Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šodien, prezentējot pētījumu par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, kurā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai (2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas), Šadurskis sacīja, ka izglītības sistēmai ir vistiešākā ietekme uz tautsaimniecību un no tā, cik labas ir mūsu skolas, atkarīgs, cik labi dzīvo mūsu sabiedrība.

Ministrs sacīja, ka mūsdienīgai vidusskolai jābūt tādai, kurai ir atbilstoša infrastruktūra, kas rada iespējas skolēniem un pedagogiem. Tāpat vidusskolai jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums pedagogiem, kā arī jāceļ pedagoga profesijas prestižs. Vienlaikus ļoti būtisks ir pietiekams skolēnu skaits jauniešu sociālo prasmju attīstīšanai.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) atstās ministra amatu un dosies strādāt uz Eiropas Parlamentu (EP). Kā informēja Ministru kabinetā, Šadurskis šodien pēdējo reizi piedalījās valdības sēdē šajā valdības sastāvā. Jau rīt viņš dosies uz Briseli, kur ieņems EP deputāta amatu.

EP deputāta mandāts Šadurskim pienākas pēc politiķa Arta Pabrika (AP) ievēlēšanas Saeimā. Pabriks EP bija ievēlēts no Vienotības saraksta, un, atgriežoties Saeimā, atbrīvoja vietu citiem Vienotības kandidātiem.

Lai gan nākamais rindā uz šo amatu bija Jaunās vienotības politiķis Ojārs Ēriks Kalniņš, viņš no EP deputāta mandāta atteicies, jo tika ievēlēts 13.Saeimā. Savukārt Šadurskis Saeimas deputāta mandātu neieguva, paliekot pirmais aiz strīpas.

Šadurskis skaidroja, ka ir saņēmis EP Ģenerālsekretariāta paziņojumu par EP deputāta mandātu, kas attiecīgi jāpieņem vai jānoraida. Šajā neskaidrības situācijā domāju, ka man ir jāpilda tas mandāts, kas patlaban ir aktuāls - EP mandāts, teica aizejošais ministrs.

Latvija līdzdarbosies CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentā un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes konsorcijs kļuvis par CMS biedru, tā aizvadītajā nedēļā lēma CMS eksperimenta Sadarbības padome.

Tas Latvijas zinātniekiem paver iespējas tieši iesaistīties pasaules līmeņa zinātniskajā eksperimentā, līdzvērtīgi sadarbojoties ar pasaules spēcīgākajiem zinātniekiem.

CMS eksperiments ir viens no četriem eksperimentiem, kas saistīti ar CERN (Eiropas Kodolpētniecības centra) Lielo hadronu paātrinātāju, un tā mērķis ir novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus. Viens no plašāk zināmajiem šādiem atklājumiem ir Higsa bozons. CMS eksperimentā piedalās vairāk nekā 4000 fiziķu, inženieru un datorzinātņu speciālistu no vairāk nekā 40 valstīm un 200 zinātniskajiem institūtiem.

«Latvijas dalība CMS eksperimentā ir būtisks solis virzībai uz CERN dalībvalsts statusu, kas ir Latvijas valdības dienas kārtībā, – ir izpildīts viens no «ceļa kartes» svarīgiem punktiem. Nākamais solis ir oficiāls CMS eksperimenta Sadarbības padomes paziņojums Latvijas izglītības un zinātnes ministram un saprašanās memoranda parakstīšana. Uzaicinājums Latvijai iesaistīties CMS eksperimentā ir ilgstošas sagatavošanās, pārrunu un savas varēšanas pierādīšanas rezultāts,» uzsver RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un CERN zinātniskais līdzstrādnieks profesors Toms Torims. Iesaistīšanās eksperimentā noritējusi ar aktīvu Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Pedagogiem minimālo algu par likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, visticamāk, varētu celt jau šogad, izriet no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sacītā aģentūrai LETA.

Ministrs pastāstīja, ka šonedēļ viņam bijusi neformāla tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Tikšanās laikā, izvērtējot jaunākos datus par ekonomikas izaugsmi, secināts, ka minimālo algu par likmi pedagogiem līdz 710 eiro varētu pacelt jau šogad, tādējādi pildot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Oficiāla tikšanās starp minētajām amatpersonām, kā arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) notiks nākamajā nedēļā.

Šadurskis skaidroja, ka šim gadam nepieciešamie līdzekļi algu celšanai pamatā tiktu rasti budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, savukārt nākamajam gadam vajadzīgajai summai būtu jābūt iekļautai kopējā budžetā.

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Valsts policijas eksperimenta galvenais mērķis ir iegūt zinātniskus datus, kurus izmantos eksperti galīgajā ekspertīzes slēdzienā, šodien žurnālistiem atzina Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Andrejs Grišins.

Kā atzina Grišins, pašlaik viss notiek pēc iepriekš izstrādāta scenārija. Eksperimentā noslēgusies pasīvās diagnostikas stadija, un sāksies aktīvās daļas pirmais posms. Tas izpaudīsies, kopnes nolaižot dažus centimetrus zemāk un ekspertiem turpinot testēt, kā uzvedīsies kopnes. Policijas darbinieks paredz, ka šī eksperimenta fāze varētu ilgt divas līdz trīs stundas.

Pēc kopņu nolaišanas zemāk ar ūdeni tiks piepildīts baseins, kas kā konstrukcija atrodas uz sabrukušās ēkas jumta. Policija prezumē, ka ūdens masa radīs labvēlīgus apstākļus konstrukciju sabrukšanai. Cik ilgu laiku prasīs konstrukcijas sabrukšana, Grišins nevarēja noteikt, norādot, ka steiga šajā eksperimentā nav policijas sabiedrotais, jo galvenais ir rezultāts.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā noslēdzies eksperiments, kura ietvaros starptautiska komanda vairāk nekā gadu pavadīja ieslēgta eksperimentālā modulī, lai pārbaudītu ietekmi kādu uz cilvēku ķermeni un psihi varētu atstāt reāla došanās uz Marsu.

Piektdien no moduļa tika izlaisti visi seši eksperimenta dalībnieki, kuri izskatījušies bāli, bet dzīvespriecīgi, raksta britu laikraksts The Guardian.

Eksperiments Mars500 tika uzsākts pirms aptuveni astoņpadsmit mēnešiem un tā laikā bija plānots noskaidrot, kā cilvēka ķermenis un prāts reaģēs potenciālā kosmosa lidojuma laikā uz Marsu. Eksperimentā piedalījās trīs krievi, francūzis, ķīnietis un itālis.

Projekta laikā tika simulēta kosmosa kuģa lidošana uz Marsu, kas ilgtu aptuveni sešus mēnešus, izpētes darbi uz Marsa un atgriešanās atpakaļ uz Zemes. Eksperimenta iekārtas un «astronautu» apdzīvotie moduļi izmaksāja 15 miljonus ASV dolāru.

Otrdien, 1. decembrī, oficiāli sācies A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1. aprīlim, informē Rīgas dome.

Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pavasarī pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Ar velojoslām Čaka ielā eksperimentēs no decembra līdz aprīlim 

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā...

“A. Čaka ielas eksperimenta mērķis nav pretnostatīt satiksmes dalībniekus, bet atdzīvināt Rīgas centru. Ja mēs nepadarīsim vidi Rīgā cilvēkiem draudzīgāku, tad iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Ir svarīgi saprast to, ka runa nav tikai par veloceliņiem, bet par visu pilsētvidi kopumā – tur, kur ir intensīva satiksme, tur ir maz cilvēku, bet kur maz cilvēku, tur nav iespējas attīstīties veikaliņiem, kafejnīcām un citai mazajai uzņēmējdarbībai. Šis ir tikai pirmais pieturpunkts plašākā ielas un pilsētvides uzlabošanas darbu sarakstā. Nākamā gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi, lai uz A. Čaka ielas tiktu izvietoti soliņi, koki un veikti citi labiekārtošanas darbi. Mums šī iela ir jāpadara ne tikai funkcionāli ērta, bet arī vizuāli pievilcīga,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lielākie miljoni satiksmes infrastruktūrai 

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu,...

“Šobrīd svarīgākais ir izzināt iedzīvotāju viedokļus, tai skaitā, arī gājēju viedokļus, kas, pateicoties velojoslu eksperimentam, ir ieguvuši no riteņbraucējiem un elektroskrejriteņiem brīvas ietves. Nākamā prioritāte būs sabiedriskā transporta kustības grafika izpēte un eksperimenta norises ietekme uz to. Ar nepacietību gaidu iedzīvotāju aptaujas datus, lai varētu pieņemt labāko lēmumu ielas attīstībai,” pauda Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, īpaši aicinot visus satiksmes dalībniekus būt iecietīgiem eksperimenta laikā.

“Satiksmes departaments visā A. Čaka ielas garumā jau ir pabeidzis brauktuves asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus un nomainījis ietvju segumu, kā arī ļoti īsā laikā ir izveidojis pagaidu velojoslas un veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai četru mēnešu garumā iegūtu datus un mērījumus par pagaidu velojoslu ietekmi uz satiksmes intensitāti gan šajā, gan citās ielās. Eksperimenta laikā sadarbībā ar “Rīgas satiksmi” tiks mērīta sabiedriskā transporta kustība un pasažieru dinamika. Tāpat tiks monitorēts ceļu satiksmes negadījumu skaits, velobraucēju skaits, kā arī veikti iedzīvotāju apmierinātības, trokšņu un gaisa kvalitātes mērījumi,” par eksperimenta norisi stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Eksperiments ilgs četrus mēnešus – līdz 2021. gada 1. aprīlim, kad, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Tāpat nākamajā būvniecības sezonā visā ielas garumā tiks veikti labiekārtošanas darbi – iestādīti koki, uzstādīti velostatīvi, soliņi un puķu kastes, tādējādi ielu padarot pievilcīgāku un iedzīvotājiem draudzīgāku.

Tāpat Satiksmes departaments informē, ka A. Čaka ielā turpināsies darbs arī pie satiksmes organizācijas pilnveidošanas, lai iespējami mazinātu sastrēgumu veidošanos pīķa stundās. Tranzītam iespējams izmantot alternatīvos ceļus, piemēram, braucot no Daugavas puses maršrutā: Satekles - Valmieras ielas, Merķeļa - Brīvības - Pērnavas, Krasta - Dienvidu tilts - Piedrujas – Braslas iela vai, braucot no Purvciema puses, maršrutā: Braslas - Piedrujas - Dienvidu tilts - Krasta, Pērnavas - Senču - Zirņu - Kr.Valdemāra (Skanstes) iela.

Pirmdien sākušies sabrukušās Maxima ēkas eksperimenta sagatavošanās darbi – uz ēkas nesabrukušās daļas jumta ir uzstādīti divi baseini, kā arī viscaur ēkai izvietotas mērierīces, ar kurām tiks fiksētas izmaiņas, kas radīsies eksperimenta laikā, informē Valsts policija.

Tāpat drīzumā konstrukciju kopnes tiks atbrīvotas no esošajiem stiprinājumiem, nolaižot tos par dažiem centimetriem zemāk, līdz ar to kopnēm būs jātur savs un jumta svars.

Līdz ar kopņu atbrīvošanu notikuma vietā visu laiku tiek veikti mērījumi, lai konstatētu, vai manāmas jebkādas izmaiņas konstrukciju stāvoklī. Ja būs nepieciešams, tad rīt plānota slogošana, kuras laikā uzstādītie baseini tiks pildīti ar ūdeni līdz brīdim, kad konstrukcija neizturēs spiedienu.

Visa procesa laikā nemitīgi tiek veikti mērījumi un monitorēta notikumu gaita – eksperimenta vietā ir uzstādīta dažāda veida zinātniskā tehnika. Jāņem vērā, ka eksperimenta laikā ļoti svarīga ir katra detaļa, tādēļ process ir ļoti lēns, skaidro policijas pārstāvji. Tā kā šobrīd nav zināma precīza kopņu nestspēja ir grūti prognozēt, kad eksperiments noslēgsies, taču jāņem vērā, ka tas var ieilgt pat līdz trešdienai.

Valsts policijas Zolitūdes lietā piesaistītie eksperti šodien turpinās izmeklēšanas eksperimentu. Policija gan neprognozē, kurā brīdī slogošanas laikā sagruvušā lielveikala Maxima konstrukcijas neizturēs spiedienu un varētu sagrūt, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Eksperimentā vakar sākts atbrīvot jau nostiprinātās konstrukciju kopnes, tad tās tiks slogotas, un paralēli visu laiku tiek veikti mērījumi, lai konstatētu izmaiņas kopņu nestspējā. Eksperiments varētu ilgt pat līdz trešdienai.

Vakar jau ir sākušies eksperimenta sagatavošanās darbi - uz ēkas nesabrukušās daļas jumta ir uzstādīti divi baseini, kā arī viscaur ēkai izvietotas mērierīces, ar kurām tiks fiksētas izmaiņas, kas radīsies eksperimenta laikā. Tāpat drīzumā konstrukciju kopnes tiks atbrīvotas no esošajiem stiprinājumiem, nolaižot tos par dažiem centimetriem zemāk, līdz ar to kopnēm būs jātur savs un jumta svars.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Sarunās ar Finanšu ministriju izdevies vienoties par valdībā jau iepriekš atbalstīto ieceri - piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām 1,4 milj. eiro apmērā tām 88 pašvaldībām, kuras veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Šis finansējums pašvaldībām tiks pārskaitīts neatkarīgi no tā, ka ir panākta vienošanās no 2018. gada 1. septembra paaugstināt zemāko pedagoga darba samaksu par likmi.

«IZM nepiedāvās iekļaut šo papildus piešķirto finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā, lai rastu nepieciešamos līdzekļus pedagogu minimālās darba samaksas palielināšanai līdz 710 eiro par likmi, un 88 pašvaldības saņem tām piešķirto finansējumu,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Par finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) padomnieku iecelts Kārlis Šadurskis (JV), aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Finanšu ministra birojā Šadurskis ieņems ministra padomnieka politikas jautājumos amatu, strādājot ar budžeta un nodokļu jautājumiem.

Ašeradens norāda, ka valdība ir sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas, kas pie tik nospriegotas fiskālās telpas, visticamāk, šoruden būs īpaši izaicinošs. Šadurska līdzšinējā pieredze pašvaldības, valsts un Eiropas Parlamenta līmenī būs nozīmīga 2025.gada budžeta veidošanas procesā.

Šadurskis ir bijis Rīgas Tehniskās universitātes matemātikas profesors, piecu Saeimas sasaukumu un Rīgas domes, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts, divas reizes ieņēmis izglītības un zinātnes ministra amatu.

Šadurskis 12. Saeimā vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un darbojās arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī darbojās vairākās deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem.

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā ugunsdzēsēji ir likvidējuši arī otro kontrolēto ugunsgrēku, kas tika mākslīgi radīts uz Zolitūdes lielveikala Maxima jumta nesabrukušās daļas.

Kā pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, līdz ar kontrolētā ugunsgrēka nodzēšanu abās jumta vietās dedzināšanas daļa eksperimentā ir beigusies.

Pēc mākslīgi radīto kontrolēto ugunsgrēku nodzēšanas notikuma vietā darbu turpinās eksperti, kuri paņems metāla un betona paraugus. Tiem tiks veikta analīze. Tāpat drīzumā Valsts policija attīrīs trešā nogruvuma vietu, lai meklētu vēl kādus pierādījumus.

Notikuma vietu policija plāno pamest jūnija vidū, žurnālistiem pēc dedzināšanas eksperimenta pastāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš atgādināja, ka 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Tā laikā uguns pārmetās uz jaunbūves jumta daļu, kura pagājušā gada nogalē iebruka. «Kontrolētā dedzināšana notika divās vietās, un pētīsim, kā ugunsgrēks ietekmējis nesošās konstrukcijas tādās vietās, kuras ir analoģiskas iebrukušajām vietām. Nenoliedzami, ka uguns ietekmē betona un metāla stiprību. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka,» norādīja Grišins.

Lai noskaidrotu, pie kādas summas iespējams tikt, ubagojot Rīgas ielās, un kādi iekšējie likumi pastāv šai vidē, Latvijas Avīzes speciālkorespondents eksperimenta kārtā divas dienas ubagojis pazemes tunelī pašā galvaspilsētas centrā.

Pirmajā dienā četrās stundās guvums bijis tikai divi lati un 53 santīmi, bet jau nākamajā reizē pāris stundās viņš ticis pie Ls 21,60.

«Ap astoņiem piektdienas rītā esmu tunelī. Šodien ubagošu tunelī, kas savieno Centrālo staciju un Stockmann. Nolieku uz zemes kartonu, apsēžos un sev priekšā aizdedzinu svecīti. No kabatas izvelku burkas vāciņu, kur cilvēki var mest naudu.

Par sevi esmu izdomājis leģendu, ja nu kāds interesējas. Uzdodos par divdesmitgadīgu jaunekli Juri, kuram ir nepabeigta deviņu klašu izglītība, kas pēc pilngadības sasniegšanas devies prom no Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra un tagad uzturas Rīgā. Tuvinieku nav. Savulaik strādājis gadījuma darbus celtniecībā, bet nu vairs darbu neizdodas atrast, bet samaksai par mitekli un uzturam nepieciešama nauda. Aizdegtā svecīte veltīta desmit gadu vecumā zaudētajam tēvam,» raksta eksperimenta autors.

Nils Ušakovs ar velosipēdu guvis uzvaru satiksmes eksperimentā Rīgā, kura mērķis bija noskaidrot, kurš transporta veids ir visātrākais un izdevīgākais galvaspilsētas apstākļiem, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Eksperimenta dalībnieki trešdien, pulksten 8.30 devās ceļā no Juglas, Mārupes un Zolitūdes uz galvaspilsētas centru, izmantojot dažādus transporta līdzekļus – sabiedrisko transportu, velosipēdu, motorolleri un automašīnu. Braucienā velosipēdisti un motorollera vadītājs visātrāk veica visas trīs distances no galvaspilsētas mikrorajoniem, savukārt automašīnām bija vajadzīgs visilgākais laiks. Plkst. 9.30 visi dalībnieki pulcējās Apsara tējas namiņā Raiņa bulvāra un Kr. Barona ielas krustojumā.

N. Ušakovs 8,8 kilometru posmu no Imantas-Zolitūdes un Rostokas ielas krustojuma veica 22 minūtēs. Cita eksperimenta dalībniece - «pilsētniece Ruta» ar vilcienu galapunktu sasniedza 31 minūtē, bet pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš ar automašīnu brauca 41 minūti.

Valdošās koalīcijas politiķi trešdien panākuši vienošanos atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, lai rastu papildu līdzekļu avotu, tomēr par daudziem citiem nākamā gada valsts budžeta jautājumiem skaidrības vēl nav.

Koalīcijas partiju līderi gan pagaidām vēl atturējās nosaukt konkrētu līdzekļu apmēru, cik dotu Liepājas cietuma būvniecības atlikšana. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidroja, ka tas būs atkarīgs no tā, kā notiks būvniecības termiņu pārskatīšana. Koalīcija nelemšot par šo jautājumu, tas jādara valdībai, piedaloties atbildīgajiem nozares ministriem.

Tāpat partneriem ir dažādas domas par to, vai panākta konceptuāla vienošanās ar nākamo gadu līdz 100 eiro palielināt pabalstus par trešo un katru nākamo bērnu. Dzintars sacīja, ka pabalsta palielināšana līdz 100 eiro ir kopīgā koalīcijas nostāja un tas tiks īstenots. Tomēr "Vienotības" valdes loceklis Kārlis Šadurskis norādīja, ka pabalsti tiks palielināti tādā mērā, ka to atļaus fiskālā telpa.

Panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Nedēļas laikā tiks meklētas iespējas papildu nepieciešamo finansējumu rast arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, atlikušo summu gūstot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā šī gada četriem mēnešiem nepieciešami 6,7 miljoni eiro.

Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Tāpat līdztekus algu paaugstinājumam valdībā tiks virzītas kvalitātes prasības, kas būs jāievēro izglītības iestādēm, lai turpinātu saņemt mērķdotāciju pedagogu atalgojumam.

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Prezentēts eksperiments, veicot koka un keramzītbloku māju ugunsizturības pārbaudi. Eksperimentā pēc vienas stundas ilgas degšanas koka māja uzrādījusi pārliecinošus ugunsizturības rezultātus.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«90 % no koka būvkonstrukcijām, ko saražojam, izmanto ārzemēs. Tādēļ rodas jautājums, kāpēc mēs turpinām ticēt aplamiem stereotipiem par koku un tā uguns nenoturību, lai arī apkārtējās valstīs jau sen ir pierādījies, ka koks ir drošs, kā arī efektīvs būvniecības materiāls,» norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. «Tādēļ arī tika veikts eksperiments, lai pierādītu, ka, pareizi izmantojot koku, tas ir ne tikai līdzvērtīgs citiem materiāliem, bet noteiktās pozīcijās – arī pārāks.»

Eksperiments šā gada jūlijā norisinājās Raunā, uzņēmuma Pavasars Housing Constructions teritorijā. Tā ietvaros tika uzbūvētas divas vienāda izmēra un tipa mājas – no koka un no keramzīta blokiem. Koka mājas būvkonstrukcijā tika izmantota koka sija, kā arī ielikti koka logi. Keramzīta bloku mājā sija bija no metāla, savukārt logi – plastmasas. Abas mājas tika vienādi iekārtotas, kā arī abu jumti tika noslogoti ar 2 tonnu svaru.

Eksperimentā salīdzinot, kādas vielas atrodamas uz banknotēm Latvijā un kāda nauda ir netīrākā - no maka, bankomāta vai kases -, atklājies, ka netīrākā ir tā, kas saņemta no veikala kases, trešdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Eksperimenta nolūkos tika sagatavota bankas karte un trīs naudas zīmes - pieci eiro, kas saņemti kā atlikums vienā no veikalu kasēm, pieci eiro, kas tikko izņemti no bankomāta, kā arī pieci eiro, kas pāris dienas glabājās makā.

«Visnetīrākā jeb vislielākais kopējais mikroorganismu skaits tika noteikts banknotē no kases, kur izaugušas 90 koloniju veidojošās vienības. Taču salīdzinoši tīrākas banknotes bija no maka un no bankomāta,» komentēja zinātniskā institūta Bior vecākā eksperte mikrobioloģijā Baiba Fogele.

65 mikroorganismi ir atrasti banknotē no maka, bet vienāds skaits - 50 - dzīvo uz parauga no bankomāta un maksājumu kartes. Eksperti norāda: tas, ka netīrākā izrādījusies naudaszīme no kases, ir likumsakarīgi - ar to saskaras vislielākais cilvēku skaits.