Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Ekonomistu iezīmētie plāni, kas notiktu eiro sabrukšanas gadījumā, uzrāda tik lielus zaudējumus ne tikai eirozonas eksportētājvalstīm, bet arī tādām valstīm kā Latvija, kuras valūtas kurss ir piesaistīts eiro, ka galu galā eiro tiks glābts, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā, R. Zīle norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti un rodas jautājums – kāpēc valstij stāties kaut kur, no kurienes nāk sliktas ziņas.

Tomēr esot skaidrs, ka lats ir piesaistīts eiro un gandrīz visa ārējā tirdzniecība notiek ar Eiropas Savienību, un lats nekur brīvi «peldēt» nevar, norādīja R. Zīle. Viņš arī intervijā pauda pieņēmumu, ka Latvijas Banka ir pētījusi, kam piesaistīt latu, ja notiek sliktākais scenārijs un eiro sabrūk.

R. Zīle sarunā ar laikrakstu arī uzsvēra, ka valūta ir jāpiesaista pie tās valūtas, kāda ir Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem. Tāpat piesaistei jābūt pret valūtu, kas nav pārāk dārga, lai varētu eksportēt.

«Nepieļaujot defaultu un saglabājot stingro valūtas kursu, Latvija ir ievērojami devalvējusi savu ekonomiku, un īstenībā palīdzējusi kaimiņiem igauņiem ieviest eiro jau 2011. gadā,» apspriežot ar Ekonomikas un finanšu komisāru Hoakinu Almuniju ekonomikas lejupslīdi un krīzes sekas Centrālās un Austrumeiropas valstīs, norādīja EP deputāts Roberts Zīle.

R. Zīle arī uzsver, ka dīvainākais ir tas, ka Eiropas monetārai savienībai šāds Igaunijas piemērs ir pat vitāli nepieciešams, jo tas it kā parāda, ka Māstrihtas kritēriji eiro ieviešanai strādā pat krīzes laikā.

R. Zīle norādīja kolēģiem: «Baltijas valstu piemērs pierāda, ka esam vienā laivā - Skandināvijas banku dzīšanās pēc tirgus daļas un augstas peļņas Baltijas valstī praktiski izspieda mūsu nacionālo valūtu no kredītu, jo īpaši mājokļu hipotekāro kredītu tirgus. Pie fiksētā vai šaurā koridora nacionālās valūtas kursa, kā arī civiltiesiski ļoti augstas kredītņēmēju atbildības aizdevējiem viss valūtas risks pārmaksātā ķīlas vērtībā ir palicis uz kredītņēmēju pleciem.»

Samazināt aviobiļešu cenas, sekojot naftas cenu kritumam, daudzām aviosabiedrībām neļauj iepriekš par dārgu naudu iepirktā degviela, raksta laikraksts Dienas bizness.

Kā liecina Db neoficiālā informācija, krietna daļa aviosabiedrību, baidoties no solītā degvielas cenu pieauguma šī gada beigās, šovasar iepirka ievērojamus degvielas krājumus, kas savukārt, ņemot vērā reālo šodienas degvielas cenu, ir dārgi pirkts prieks un neļauj pazemināt aviobiļešu cenu, sekojot aktuālajam degvielas cenu kritumam. Kā Db.lv jau rakstīja, šī gada jūlijā naftas cena sasniedza savu maksimumu - 147 ASV dolārus par barelu. Taču šodien, par spīti iepriekšējām biedinošajām prognozēm, ka gada beigās būs jāmaksā jau 200 dolāri par barelu, ir vērojams naftas cenas samazinājums vairāk nekā uz pusi, sasniedzot 63.15 ASV dolārus par barelu. Tā kā ar naftas cenu ir saistīta arī degvielas cena, kas savukārt tiešā veidā atsaucas, piemēram, uz aviobiļešu cenu, par lētākiem lidojumiem no šī gada 20. oktobra paziņoja vācu sabiedrība Lufthansa, kas Eiropas lidojumiem uz degvielas rēķina sola 3 eiro atlaidi, degvielas izmaksām viena lidojuma biļetē sasniedzot 24 eiro, bet garajiem lidojumiem - 5 eiro atlaidi, ierēķinot 92 eiro degvielas izmaksām vienvirziena biļetē.

Kopš svētdienas, 1. jūnija visu lidsabiedrību aviobiļetes iespējams iegādāties elektroniski, taču daudzi Latvijas iedzīvotāji to nevar izdarīt, jo aviokompānijas neakceptē lielāko daļu no bankas kartēm, kas ir iedzīvotāju rīcībā.

Lai iegādātos biļetes cilvēkiem jāmeklē starpniekus, jo daudzas aviokompānijas, izņemot airBaltic, Ryannair un Easyjet, tās nepārdod, šodien raksta nra.lv.

Kā minēts laikrakstā, starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) lēmums ar 1. jūniju pāriet no papīra biļetēm uz elektroniskajām balstīts uz aplēsēm, ka arī līdz šim lielākā daļa aviobiļešu tiek pirktas internetā, elektroniskā biļete izmaksā lētāk un, atsakoties no papīra biļetēm, tiek saudzēta daba.

Pēc IATA aplēsēm, elektronisko aviobiļešu priekšrocības ir acīmredzamas. Tās pasūta un apmaksā internetā. Apstiprinājums tiek nosūtīts pa faksu, pa pastu, pa elektronisko pastu vai saņemts no attiecīgās aviokompānijas tieši lidostā. Papīra aviobiļete ir vidēji par deviņiem dolāriem (4.50 latiem) dārgāka nekā elektroniskā.

Strasbūra, 5. septembris - Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle, komentējot Parlamenta šodien pieņemto rezolūciju par Eiropas Komisijas 2006. gada novembrī ieviestajiem ierobežojumiem šķidrumu pārvadāšanai aviopašažieru rokas bagāžā, norāda, ka, lai gan vajadzība pēc pasažieru drošības garantēšanas un jebkādu iespējamo risku novēršanas ir liekama pirmajā vietā, tomēr spēkā esošie ierobežojumi būtu regulāri pārskatāmi un uzlabojami. "Pēc gandrīz gada, kopš ierobežojumi ir stājušies spēkā, Komisijai ir pienācis laiks izvērtēt, vai ieviestie noteikumi gan papildu izmaksu, gan pasažieriem radīto neērtību un zaudējumu ziņā ir samērojami ar no tiem iegūto pievienoto vērtību", norāda deputāts. "Tomēr, Parlaments, šodien nobalsojot par ieteikumu šos noteikumus atcelt, ja Komisija nekonstatē neapstrīdamus faktus par labu regulas saglabāšanai, ir pārsteidzīgi uzņēmies politisku atbildību par lidojumu drošības līmeņa pazemināšanos."

R. Zīle: "Lielākā problēma, kuras dēļ cieš pasažieri, ir informācijas trūkums. Jāatzīst, ka ieviešot šos papildu drošības pasākumus, netika paredzēta pietiekama skaidra un efektīva pasažieru informēšanas kārtība par jaunajiem noteikumiem, lai cilvēki jau laicīgi zinātu, kas drīkst atrasties viņu rokas bagāžā, un kas - nē. Eiropas lielākajās lidostās, piemēram, Frankfurtē un Amsterdamā, pasažieriem joprojām katru nedēļu tiek konfiscēti vairāki tūkstoši litru alkoholisko un parfimērijas šķidrumu", uzsver deputāts.

Otra, pēc Zīles domām, nopietnākā problēma skar tax-free veikalos iegādātās preces. "Šie noteikumi attiecas uz visiem pasažieriem, kas izlido no ES lidostām uz jebkuru vietu pasaulē, arī uz tranzīta pasažieriem. Kamēr ES lidostās esošie tax-free veikali ar īpaši aiztaisāmiem maisiņiem nodrošina nepieciešamās drošības prasības pasažieru iegādātajiem šķidrumiem, lidostās ārpus ES nav prasību pirkumus iesaiņot īpašā iesaiņojumā. Līdz ar to, ielidojot ES, pasažieriem preces tiek konfiscētas. Eiropas Komisijai ir jāatrod veids, kā saskaņot drošības prasības ar ne-ES valstu lidostām, lai neciestu nedz tax-free veikali, nedz pasažieri. Viens no risinājumiem varētu būt īpaša, ar trešajām valstīm saskaņota formāta iepakojuma ieviešana tax-free veikalos iegādāto šķidrumu drošai pārvadāšanai", skaidro R. Zīle.

Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.

“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Šogad starptautiskajai aviobiļešu tirdzniecības platformai ASAP Tickets aprit 20 gadi, un pēdējos piecus gadus to tehniski attīsta, uztur un popularizē Latvijas uzņēmums Dynatech, kas specializējas IT, mārketinga, projektu vadīšanas, dizaina un citu biznesa atbalsta pakalpojumu sniegšanā. Kopš Latvijas uzņēmums Dynatech uztur platformu ASAP Tickets, tā klientu skaists ir gandrīz trīskāršojies. Pēdējo piecu gadu laikā ASAP Tickets ir piesaistījis 32,200,242 jaunus platformas lietotājus un pārdevis 1,128,301 biļešu uz tādiem populāriem galamērķiem kā Filipīnas, Amerikas Savienotās Valstis un Itālija.

Latvijas uzņēmums Dynatech ir viens no divpadsmit starptautiskās DYNINNO grupas birojiem visā pasaulē. Tas darbojas kā kompetenču centrs un palīdz grupas uzņēmumiem attīstīt produktus un pakalpojumus ceļošanas, finanšu tehnoloģiju un izklaides jomā, nodrošinot pašu izstrādātās IT tehnoloģijas un kompetences mārketingā, projektu vadībā, dizaina risinājumos u.c.

“Kopš Dynatech dibināšanas esam pārņēmuši ASAP Tickets pilnveidošanu un uzturēšanu, lai centralizēti nodrošinātu platformas attīstību. Ikdienā mēs sniedzam tādus pakalpojumus kā publisko un iekšējo aplikāciju arhitektūras plānošanu, izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu stabilu un efektīvu sistēmas darbību, kā arī uzlabotu lietotāju pieredzi, izmantojot mūsu aplikācijas. Līdz ar pandēmijas sākumu un biznesa modeļa maiņu mums īsā laikā nācās aplikācijās ieviest jaunus algoritmus un tehniskos risinājumus, lai spētu nodrošināt efektīvu darbu mūsu 1500 cilvēku lielajai pārdošanas komandai visā pasaulē,” stāsta Dynatech tehniskais direktors (CTO) Mareks Reppo.

Lietuvas uzņēmums Interneto Partneris, kam pieder arī aviobiļešu tirdzniecības portāls FlySiesta.lv Latvijā, kļuvis par tiešsaistes aviobiļešu pārdošanas tirgus līderi Baltijā, apsteidzot vairākus lokālos portālus.

Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 11 miljonu eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2006. gadā. Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar strauju ekspansiju ārvalstu tirgos un klientu servisā ieviestajām inovācijām, Db.lv informē FlySiesta.lv mediju attiecību konsultante Zane Bojāre.

2007. gadā kompānija Interneto Partneris Baltijas valstīs internetā pārdevusi vairāk nekā 42 220 aviobiļetes, tādējādi kļūstot par lielāko tiešsaistes aviobiļešu tirdzniecības kompāniju Baltijas valstīs. Latvijas mērogā apsteigti tādi aviobiļešu tirdzniecības portāli kā lidot.lv, avio.lv, Airtravel.lv, aviobiletes.lv un citi. Papildus Baltijas tirgum pagājušajā gadā uzņēmums aptvēra arī Lielbritānijas, Polijas, Ukrainas un Krievijas tirgus, izveidojot portālus FlySiesta.com, FlySiesta.pl, Aviagid.com.ua un FlySiesta.ru. 2008. gadā Interneto Partneris iegādājās igauņu uzņēmumu bookinghouse.ee, strauji apgūstot arī Igaunijas tirgu.

Labam juristam nepietiek zināt likumus. Ir jāizprot likuma jēga un jāpārzina tā piemērošana, tikai tā var atrast pareizās atbildes uz jautājumiem. Tā uzskata advokātu biroja Raida Lejiņš & Norcous partneris Guntars Zīle.

Advokātiem darba lauks dalās divās lielās daļās – problēmu risināšana (visbiežāk sabiedrībai viņu darbs asociējas tikai ar klientu aizstāvību tiesās), un problēmu preventīvā novēršana, lai nebūtu jādodas uz tiesu vai, ja arī jādodas, lai iznākums būtu klientam pozitīvs. «Mans darba lauks vairāk attiecas uz preventīvo daļu un uz tiesām sanāk piestaigāt retāk. Lielākoties strādāju ar dažādu uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas, investīciju piesaistes un citiem darījumiem, tostarp nekustamajiem īpašumiem, būvniecības lietām,» stāsta G. Zīle.

G. Zīle stāsta, ka prātīgākie klienti ir tie, kuri dodas pie advokāta laikus. Līdzīgi kā pie ārsta – ir tādi, kas «piestaigā» regulāri, lai izvairītos no problēmām, un tādi, kas atskrien tikai tad, kad jau ir saslimuši. «Ir gan tādi, gan tādi – palīdzam visiem. Tas šajā profesijā ir gan labi, gan slikti – ir grūti prognozēt ikdienu. Ir lielie projekti, kas turpinās ilgstoši un ļauj prognozēt laiku, bet tāpat tev jebkurā diennakts stundā var piezvanīt par jaunu lietu. Uzreiz jāpielāgojas, jārod iespēja palīdzēt. Šī varbūt ir galvenā atšķirība no citām juridiskajām profesijām. Ja klientam kaut ko vajag vienas vai divu dienu laikā, jāatrod laiks to izdarīt, turklāt pienācīgā kvalitātē un tieši tā, kā vajadzīgs klientam. Tas ir izaicinājums,» viņš atzīst.

Finanšu krīzes situācijā visievainojamākās ir nelielās, jaunās ES dalībvalstis, jo kļūdainā struktūrpolitika un nodokļu politika augstās ekonomiskās izaugsmes laikā tagad rada nepārprotamus ekonomiskus un sociālus draudus vairākās šajās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

"Rezidentu privātā aizņemšanās lielais apjoms no Eirozonas valstu bankām, lielais nerezidentu naudas īpatsvars banku sektorā, strauja Eiropas vidējā līmeņa algu "ķeršana" eiro izteiksmē var novest pie secinājuma par nacionālās valūtas pārvērtēšanas. Latvijas iedzīvotāji milzīgo kredītu, kas vēl salīdzinoši nesen Eiro valūtā ņemti no ārvalstu bankām un tiks atmaksāti ilgtermiņā, var vēl vairāk palielināt finanšu slogu, ko izjūt gan valsts iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Šobrīd privāto aizņēmumu tikai procentu maksājumi bankām sastāda divciparu skaitli no IKP," norādīja deputāts, "Un, ja tiek paplašināts nacionālās valūtas apmaiņas koridors pret Eiro, tad jau tā augstā inflācija var iegūt jaunu elpu un vēl vairāk attālināt jauno dalībvalstu iestāšanos Eirozonā", secina R. Zīle.

Tēvzemei un brīvībai/LNNK zīmolu nes vairs tikai viens Roberts Zīle, šādu viedokli laikrakstam Diena paudis Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.

Lai pagarinātu šī zīmola mūžu, sociologs ieteiktu TB/LNNK veidot kopīgu partiju ar Visu Latvijai! (VL), jo neesot pārliecības, ka Eiropas Parlamenta deputāts R.Zīle ir gatavs tagad mobilizēt ap sevi spēcīgu komandu, lai atjaunotu TB/LNNK agrāko ietekmi.

Sestdien TB/LNNK kongresā ar priekšlikumu gada laikā uz nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK bāzes izveidot vienu partiju nāks tēvzemiešu domubiedru grupa, kurā ir arī Valmieras uzņēmējs Romāns Naudiņš. Taču R.Zīle un viņa sabiedrotie ir pret steigu vienas partijas veidošanā.

TB/LNNK savu līderi pārvēl katru gadu, taču priekšsēža vēlēšanas pārsteigumus nevarētu sagādāt. Visticamāk, R.Zīle vadīs partiju arī turpmāk.

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, komentējot Aināra Šlesera pēdējo dienu paziņojumus presē, uzsver, ka viņaprāt ar astoņkājiem ir līdzīgi kā ar zivīm un tie sāk pūt no galvas, informē apvienība.

«Šlesera kungs var nešaubīties - neatkarīgi no viņa draudiem Satiksmes ministrijā tiks pieņemti lēmumi, kas nodrošinās tās reputācijas atgūšanu, lēmumi, kas balstīsies uz sabiedrībai saprotamu loģiku un labas pārvaldības principiem,» uzsvēra R.Zīle.

Tāpat viņš atzina, ka būtiskas pārmaiņas ir nepieciešamas politikā, kas saistītas ar labas pārvaldības un augstas politiskās kultūras ieviešanu, vaicājot - vai tiešām Jurija Lužkova Maskavā ieviestās pārvaldības metodes un Krievijas demokrātijas principi būtu tas politiskās kultūras paraugs, kuriem Latvijai ir jāseko?

Finanšu ministra Andra Vilka (V) nesenos izteikumus par to, ka ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk «izlikt» Grieķiju ārpus eirozonas, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle intervijā Rietumu Radio novērtēja par neveiksmīgiem, norādot, ka valstij, kura pati vēl nav iestājusies eirozonā, nevajag piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei.

«Latvijas valsts augstākajām amatpersonām publiski nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi,» uzskata Zīle. «Pēc manām domām, ir nepareizi valsts amatpersonai, kas pārstāv valsti, kas vēl nav eirozonā, izteikties par eirozonas valsti un faktiski piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei [Angelai Merkelei], kura par šiem jautājumiem izsakās daudz diplomātiskāk,» norādīja EP deputāts.

Kā norāda Zīle, arī Vācija, kas no saviem pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām ir finansējusi banku sektoru Spānijā, Itālijā un it īpaši mazajā Grieķijā, «faktiski ir veicinājusi vieglo dzīvi un burbuli šajās valstīs, kas pirka Vācijas preces un pakalpojumus». Zīle izteicās, ka «Vācijai jānes savs slogs» un nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi.

Šodien uzņēmuma airBaltic vadītājs Bertolts Martins Fliks esot saņēmis flyLAL Group ģenerāldirektora Lina Dovīdena (Linas Dovydėnas) vēstuli, kurā Latvijas uzņēmums tiek aicināts ņemt vērā situāciju tirgū un, sekojot flyLAL-Lithuanian Airlines piemēram, samazināt aviobiļešu cenas, liecina sniegtā informācija medijiem.

flyLAL Group ģenerāldirektors Lins Dovīdens vēstulē uzsver, ka, viņaprāt, konkurence starp flyLAL-Lithuanian Airlines un airBaltic Baltijas valstu tirgū ir ļoti izdevīga klientiem, valstīm un aviācijas attīstībai.

"Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka Latvijas un Lietuvas pasažieriem tiek sniegtas plašākas iespējas apskatīt pasauli – viņi tagad var doties lidojumos dažādos virzienos lētāk un biežāk. Tas būtiski paplašinās Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju pasaules skatījumu un ļaus viņiem ceļot un iepazīt citas valstis. Turklāt šādā veidā tiek radīti papildu ienākumi abās valstīs," vēstulē norāda L. Dovīdens.

No savas puses flyLAL Group esot pievērsusi vislielāko uzmanību uzņēmumu attīstībai 2005.-2008. gadā. Šobrīd uzņēmums esot gatavs palielināt lidojumu apjomu 4-5 reizes. Šobrīd tiekot paplašināta lidmašīnu flote, un tiekot plānots, ka jau 2008. gada ziemā būs vairāk par 20 lidmašīnām. Pamatojoties uz 2008. gada vasaras lidojumu sarakstu, flyLAL-Lithuanian Airlines izmantos 16 lidmašīnas.

Degvielas cenas pieaugums un izmaiņas likumdošanā gādās par to, lai 2 stundu lidojums nemaksātu mazāk par 200 eiro.

Savu prognozi attiecībā uz tuvākajās dienās Eiropas Parlamentā (EP) skatāmajiem jautājumiem pauda Latvijas EP deputāts Aldis Kušķis. «Demokrātisks solis ir aviācijas atzīšana par līdzvērtīgu industrijas veidu, kas tāpat piesārņo gaisu ar CO2 izmešiem kā rūpnīcas, taču līdz šim tik lielo pietāti pret aviokompānijām var skaidrot ar to, ka valdībām tās nacionālās aviokompānijas ir gluži vai kā svētās govis. Tas tā ir Vācijai ar Lufthansa, Francijai ar Air France un Latvijai ar airBaltic. Tāpēc tām ir tik daudz atļauts, piemēram, papildus biļešu cenai norādīt vēl arī drošības vai degvielas izmaksas. Iedomājaties, kas būtu, ja alus ražotājs veikalā blakus alus pudeles cenai norādītu vēl arī transporta izmaksas?» tā A.Kušķis.

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Laikā, kad tradiconālā iepirkšanās ir ierobežota, bet uzplaukst e-komercija, daudzi uzdod jautājumu: “Kādas iespējas mums sarūpējis Google?“. Tas ir visai loģiski, jo par Google mārketinga iespējām ir dzirdējis ikviens mārketinga speciālists neatkarīgi no tā darbības virziena. Šajā rakstā aplūkosim to, ko tad mums piedāvā viens no virtuālās pasaules smagsvariem.

AdWords ir vēsture

Meklēšanas rezultātu pārskats liecina, ka joprojām tiek meklēti AdWords pakalpojumi. Nevar teikt, ka tas ir nepareizi, jo šāds pieprasījums meklētājā sniedz ļoti plašu atbilžu loku. Tomēr, kopš 2018. gada rudens tieši šada platforma vairs nepastāv. To ir aizvietojis cits Google produkts - Google Ads. Šis solis nebija nejaušs, bet no Google puses visai apzināts. Līdz ar to, ir vērts aplūkot, kādēļ uzņemums spēra šadu soli?

Kādi ir Google Ads pakalpojumi?

AdWords kā pakalpojums nav pazudis, bet iekļāvies jaunajā platformā. Google Ads saistās ne tikai ar darbības algoritmu atjauninājumu, bet arī ar Google centieniem apvienot visus reklāmas izvietošanas pakalpojumus vienuviet. Līdz ar to šobrīd, izmantojot vienu platformu, iespējams veidot un pārvaldīt trīs dažādus reklāmu veidus. Tie ir:

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle uzskata, ka satiksmes ministra Aināra Šlesera ierosinātais Lattelecom nākotnes modelis, kas paredz uzņēmuma nonākšanu Latvijas valsts radio un televīzijas centra rokās apmaiņā pret valstij piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām, ir ne tikai juridiski pretrunīgs, bet arī ekonomiski bezjēdzīgs.

Apvienību pārstāvošie ministri rītdien valdības sēdē tādēļ stingri iestāsies par valdībā iepriekš apspriesto modeli, kas paredzēja Lattelecom valsts daļu pārdošanu izsolē ar pretendentu atlasi, liecina sniegtā informācija medijiem.

''Valstij nav nekāda ekonomiskā pamata iegūt tādu ''stratēģisko investoru'' Lattelecom, kas nebūs spējīgs tajā ieguldīt investīcijas, kas nestrādā pietiekami plašā elektronisko sakaru nozares spektrā, un kura galvenie aktīvi saistās ar ienākumiem no LMT dividendēm un nekustamajiem īpašumiem. Turklāt Eiropas Parlaments šobrīd strādā ar Eiropas Komisijas sagatavotu būtisku izmaiņu projektu telekomunikāciju nozares regulējumā, kas cita starpā paredz tīklu pārvaldītāju un pakalpojumu sniedzēju nošķiršanu monopoluzņēmumos, kā arī citu konkurences ierobežojumu mazināšanu. Tāpēc uzskatīt, ka Lattelecom turpinās gūt vieglu peļņu, kā tas bijis līdz šim, ir vismaz vieglprātīgi,'' uzskata R. Zīle.

Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komiteja savā šīsdienas sēdē atbalstījusi deputāta Roberta Zīles priekšlikumu no Eiropas Savienības (ES) 2008. gada budžeta finansēt pilotprojektu, lai risinātu kravas automašīnu rindu problēmas uz ES Ziemeļaustrumu ārējās robežas, tajā skaitā – problemātisko situāciju Latvijas pusē pie Terehovas – Burački kontrolpunkta.

Pilotprojekta mērķis ir izveidot drošas smago automašīnu stāvvietas robežšķērsošanas punktos, kuros pastāv vislielākās garo rindu problēmas: jau minētajā Latvijas / Krievijas robežpunktā Terehova – Burački, kā arī Vālimā – Torpjanovka uz Somijas un Krievijas robežas un Narva – Ivangoroda uz Igaunijas /Krievijas robežas.

„Kilometriem garas, dažubrīd pat 2000 automašīnu rindas uz Krievijas robežas nopietni apdraud ES pierobežas reģionu iedzīvotāju un satiksmes drošību, rada nepieņemamus sanitāros un vides apstākļus. Terehovas robežpunkts ir Eiropas ārējā robeža, kuru šķērso visu Eiropas valstu autotransports, un autopārvadājumu plūsma austrumu virzienā tikai palielinās. Diemžēl sastrēgumus robežšķērsošanas vietās nevar atrisināt ne Latvija, ne kāda citas dalībvalstis atsevišķi. Risinājums ir meklējams sadarbībā ar Krieviju, tāpēc gandarījums, ka Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un transporta komisārs Žaks Baro šodien preses konferencē Rīgā apliecināja izpratni par notiekošo un solījās meklēt situācijai risinājumus arī no EK puses,” uzsvēris R.Zīle.

Broņislava Zīle augļkopībai pievērsās pirms astoņiem gadiem, tagad Līvānu novada Rožupes pagastā saimniecībā Zīlītes ābeļdārzs iekopts nepilnu 5 ha platībā. Dārzi sākuši intensīvi ražot, taču rūpju netrūkst - ir grūtības atrast cilvēkus ābolu novākšanai, glabātavas telpas izrādījušās pārāk mazas. Ar šādām problēmām augļkopji šogad saskārušies arī Vidzemē un Kurzemē, raksta žurnāls Agro Tops.

Pirms astoņiem gadiem stādītais dārzs sācis intensīvi ražot. Pirmie kociņi Zīlītēs iestādīti 2004. gadā, laika gaitā ar ābelēm aizņemtās platības kļuva lielākas (papildu jau esošajiem pieciem hektāriem šogad iestādīts vēl viens hektārs). Ja saimniecībai būtu resursi attīstībai un pieejams darbaspēks, tad tagad būtu īstais laiks dārzus paplašināt vēl, norāda žurnāls.

Taču šobrīd nepietiekot spēka apsaimniekot jau iestādīto. «Man šķita, ka raža pieaugs pakāpeniski un tā nesagādās problēmas, taču šogad sirds sāp, skatoties, kā āboli lauž kociņiem zarus,» stāstījusi saimniece. «Jārēķinās, ka raža katru gadu būs arvien lielāka,» viņa piebildusi.