Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Valsts kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem atalgojums būs atkarīgs no uzņēmuma lieluma, tomēr tas nevarēs būt lielāks par 7650 eiro, rosina Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC sagatavotajos noteikumos rosināts algas apmēru valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un padomes locekļiem noteikt atkarībā no kapitālsabiedrības finansiālajiem rādītājiem, iedalot tās četrās kategorijās - maza kapitālsabiedrība, vidēja, liela vai īpaši liela.

Mazo kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem algas maksimālais apmērs mēnesī būs 3825 eiro, vidējas kapitālsabiedrības vadītājam - 6120 eiro, lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam alga nevarēs būt lielāka par 6885 eiro, bet īpaši lielo kapitālsabiedrību vadītājiem - ne lielāka par 7650 eiro.

Pašreizējie mēnešalgas apmēri ir noteikti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēneša darba samaksas apmēru, kas 2014.gadā bija 765 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojuma iesaldēšanu uz diviem gadiem un plašāku deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kritērijus kapitālsabiedrību atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtībai.

Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) debatēs pauda uzskatu, ka šie grozījumi ir "liela brēka par nieka kapeiku", jo nekas nemainīsies.

Kā piemēru politiķis akcentēja "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, kurš pagājušajā gadā nopelnīja 830 000 eiro, un, pieņemot šos grozījumus, viņa atalgojumu varētu par 2,6% palielināt. Tie ir vairāk nekā 20 000 eiro, uzsvēra Vitenbergs. Likumprojekts paredz, ka atlīdzības palielinājums par 2,6% ir iespējams, ja atalgojums nav palielināts pagājušajā gadā.

Nacionālās apvienības (NA) deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, tostarp nosakot, ka valdes priekšsēdētājs var strādāt tikai vienā kapitālsabiedrībā. Opozīcijas deputāti debatēs uzsvēra, ka ir jāmaina kopējā valžu un padomju sistēma, jo patlaban vairāki cilvēki ir "profesionāli padomju sēdētāji", kuri pilda valdes locekļa amatus vairākos uzņēmumos.

Ceturtdien, 16. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā skatīs Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl vairākos saistītajos likumos, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu darbības rādītājus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010. gadā, lai nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, lielākus ienākumus no šo uzņēmumu dividendēm, visiem pieejamu informāciju par to sasniegtajiem darba rezultātiem, kā arī profesionālāku uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Vienlaikus reformas īstenošana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā ieviešot tādus darbības kritērijus, kādi jau pastāv privātajā sektorā, jo īpaši biržas kotētajos uzņēmumos.

EM uzsver, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošana Latvijā ir vitāli svarīga uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)). Valsts un pašvaldību uzņēmumu efektīva pārvaldība ir viens no kritērijiem, kuru izpildi regulāri uzrauga OECD.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Valdība otrdien atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.

Pirms valdības lēmuma ministri sēdes slēgtajā daļā uzklausīja informatīvo ziņojumu par kapitālsabiedrības dibināšanu.

Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis būs ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, veicinot aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību, norādījusi Aizsardzības ministrija (AM).

Kapitālsabiedrība pārvaldīs visaptverošus ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā un koordinēs ar ražošanu saistītos procesus, kā arī īstenos un stimulēs Eiropas Savienības finansējuma instrumentu un fondu līdzekļu apguvi, veidojot nacionālu un pārrobežu sadarbību, tajā skaitā, ieguldot kapitālu jau esošajos Latvijas militārās ražošanas uzņēmumos, kuriem būtu nepieciešamas šādas investīcijas, lai celtu to ražošanas kapacitāti.

Akciju sabiedrības "Liepājas Autobusu Parks" (LAP) valde izprot Liepājas pilsētas pašvaldības publiski pausto lēmumu, ievērot "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma" 7.panta 1.daļā likumā noteikto kārtību, un izvērtēt sava ieguldījuma lietderību kapitālsabiedrībā pašvaldības funkciju efektīvai izpildei.

Arī lielākais LAP privātā kapitāla investors SIA "LAP1R" respektē Liepājas pilsētas pašvaldības vēlmi iziet no biznesa jomas, kurā veiksmīgi darbojas un būtu jādarbojas privātiem uzņēmējiem, un ciena Liepājas pilsētas domi kā uzticamu sadarbības partneri.

LAP aicina citas Latvijas pašvaldības, kurām ir tieša līdzdalība pasažieru pārvadājumu komercsabiedrībās, veikt tādu pašu izvērtējumu.

Tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanai vai līdzdalībai esošā kapitālsabiedrībā ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā. Proti, atbilstoši VPIL 88.panta 1. un 2.daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību, t.sk. paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Paredzēts dibināt jaunu AS "Rīgas osta", liecina Satiksmes ministrijas saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekts sagatavots par jaunas AS "Rīgas osta" dibināšanu saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu un, kas turpmāk veiks Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju.

Rīkojuma projektā teikts, ka kapitālsabiedrības "Rīgas osta" vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Rīgas ostas kā valsts un pilsētas attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu un attīstīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus ilgtspējīgi un veicinot loģistikas koridoru un rūpniecībai konkurētspējīgus pamatpakalpojumus, mazinot vides nospiedumu, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības un Rīgas pilsētas konkurētspējai un izaugsmei.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

Izvērtējot VAS Privatizācijas aģentūra (PA) līdzšinējo darbību un pašreiz veicamos uzdevumus, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu Par valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā Privatizācijas aģentūra un tās vispārējo stratēģisko mērķi, informē PA.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka turpmākā PA darbība jāfokusē divu galveno mērķu sasniegšanai – maksimāli īsos termiņos jāpabeidz privatizācijas process un PA jātop par centralizētu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzēju.

Līdz ar to ministrija definējusi sekojošu PA turpmākās darbības stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju.

Ministrija uzskata, ka nepieciešams nodrošināt valstij nevajadzīgo aktīvu pārvaldību un realizāciju vienas kapitālsabiedrības ietvaros, kas nodrošinās efektīvāku valsts aktīvu pārvaldību un realizāciju. PA ir visas nepieciešamās kompetences un materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumus. Līdz ar to EM atbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu PA un rosina noteikt, ka papildus jau noteiktajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, PA tiek deleģēta valsts nekustamā īpašuma pārdošanas funkcija un tā valstī tiek veikta centralizēti.

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreiz caurlūkoja Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, cita starpā nosakot 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā gadījumos, kad ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.

Deputāti šodien noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, iemaksa 5 tūkstošu eiro apmērā valsts budžetā nebūs jāveic.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien nolēma negrozīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Lietā bija apsūdzēti četri PV bijušie valdes locekļi - Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons - par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar Spānijas komercsabiedrību "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF).

Kā informēja tiesa, viens apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 45 minimālo mēnešalgu jeb 19 350 eiro apmērā, trīs apsūdzētie - ar naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 17 200 eiro apmērā katrs. Visiem apsūdzētajiem liegtas tiesības trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. No apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 1 484 945,95 eiro apmērā.

Sabiedrībai joprojām ir mazas iespējas pārliecināties, cik efektīvi ar nodokļu maksātāju naudu tiek sasniegti valsts kultūrpolitikas mērķi profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole. Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.

«Finansējums kultūrai ir ilgtermiņa investīcija valsts attīstībai. Tāpat kā ikvienā citā nozarē arī kultūras jomā mums ir jāvērtē, vai ieguldītā nauda sasniedz mērķus un vai mērķi vispār ir noteikti. Sabiedrība, maksājot nodokļus, finansē 14 valsts profesionālos teātrus un koncertorganizācijas, un summa nav maza, tie ir vidēji 23 miljoni eiro gadā. Kultūras ministrijai gudri jāvērtē un jāstrādā, lai sabiedrības ieguldījums pārtop rezultātā – tālredzīgā investīcijā valsts nākotnei. Diemžēl šajā darbā mēs saskatām trūkumus. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālās teātra un mūzikas jomai būtu piešķirams izņēmuma statuss, domājot par efektīvu, lietderīgu un gudru nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ziņu virsrakstos pēdējo nedēļu laikā figurē pašvaldību nedienas – Rēzeknes finanšu ķeza un nu jau bēdīgi slavenā SPA centra epopeja, korupcijas ēna Valmierā un šķietami izsaimniekotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, savukārt kāda Tukuma novada kapitālsabiedrības amatpersona uz savu kontu pārskaitījusi vietvaras naudu 22 tūkst. EUR apmērā.

Šie nesenie notikumi atkal liek jautāt, vai vietvaras tiesiski izmanto nodokļu maksātāju resursus, rīkojas iedzīvotāju interesēs un rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Vai varam būt pārliecināti, ka pašvaldībās valda kārtība vai arī tās saimnieko katra pēc saviem ieskatiem? Ja ikviens komersants zina, ka nesaimnieciska rīcība agri vai vēlu novedīs pie nevēlamām sekām, pašvaldībās, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta.

Šī gada vasarā publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka apskatītās novadu pašvaldības, izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībās, vispusīgi nevērtē to saimnieciskās darbības efektivitāti, rada šķēršļus privāto komersantu darbības attīstībai un apgrūtina privāto komersantu iesaisti tirgus nepilnību novēršanā. Tāpat daudzām pašvaldību kapitālsabiedrībām nav stratēģijas vai tajā nav finanšu un nefinanšu mērķu, netiek veikta finanšu rādītāju analīze, visbeidzot – ieguldījumi veikti bez noteikta mērķa. Tātad tiek pārkāpti ne vien konkurences noteikumi un Eiropas Savienības darbības principi, bet arī nav iespējams runāt par efektīvu finanšu vadību. Lai radītu realitātes sajūtu un paskaidrotu, kādēļ šādi turpināties nedrīkst – Valsts kontrole konstatējusi, ka bez izsekojama mērķa ir izlietoti 5 milj. EUR jeb 43% no kapitālsabiedrību peļņas kopsummas. Jāatgādina, ka runa ir tikai par 8 pašvaldībām.