Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šodien, prezentējot pētījumu par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, kurā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai (2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas), Šadurskis sacīja, ka izglītības sistēmai ir vistiešākā ietekme uz tautsaimniecību un no tā, cik labas ir mūsu skolas, atkarīgs, cik labi dzīvo mūsu sabiedrība.
Ministrs sacīja, ka mūsdienīgai vidusskolai jābūt tādai, kurai ir atbilstoša infrastruktūra, kas rada iespējas skolēniem un pedagogiem. Tāpat vidusskolai jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums pedagogiem, kā arī jāceļ pedagoga profesijas prestižs. Vienlaikus ļoti būtisks ir pietiekams skolēnu skaits jauniešu sociālo prasmju attīstīšanai.
«Šodien negribam redzēt skolu pastarīti kā tipisku vidusskolas modeli,» uzsvēra politiķis. Skolu tīkla kārtošanā būtu jāņem vērā vairāki apstākļi - kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.
Veidojot modernu vidusskolu, iespējams panākt izglītības kvalitātes izrāvienu, secināja Šadurskis. Neskatoties uz to, ka Latvijā izglītības sistēmā tiek ieguldīti aptuveni 1,5 miljardi eiro gadā, tas nedod izcilu rezultātu.
«Mēs nelietojam šo finansējumu pietiekami labi - ar šo naudu var izdarīt nesalīdzināmi vairāk. Mūsu ziemeļu kaimiņi ir nesalīdzināmi augstākā pozīcijā,» sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka ir skaidrs, ka galvenais līdzekļu ekonomijas avots, ja nevar palielināt kopējo pieejamo līdzekļu apjomu, ir naudas efektīva izmantošana, tostarp skolu tīkla kārtošana.
«Mūsu skolu tīkls veidojies pilnīgi citos sociālekonomiskajos apstākļos, pie citas demogrāfijas. Ja iedzīvotāju skaits ir būtiski krities, tad tagad nevar teikt, ka tas ir adekvāts mūsdienu situācijai,» vērtēja ministrs.
Skolu tīkla sakārtošanas mērķis ir nodrošināt izglītības kvalitāti ikvienā vidusskolā, mazinot plaisu starp izcilām un vājām izglītības iestādēm.
Reformas rezultātā skolēns iegūtu bagātīgu infrastruktūru, mūsdienīgu vidi, iespējas ārpusstundu nodarbībām, solīja Šadurskis, piebilstot, ka jau tagad redzams, ka skolas izvēlē bieži vien būtiskākas ir iespējas skolā un tās kvalitāte. «Tagad redzam, ka, pētot migrācijas ceļus, sāk dominēt vēlme izvēlēties labāku, nevis tuvāku skolu. Tas ir indikators, kas rāda kvalitātes plaisas mazināšanas nepieciešamību,» teica politiķis.
Skolotājiem, sakārtojot skolu tīklu, vidusskolas posmā var palielināt minimālo atalgojumu par likmi aptuveni par 45%, pēc pārejas perioda beigām saņemot aptuveni 1000 eiro par likmi, skaidroja Šadurskis. Tas nozīmē, ka 40 stundu darba nedēļā tie būtu aptuveni 1500 eiro, kas ministra ieskatā ir pietiekami motivējošs stimuls arī jauniešiem izvēlēties pedagoģisko darbu.
Savukārt pašvaldības, kas ir skolu dibinātājas, reformas rezultātā varēs mērķtiecīgi investēt līdzekļus izglītībā, nodrošinot ērtu un labu infrastruktūru, gūtu naudu gan interešu izglītībai, gan arī atbalsta personālam un karjeras konsultantiem. Šadurskis sacīja, ka, sakārtojot skolu tīklu, pašvaldības varētu tikt arī pie mediācijas iespējām, tādējādi veiksmīgāk risinot konfliktus izglītības iestādēs. «Vēl radīsies iespēja ieguldīt sportā, kultūrai un citiem nepieciešamiem pasākumiem,» piebilda Šadurskis, uzsverot, ka skolēnu dzīve būs daudz pilnvērtīgāka, ja visas šīs iespējas tiks nodrošinātas.
Vienlaikus Šadurskis norādīja, ka, runājot par labu un mūsdienīgu skolu, tad tas jāskatās kontekstā ar jauno kompetencēs balstīto mācību saturu.
«Sabiedrībā valda mīts par bezmaksas izglītību, un, ja jau tā ir bezmaksas, kāpēc nesaglabāt mazo skoliņu un klases. Pēdējā bezmaksas izglītība bija Mauglim - viss pārējais vienmēr kādam kaut ko ir maksājis,» secināja ministrs.