Latvijā ir sācies kļavu sulu tecēšanas laiks, pastāstīja aptaujātie kļavu sulu pārstrādes uzņēmumi.

Uzņēmuma Sula vadītājs Linards Liberts stāstīja, ka kļavu sulas masveidā tiek tecinātas kopš pagājušās nedēļas, kas ir ierasts laiks to ieguvei. «Pirmo urbumu veicu jau janvāra trešajā nedēļā, bet īstenais kļavu sulu ieguves laiks sācies tagad,» sacīja Liberts.

Viņš piebilda, ka kļavas labi dod sulu saulainās dienās, savukārt apmākušās dienās ievākt sulu ir grūtāk. Tā kā nākamnedēļ sinoptiķi gaisa temperatūru daudzviet sola «plusos», apstākļi kļavu sulu tecināšanai būs piemēroti.

Savukārt bērzu sulas, visticamāk, varēs sākt iegūt marta otrajā pusē, atkarībā no laika apstākļiem, kas arī ir ierastais laiks bērzu sulu ieguvei.

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu tecināšanas laiks, prognozē Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijā tādas īstenas ziemas ar salu un patstāvīgu sniegu šogad nav bijis. Pavasarīgo laika apstākļu ietekmē kļavu sulu bija iespējams tecināt jau pērn 20.decembrī, kas ir citiem gadiem neierasti agri. Tagad kļavu sulas ieguve praktiski noslēgusies, ja vien uz ilgāku laiku gaisa temperatūra nepieturēsies "mīnusos".

Savukārt bērzu sulu visā Latvijā varētu sākt tecināt pēc apmēram nedēļas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Čehijā to jau dara.

Pēc Labanovska skaidrotā, kļavu sulu sezona kopumā Latvijā parasti sākas agrāk nekā bērzu un ilgst apmēram divus mēnešus. Šogad kļavu sulu sezona bijusi garāka nekā vidēji citus gados un vērtējama kā veiksmīga. Tikmēr bērzu sulu parasti tecina apmēram trīs nedēļas.

Kļavu sīrupa ražošanas uzņēmums The Maple Guild, kas atrodas Vermontā, ik gadu saražo vienu miljonu kļavu sīrupa pudeļu, raksta Business Insider.

The Maple Guild dibināts 2013.gadā, bet pirmo sulu uzņēmuma darbinieki izspieda 2015.gadā. Uzņēmums kļavu sīrupa iegūšanai izmanto 460 tūkstošus cukura kļavu, kurās, sākot no decembra divus mēnešu darbinieki pavada laiku, lai pašrocīgi tajās izurbtu caurumus. No viena koka sulu var iegūt vairākus desmitus gadu, taču uzņēmuma speciālisti ļauj kokiem atgūties. No katra koka pa speciālu plastmasas cauruli sula tek uz kopējo tvertni. Tad no šķidruma tiek izfiltrēts ūdens. Tādējādi, lai izgatavotu aptuveni 4 litrus sīrupa, nepieciešami aptuveni 167 litri kļavu sulas.

Koncentrāts ar kravas automašīnu tiek aizvests uz ražotni, kur tas tiek pārvērsts kļavu sīrupā. Maple Guild izmanto tvaika apstrādes metodi, tādējādi ražotnē 90 sekunžu laikā iespējams saražot vairāk nekā 200 litrus kļavu sīrupa, kas ir daudz ātrāk nekā citviet, kur dažu litru ražošanai nepieciešamas 9-56 stundas. Pēc tam sīrups tie testēts, lai noteiktu pareizo cukura līmeni tajā.

Dzirkstošo bērzu sulu BIRZĪ ražotāji Smiltenes novada Brantu pagasta Kainaižos 7. maijā stādīs pasaulē pirmo Sulu koku parku.

Parks taps ar Smiltenes pašvaldības finansiālu un SIA Labie koki praktisku atbalstu.

«Pasaulē ir ap 20 koku veidu, no kuriem var iegūt sulu pārtikai. Mūsu platuma grādos ir trīs veida sulu koki. Zināmākie ir bērzs un kļava. No mazāk zināmiem kokiem sulu vēl var iegūt no valrieksta. Mēs plānojam izveidot pirmo Eiropā un, iespējams, pasaulē Sulu koku parku, kurš varētu būt gan apskates objekts tūristiem, gan arī mežs, no kura nākotnē tiks iegūtas sulas realizēšanai Latvijas un pasaules tirgos. Bērzu sulu jau šobrīd tirgojam gan Latvijā, gan pasaulē ar BIRZĪ zīmolu, taču šis parks ļaus paplašināt tālākā nākotnē mūsu produktu klāstu vēl ar vairākiem ekskluzīviem produktiem - kļavu sīrupu, kā arī valriekstu sulu un sīrupu. Nākotnē plānojam parku attīstīt un sastādīt arī mazāk zināmus kļavu, valriekstu un bērzu veidus, kas būs pieejami BIRZĪ ražotnes apmeklētāju apskatei,» ideju komentē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Bērzu sulu tecināšanas sezona vēl nav sākusies, tomēr vairāki Latvijas ražotāji jau saņēmuši lielus pasūtījumus no citām valstīm, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Bērzu sulas ražotājs Labanovsku ģimenes uzņēmums SIA Kainaiži saņēmis pasūtījumu no Lielbritānijas uzņēmuma Sibberi par 30 000 litru svaigas bērzu sulas piegādi. Sulu iecerēts pārdot Lielbritānijas lielveikalu tīklos.

«Tas ir pilotprojekts, izmēģinājuma partija. Sulu sasaldēsim Latvijā un tad sūtīsim uz Lielbritāniju. Mēs rūpējamies par ražošanu, mūsu partneris – par sulas pārdošanu,» stāsta SIA Kainaiži pārstāvis Ervīns Labanovskis. Eksportam paredzēto Kainaižu bioloģisko bērzu sulu tecinās Smiltenes novadā. Kainaiži ražo dzirkstošo bērzu sulu ar zīmolu Birzī, tostarp bērza sulu ar krustnagliņām, piparmētrām, apelsīnu miziņu, upeņu pumpuru un citronu miziņas piedevu.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Latvijas bērzu sulu pārstrādātāji saņēmuši ievērojamus pasūtījumus eksportam, bet īstu nišas atspērienu kavē rietumnieku neizglītotība par dabas veltēm , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta potenciāls ir motivācija darboties šajā biznesā, sarunā ar DB saka Latvijā lielākā bērzu sulu pārstrādes uzņēmuma SIA Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis. Šajā sezonā izejviela produktiem, tostarp jaunajai produktu līnijai Birzī, iegūta no 700 bērziem. Savukārt lielākais pasūtījums saņemts no Lielbritānijas – 30 tūkst. litru svaigas sulas. Otrs Latvijas nopietnais bērzu sulas pārstrādes uzņēmums SIA Sula bērzu sulu šajā pavasarī ieguvis no urbumiem 400 bērzos. Pateicoties agrajai, bet garajai sezonai, savākts uzņēmumam rekordliels daudzums bērzu sulu – 35 tonnas, kamēr pērn – 24 tonnas. Tik daudz no privātīpašnieka īrētajā birzī Salaspils novadā savākts, pateicoties lielajai interesei no eksotiskās Taizemes.

Kad sniega sega jau daudzviet nokususi, siltajos saules staros nedaudz ātrāk nekā ierasts – kļavās sācies sulu laiks, informē AS Latvijas Valsts meži.

Kļavu sulas tiek tecinātas nedaudz ātrāk par bērzu sulām.

Tā kā kļavu sula ir cukura un minerālvielu avots, kas kokam nepieciešams lapu plaukšanai un ziedēšanai, AS Latvijas valsts meži iesaka domāt ne vien par veselīgo kļavu sulu ietekmi uz cilvēka organismu, bet arī par pašu koku. Kokam nevajadzētu atņemt pārāk daudz enerģijas. Turklāt katrs urbums kokam rada mehānisku bojājumu, caur kuru var iemājot dažādi mikroorganismi un izraisīs koksnes iekrāsošanos, vēlāk trupi. Ir svarīgi, ka urbums netiek veikts pārāk dziļi, un, kad sulas satecinātas, tas tiek pareizi aiztaisīts.

LVM apsaimniekotajās teritorijās sulas drīkst urbt tikai pašpatēriņa vajadzībām vienā kokā. Urbšanas vietā (līdz 50 centimetriem no zemes) kokam jābūt vismaz ar 40 centimetriem diametrā, turklāt urbums jāveido ne dziļāk par 5 centimetriem, jo sula tek gar koka mizu, ne no kodola.

Bērzu sulas ražotāja SIA Kainaiži veiksmīgi startējusi Anglijas tirgū, saņemot 30 000 litru bērzu sulas pasūtījumu, ko sadarbības partneris - kompānija Sibberi izplatīs vairākos Anglijas lielveikalu tīkos, informēja uzņēmuma pārstāvis Ervins Labanovskis.

«Esam veiksmīgi atraduši sadarbības partneri un saņēmām vērienīgu pasūtījumu. Plānots uz Angliju sūtīt svaigas sulas, daļa no partijas tur tiks sasaldēta un atkarībā no pieprasījuma tirgota visu gadu, » sacīja Labanovskis.

Viņš arī atzina - ja bērzu sulām būs panākumi, Anglijas tirgum tiks piedāvāts arī uzņēmuma pamatprodukts - dzirkstošās bērzu sulas ar upeņu pumpuru, citronu un citām piedevām, kas Latvijas tirgū tiek tirgots ar zīmolu Birzī!.

«Eksporta tirgos Rietumos bērzu sula joprojām ir pasvešs produkts, tomēr Anglijā tas sākt kļūt par modes preci. Mums ir ekoloģiskās produkcijas sertifikāts, līdz ar to, ņemot vērā veselīga dzīvesveida piekritēju skaita pieaugumu, palielinās izredzes uz panākumiem eksportā, » atzina uzņēmējs.

Samazinoties pirktspējai, sarucis un pirmskrīzes apjomu arvien nav sasniedzis sulu patēriņš Latvijā; vietējie ražotāji meklē iespējas ārvalstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielāko sulu tirgus pīrāgu dala divi ražotāji – Cido Grupa un SIA Orkla Foods Latvija, tajā darbojas arī vairāki citi augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, kas piedāvā sulas, piemēram, SIA Puratos Latvia, SIA Kronis, SIA Verry Berry un SIA Strēlnieki. Pēdējās lielākās pārmaiņas tirgū notikušas 2015. gada beigās, kad noslēgts SIA Spilva un AS Gutta apvienošanas process, kā rezultātā abas kompānijas turpina darbu kā viens uzņēmums SIA Orkla Foods Latvija.

«Esam Baltijā lielākais sulu ražotājs. Latvijā Cido Grupas ražoto sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgus daļa, ieskaitot citus grupas izplatītos zīmolus, piemēram, Frutto, ir aptuveni 40%, Lietuvā – ap 20%, Igaunijā – 5%. Cido sulas Igaunijā nopērkamas sen, taču mātes kompānija uzņēmumu Royal Unibrew Eesti dibināja vien 2012. gada decembrī un kopš tā laika aktīvāk sākusi iekarot Igaunijas tirgu,» stāsta Cido grupas padomdevēja juridiskajos jautājumos Inese Lielpinka.

Dzirkstošo bērzu sulu Birzī ražotāji SIA «Kainaiži» pērn uzsāka veidot pasaulē pirmo Sulu koku parku, kurā aug tikai tās koku sugas, kas pavasarī dod pārtikā lietojamu sulu. Šogad to papildinās 50 Ziemeļamerikas sudraba kļavas (Acer saccharinum), informē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Pašlaik parkā Brantu pagasta Kainaižos aug 110 melnie valrieksti, 100 cukura kļavas, kā arī Latvijai raksturīgie āra un purva bērzi un parastās jeb Norvēģijas kļavas. Parks pieejams gan zinātniskiem nolūkiem, kur pētīt koku sugas un iepazīt bērzu sulu ražotni lekciju un ekskursiju veidā, gan kā vieta, kur ikviens interesents var pavadīt brīvo laiku sakoptā vides objektā.

«Iestādot sudraba kļavas, mūsu parkā būs sastopamas jau trīs kļavu koku sugas, taču tas ir tikai sākums, jo gan kļavas, gan bērzi un valrieksti, kas dod sulas, ir vairāk par 20 veidiem. Ar laiku visus šos kokus varēs pie mums apskatīt, kā arī pagaršot šo koku sulu, kad tie būs sasnieguši urbšanai atbilstošu stumbra diametru,» stāsta E. Labanovskis.

SIA CIDO Grupa izstrādājusi jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā, informē uzņēmuma pārstāve Inese Ozoliņa.

CIDO Grupa uzsākusi ražot Veggie ābolu - biešu sulu ar mango biezeni un augļu - dārzeņu sulu ar ķirbju biezeni.

Uzņēmums norāda, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša arī Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais «vegie» segments iemanto arvien lielāku popularitāti.

Saskaņā ar Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā apstiprināto sulu klasifikāciju, jaunie produkti ir 100% sulas, kas izgatavotas no dārzeņu un augļu koncentrētām sulām.

SIA Cido Grupa portfelī ietilpst gan sulas, nektāri un sulu dzērieni, gan dabīgais minerālūdens un dzeramais ūdens, gan alus. Tās kapitāla daļu īpašnieks ir Dānijas akciju sabiedrība Royal Unibrew. 2014.gadu Cido Grupa noslēdza ar 55,9 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir labākais uzņēmuma finanšu rezultāts.

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Very Berry šovasar sāk ražot sulas bērniem un uzstāda jaunas iekārtas

Ogu un sulu ražotājs SIA Very Berry dabīgo sulu ražotnē Gaujienas pagastā uzstādījis jaunas iekārtas, kas ļaus trīs līdz piecas reizes palielināt gatavās produkcijas pildīšanas jaudas. Iekārtu iegādē piesaistīts ES līdzfinansējums.

Jaunās iekārtas ir daļa no starpreģionu sadarbības programmas INTERREG, un projekta kopējās izmaksas ir ap 150 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma mārketinga direktore Ilze Sauškina stāsta, ka šajā programmā iesaistītas vairākas valstis un tā vērsta uz inovatīvu iekārtu iegādi. Līdz šim pildīšanas dēļ uzņēmuma jaudas bija ierobežotas, un tagad šī problēma tiks atrisināta. «Pieprasījums pakāpeniski aug. Ar 120 % noslodzi strādājam. Jaunās iekārtas ļaus jaudas palielināt vismaz trīs reizes,» atklāj Ilze Sauškina. Paredzēts, ka iekārta darbu sāks šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, jo vēl tiek gaidīts pasterizators un etiķešu iekārta.

Bērzu sulu tirgū konkurence nav īpaši asa, jo konkurēts tiek nevis ar «pliku» bērzu sulu lielos apjomos un par zemām cenām, bet gan ar produktiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, DB teic divi lielākie bērzu sulu ražotāji un pārstrādātāji – uzņēmumi Kainaiži un Sula.

Uzņēmuma Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis teic, ka viņa īpašie produkti ir dzirkstošā bērzu sula un bērzu sulas sīrups, bet uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts bilst, ka orientējas uz bērzu sulas šampanieša ražošanu. Līdz ar to starp uzņēmumiem nav savstarpējas konkurences, jo katrs ražo savu unikālo produktu, kam ir savs pircēju loks. Tāpat nedz Kainaiži, nedz Sula nekonkurē ar tiem tirgotājiem, kas pārdod tikai bērzu sulu kā izejmateriālu.

«Svaigas bērzu sulas ir plaša patēriņa produkts, un es pārdodu arī tādas gan lielveikalam Stockmann, gan veikalam Klēts, kas atrodas Rimi lielveikalos. Tomēr mans pamatprodukts ir dzirkstošās bērzu sulas un bērzu sulu sīrups. Dzirkstošās bērzu sulas piegādāju arī restorāniem», savu biznesu raksturo E. Labanovskis. Jāpiebilst, ka Kainaižu dzirkstošās sulas var nogaršot gan restorānos Neiburgs, gan Aparjods, kur par 0,75 ml pudeli jāšķiras attiecīgi no 9 un 8 eiro.

SIA «Libeks un Sprudzāns», kas ražo «Tālavas sidru», realizējos trīs projektus ar mērķi paaugstināt ražošanas kapacitāti un produktu kvalitāti.

Biedrība «Sateka» savā kontā sociālajā tīklā facebook informē, ka projektu realizācija bija nepieciešama, lai uzņēmums spētu nodrošināt savas produkcijas izejvielu - sulu - pietiekamību, paplašinātu produktu sortimentu un uzlabotu to kvalitāti.

«Tā kā vietējo augļu sulas iespējams iegūt tikai limitētu laika periodu, nepieciešams īsā laika periodā izspiest un sagatavot sulas vismaz nākamajiem 18 mēnešiem. Ar esošajām iekārtām ir bijusi sasniegta maksimālā kapacitāte un ražošanas apjomu palielināt vairs nav bijis iespējams. Iegādājamo iekārtu jaudas ir pietiekamas arī eksporta uzsākšanai, kā arī papildus dod iespēju dažādot ražošanu, kā arī piedāvāt sulu spiešanas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem,» skaidro biedrība.

Siltā laika dēļ agrāk nekā citus gadus sācies kļavu sulu laiks. Parasti kļavām sulas sāk tecēt marta vidū, taču portāls daugavasbalss.lv pārliecinājās, ka jau šobrīd dienas laikā pietek aptuveni puslitrs saldā dzēriena.

Lai kļavām sāktu tecēt sula, gaisa temperatūrai jāpaceļas virs nulles un nav tik būtiski, ka atkususi vien pati zemes virskārta.

Linards Liberts interneta vietnē sula.lv ziņo, ka šosezon pirmo reizi kļavā ieurbis 19. februārī un sula jau tek. Viņš prognozē, ka sulu tecināšanas sezona varētu būt ļoti līdzīga kā 2014. gadā. Bērzu sulas varētu sākt tecēt jau marta vidū, raksta Daugavas balss.

Kļavām sulas ir saldākas nekā bērziem, jo tajās ir vairāk cukura. Vitamīnu nav daudz, toties ir vērtīgas minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas nepieciešamas mūsu organismam.

Ģimenes uzņēmums Kainaiži attīsta ne vien dzirkstošās bērzu sulas Birzī ražošanu, bet arī bērzu sulas sīrupu ražošanu.

Sulu iegūst no bērziem, kas aug Labanovsku ģimenes īpašumā. Dienā bērzs dod 5- 20 litrus sulas. Bērzi ir ekoloģiski, līdz ar to gatavā produkcija ir ekoloģiski tīra. Uzņēmuma vadība to ir sertificējusi kā bioloģisko produktu.

SIA Kainaiži valdes loceklis Ervins Labanovskis stāsta, ka sīrupa pagatavošanai no Kanādas pasūtīta speciāla krāsns ar pannu. No 100 l bērzu sulas var iegūt 1 l sīrupa, tāpēc šis produkts veikalos ir salīdzinoši dārgs, jo ieguldīti lieli resursi tā iegūšanai. Bērzu sulas sīrups tiek saražots aptuveni 100 litru gadā.

Šopavasar Labanovsku ģimene pirmoreiz eksperimentālā kārtā izmēģinājusi kļavu sulas sīrupa pagatavošanu. Veikalos tas gan, visticamāk, vēl šogad nebūs pieejams, pie tā aktīvāk saimnieks strādās nākamajos gados.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Kārlis Ulmanis, pārkāpjot 30 gadu slieksni, nolemj nokāpt no lielpilsētas dzīves riteņa un attīstīt savu biznesu laukos, spiežot ābolu sulu

Pirms trīs gadiem viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Vecumnieku novadā, kur iegādājās īpašumu. «Pirms tam biju grafiskais dizainers. Ar šo lietu es vēl aizvien pasīvi nodarbojos, strādājot attālināti vairākās reklāmas aģentūrās. Apmēram desmit gadus biju pavadījis laiku pie datora, tāpēc man gribējās kaut ko vairāk, iziet ārā no ierastās vides, darīt kaut ko īstu, ar rokām, kaut ko pavisam atšķirīgu,» atzīst K. Ulmanis.

Īpašumu Vecumniekos Ulmaņu ģimene iegādājās pirms četriem gadiem, un viens no pamudinājumiem pirkt konkrēto lauku māju bija tas, ka īpašumam līdzās ir gandrīz trīs ha plašs, 80 gadus sens ābeļdārzs. Puse no tā ir aizaugusi, puse – iztīrīta. «Ābeļdārza īpašnieks mani sabiedēja, ka grasās kokus raut ārā un to vietā būs aramzeme, tāpēc es šo zemi sāku nomāt, bet tuvākā nākotnē esmu iecerējis iegādāties arī šo gabalu, lai ābeļdārzā uzbūvētu nelielu ražotni, kurā varētu spiest sulu un veidot citus produktus no šiem augļiem,» atklāj K. Ulmanis.

«Tas ir jautājums, ko uzskata par bibliotēku. Aptuveni 20 procentus ēkas aizņem koridori, kāpnes, tualetes un cita objektīvi nepieciešamā tehniskā aprīkojuma daļa. 60 procenti ir telpas krājumiem, darbiniekiem un lasītājiem. Vēl 20 procenti ir brīvā pieeja sabiedriskiem pasākumiem - lielā konferenču zāle, izstāžu zāles, garderobes lasītājiem, grāmatu muzejs, ēdināšanas telpas; tajā pašā laikā tās ir paredzētas bibliotēkas apmeklētājiem, bet pasākumi kontekstā ar bibliotēkas saturu,» tā, vaicāts, cik procentus no jaunuzbūvētās Gaismas pils aizņems tieši bibliotēka, intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«No mezonīna stāva uz augšu līdz pat astotajam stāvam ir lasītavas. Devītais stāvs ir informācijas tehnoloģijām,» stāstījis bibliotēkas vadītājs.

Jautāts, par bibliotēkas izmaksām - gandrīz 200 miljoni latu, A. Vilks sacījis: «Es būtu laimīgs, ja tas nebūtu tik daudz. Savukārt kvalitāte ir panākta ļoti augsta. Arī tas ir to maksājis. Vīnē tikko ir uzcelta Vīnes Tehnoloģiju universitātes bibliotēka, 28 000 kvadrātmetru (pret mūsu 40 tūkstošiem), projektējusi slavenā arhitekte Zaha Hadīda - tā izmaksāja 500 miljonus eiro.»

Savukārt, runājot par to, vai grīdās vajadzēja izmantot Kanādas kļavu, Nacionālās bibliotēkas direktors teicis: «Mans radinieks ir galdnieks, viņam ir pieredze ar Kanādas kļavu - pret to viņš ir salauzis visus darbarīkus un apgalvo, ka cietāka koka par to neesot. Kļavas tonis ir tieši tāds pats kā bērza paneļiem sienās. Jā, varēja mēģināt ielikt kādu Latvijas cietāko koku, kas nebūtu balts, bet brūns, un tad vēl būtu liels jautājums, vai tas būtu pietiekamā daudzumā, pietiekami kvalitatīvs un tomēr mīkstāks. Laiks rādīs, bet, ja tā grīda tāda stāvēs gadu desmitiem, tad tas atmaksāsies.»

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija pirmdien, 16. septembrī, uzdeva Rīgas pilsētas būvvaldei no 15. oktobra līdz 4. novembrim rīkot publisko apspriešanu par 54 koku ciršanu pie Botāniskā dārza.

Komisija ir saņēmusi iesniegumus par 19 koku (6 kļavu, 5 bērzu, 7 apšu un vienas gobas) ciršanu Slokas ielā 43 un 35 koku (2 ievu, 8 melnalkšņu, 4 kļavu, 1 ošlapu kļavas, 9 bērzu, 1 gobas, 9 apšu un 1 zirgkastaņas) ciršanu Slokas ielā 45 saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību.

«Viens būvniecības projekts, kurā bija plānots izcirst aptuveni 100 kokus šajā rajonā, tika atsaukts no iesniedzēju puses. Tagad ir iesniegts jauns projekts, kurā cērtamo koku skaits ir samazināts. Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi par teritoriju pie Botāniskā dārzā, komisija lēma rīkot jaunu publisko apspriešanu nevis divas nedēļas, bet gan trīs nedēļas ilgi, lai ikviens varētu izteikt savu viedokli,» sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.