Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro, tomēr šogad, tāpat kā pērn, investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos.

Šodien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja par plāniem pārskatīt Eiropas Savienības (ES) patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū.

Mums ir jāreformē mūsu Eiropas patvēruma sistēma, preses konferencē paziņoja EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. Pašreizējā sistēma nedarbojas, viņš piebilda.

Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā uz valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt, Itāliju un Grieķiju.

Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.

Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi, uzsvēra EK viceprezidents, norādot, ka šie noteikumi esot milzīgs slogs nelegālās imigrācijas visvairāk skartajām valstīm.

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, varēs piemērot kriminālatbildību. To paredz priekšlikums izmaiņām Krimināllikumā, kas ceturtdien, 21.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīts Saeimas sēdē.

Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja «aplokšņu algas» izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Arī patlaban likums par «aplokšņu algu» izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums valdībai.

Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē standarta žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība un citas darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.

Patlaban, pamatojoties uz 2018.gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi. Atbilstoši līgumam ir izbūvēti četri tilti, kas patlaban ir nododami ekspluatācijā.

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Par agrāk izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanu vajadzēs maksāt 5000 eiro lielu nodevu, bet investoriem uzņēmumu pamatkapitālā, pirmo reizi to saņemot, jāmaksā būs 10 tūkst. eiro

To paredz Saeimas vairākuma atbalstu guvušie Imigrācijas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.

DB jau 15.04.2016. rakstīja, ka parlamentāriešu vairākuma atbalstu neguva vairāku Nacionālās apvienības un ZZS deputātu priekšlikums par agrāk izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) atjaunošanu maksāt 10 tūkst. eiro lielu nodevu.

Daži DB aptaujātie nekustamo īpašumu projektu attīstītāji bija pārsteigti par šādu radikālu Saeimas lēmumu, taču no publiskiem komentāriem atteicās, norādot, ka, visticamāk, valdībai vajadzīga papildu nauda un ieraudzīta viena iespēja, kur to ņemt. Viens no aptaujātajiem pieļāva, ka šāda rīcība varētu samazināt vēlmi saņemt TUA atkārtoti.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, finansējuma jautājumos galvenokārt pieturoties pie valdības lēmumiem.

Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja seši koalīcijas deputāti, bet pret bija četri opozīcijas parlamentārieši. Neviens balsojumā nebija atturējies.

Deputāti atbalstīja vien dažus priekšlikumus, kuri iepriekš nebija guvuši valdības atbalstu. Papildu augstākās izglītībai nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā sociālo iemaksu likmju pieaugumu - šim mērķim nākamgad paredzēts kopumā ap 302 000 eiro.

Deputāti šodien izskatīja aptuveni 100 priekšlikumus budžetam un vidējā termiņa budžeta ietvaram. Kopumā deputāti pieturējās pie valdības iepriekš izteiktā viedokļa un galvenokārt noraidīja deputātu ierosinājumus par līdzekļu pārdali.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.