TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Latvijas juveliere Anita Savicka un viņas rotu zīmols Anita Sondore šovasar izcelts starp desmit jaunajiem dizaineriem ASV izstādē JA New York

«Manas rotas nav klasiskas, vairāk – konceptuālas, katrai ir savs stāsts. Man ļoti patīk lielas, krāsainas, pamanāmas rotas, arī strādāt ar labiem materiāliem,» stāsta Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore juveliere. Šogad viņa ir izstrādājusi pirmo kolekciju – Sounds of Silence.

No nulles

Lai gan profesionāli Anita ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien pāris gadu, pirmās domas par to bija jau laikā, kad mācījusies augstskolā. «Universitātē studēju zīmēšanu, rasēšanu, mājturību un mums bija jauks pasniedzējs, kurš piedāvāja arī metālapstrādes kursu. Man gribējās pieteikties, bet tolaik ar metālapstrādi un rotu izgatavošanu vairāk nodarbojās puiši. Mēģināju pierunāt draudzeni, bet beigās tomēr nepieteicāmies. Tad vēl nebiju tik pārliecināta par sevi un novirzījos no šī ceļa, taču šī doma mani nepameta,» viņa stāsta.

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Iestrādājot dārgakmeņus rotās, cilvēkiem tiek dota iespēja sev nesāt līdzi nelielu daļu no dabas bagātībām, ir pārliecināta Lidija Hlinova.

Rotu zīmola Room 88 īpašniece un idejas autore Lidija Hlinova savām rokām skaistas lietas darinājusi jau sen. Aizraušanās sākās laikā, kad viņa bija profesionāla sporta deju dejotāja un pati sev veidoja tērpus, aksesuārus, bet pēc tam savas prasmes lika lietā, strādājot Spānijā, kur bija atbildīga par grupas Gore Performance, kura uzstājās klubos Amnesia un Pacha Ibiza, skatuves tērpiem. Vēlāk viņa pievērsās rotām. «Šis ir mans otrais rotu zīmols. Pirmā zīmola nosaukums bija Yayoi, un tas bija kardināli atšķirīgs no tā, ko pašlaik veidoju. Rotas bija lielas, uzkrītošas, un tās tika veidotas no koraļļiem, kristāliem, ķēdēm un virvēm. Interesanti, ka man pašai nekad nav patikušas lielas un uzkrītošas rotas, aksesuāri. Esmu minimālisma piekritēja, un tieši šāds rokraksts ir pirms diviem gadiem izveidotajam zīmolam Room 88. Manuprāt, rotai ir jābūt daļai no sievietes būtības, un tai jābūt tādai, ko vēlas nēsāt katru dienu. Būtībā – dzīvot kopā ar rotu, sarast ar to. Rotai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, ko sieviete vēlas atstāt nākamajai paaudzei,» savu pārliecību pauž Lidija.

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Alerģija pret veikalos nopērkamajiem krēmiem Agritu Jērumu aizvedusi pie dabīgu smaržu veidošanas meistarklasēm Smaržas burvība

Agrita pirms vairāk nekā deviņiem gadiem saskārās ar alerģisku reakciju pret veikalā pirktiem sejas krēmiem, kuri izraisīja acu asarošanu, šķaudīšanu. Apzinoties, ka ādas kopšanas līdzekļi tomēr ir vajadzīgi, viņa nokļuva dabīgās kosmētikas meistarklasē, kur uzzināja arī par ēteriskajām eļļām. Sākumā viņa vadījās pēc gatavām receptēm, izgatavojot pirmo krēmu, bet ar laiku, arvien drošāk eksperimentējot, pievērsās arī dabīgajām smaržām.

«Pieļauju, ka alerģisko reakciju izsauca konservanti un sintētiskās smaržvielas. Tā radās mana šodienas nodarbošanās. Es aicinu cilvēkus negaidīt, kad ķermenis sāks protestēt, bet jau laikus pāriet uz dabīgām alternatīvām. Protams, tas nav vienkārši. Arī man sākumā bija žēl izmest visas savas skaistās gatavo smaržu pudelītes, taču nespēju tās kādam atdāvināt, jo zināju, kas tajās iekšā,» klāsta Agrita.

Lai spētu nopelnīt rotu biznesā, jāstrādā daudz vai arī jāpievēršas tādām rotām, kādas ar mašīnām izgatavot nevar

Tā uzskata rotu māksliniece Alise Tālberga. «Ir vairākas galējības nozarē. Mūsdienās ir 3D printeri, rotaslietu fabrikas, tūkstošiem rotu. Lai nopelnītu plaša patēriņa rotu tirgū, jāstrādā lēti un produktīvi. Otra iespēja ir darīt kaut ko tādu, ko mašīnas un fabrikas nevar paveikt. Es konkrēti pievēršos senajām tehnikām, piemēram, gravēšanai ar roku, zudušā vaska tehnikai,» ieskicē Alise. Mūsdienās pastiprināti pievērš uzmanību modernām rotām, kas izgatavotas no visdažādākajiem materiāliem, taču šis virziens viņu neinteresē. Alisi vairāk saista klasiskas vērtības. Alisei patīk strādāt ar individuāliem pasūtījumiem, kas nozīmē, ka gadās diskutēt ar klientiem. «Vēl pirms pirmās klases mācījos mākslas skolā. Un, galu galā, es neesmu mācījusies 15 gadus, lai izpildītu tikai citu pasūtījumus. Kuram gan citam, ja ne man, būtu jābūt tam cilvēkam ar gaumi un noteicējai pār to, kā jāizskatās konkrētai rotai. Es varu pielāgoties vēlmēm, izpildīt kādu pasūtījumu, bet to daru ar priekšnosacījumu, ka rezultātam jāatbilst manam priekšstatam par gaumīgu rotu,» saka Alise. Tomēr viņa pati rotas tikpat kā nenēsā, ja nu vienīgi svētku reizēs. Daudzi par to brīnās, bet, visu dienu pavadot ar rotaslietām un pārējā laikā domājot par tām, vairs nav vēlmes tās nēsāt. «Kad rota ir gatava, vēlos to palaist pasaulē kā bērnu, lai tā dzīvo pati savu dzīvi,» saka Alise.

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

SIA PVStream radītā sistēma palīdz īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī ļauj attālināti aprēķināt saules bateriju uzstādīšanas izmaksas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan saules enerģijas tehnoloģijas kļūst lētākas, kopējās to uzstādīšanas izmaksas joprojām ir augstas, jo ievērojamu daļu veido administratīvie izdevumi – jāveic precīzi aprēķini un mērījumi, kā arī jāsagatavo tehniskā dokumentācija. PVStream automatizētā platforma ļauj šīs izmaksas samazināt, palīdzot īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī novēršot nepieciešamību pēc integrācijas un pārslēgšanās starp lietojumprogrammām. PVStream komandas speciālisti Dmitrijs Sergejevs un inženierdoktors Andrejs Snegirjovs DB norāda, ka šobrīd platformas pamatizstrāde tuvojas noslēgumam – tiek pārbaudīta funkcionalitāte un tuvākajā laikā būs pieejama arī platformas komerciālā versija.

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Suvenīru un dizaina preču uzņēmumam SIA Typical ir divas pastkaršu kolekcijas – Typical Latvian un Touch of Nature, no kurām lielāko pircēju atsaucību izpelnījusies kartīšu sērija par tipiskajiem latviešiem

«Tajā atspoguļojam nevis tradicionālo, bet tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos. Viena no manām mīļākajām pastkartēm ir bērzu sulas tecināšana, jo tā rīkojas tipisks latvietis pavasarī. Cenšamies notvert šādus mirkļus, sadarbojoties ar dažādiem fotogrāfiem,» saka Elīna Bērziņa, SIA Typical līdzīpašniece.

Viņa uzskata, ka visdārgākais, ko otram var uzdāvināt, ir laiks. Īsziņas pazūd līdz ar jaunu telefonu, bet, kad uznāk slikts garastāvoklis, var paņemt kasti ar pastkartēm, nopūst putekļus un izlasīt atziņas no draugiem.

Ideja par šādām pastkartēm radās Elīnas biznesa partnerei Ievai Garjānei, viņa aizraujas ar pastkaršu sūtīšanu, un viņai patīk fotografēt. Tieši tobrīd Elīna meklēja savu ceļu, un Ieva piedāvāja šo ieceri attīstīt kopīgi. Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, Gulbenes pašvaldība izsludināja konkursu par finansējumu, viņas uzrakstīja biznesa plānu un saņēma atbalstu.

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Ar 50 un 100 gadus senām stellēm rada mūsdienīgas tekstila preces un apģērbus

Mājas tekstila un dizaina apģērbu ražotāja SIA Vuuven sākotnēji iekaroja ASV pircēju uzmanību un patlaban gūst popularitāti arī Latvijas tirgū.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Zīmols Vuuven pastāv kopš 2016. gada oktobra, taču produktu izstrāde sākās jau krietni ātrāk – 2015. gada vasarā. Tas ir divu cilvēku izveidots projekts, kuru radījusi Kristīne Ķepale un Oskars Kupcāns.

Lai radītu pirmo kolekciju, Vuuven komanda investēju savus privātos līdzekļus. Pēc pirmajiem veiksmīgajiem sadarbības projektiem ar klientiem ASV un Eiropā zīmola virzītāji secinājuši, ka jāturpina iesāktais, jo pieprasījums pēc produkcijas bijis, tādēļ atlicis tikai strādāt, lai klients sadzirdētu zīmola vēstījumu. Lai gan Vuuven produktus var iegādāties internetveikalā, patlaban aizvien lielāku tirgus daļu aizņem B2B (segments bizness biznesam) pārdošana. Šobrīd Vuuven produkti atrodami dizaina studijās ASV, savukārt individuālie pasūtījumi bijuši no teju ikvienas Eiropas valsts, atklāj O. Kupcāns.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Vai var latvietim pārdot sūnas? Zīmola Emerald Rabbit autore Vera Radimašvili pamazām pārliecinās, ka var

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lielāko daļu sava mūža nodzīvojusi Izraēlā, Vera Radimašvili secina, ka Latvijas sūnas ir īpaši daudzveidīgas, tās iespaido un iedvesmo tik ļoti, lai turpat mežā veidotu gleznas. Savu dekoru veidošanas virzienu viņa sāka ar sūnu glezniņām. Uz diezgan raksturīgo komentāru, ka tādas sūnas tak katrs var mežā salasīt un savu dekoru izveidot, Vera atbild, ka tik vienkārši jau tas nemaz nav – līdz jebkādu amatniecības izstrādājumu šķietami vienkāršajam rezultātam var nonākt tikai ar laikietilpīgu, zināšanās balstītu profesionālu darbību. Savāktās sūnas tiek kaltētas, apstrādātas, atbilstoši uzglabātas. Viņa papildus iegādājas arī jau speciāli apstrādātas un sagatavotas sūnas un palīgmateriālus.

Sudrabs, akmeņi un stikls – tāds ir stikla mākslinieka Gata Vasiļjeva izmantoto materiālu arsenāls, no kuriem viņš veido rotas Glass Wolf.

Gata Vasiļjeva darbs pēdējos 15 gadus bijis cieši saistīts ar stiklu. Sadarbībā ar citiem māksliniekiem viņš ir īstenojis virkni dizaina projektu, tostarp roku rokā ar stikla mākslinieku, zīmola an&angel radošo direktoru Arti Nīmani pirms sešiem gadiem izgatavoja pasaulē pirmo stikla velosipēdu, kas patlaban atrodas Honkongas dizaina muzejā. «Mēs ar Arti vēl šobrīd daudz sadarbojamies pie citiem projektiem, bet man jau vairākus gadus bija iekšējs sapnis par sava rotu zīmola izveidi un darbnīcu, kurā varēšu darīt to, ko vēlos. Lai gan iepriekš esmu strādājis arī ar metālu, stikls kā materiāls man šķiet interesantāks, turklāt vēlos izaicināt pats sevi, veidojot no tā aizvien smalkākas un smalkākas lietas – rotas, kuras patīk gan man, gan citiem. Manis gatavotās rotas ir kā mākslas darbi, pārsvarā tās ir vienā eksemplārā. Ļoti reti esmu kādai rotai izveidojis nelielu partiju,» stāsta zīmola Glass Wolf idejas autors, stikla mākslinieks G. Vasiļjevs.