiši darbojas divatā, bet ar palīgdarbiem palīdz ģimene. Tomēr, palielinoties pieprasījumiem un apjomiem, tiek apsvērts apmācīt vēl kādu. Arnolds atzīmē, ka pagājušajā gadā bija problēmas ar to, ka cilvēkiem bija ilgi jāstāv rindā, lai tiktu pie kārotā saldējuma. Klienti nebija apmierināti, un arī uzņēmums savā ziņā bija zaudētājs.
Masa, no kuras tiek veidots saldējums, ir pašizveidota, un tās pamatā ir piens un saldais krējums.
Visu rakstu Rullējums iekaro latviešu sirdis lasiet 1. augusta laikrakstā Dienas Bizness.