#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.
Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.
Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.
Ir cerība, ka nezvēra dusmas pāries, ja potenciālais upuris izliksies neredzams. Un valdība pašlaik rīkojas līdzīgi.
Tikmēr valdība palien zem gultas, imigrācijas politikas turpmākās attīstības jautājumu šonedēļ izstrīpojot no Ministru kabineta sēdes kārtības. Bērniem vecāki māca neizdarīt straujas kustības, pamanot niknu suni. Ir cerība, ka nezvēra dusmas pāries, ja potenciālais upuris izliksies neredzams. Un valdība šajos jautājumos jau ilgstoši rīkojas līdzīgi – apsedzas ar iedomātu burvju plīvuru un gaida, kad briesmas būs garām. Tomēr problēma nebūt nav uzkritusi uz galvas. Gadu no gada darbaroku trūkums biznesam liek sevi manīt arvien uzskatāmāk, pieaug spiediens uz darbinieku atalgojumu, kas nereti nenotiek kopsolī ar produktivitātes pieaugumu. Šie procesi apliecina to, ka problēmas attīstās vēja spārniem. Šonedēļ DB jau rakstīja, ka imigrācijas temats var izrādīties labs ierocis, lai, pieregulējot imigrācijas ventili uz vienu vai otru pusi, mēģinātu trāpīt mērķī rudenī gaidāmajās vēlēšanās (13.02. DB).
Līdz šim mūsu valsts likumdošana nav rādījusi gaišu vaigu svešzemju darbinieku piesaistei. Ekonomikas ministrija apkopojusi profesiju sarakstu, domājot par to, kā atvieglot nosacīti augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti, kamēr nozares to neuzskata par problēmu risinājumu, ja būvlaukumos vai pārtikas rūpniecības uzņēmumos trūkst tieši vienkāršāko darbu darītāju. Tā kā pašlaik likums prasa viesstrādniekam maksāt vismaz vidējo algu neatkarīgi no kvalifikācijas līmeņa, pat ja tas fasē šprotes, izteiktās roku darba nozares ir nemierā ar to, ka darbaspēka ievešanas jautājums kā strutojoša vāts tiek atvērts tikai daļēji. Kaiti tā izārstēt nevar. Skaidrs, ka nemitīgs algu kāpums, ja tas kļūst arvien nesamērīgāks, arī nav risinājums. Jācer, ka no pagultes valdība ar jēdzīgiem risinājumiem izlīdīs agrāk par nākamo ekonomisko krīzi. Kā šonedēļ izteicās viens no banku ekonomistiem – darba tirgus problēmas atrisināt pa spēkam var izrādīties tikai krīzei.
