Jaunākais izdevums

Piena ražotāju prasītie līdzekļi atbalstam 3,5 milj. Ls apmērā netiks atrasti - lauksaimnieki šo naudu var pat negaidīt. To intervijā Db apstiprina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš arī norāda, ka nākotnē Latvijā var palikt tikai viens liels piena pārstrādātājs.

Lai stabilizētu situāciju piena nozarē, Zemkopības ministrija ir radusi iespēju atvēlēt 2,5 milj. Ls, taču paši lauksaimnieki uzsver, ka ar to ir ievērojami par maz. Kādu redzat problēmas risinājumu?

Zemnieki ir devuši jums laiku līdz 15. maijam atrast trūkstošos 3,5 milj. Ls. Vai jūsu teiktais nozīmē, ka viņi var pat negaidīt?

Viņi tiešām var negaidīt - šāda papildu summa netiks atrasta. Ir 2,5 milj. Ls. Ja valsts budžets tiešām pildīsies labi, tad mēs varēsim pārskatīt subsīdiju izmantošanu kā tādu, bet pašlaik tam nav pamata.

Un tomēr — kādu jūs redzat risinājumu piensaimnieku problēmām?

Jāsaliek kopā visa «ķēde». Jo labāka būs izpratne starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem un arī tirgotājiem, jo veiksmīgāka var būt arī nozares attistība. Pērn nosacīti labākā situācijā bija piena ražotāji, šogad - noteikumus it kā diktē pārstrādātāji. Situācija katru gadu var mainīties, un, ja nav kopējā izpratne, kā arī ekonomiskā ieinteresētība, mēs varam ar valsts atbalstu censties kaut ko darīt, taču mēs neatrisināsim problēmu pēc būtības, bet gan uzliksim tādu kā pārejas posma ielāpiņu. Ir labi, ka ir pieņemti grozījumi Konkurences likumā, bet tie pilnā apjomā stāsies spēkā oktobrī. Pilnībā piekrītu Konkurences padomes vadītājai, ka attiecībā uz šo grozījumu pieņemšanu 2 gadi ir nokavēti. Lielākais strīds ir par to, cik maz saņem zemnieks, un to, cik daudz maksā gala patērētājs veikalos. Šī attiecība ir jāizmaina, jo pretējā gadījumā patērētājam rodas jautājums - par ko es vispār maksāju nodokļus, no kuriem maksā subsīdijas, ja zemnieki naudu nesaņem?!

Kāpēc ir izveidojusies situācija, ka piena iepirkuma cena Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet mazumtirdzniecības cena — viena no augstākajām? Kurā jūsu nosauktās ķēdes posmā ir problēma?

Lielākā problēma ir tajā ķēdes posmā, kas ir starp pārstrādātājiem un tirgotājiem. Šeit ir pietiekami liela tā saucamā slēptā daļa, kas statistikā neparādās. Tajā parādās piena piegādes cena, kurā nav aprēķināti dažādi bonusi, izvietošanas maksa veikalu plauktos un vēl padsmit citi nosacījumi. Tas viss ļoti būtiski samazina ienākumus pārstrādātājam. Izejot cauri ražošanas procedūrai un cenšoties vērtēt, kādi ir reālie ienākumi pārstrādātājiem, jāsecina, ka tā īsti bez grēka, protams, nav neviens, bet?

Lielākie cenu uzskrūvētāji ir tieši tirgotāji?

Protams! Ja tiek pateikts, ka par pienu vai svaigu gaļu ar pārstrādātājiem var norēķināties 40 dienu laikā? Tas nozīmē, ka par produktu, kas ir jārealizē nedēļas laikā, pēc tam vēl mēnesi pārstrādātājiem tiek iesaldēti līdzekļi, bet tirgotājiem - bezprocentu kredīts.

Atgriežoties pie jūsu piesauktās nepieciešamības starp produktīvāku dialogu starp piena pārstrādātājiem un ražotājiem — šobrīd pārstrādātāji ir pateikuši, ka maksās par piena litru vien 17 santīmus, kas nespēj apmierināt lauksaimniekus. Kādu redzat problēmas risinājumu?

Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka par 17 santīmiem litrā varēja domāt pagājušā gada sākumā, turklāt tikai tiem uzņēmumiem, kas neveic nekādas investīcijas, bet tikai uz jau esošajiem resursiem turpina ražot. Pašlaik šāda vidējā cena nav pieņemama un nav izpildāma. Zem šīs cenas «ielīst» var mēģināt tikai tās saimniecības, kuru mērķis nav gūt peļņu. Pārējām tā nebūtu godīga cena.

Kāda būtu godīga cena?

Tas ir visgrūtākais jautājums. Ja uzņēmums domā par investīcijām, tad orientējošā cena, nerēķinot peļņu, ir aptuveni 19 santīmi par litru.

Piensaimnieki šobrīd uzskata, ka viņiem piedāvātā piena iepirkuma cena ir pārāk zema, viņi saskaras ar problēmu, kad apgrūtinoši kļūst apmaksāt banku kredītus, ka ar Zemkopības ministrijas piešķirtajiem 2,5 miljoniem latu nav pietiekami, lai kaut vai nodrošinātu sējas darbus. Kādu jūs kā ministrs redzat turpmāko notikumu attīstības scenāriju?

Principā ir skaidrs, ka Latvija bez piensaimniecības nepaliks. Jautājums šobrīd ir par to, cik veiksmīga būs šī saimniekošana, cik lielā apjomā tā notiks. Mūsu darbīgie resursi, saražojot pienu, pieļauj apmēram pusi eksportēt. Respektīvi, tikai puse no Latvijā saražotā piena ir vajadzīga mums pašiem. Līdz ar to gan piena ražotājiem, gan arī pārstrādātājiem ir jārēķinās ar to, ka aptuveni 50 % piena produktu mums vajadzētu eksportēt. Vienkārši izlejot pienu, var sarīkot demonstrāciju, bet tas radīs zaudējumus gan pārstrādātājiem, gan arī pašiem zemniekiem.

Jūs esat pievienojies zemnieku pozīcijai, kas paredz pienu tirgot tikai pie saimniecībām, nevis dot pārstrādātājiem. Vai to, jūsuprāt, var nosaukt par problēmas risinājumu?

Protams, tas neatrisinās visa piena realizācijas jautājumu, bet vienu daļu noteikti. Zinu vairākus piena uzņēmumus, tostarp kooperatīvus, kas jau pārdod paši savu produkciju. Tā tas jau notiek Dundagā, Straupē, Trikātā utt. Taču šādā veidā nevar realizēt visu piena apjomu - priekš tam ir domāti tirgotāji.

Jūs esat ieteicis problēmu skartajiem piensaimniekiem pārstrukturizēties, taču tas prasa pietiekami nopietnus līdzekļus. Kādas redzat risinājuma iespējas?

Nekādā gadījumā negribu ieteikt pārstrukturizēties tiem, kas ir veikuši nopietnus ieguldījumus un kuri šajā tirgus situācijā cieš kaut kādus zaudējumus. Tām saimniecībām, kas ir ieguldījušas līdzekļus, kam ir saistības, tomēr vajadzētu saprātīgāk skatīties uz tālāko attīstību. Taču no daudzajiem tūkstošiem saimniecību, tādas, kas tiešām ir ieguldījušas līdzekļus, nav nemaz daudz. Teiktais par pārstrukturizāciju vairāk ir domāts tām saimniecībām, kuras, lai gan ir daudzskaitlīgas, tomēr kopumā dod nelielu piena apjomu. Iespējas pārstrukturizēties ir. Tūlīt tiks izsludināta pieteiksanās līdzekļu saņemšanai mikrouzņēmumu attīstībai, un Latvijas gadījumā šajā kategorijā var «trāpīt» daudzi. Nevar teikt, ka mēs saimniecības nolemjam bankrotam.

Sarunas gaitā tika pieminēta nepieciešamība lielu daļu saražotās piena produkcijas eksportēt. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka valsts atbalsts zemniekiem Latvijā ir viens no mazākajiem Eiropā…

Saskaitot gan valsts, gan ES atbalstu, atšķirības ir ļoti lielas, it īpaši ar vecajām ES dalībvalstīm. Mūsu uzdevums ir aizstāvēt Latvijas intereses. Man ir nācies būt nosacīti melnajai avij un nepiekrist Eiropas Padomes secinājumiem par to, kā tālāk vajadzētu attīstīties maksājumu politikai lauksaimniecībai ES. Tur netika iekļauta mūsu prasība, ka ir jāatsakās no vēsturiski noteiktajiem apjomiem katrai valstij - tā vietā ir jāskatās, kāda ir objektīvā situācija. Tika fiksēts, ka Latvija atturas balsojumā par šo secinājumu.

Ņemot vērā, ka daudzās citās Eiropas valstīs atbalsts, ko saņem lauksaimnieki, ir lielāks nekā Latvijas zemniekiem, cik lielā mērā mēs varam runāt par mūsu produkcijas konkurētspēju?

Tāpēc jau es vērsu uzmanību uz šo jautājumu, jo tā nav tikai lauksaimnieku problēma - tas ir visas Latvijas ekonomikas jautājums. Tas ietekmē mūsu kopējo bilanci.

Kamēr Briselē tiks izskatīta jūsu pieminētā Latvijas nostāja, tam, kā rāda pieredze, būs vajadzīgs visai ilgs laiks, bet piensaimniekiem problēmas ir jau šobrīd. Vai lauksaimnieki izturēs, spēs sagaidīt kaut cik pozitīvus risinājumus?

Nu, teiksim tā - ja man prasa, vai visi ražotāji, kas šobrīd ražo pienu, to darīs arī nākotnē, es diezgan droši varu pateikt - ne! Tas attiecas gan uz lauksaimniekiem, gan arī pārstrādātājiem - diezgan droši!

Paši lauksaimnieki prognozē, ka šāda krīze varētu skart aptuveni 30 % no visiem piena ražotājiem…

Apjoma ziņā - noteikti ne, skaita ziņā - varbūt.

Tātad jūs paredzat saimniecību skaita samazināšanos?

Iespējams. Paanalizējot iepriekšējo gadu pieredzi, ir redzams, ka ganāmpulku un kvotu turētāju skaits ir samazinājies aptuveni par vienu tūkstoti gadā. Tas ir dabīgs process.

Cik liels varētu būt šis atbiruma procents attiecībā uz piena pārstrādātājiem?

Domāju, ka šajā jomā notiks kāda konsolidācija. Tas nozīmē, ka mēs saglabāsim esošos pārstrādes apjomus, paliks specifiskie produkti, ko ražo atsevišķi uzņēmumi un kurus nav nepieciešams ražot lielos apjomos.

Vai nākotnē nevar izveidoties situācija, ka būs tikai pāris lieli piena pārstrādātāji?

Pieļauju iespēju, ka Latvijā varētu būt tikai viens liels piena pārstrādes koncerns ar daudzām specializētām ražotnēm. Piemērs nav tālu jāmeklē - Skandināvijā ir kompānija Arla - viens uzņēmums, kas faktiski pārsniedz visu Latvijas piensaimniecības apjomu.

Tātad faktiski mēs ejam uz monopolu?

Negribētu teikt, ka uz monopolu. Drīzāk jārunā par sadarbību starp ražotājiem un pārstrādātājiem. Jāņem arī vērā, ka mums ir atvērtais Eiropas tirgus, kas var veicināt konkurenci Latvijā. Mūsdienās nav probēmu piena produktus pārvadāt.

Apmēram 50 % piensaimniecību šobrīd ir 1 līdz 2 govīm…

Jā, bet apmēram 5 % no visām saimniecībām ir vairāk nekā 50 govis, un tās saražo 40 % no visa piena apjoma.

Vai jūs redzat kaut kādu iespēju apvienoties šīm mazajām saimniecībām?

Protams, kooperējoties nelieliem ražotājiem, būtu iespējams izdevīgāk realizēt savu pienu. Jāņem arī vērā reālās izmaksas un jāpadomā, ka varbūt ir izdevīgāk turēt piecas govis vienā kūtī nekā piecās kūtīs pa vienai govij.

Kuru jūs redzat kā nākamo lauksaimniecības nozari, kuru var skart nopietnas problēmas?

Negribu neko teikt šajā sakarā - ja nesaprātīgi strādāsim, tā var būt pat pati veiksmīgākā nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien par demisiju paziņojušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ( Zaļo un zemnieku savienība) šodien uz Saeimas ārkārtas sēdi apsējis kaklasaiti par govju attēliem, liecina Db novērojumi.

Demisionējušais Roze šodien izvēlējies kaklasaiti ar govīmJāatgādina, ka tieši piensaimniecības nozares krīze kļuva par iemeslu, kādēļ M. Roze, kurš zemkopības ministra amatu ieņēma jau kopš 2002. gada, vakar paziņoja par demisiju.

Valdība gan vakar atbalstīja Zemkopības ministrijas piedāvājumu piensaimniecības nozarei atvēlēt papildu finansējumu 27 milj. Ls apmērā, taču Zemnieku saeima šonedēļ paziņoja, ka no prasības par M. Rozes demisiju neatkāpjas. Tādēļ M. Roze vakar vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata. M. Roze turpmāk būs Saeimas deputāts un pievienosies Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pievieno papildus vērtību

Rūta Kesnere,23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka pamet ministra posteni un rītdien gatavojas iesniegt demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim.

Skaidrojot atkāpšanās iemeslus, Roze norādīja, ka, pirmkārt, viņš ir izpildījis solīto un valdībā apstiprināts nozares glābšanas plāns. Otrkārt, ministrs uzskata, ka ekonomiskās prasības pāraugušas politiskajās un strikti mainījusies sadarbības partneru nostāja. Un treškārt, ministrs norādīja, ka Rīgai jau ir 13. janvāra pieredze, kad tumsai iestājoties, neapzinīgu elementu darbības rezultātā notika grautiņi, kā rezultātā nav prognozējama situācija, ja lauksaimnieki turpinātu protestēt.

Ministrs sacīja, ka šādā situācijā, kad Zemkopības ministrijas darbs ir paralizēts un funkcijas nav normālas, viņam ir jāatkāpjas. Tāpat tiek domāts par tuviniekiem un viņu drošību, jo ministrs saņēmis draudus, kas, redzot 13. janvārī notikušo, varot realizēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zemnieki, prasot Rozes demisiju, ieņems Rīgu

Sandra Dieziņa, Db,03.02.2009

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš (vidū) un valdes locekle Maira Dzelzkalēja (otrā no kreisās) uzskata, ka par notiekošo piensaimniecībā atbildīgs zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kuram būtu jāatkāpjas

Foto: Ritvars Skuja, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste,11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir ierosinājis grozījumus Prokuratūras likumā, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Tādējādi vienā no svarīgākajiem tiesu varas amatiem varētu nonākt jebkurš Latvijas pilsonis ar jurista diplomu un 10 gadu darba vai pasniedzēja pieredzi juridiskajā specialitātē, raksta Diena. Šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātiem izvirzīta obligāta prasība pēc trīs gadu pieredzes tiesneša vai piecu - prokura amatā. M.Roze to piedāvā svītrot.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs nepaskaidro, kā viņam radusies doma iesniegt priekšlikumus, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura pilnvaru termiņš beidzas pēc gada, kategoriski iebilst pret šādu ierosinājumu un pauž izbrīnu, kāpēc bijušais zemkopības ministrs pēkšņi sācis interesēties par ģenerālprokurora atlasi. «Šādā redakcijā tie būtu tūkstošiem juristu, kas varēs ieņemt šo amatu. Lai kvalificētos, nebūs nepieciešamas specifiskās zināšanas, kas vajadzīgas prokuroram. Tiek izjaukta amatu hierarhija,» uzsver J. Maizītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Roze: Jāizvērtē, kāpēc netiek samazinātas piena cenas veikalos

,26.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nepieciešams izvērtēt, kādēļ pašlaik netiek samazinātas piena produktu cenas veikalos", intervijā Latvijas Radio norādīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

"Ir skaidrs, ka bez vienota rīcības plāna, kas ir saskaņots gan Zemkopības, gan Ekonomikas un Finanšu ministrijas starpā, daudzus jautājumus atrisināt nebūs iespējams. Tāpēc es ļoti ceru, ka ministri atsauksies manam aicinājumam un piedalīsies sarunā, uz kuru esmu viņus aicinājis, jo mums ir jāpieņem lēmumi. Mums šajā situācijā ir vajadzīga vienota un saskaņota rīcība," sacīja M. Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja zemnieku iesniegtos projektus, piektdien raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

«Atšķirībā no krīzes ietekmes vecajās dalībvalstīs, kur ekonomiski veiksmīgas un efektīvas saimniecības bija izveidotas jau pirms daudziem gadiem, jaunajās dalībvalstīs pēdējos gadus bija jāveic lielas investīcijas. Latvijas saimniecības adekvāti reaģēja uz tirgu, veidoja biznesa plānus. Tāpēc šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja iesniegtos projektus,» klāstīja M.Roze.

Viņš arī atzīmēja, ka faktiski šobrīd tiešām ir tā, ka tās saimniecības, kurām nav kredīta, nav arī nonākušas kredīta parādos. Taču tas ir mānīgs labums. Tās saimniecības, kuras nav ieguldījušas attīstībā, faktiski izdzīvo savus līdzekļus. Respektīvi, cik ilgi tās varēs izvilkt ar esošajiem ražošanas līdzekļiem, tik arī būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Roze: Pirms iestājas ES statistikas datus «vilkām uz augšu»

Nozare.lv,02.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) netiktu darīts viss iespējamais lauksaimniecības statistikas datu uzlabošanā jeb «vilkšanā uz augšu», situācija ar jau tā zemajiem tiešmaksājumiem varētu būt vēl sliktāka, atzina kādreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Jautāts, kāda bija situācija ar lauksaimniecības datu rādītājiem, ko kopā ar toreizējo valsts sekretāri, tagadējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu Roze iesniedza Briselei, politiķis norādīja, ka dati bijuši objektīvi, tomēr procesa veiksmīgai virzībai kaitējusi zemnieku vēlme nedeklarēt visas ražas.

«Dati bija korekti. Vēl vairāk - tajā brīdī meklējām visas iespējas, lai rādītājus vilktu uz augšu. Tolaik darbojās likums «Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi», kurā bija noteikts, ka līdz 1.oktobrim jādeklarē saražotās tonnas. Jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ne jau visi zemnieki ražas nodeklarēja pilnībā, baidīdamies no nodokļiem. Rezultātā 1998.gadā, kura dati tika izmantoti par atskaites punktu maksājumu aprēķināšanai, zemnieki nebija deklarējuši visu saražoto, līdz ar to informācija bija tāda, kāda nu bija, tomēr - objektīva,» sacīja Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Grāmatas bērēm negatavojas

Raivis Bahšteins,01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/01/05/d1c79e9e-c961-4290-8195-4ac6837eda0d.jpg

«Lielais vairums saimniecību, kuras reāli aprēķināja savas iespējas un pamatojoties uz reālajām iespējām arī veidoja savus biznesa plānus, ar optimismu var raudzīties nākotnē,» teica M. Roze, piebilstot, ka Zemkopības ministrija jau iepriekš norādīja, ka piena iepirkuma cenai vajadzētu būt ap 16 santīmiem litrā, taču daļa lauksaimnieku ar to nav rēķinājušies. Ministrs arī uzskata, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no tām nozarēm, kur kritums ir vismazākais. Roze: Lauksaimniecība ir viena no stabilākajām tautsaimniecības nozarēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Biznesa ideja: Dzēriens no Latvijas dabas - ozolzīļu Zīleja

Dienas Bizness,24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Armands Roze Pededzes pagastā gatavo ozolzīļu dzērienu ar nosaukumu «Zīleja», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Zīleja» ir grauzdētu un samaltu zīļu, sakņu un graudu maisījums, no kura var pagatavot dzērienu. «Nav korekti to saukt par kafiju. Ņemot vērā mūsu senču tūkstošgadīgo pieredzi, dzēriens ir pelnījis savu atsevišķu vārdu, savu nosaukumu. Un mēs tam tādu arī devām,» stāsta A.Roze.

Dzērienam der tikai tās zīles, kuras ir nogatavojušās un pašas nokritušas zemē. «Pagājušajā gadā zīles lasījām pusotru mēnesi. To nevar izdarīt vienā dienā, jo zīles nekrīt vienā laikā. Otrs - neder visas zīles. Nav vērts lasīt tārpainas un acīm redzami bojātas zīles. Der tikai tās, kas nav bojātas, turklāt dziļākus bojājumus varēs pamanīt tikai nākamajā procesā - lobīšanā,» stāsta A.Roze. Kad zīles salasītas, tās jāžāvē. A.Roze to dara tā, kā to darīja senči – žāvē pirtiņā uz lāvas vai vienkārši izberot uz segas. «Zīlēm nevajag lielu karstumu, tām jāžūst lēnām. Kad zīles izžāvētas, čauliņa vieglāk nāk nost. Diemžēl lobot un šķirojot salasītā masa samazinās par trešdaļu, un tas ir daudz. Kamēr zīli neattaisi vaļā, neredzi tās kvalitāti. Dažas zīles ir bez dīgtspējas, arī zīles ar caurumiem, tārpiem vai putnu knābātas neder. Ja esmu salasījis desmit kilogramu spaini, galarezultātā paliek tikai puse no tā,» atklāj A.Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas aug ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārējos tirgos

Žanete Hāka,19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenu kāpums liecina, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas palielinās ne tikai vietējā tirgū, kur pakāpeniski uzlabojas ekonomiskā situācija, bet saglabājas augsts arī ārējos tirgos, neskatoties uz vājo ekonomisko izaugsmi galvenajās partnervalstīs, norāda eksperti.

Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Laura Stelmaka uzsver, ka šī gada sešos mēnešos ražotāju cenu dinamika eksportētājai produkcijai pieauga nedaudz straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas sešos mēnešos pieauga par 1,8%. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē tendences ārējos tirgos. Savukārt vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas šogad sešos mēnešos ir pieaugušas par 0,5%. Lai arī vietējā tirgū pieprasījums pakāpeniski palielinās, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un būtisku spiedienu uz ražotāju cenām nerada, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers,05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura ir pret valdības plāniem iesaldēt valsts sektorā strādājošo algas, neizmantos Ministru kabineta budžeta projektu, lai gāztu valdību, intervijā Latvijas Radio uzsvēra zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Interviju ar Mārtiņu Rozi varat noklausīties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti par ražotāju cenu pārmaiņām rūpniecībā

,26.05.2009

Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste (no kreisās), Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts, Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/05/26/2a2d23da-1139-4c68-b935-da03b1bcfb82.jpg

Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste

Aprīļa dati par ražotāju cenu pārmaiņām rūpniecībā nav nesuši pārsteigumus, joprojām skaidri iezīmējot deflācijas tendenci. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, cenas turpināja pazemināties un aprīlis bija jau sestais mēnesis pēc kārtas, kad cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājušās. Aprīlī ražotāju cenu kritums Latvijā bijis straujāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur mēneša laikā cenas pazeminājušās attiecīgi par 0.2% un 0.3%, kamēr Latvijā fiksēts 0.9% kritums, apstiprinot, ka ekonomikas lejupslīde un deflācijas procesi šeit ir spēcīgāki. Gada laikā ražotāju cenas Latvijā samazinājušās par 2.6%, kamēr Igaunijā tās nav mainījušās, bet Lietuvā kritušās par 13.4% - galvenokārt saistībā ar naftas produktu cenu straujo kritumu pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatu veikalu tīkla "Jānis Roze" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Jānis Roze" apgrozījums pērn bija 15,886 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 77 420 eiro, kas ir 5,4 reizes mazāk, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājies Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

2020.gadā tika atvērti vairāki jauni veikali un veikali pēc rekonstrukcijas. Pagājušā gada janvārī jaunās telpās tika atvērt veikals tirdzniecības centra "Maxima" telpās, Rīgā, Saharova ielā 6, savukārt martā atvērts veikals jaunās un lielākās telpās tirdzniecības centrā "Origo". Pērn maijā jaunās telpās tika atvērta grāmatnīca tirdzniecības centrā "Alfa", bet jauns veikals atvērts tirdzniecības centrā "Aleja".

Pagājušā gada augustā atvērts jauns veikals Liepājas tirdzniecības centra "Ostmala" telpās, bet Liepājā aizvērta grāmatnīca Vītolu ielā. Oktobrī labākās telpās atvērta grāmatnīca Tukumā, bet novembrī jauns veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā "Sāga".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministrija blefo, Roze dodas atvaļinājumā

Jānis Lasmanis, Sandra Dieziņa, Db,20.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji Zemkopības ministrijas paustajam, ka Latvija balsojusi pret Eiropas Komisijas Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes kompromisa lēmumam, EK norāda, ka nekāda balsojuma nav bijis un lēmums pieņemts dalībvalstīm vienojoties.

iesa, no viņa teiktā izriet, ka Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ES lauksaimniecības ministru sanāksmē savu viedokli paudis, jo runājuši esot visu 27 dalībvalstu pārstāvji.

Savukārt M. Roze, iespējams, jūtoties kā pēc labi padarīta darba, uzreiz pēc sanāksmes Briselē devies atvaļinājumā. Zemkopības ministrijā Db uzzināja, ka ministrs patiešām uzreiz pēc sarunām Briselē devies atvaļinājumā, kas ilgs līdz 5. decembrim.

Lauksaimnieki par ministra rīcību ir šokēti, jo uzskata, ka Latvijas puse sarunās nav panākusi praktiski neko. Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudē nepanākot maksājumu izlīdzināšanas sarunu uzsākšanu jau 2010. gadā, uz spēles likta lauksaimnieciskās ražošanas turpmākā pastāvēšana, uzskata zemnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Roze: Lietuvai būtu jākompensē SIA Kolumbija LTD radītie zaudējumi

Sanita Igaune, Db,09.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka Lietuvai būtu jākompensē Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Kolumbija LTD radītie zaudējumi, kas radušies saistībā ar Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumu no Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta par zivju konservos „Zivju tefteļi tomātu mērcē” it kā atrastajiem kāpuriem.

Tāpēc Zemkopības ministrija (ZM) ir nosūtījusi vēstuli Lietuvas Republikas Lauksaimniecības ministrijai ar aicinājumu sniegt skaidrojumu par to, kā Lietuvas puse plāno kompensēt zaudējumus Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam, Db pavēstīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Uzskatām, ka Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojums par Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumā SIA Kolumbija LTD ražotajos konservos Zivju tefteļi tomātu mērcē konstatētajiem kāpuriem ir bijis nepamatots, un Lietuvai būtu jākompensē mūsu valsts uzņēmumam radītie zaudējumi, kā arī jāatvainojas produkcijas ražotājam,» paziņojumā presei uzsver M.Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru