Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.
Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.
Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.
Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.
"Ja cilvēki ir no riska valstīm, tad dokumentācija tiek nosūtīta kolēģiem. Ja viņi nesaskata riskus, tad vīza tiek izsniegta," uzsvēra Roze.
Roze arī papildināja, ka "nomadu vīza" tiks izsniegta tikai tās pieprasītājam, nevis viņa ģimenes locekļiem.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ieviest minētās "nomadu vīzas". Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs divas nedēļas, turklāt vēl ekspertiem jāizdomā, kad likums stāsies spēkā, jo vīzu ieviešanai vēl nepieciešams pieņemt grozījumus Ministru kabineta noteikumos.
Jau ziņots, ka Imigrācijas likuma grozījumi ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai.
Likumā ar trešās valsts pilsoni apzīmē ārzemnieku no jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveici.
Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šis risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, tādējādi veicinot komercdarbību un tautsaimniecības attīstību. Šis risinājums arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā.
"Valstis, kas ieviesušas attālinātā darba vīzas, norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Latvija ir droša valsts Eiropas Savienībā, ar brīnišķīgu dabu un samērā lētām dzīvošanas izmaksām. No šejienes ir viegli doties uz jebkuru citu valsti Eiropā. Es ceru, ka šis mūsdienīgais regulējums ļaus mums piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku," iepriekš norādījusi iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju - reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.
Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā. Vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, kā arī nebūs tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijā.
Plānots, ka pēc vīzas termiņa beigām varēs pieprasīt atkārtotu vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu vēl uz vienu gadu.
Patlaban trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā, taču tas neatbilst attālinātā darba izplatības kāpumam globālā mērogā.
