Jaunākais izdevums

Panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Nedēļas laikā tiks meklētas iespējas papildu nepieciešamo finansējumu rast arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, atlikušo summu gūstot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā šī gada četriem mēnešiem nepieciešami 6,7 miljoni eiro.

Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Tāpat līdztekus algu paaugstinājumam valdībā tiks virzītas kvalitātes prasības, kas būs jāievēro izglītības iestādēm, lai turpinātu saņemt mērķdotāciju pedagogu atalgojumam.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzskata, ka sarunās panākts labs risinājums. «Pedagogi ir pelnījuši un nopelnīs atalgojuma pieaugumu,» uzsvēra ministrs.

Viņš skaidroja, ka algas pieaugumam jābūt saistībā ar izglītības kvalitāti, kas ir galvenais IZM fokuss. Šadurskis sacīja, ka ir panākta vienošanās par trim soļiem izglītības kvalitātes veicināšanai, turklāt attiecīgais normatīvā regulējuma projekts jau ir izstrādāts. Kvalitātes kritēriji būs saistīti ar izglītības iestādes akreditācijas procesu, kā arī skolēnu sekmēm centralizētajos eksāmenos.

Šadurskis norādīja, ka šajā nedēļā ar Finanšu ministriju notiks ļoti sarežģīts sarunu process, meklējot kompromisus nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.

«Pirmais lielais solis ir pasperts. Pedagogi var būt droši pārliecināti, ka algu pieaugums būs,» uzsvēra ministrs.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka šodien no visām trim koalīcijas partijām sadzirdēta vēlme risināt nozares jautājumus.

«Grafika izpilde sāksies no šī gada. Visas trīs koalīcijas partijas apņēmās [rīkoties], lai arī turpmākie grafika soļi tiktu realizēti,» uzsvēra Vanaga.

Viņa akcentēja, ka ir būtiski, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem risinājumi paredzēti no nākamā gada janvāra, tos ieviešot pakāpeniski.

«Mūsuprāt, ir rasti maksimāli kompromisi. Tas ir nopietns signāls arī pedagogiem (..), ka pie varas esošās partijas ir sadzirdējušas un saprot situācijas nopietnību, turklāt piedāvājot risinājumus. Nevaram noliegt, ka grafika izpildes sākšana ir nopietns signāls nozarē strādājošajiem un nopietns solis nākamā grafika soļa izpildei,» vērtēja Vanaga.

Viņa apliecināja, ka, ņemot vērā panākto pozitīvo vienošanos, iepriekš apsvērtais pedagogu pikets septembra vidū nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vienbalsīgi virzīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra.

Tāpat grozījumi paredz minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nebija saņemti. Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (K) piektdien komisijā norādīja, ka jau gadiem runāts par minimālo algu, bet Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) nav spējīga šajā jautājumā vienoties.

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk 

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu...

"Tas nozīmē, ka iet uz priekšu laiks, mēs nezinām, cik ilgi veidosies valdība, bet visi runā, ka vajag šo minimālo algu. Ja mēs šobrīd nepieņemsim šos grozījums, tad galu galā ministrijas un uzņēmēji nezinās laicīgi, ar ko rēķināties. Šādi vilkt garumā šo jautājumu inflācijas laikā ir pilnīgs neprāts," norādīja Zālīte-Grosa.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka minimālā alga ir jāceļ, tā noteikti tiks celta un pamatā tas notiekot "budžeta pakas ietvaros".

Minimālā alga nav politiķu vairāksolīšanas objekts 

Pāris dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli...

"NTSP izskata jautājumu sociālā dialoga ietvaros, proti, arodbiedrības un darba devēji izrunā lietas kopā ar Ministru kabinetu, un Ministru kabinets budžeta pakas ietvaros pieņem lēmumu. Tā tas ir bijis un tā tas arī būs," uzsvēra Leiškalns.

LDDK vienmēr esot norādījis, ka atbilstoši sociālajam dialogam vajadzētu vienreiz vienoties par algoritmu, lai minimālā alga tiktu indeksēta katru gadu automātiski, tāpat kā valsts amatpersonu un citu valsts nodarbināto personu amata algas.

"Minimālā algas paaugstināšana ir jāskata sociālā dialoga ietvaros un tas noteikti šogad notiks. Nevajadzētu pārcelt uz parlamentu tās lietas, kam pēc ES direktīvas tomēr jānotiek sociālā dialoga ietvaros," uzsvēra Leiškalns un norādīja, ka pie šī jautājuma var atgriezties, diskutējot par budžeta sagatavošanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Kristīne Robežniece norādīja, ka pievienojas Leiškalna komentāram par to, ka ir saprotams ierosinājums celt šo minimālo algu, tomēr ir jāņem vērā jautājuma izskatīšanas process, tāpēc tam jānotiek diskusijās ar sociālajiem partneriem. Tāpat viņa norādīja, ka minimālā alga ir piesaistīta dažāda veida finansējumam.

Komisija šos grozījumus lūgs iekļaut 13.oktobra Saeimas plenārsēdes darbakārtībā. Grozījumus paredzēts pieņemt trīs lasījumos.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirms trešā lasījuma būs piecas dienas.

Izmaiņas likumā iesnieguši "Konservatīvo" deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Butāns, Reinis Znotiņš un Evita Zālīte-Grosa.

Grozījumi paredz, ka oficiālu lēmumu par minimālās algas palielināšanu Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos būtu jāpieņem valdībai.

Deputāti norāda, ka minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai - īpaši cenu pieauguma apstākļos. Politiķi atzīmē, ka Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro un Igaunijā - 654 eiro.

"Konservatīvo" partiju pārstāvošais labklājības ministrs Gatis Eglītis iepriekš ir atzinis, ka Latvijā būtu jāpārskata minimālā alga, un to varētu noteikt kā aptuveni pusi no vidējās darba samaksas valstī.

Tāpat komisija pirms pirmā lasījuma izskatīs grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz strādājošā vecāka pabalsta palielināšanu līdz 50% no piešķirtā pabalsta apmēra.

Pabalsta palielināšana attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kuri gūst ienākumus kā pašnodarbinātie.

Šobrīd minētās personas saņem 30% no pabalsta apmēra.

Paredzēts, ka pabalsta palielināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2023.gadā būtu nepieciešami papildu 5 773 504 eiro, 2024.gadā - 6 119 976 eiro, taču 2025.gadā - 6 444 303 eiro. Vienlaikus likumprojekta anotācijā ir atzīmēts, ka likumprojekta ietekmi nav iespējams aprēķināt precīzi, jo mērķa grupas uzvedība un to ietekmējošie sociāli ekonomiskie faktori nav paredzami.

Likumprojektā paredzēts, ka likums stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā alga Lietuvā nākamgad varētu pārsniegt 1000 eiro mēnesī, ceturtdien pieļāva finanšu ministre Gintare Skaiste.

Kā viņa teica intervijā radiostacijai "Žiniu radijas", Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, jau ir sākusi diskusijas par minimālās algas celšanu.

"Lietuvas Banka ir piedāvājusi aplēses, kā izskatītos minimālā alga mēnesī, ja mēs saglabājam formulu, uz kuru sarunas tika balstītas iepriekšējos periodos. Domājams, ka nākamgad minimālā mēnešalga pārsniegs vienu tūkstoti eiro, taču ir jāsaprot, ka situācija nav viennozīmīga un visur nav vienāda," klāstīja ministre.

"Daļēji minimālā alga, tāpat kā atalgojuma kāpums kopumā, veicina ekonomikas stimulāciju, palielina cilvēku pirktspēju, tomēr tajā pašā laikā ir nozares, kurās situācija nav tik rožaina kā citās, kurās aug produktivitāte," Skaiste paskaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas piektdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA).

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus, paredzēja no 2023.gada 1.augusta minimālās mēneša algas būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro un minimālās stundas likmi - līdz 5,57 eiro.

LBNA pārstāvji uzsver, ka lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē veicina ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Arodbiedrībā skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta piecus gadus atpakaļ, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai. Septiņu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Sociālās aizsardzības un darba lietu ministrija ierosinājusi valdībai 2025.gadā minimālās mēneša algas likmi paaugstināt par 114 eiro jeb 12% līdz 1038 eiro.

Ierosinājums paredz, ka minimālā stundas alga palielināsies līdz 6,35 eiro no pašreizējiem 5,65 eiro.

Kā norāda ministrija, lēmums ir kompromiss, kas balstīts uz Trīspusējās sadarbības padomē paustajiem viedokļiem, Lietuvas Bankas priekšlikumiem un atjauninātajām ekonomikas prognozēm.

Minimālā mēnešalga Lietuvā pašlaik ir 924 eiro, un tā veido 43% no vidējās bruto algas. Pašlaik minimālā alga Lietuvā ir par 44% lielāka nekā 2021.gadā, kad tā bija 642 eiro. Tas ir straujākais minimālās mēnešalgas pieaugums starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, norāda Sociālās aizsardzības un darba lietu ministrijā.

Ministrija vēlas izvairīties no pārāk straujas tās paaugstināšanas, jo pārāk augsta minimālā mēnešalga nozīmētu, ka eksportējošo uzņēmumu konkurētspēja pasliktinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra.

Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra.

Likumā noteikts, ka oficiālu lēmumu par minimālās algas palielināšanu Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos būtu jāpieņem valdībai.

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk 

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu...

Kā ziņots, iepriekš Sociālo un darba lietu komisijā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (K) norādīja, ka jau gadiem runāts par minimālo algu, bet Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) nav spējīga šajā jautājumā vienoties.

"Tas nozīmē, ka iet uz priekšu laiks, mēs nezinām, cik ilgi veidosies valdība, bet visi runā, ka vajag šo minimālo algu. Ja mēs šobrīd nepieņemsim šos grozījumus, tad galu galā ministrijas un uzņēmēji nezinās laicīgi, ar ko rēķināties. Šādi vilkt garumā šo jautājumu inflācijas laikā ir pilnīgs neprāts," iepriekš komisijas sēdē norādīja Zālīte-Grosa.

Minimālā alga nav politiķu vairāksolīšanas objekts 

Pāris dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka minimālā alga ir jāceļ, tā noteikti tiks celta un pamatā tas notiekot budžeta pakotnē.

NTSP izskata jautājumu sociālā dialoga ietvaros, proti, arodbiedrības un darba devēji izrunā lietas kopā ar Ministru kabinetu, un Ministru kabinets pieņem lēmumu, virzot budžeta pakotnes likumprojektus, skaidroja LDDK pārstāvis. "Tā tas ir bijis un tā tas arī būs," uzsvēra Leiškalns.

LDDK vienmēr esot norādījis, ka atbilstoši sociālajam dialogam vajadzētu vienreiz vienoties par algoritmu, lai minimālā alga tiktu indeksēta katru gadu automātiski, tāpat kā valsts amatpersonu un citu valsts nodarbināto personu amata algas.

Minimālās algas palielināšanu rosināja "Konservatīvo" deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Butāns, Reinis Znotiņš un Zālīte-Grosa.

Deputāti norāda, ka minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai - īpaši cenu pieauguma apstākļos. Politiķi atzīmē, ka Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro un Igaunijā - 654 eiro.

"Konservatīvo" partiju pārstāvošais labklājības ministrs Gatis Eglītis iepriekš ir atzinis, ka Latvijā būtu jāpārskata minimālā alga, un to varētu noteikt kā aptuveni pusi no vidējās darba samaksas valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro

LETA,15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā šodien konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).

Politiķis gan reizē uzsvēra, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un ka par to vēl gaidāma saruna sadarbības sanāksmē.

Kā pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.

Dālderis norādīja, ka attīstības komitejā lēmumi netiek pieņemti, jo lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā. Līdz ar to pašlaik šis jautājums ir izrunāts, lai tālāk to apspriestu politiskajos spēkos un septembrī par to spriestu valdībā, arī uzklausot sociālos partnerus.

Politiķis skaidroja, ka neviens no politiķiem neiebilda, ka minimālā alga nākotnē ir jāceļ, bet lēmumi par laika termiņu vai naudas apmēru netika pieņemti. Viņš norādīja, ka pēdējos 10 gadus ir izmantota pieeja, ka minimālā alga ir 40-44% no vidējās algas un minimālā alga 500 eiro iekļautos šādā scenārijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Cik liela ir minimālā alga katrā no ES valstīm?

Žanete Hāka,10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības valstu vidū minimālās algas apmērs būtiski atšķiras, un šā gada sākumā reģiona zemākā un augstākā minimālā alga atšķirās gandrīz septiņas reizes, liecina "Eurostat" dati.

Janvārī zemākā minimālā alga bija Bulgārijā - 312 eiro, kam seko Latvija un Rumānija, savukārt augstākā minimālā alga ir Luksemburgā - 2142 eiro. Salīdzinājumam - ASV minimālā alga noteikta 1119 eiro mēnesī.

Minimālās algas līmeni Eiropā nav noteikušas sešas valstis - Dānija, Itālija, Kipra, Austrija, Somija un Zviedrija.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, cik liela minimālā alga ir 21 Eiropas Savienības valstī!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pabeigt augstskolu, lai kļūtu par bezdarbnieku

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs piektais 2017. gada absolvents, kurš Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguva diplomu tiesību zinātnēs, 2019. gadā bija reģistrēts kā bezdarbnieks.

Atgādināšu, ka 2017. gadā tika sākts augstskolu absolventu monitorings, kura laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam, un to, kā nākamajos gados izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Fragments no raksta

2019. gadā vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1076 eiro mēnesī (CSP dati), bet minimālā alga - 430 eiro mēnesī. No visiem 2017. gada augstskolu bakalauru programmu absolventiem divās programmās absolventu vidējā alga 2019. gadā bija teju vai divkārt lielāka par vidējo algu valstī. Vislielākos vidējos ienākumus 2019. gadā no visām bakalaura programmām, kuras tika pabeigtas 2017. gadā, uzrādīja Rīgas Stradiņa Universitātes zobārstniecības speciālisti, kuriem vidējā alga mēnesī pirms nodokļiem bija 2497 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija ceturtā zemākā, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" piektdien publicētie dati.

Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (332 eiro mēnesī), Ungārijā (442 eiro mēnesī) un Rumānijā (458 eiro mēnesī).

700 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Horvātijā (563 eiro), Čehijā (579 eiro), Igaunijā (584 eiro), Polijā (614 eiro), Slovākijā (623 eiro) un Lietuvā (642 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (2202 eiro mēnesī), kurai seko Īrija (1724 eiro), Nīderlande (1685 eiro), Beļģija (1626 eiro) un Vācija (1614 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir 6,6 reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:2,7, proti, Bulgārijā tā ir 623 pirktspējas paritātes standarti (PPS), bet Luksemburgā - 1668 PPS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijā vienojas par minimālās mēnešalgas paaugstināšanu līdz 820 eiro

LETA--BNS,12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies, ka minimālā alga 2024.gadā būs 820 eiro mēnesī jeb par 95 eiro lielāka nekā pašlaik..

Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.

Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētājs Jāns Hendriks Tomels ir apmierināts ar panākto vienošanos.

"Pie sarunu galda panāktais rezultāts - minimālā bruto alga 820 eiro mēnesī - palīdzēs kompensēt inflācijas izraisīto minimālās algas pirktspējas samazināšanos un uzlabos daudzu ģimeņu ekonomisko situāciju," teica Tomels.

Vienošanās rezultātā minimālā alga palielināsies par 13% un veidos 42% no Igaunijas Bankas prognozētās vidējās algas 2024.gadā.

Igaunijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Arto Āss sacīja, ka otrdienas vienošanās ņem vērā gan pavasarī parakstīto saprašanās memorandu par minimālo algu, gan uzņēmumu faktisko situāciju un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No inflācijas glābjas ar mazākiem nodokļiem un lielākām algām

Māris Ķirsons,08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs, Nīderlandē, Francijā un Vācijā paaugstina minimālās algas, Austrija, Francija un Spānija samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, bet Spānija ievieš pagaidu nodokli bankām un enerģētikas uzņēmumiem.

To liecina BDO pētījums par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas, Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes nodokļu izmaiņām, kuras stājās spēkā 2023. gadā, un valstu atbalsta un atvieglojumu sistēmām iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem — gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis 2023. gadā saglabā samazinātās akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, apcirptas arī pievienotās vērtības nodokļa likmes, un tās sniedz atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem. “Vairākās valstīs no 2023. gada ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vai slieksnis, no kura piemēro noteikto šī nodokļa likmi,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši Baltijas valstis bija inflācijas pieauguma līderos visā Eiropas Savienībā, tomēr atšķirībā no citām bloka valstīm par labākajām zālēm tika uzskatīta pabalstu un atbalsta sistēma, kamēr citviet bez šāda risinājuma tika īstenota arī pievienotās vērtības nodokļu likmju samazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Virsstundu apmaksas sastrēgums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vien izskatās, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būvniecības nozarē ir iestrēgusi uz nezināmu laiku. To «iestrēdzinājis» grozījums Darba likumā, kas ietver punktu, ka ģenerālvienošanos noslēgušie uzņēmumi varēs iekšienē vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% apmērā no darba algas.

Faktiski tas nozīmē to, ka daļa uzņēmumu – tie, kas noslēguši ģenerālvienošanos – varēs maksāt uz pusi mazākas piemaksas par virsstundām nekā citi uzņēmumi. Pret to protestē gana dažādi interešu grupējumi, tikai katrs savu motīvu dēļ. Piemēram, tiesībsarga iebildumi pamatojas visai populistiskos argumentos, ka tas pasliktinās šo uzņēmumu darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem. Tas nekas, ka ģenerālvienošanās dēļ darbinieku minimālā alga nozarē ievērojami pārsniegs minimālo algu valstī.

Tiesībsargs savā retorikā lieto pat tik prastus argumentus kā to, ka nevar izsvērt, kāda minimālā alga nozarē ir ievērojami vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Par to tiešām var diskutēt bezgalīgi, ja ir vēlme, bet var arī ieslēgt veselo saprātu. Skaidrs, ka ģenerālvienošanos, nosakot minimālo algu nozarē, slēdz tur, kur ir liela ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kas apgrūtina godīgu konkurenci publiskajos iepirkumos. Un, vēloties pietuvināt oficiālo minimālo algu nozarē tai, kas tiek maksāta reāli, tostarp aploksnē, skaidrs, ka nav runa par desmit vai divdesmit eiro pielikumu. Tas ir labs nozares pašregulācijas mehānisms godīgas un legālas algas virzienā, un sākt spekulēt, vai ģenerālvienošanās ietvertā minimālā alga nozarē ir pietiekami liela salīdzinājumā ar valstī noteikto, nezin vai ir prāta darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Minimālajai algai ir jābūt vienā līmenī ar neapliekamo minimumu

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore,23.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā jau tradicionāli sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi.

Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu ir uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Domājot par minimālās algas pieaugumu un ietekmi uz ekonomiku, šo jautājumu vajadzētu skatīt gan korelācijā ar neapliekamo minimumu un iztikas slieksni.

No vienas puses ir skaidrs, ka minimālās algas pieaugums ir nepieciešams, lai gan var diskutēt par to, cik lielā mērā tas palīdzēs mazināt nabadzības riskus un uzlabot konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga no šī gada janvāra ir attiecīgi 840 eiro un 725 eiro mēnesī. No otras puses, jāapzinās, ka arī uzņēmējiem nauda neaug kokos. Lai palielinātu algas, daļa uzņēmēju pieņems lēmumu par preču un/vai pakalpojumu cenu paaugstināšanu, ko atkal iegādāsies cilvēki, daļa no kuriem saņem minimālo algu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Strādājoši nabagi – Latvijas realitāte

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais budžets būs nopietns tests valdībai. Dienvidu kaimiņi plāno celt ne tikai minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro. Tā tvīto ekonomists Dainis Gašpuitis, ar dienvidu kaimiņiem domājot, protams, Lietuvu.

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau pašlaik minimālā alga ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro kombinācijā ar ļoti sarežģīto diferencēto neapliekamo minimumu, no kura visvairāk iegūst strādājošie bez apgādājamiem. Tiesa, ir arī neliels prieciņš – alkohols mums ir lētāks nekā igauņiem. Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību. Jāteic, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām, kuru ir samērā grūti atrisināt, ir strādājošo cilvēku nabadzība. Ja, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 20% nodarbināto jeb piektā daļa saņem minimālo algu, kas uz rokas ir tikai nedaudz virs 300 eiro, tad secināms ir tikai viens: Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas strādā algotu darbu, taču pēc būtības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nenoliedzami, daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%. Šiem cilvēkiem nevar arī palīdzēt ar neapliekamā minimuma celšanu, jo, nosakot to, piemēram, 500 eiro apmērā kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo ir pārāk mazi ienākumi. Vispār jāteic, ka strādājošiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav iespējams palīdzēt ar fiskāliem instrumentiem. Tiklīdz neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem pārsniedz darba algu, tā strādājošais tos nevar izmantot pilnā apmērā. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par veselību un izglītību un uzkrājumiem trešajā pensiju līmenī. Proti, ja divu bērnu māmiņas neapliekamais minimums kopā ar atvieglojumiem par diviem bērniem ir algas apmērā vai to pārsniedz, attaisnotos izdevumus izmantot nav iespējams. Tātad ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem celšanu vien strādājošiem ar zemiem ienākumiem palīdzēt nevar. Ir jāceļ minimālā alga, pret ko gan iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt. Vislabākais variants, protams, ir gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma vienlaicīga palielināšana. Tas gan atkarīgs no budžeta iespējām. Taču jāuzsver - minimālās algas celšana ir jārisina nekavējoties. Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāapzinās arī uzņēmējiem un jāsaprot, ka nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neskatoties uz algu iesaldēšanu, skolotāji Igaunijā nākamgad neplāno streikot

LETA--ERR,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā slikto situāciju valsts budžetā, Igaunijas skolotāji vēlas solidarizēties ar pārējo sabiedrību un saistībā ar algu iesaldēšanu nākamgad, paziņoja Izglītības darbinieku arodbiedrības (EHL) vadītājs Rēmo Voltri.

Viņš teica, ka 24.septembrī notikušas pēdējās EHL sarunas ar izglītības ministri Kristīnu Kallasu. Tajās apstiprināts, ka skolotāju algas nākamgad netiks celtas, tādējādi tās salīdzinājumā ar vidējo algu valstī kļūs mazākas.

Neskatoties uz to, skolotāji nestreikos, lai gan sarunu sākumā šomēnes Voltri solīja, ka skolotāji varētu streikot.

"Pašlaik, ņemot vērā valsts budžeta stāvokli, kas lielā mērā radies, jo Igaunijai ir jāiegulda valsts aizsardzībā, skolotāji vēlas izrādīt solidaritāti ar pārējo sabiedrību," viņš klāstīja.

"Ar nosacījumu, ka mēs saņemsim garantijas turpmākajiem gadiem, lai būtu skaidrs, ka skolotāja profesijas vērtība nav tikai runas, bet gan patiesi atspoguļota uz papīra ar konkrētiem soļiem turpmākajos gados," piebilda Voltri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek strādāts, lai noteiktu vienotus principus minimālās algas aprēķināšanai, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

"Tas, pie kā mēs šobrīd strādājam, ir vienotas minimālās algas noteikšana visā Eiropas Savienībā," sacīja ministrs.

Viņš gan uzreiz precizēja, ka notiek darbs, lai noteiktu principus, kādā veidā tiek aprēķināta ikgadējā minimālā alga.

Augulis arī piebilda, ka pašlaik minimālās algas apjomam Eiropas Savienībā (ES) Latvija pietuvināties nevar, taču var strādāt, lai tuvinātos principiem, kā tas tiekot darīts.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijai būs jāatgriežas pie neapliekamā minimuma celšanas, sevišķi ņemot vērā to, ka to dara Lietuva un Igaunija.

Pašlaik minimālā alga ir 620 eiro, bet no nākamā gada minimālā alga Latvijā būs 700 eiro.

Tikmēr, piemēram, Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies, ka minimālā alga 2024.gadā būs 820 eiro mēnesī jeb par 95 eiro lielāka nekā pašlaik.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu būvniecības nozarē, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. Priekšlikums paredz minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: LM piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā

LETA,05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LM piedāvā, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas. Attiecīgi 2023.gadā minimālā alga pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro.

Sākotnēji ministrija bija izstrādājusi piedāvājumu minimālo algu nākamgad celt līdz 640 vai 700 eiro, tomēr tagad esot kļuvis skaidrs, ka palielinājums līdz 700 eiro būtu pārāk straujš.

Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai norādīja, minimālajai darba algai valstī jābūt 42% līdz 45% no iepriekšējā perioda vidējās algas. LM piedāvātais kāpums ir aptuveni par 28% lielāks.

Viņa norādīja, ka, lai nodrošinātu samērīgumu, minimālo atalgojumu būtu jāaktualizē ik gadu pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, vienojoties par to, cik procenti no iepriekšējā perioda vidējās algas vai konkrētajam gadam prognozētās vidējās algas tā būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas darba nodokļu sistēma veicina zemas pievienotās vērtības un aplokšņu algu ekonomiku

Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts,18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem1, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gadā plānots paaugstināt IIN likmi, minimālo algu un neapliekamo minimumu

LETA,06.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finanšu un Sociālās drošības un darba lietu ministrijas rosina nākamgad minimālo mēnešalgu valstī celt par 15% līdz 840 eiro mēnesī, bet ar nodokļiem neapliekamo minimumu - par nepilniem 16%.

"Šodien abas ministrijas iesniedza valdībā ierosinājumu palielināt minimālo algu par 15% līdz 840 eiro mēnesī jeb 633 eiro pēc nodokļu nomaksas. Lēmums tiek iesniegts valdībā, tomēr mēs ar to atgriezīsimies arī pie Trīspusējās sadarbības padomes," trešdien preses konferencē teica sociālās drošības un darba lietu ministre Monika Navickiene.

"Mēs ierosinām par 85 eiro palielināt maksimālo ar nodokļiem neapliekamo ienākumu slieksni līdz 625 eiro mēnesī no 540 eiro, kas nozīmē kāpumu par 15,7%," paziņoja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Navickiene piebilda, ka sociālajiem partneriem ierosinājumi tiks prezentēti 27.septembrī.

Valdībā iesniegtie ministriju ierosinājumi paredz, ka minimālā alga tiks celta par 110 eiro mēnesī. Šogad minimālā alga Lietuvā ir 730 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā alga Igaunijā nākamgad pieaugs par 95 eiro līdz 820 eiro mēnesī, ceturtdien nolēma valdība.

Par minimālās algas celšanu līdz 820 eiro mēnesī oktobrī vienojās Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Minimālās stundas darba samaksa tiks noteikta 4,86 eiro apmērā.

Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.

Darba tirgus pušu ilgtermiņa mērķis ir līdz 2027.gadam sasniegt minimālo algu, kas ir līdzvērtīga pusei no vidējās algas. Nākamgad minimālā alga veidos 42,5% no valstī vidējās algas.

Igaunijas Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka minimālās algas celšana par 13,1% valsts budžeta ieņēmumus palielinās par 23 miljoniem eiro.

Minimālās algas celšana nozīmē, ka pieaugs minimālajai algai piesaistītais atalgojums valsts un privātajā sektorā, kā arī ar to saistītie pabalsti, piemēram, vecāku pabalsts. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī pašvaldību atbalsta maksājumi un pabalsti iedzīvotājiem, bet vienlaikus palielināsies arī cenas, piemēram, pašvaldības bērnudārziem, ja to maksa ir sasaistīta ar minimālo algu.

Komentāri

Pievienot komentāru