Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

Nonākot situācijā, kad īpašumā esošais dzīvoklis vai māja pašam nav nepieciešami, loģisks risinājums ir nodot nekustamo īpašumu īrē, lai kāds par to parūpētos, segtu komunālo pakalpojumu rēķinus un, galu galā, lai īpašums nestu peļņu. Apzinoties, ka mājoklis bieži vien ir pats vērtīgākais personai piederošais īpašums, ir svarīgi to uzticēt kādam, kas tā stāvokli nepasliktinās un neradīs zaudējumus vai nepatīkamus pārsteigumus.

Sagatavojot savu īpašumu izīrēšanai, ir jāizvēlas - piedāvāt to mēbelētu vai nemēbelētu. Mazajām platībām visbiežāk nepieciešams būt mēbelētām, jo to īrnieki mēdz būt jauni cilvēki, kas vēl nav nodibinājuši ģimeni un radījuši pēcnācējus, viņiem nav savas iedzīves vai īpaši specifisku prasību.

Īpašumos ar vairākām guļamistabām, situācija ir citāda. Šajā gadījumā, kad potenciālais īrnieks var būt ģimene ar bērniem, nekad nevar paredzēt bērnu vecumu un to, kāda veida mēbeles viņiem būs nepieciešamas. Lielākus dzīvokļus īrei var piedāvāt atbrīvotus no mēbelēm. Lai iegūtu savus sapņu īrniekus, radiet vidi, kas šādām personām būtu interesanta. Dažkārt nelielas investīcijas vizuālā stāvokļa uzlabošanā, novecojušo un dīvaino elementu aizvākšanā, var rezultēties krietni lielākā potenciālajā īres maksā.

Ministru kabineta komiteja ir atbalstījusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumpro­jektu, par kuru jau pašlaik domas da­lās. Likumprojekta izstrādātāji – Eko­nomikas ministrija un daudzie nozares iesaistītie spēlētāji – uzskata, ka tas sekmēs īrnieku tie­sību aizsardzību un veicinās īres tirgus attīstību. Līdzte­kus izskan viedokļi, ka jaunais likumprojekts ierobežo īrnieku tiesības, īpaši ar to ir neapmierināta denaciona­lizēto īrnieku biedrība Ausma.

Galvenais satraukums ir denacionalizēto namu īrnie­kiem, jo likumprojekts paredz, ka divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzī­vojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā iz­īrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īr­niekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu).

Tajā pašā laikā jāteic, ka šī norma ir absolūti taisnīga pret izīrētājiem, jo nav normāla pašreizējā situācija, ka izīrētājs no sava īpašuma nevar iegūt tirgum atbilstošu īres maksu un tam faktiski ir jāsubsidē atsevišķu īrnie­ku dzīvošanas izmaksas. Nekustamā īpašuma izīrēšana ir bizness, no kura tiek maksāti arī attiecīgie nodokļi, un ir negodīgi, ja valsts nosaka uzņēmējam par pienā­kumu sniegt pakalpojumu zem tirgus cenas, tajā pašā laikā visi nodokļi ir maksājami saskaņā ar pilnu likmi.

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai izīrēšanai ir uzskatāmi par ļoti stabilu un ilgtermiņā drošu investīciju veidu.

Šādas investīcijas ir samērā pieejamas, jo, lai investētu nekustamajā īpašumā, var izmantot hipotekāro kredītu un nav nepieciešami lieli naudas uzkrājumi. Nepieciešama tikai pirmā iemaksa, kas pārsvarā veido 5-20% no darījuma summas, un nauda mājokļa iekārtošanai.

Pirms tērēt daudz laika, izvēloties pašu īpašumu, noteikti jāapmeklē banka un jānosaka savas finansiālās iespējas. Ikdienā ļoti bieži interesenti vispirms izvēlas īpašumu un tikai tad apmeklē banku, un noskaidro savas iespējas kredītam. Tādā veidā var patērēt daudz laika, izvēloties īsto īpašumu, un gūt lielu sarūgtinājumu uzzinot, ka atrastais īpašums nav pa kabatai. Kad ir skaidri budžeta griesti, ir jāsāk pētīt piedāvājums. Ir jāapskatās pēc iespējas vairāk īpašumu klātienē, lai rastos labākais priekšstats par iespējām un izveidotos spēja pamanīt un atpazīt investīcijām piemērotu, labu īpašumu.

Griestu iegruvuma skartā, Lāčplēša ielā 123 esošā nama īpašnieki pagaidām neprognozē, kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos mitekļos.

Pie nama pirmdien pulcējās pašvaldības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kā arī nama īpašnieku pārstāvis un ēkas iedzīvotāji. Tikšanās mērķis bija viest skaidrību par to, kāds ir nama stāvoklis un kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos dzīvokļos.

Taču uz lielāko daļu jautājumu klātesošie atbildes nesaņēma, jo, kā informēja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis advokāts Roberts Kantsons, viņu nolīgtais eksperts ēku ieradīsies apsekot tikai otrdien, 15.oktobrī, un tikai pēc atzinuma saņemšanas būs skaidrs, kādus darbus un kādos apjomos nepieciešams veikt.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) gan pauda neapmierinātību un neizpratni par tik ilgu kavēšanos, jo telefonsarunā īpašnieki solījuši situāciju sakārtot pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus viņš norādīja, ka īpašumā atrodas vairākas ēkas, vienai no kurām piemērots arī A kategorijas grausta statuss.

Ierobežota kredītlīdzekļu pieejamība un nevēlēšanās uzņemties ilgtermiņa finansiālās saistības jaunus cilvēkus un ģimenes arvien biežāk mudina dot priekšroku mājokļa īrei, nevis iegādei, teikts Latio jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā.

«Izvērtējot savas vajadzības un iespējas, jauni cilvēki un jaunās ģimenes arvien biežāk nolemj dzīvokli īrēt, nevis iegādāties. Turklāt viņu izvēli ne vienmēr nosaka līdzekļu trūkums vai ienākumu apmērs, ļoti nozīmīgs faktors ir neatkarības saglabāšana – daudzi gados jauni cilvēki ir gatavi ikmēneša kredītmaksājumam līdzvērtīgai īres maksai, taču nevēlas uzņemties vairāku gadu desmitu ilgas kredītsaistības. Būtisks aspekts par labu īres mājoklim mūsdienās ir arī iespēja īsā laikā mainīt dzīvesvietu,» skaidro Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Gados jauni īrnieki veido pieprasījumu visos Rīgas īres dzīvokļu sektoros – pilsētas centra, jaunajos un sērijveida namos.

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas un “Zabolis Partners”, pārdeva Rīgā esošo tirdzniecības centru “Ozols”, šogad Baltijas tirgū ienākušajam investīciju fondam “Titanium”.

Tas ir pirmais “Titanium” pirkums Latvijā. “Newsec in the Baltics” darījumā pārstāvēja pārdevēju.

30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs “Ozols” ir “Kesko-Senukai” lielākais veikals Latvijā, kas šobrīd arī kalpo kā “K-Senukai” galvenais e-veikala saņemšanas punkts Rīgā. T/C “Ozols” ir īpašs ar savu unikālo iezīmi- kompleksa vidū augošu dižozolu. Īpašumam tika piešķirts BREEAM In-Use “Very Good” atzinuma sertifikāts.

“KS Holding” īpašumu iegādājās 2016. gadā un veica apjomīgu pārbūves projektu, mainot novecojušo tirdzniecības centra “Azur” koncepciju par pilnīgi jaunu DIY veikalu, kā arī paplašinot īpašuma kopējo platību. Īpašuma ilgtermiņa īrnieki ir “K-Senukai” un lielveikals “RIMI”. Īpašumu iegādājās Somijas “Special Mutual Fund Titanium Baltic Real Estate”.

Šogad pat aptuveni 15% palielinājies īres mājvietu Rīgā meklējošo ārvalstu studentu skaits. Uzņēmuma SIA Rent in Riga veiktā tirgus analīze liecina, ka izīrētājs no vairākiem kopā mītošiem ārzemju studentiem par to pašu dzīvojamo platību var saņemt pat 20% lielāku īres maksu nekā no vietējiem īrniekiem, informē Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša.

Viņš skaidro, ka ārvalstu studentu skaita pieaugums Rīgā rada iespēju nopelnīt vairāk tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir izīrējams vismaz trīs guļamistabu dzīvoklis Rīgas centrā vai tuvajā Pārdaugavā, kas atrodas sakoptā namīpašumā. Pats dzīvoklis var nebūt ideālā stāvoklī. «Piemēram, ja ģimene ar bērniem vēlas īrēt 3 vai vairāk guļamistabu dzīvokli Rīgas centrā, tad par pieņemamiem netiek uzskatīti varianti ēku augšējos stāvos bez lifta, turklāt dzīvoklim jābūt labā stāvoklī, vēlams svaigi izremontētam. Turpretī trīs ārvalstu studentiem nav pretenziju īrēt 6. stāva četristabu dzīvokli ēkā bez lifta, viņi arī pievērš mazāk uzmanības remonta svaigumam. Apvienojušies ārzemju studenti par šādu mājokli bez komunālajiem maksājumiem mēnesī var maksāt ap 750 eiro, kamēr vietējai ģimenei šāda summa būs par lielu,» stāsta J. Lipša.

Gāzes un elektrības cenu sadārdzinājums atstās diezgan manāmu iespaidu uz daudzām mājsaimniecībām, taču grūti prognozēt, cik ļoti tas ietekmēs īres maksas kopumā. Izīrētāju nostāja šajā jautājumā ir ļoti atšķirīga.

Ēkās, kur komunālo maksājumu rēķini ir ievērojami auguši, īpašnieki bieži vien ir gatavi nākt pretī un daļu maksājumu pieaugumu segt paši, lai īrnieki būtu spējīgi maksāt un īrēt arī turpmāk sevis izvēlēto dzīvesvietu. Ir arī tādas dzīvojamās ēkas, par kurām ar pakalpojuma sniedzējiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, kas paredz, ka izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem kādu laiku nemainīsies. Taču, beidzoties šiem ilgtermiņa līgumiem, ikvienam jārēķinās ar būtisku komunālo maksājumu sadārdzinājumu.

Pēdējā pusgada laikā energoresursu sadārdzinājums ir bijis nepieredzēti liels un strauju cenu kāpumu uzrādījuši gandrīz visi nozīmīgākie energoresursi – nafta, dabasgāze, ogles un arī elektroenerģija. Lai arī prognozes liecina, ka līdz ar apkures sezonas beigām pavasarī gāzes cenas varētu samazināties, tās joprojām saglabāsies augstākas nekā pirms pandēmijas.

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Sarūkot iekšzemes kopproduktam un ekonomiskajai aktivitātei, arī nekustamo īpašumu cenām ir jāsamazinās, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā vebinārā akcentēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Starlex Investment" partneris, ekonomists Auseklis Sarkans.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jāņem vērā inerces efekts, proti, ekonomiskie rādītāji mainās straujāk nekā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji. "Vērojot šobrīd notiekošo ekonomikā, var izdarīt secinājumus par sagaidāmo nekustamā īpašuma tirgū pēc vairākiem mēnešiem," skaidroja Sarkans.

Viņš minēja, ka šobrīd darījumu skaits ir samazinājies, kas saistīts ar pircēju nogaidošo pozīciju, kā arī apgrūtinātām iespējām nokārtot formalitātes, piemēram, banku un notāru pieejamība ir ierobežota, Zemesgrāmatu nodaļas ir slēgtas. Taču turpmāko darījumu skaita saglabāšanos samazinātā līmenī, visticamāk, arvien vairāk izskaidros ekonomiskā situācija un arvien mazāk ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

Pēdējos 4-5 mēnešus Rīgā vērojams dzīvokļu īres maksu samazinājums vidēji par 10%, kurš visvairāk skāris mājokļus ar īres maksu 450 eiro un vairāk mēnesī. Iepriekš, līdz 2014. gada rudenim, īres cenas Rīgas dzīvokļiem vairākus gadus bija stabilas, pat ar pieaugumu 5-7% gadā. Uzņēmums Rent in Riga īres maksu samazinājumu skaidro ar vairākiem faktoriem: izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, Latvijas ekonomikas izaugsmes procesu palēnināšanos, kā arī iedzīvotāju nevēlēšanos pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem.

Sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, dzīvokļi, kuru īpašnieki tos nevar pārdot pircējiem no ārvalstīm, nonāk īres tirgū. Tādējādi rodas lielāka konkurence īres tirgū un dzīvokļu īpašnieki ir spiesti samazināt īres maksu.

Kā informē uzņēmuma Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša, novērots arī, ka kopš 2014. gada rudens dzīvokļu izīrēšanas process arvien biežāk ieilgst, jo izīrētāji pirms īrēšanas sākuma biežāk pārskata un lūdz samazināt īres maksu vai uzlabot izīrējamā dzīvokļa kvalitāti. Arvien biežāk novērojama arī tendence īrniekiem nevēlēties pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem, kuriem ir novecojusi un nolietota apdare, mēbeles un kuri atrodas nesakoptos, sliktā vizuālā stāvoklī esošos namīpašumos.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.

RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.

Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot līdz pat 100 miljoniem eiro gadā, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedru apkopotie dati.

Likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā, taču, lai nodrošinātu jaunā īres likuma pilnvērtīgu darbību, vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī trīskārt palielināto zemesgrāmatu nodevu samazināšana juridiskām personām, kas iegādājas dzīvokļa īpašumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un grozījumi Civilprocesa likumā ļaus īres tirgum Latvijā kļūt ievērojami aktīvākam un ieviesīs reālas pārmaiņas ekonomikā. Līdz ar jauno regulējumu būs lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū un būs publiski pieejama ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem. Tāpat jaunais regulējums nodrošinās sabalansētākas īrnieku un izīrētāju attiecības – nepieciešamības gadījumā strīdus varēs izšķirt saprātīgā termiņā, tāpat paredzami būtiski mazāki riski investoriem, kā arī lielāka mājokļu pieejamība īrniekiem, norāda NĪAA.

“Iepriekšējais īres likums tika pieņemts 1993. gadā un bija neglābjami novecojis. Tas kavēja jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Līdz ar jauno īres regulējumu ir sagaidāmas nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā,” paredz NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Aktīvi iesaistoties likumprojekta izstrādes procesā, bija iespēja dalīties ar praktiskajā darbā gūto pieredzi jaunu un mūsdienīgu risinājumu rašanā. Ir sagaidāms, ka jaunais regulējums ne tikai veicinās investīciju pieaugumu īres fonda attīstībā, bet arī noņems ilgus gadus pastāvošo spriedzi īrnieku un izīrētāju starpā. Pastāvot skaidram regulējumam, gan īrnieki, gan izīrētāji darbosies kā līdzvērtīgi darījuma partneri,” norādīja zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnere, zvērināta advokāte Inita Jurka.

Ieguvēji no jaunā īres regulējuma, kas pilnvērtīgi sāks darboties līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, būs gan izīrētāji, gan īrnieki. Sabalansētas īrnieku un izīrētāju attiecības, kas ietver ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, u.c. būtiskus punktus, ļaus īres tirgum kļūt ievērojami aktīvākam. Termiņa izbeigšanās un īres maksas nemaksāšanas gadījumā telpu atbrīvošanas jautājumus tiesas izskatīs nevis 5 gadus, bet gan pusgada laikā. Turklāt tikai zemesgrāmatā reģistrēti īres līgumi būs saistoši nākamajam īpašniekam, kā arī īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā būs paredzēta atvieglota kārtība.

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā – dzīvokļi tikai īrēšanai. Tā kā pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem turpina apsteigt piedāvājumu galvaspilsētas īres tirgū, 25. martā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams.

Stirnu projekts ir daļa no Baltijas īres dzīvokļu portfeļa ar 479 dzīvokļiem Tallinā, Rīgā un Viļņā, kurā investori ir “Vienna Insurance Group” filiāle “BTA Baltic Insurance Company” un “YIT”, kuri arī ir zonas attīstītāji.

BTA ar YIT vienojas par īres namu būvniecību Baltijā 

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic...

Pirmie īrnieki varēs ievākties jau no 6. aprīļa. Dzīvokļi, kuru platība ir no 34 līdz 65 kvadrātmetru, jau ir iekārtoti un aprīkoti ar visu nepieciešamo, tostarp ledusskapi-saldētavu, veļasmašīnu, plīti, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju, trauku mazgājamo mašīnu un skapjiem gaiteņos un guļamistabās.

Projekta galvenā investora “BTA Baltic Insurance Company” valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers ir gandarīts par unikālo investīciju projektu Latvijas galvaspilsētā.

“BTA šī ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektos trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaikus. Kaut arī BTA strādā finanšu sektorā, mēs apzināmies, ka šobrīd ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kur ieguldīt kapitālu. Mēs tikko izveidojām līdzīgu projektu Viļņā, un esmu sajūsmā, ka tagad varam to darīt arī Rīgā. Īpaši ņemot vērā, cik strauji aug īres tirgus un klientu vajadzības pēc mājokļiem. Mēs ticam īres tirgus attīstībai un cenšamies nodrošināt augsta līmeņa dzīvokļus, lai apmierinātu tirgus vajadzības. Mēs ar nepacietību gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpināsim tajā sniegt savu ieguldījumu,” komentē V. Štokmaiers.

“Lumi Capital” biznesa vadītāja Reeli Simson norāda, ka sekos līdz šim ārzemēs plaši izmantotajam modelim, kur pārējo dzīvokli – mīkstās mēbeles, aizkarus un citas interjera detaļas – varēs iekārtot paši īrnieki atbilstoši savām vēlmēm un ieskatiem. Būs iespējams arī veikt izmaiņas interjerā, piemēram, pārkrāsot sienas vai mainīt gaismas iekārtas. Šobrīd “Lumi Majas” cenas svārstās no 410 eiro par 35 m2 dzīvokli līdz 615 eiro par 65 m2 dzīvokli.

“Esam ļoti gandarīti par sadarbību starp galveno investoru “BTA Baltic Insurance Company” un fonda pārvaldītāju “Lumi Capital”. Novērtējam iespēju piedalīties šajos projektos gan kā būvnieks, gan investors. Mēs redzam, ka Baltijas tirgus ir interesants no investoru viedokļa, un esam priecīgi, ka varam nodrošināt augstas kvalitātes mājokļu risinājumus šim tirgum, lai apmierinātu klientu vajadzības un ekspektācijas. Mēs esam uzticīgi reģionam un vēlamies būt iesaistīti šajos projektos uz ilgu laiku, vispirms kā būvnieks, bet pēc tam arī kā investors,” saka Kaspers Makinens (Kasper Mäkinen), YIT investīciju un darījumu viceprezidents.

Lumi Capital ir nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldes uzņēmums, kas dibināts 2013. gadā. Lumi Capital ir aktīvs investors Baltijas valstu komercīpašumu un mājokļu jomā, un tas ir vadošais pārvaldītājs un īres mājokļu investīciju pārvaldītājs ar aptuveni 2000 dzīvokļu lielu portfeli. Ar šo ieguldījumu Lumi Capital ienāk Latvijas un Lietuvas mājokļu tirgū.

Vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, paplašinot un diversificējot piedāvājumu, šī gada vasarā nodos ekspluatācijā pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku, kurā būs pieejami 96 divu un trīs istabu dzīvokļi.

Vairāk nekā 8 miljonus eiro vērtais īres nams atradīsies projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā 17.

Tuvāko gadu laikā atkarībā no tirgus situācijas attīstītājs plānojis vēl vairāku īres namu būvniecību dažādās Rīgas apkaimēs.

“Saskaņā ar tirgus datiem šobrīd īrētā mājoklī mitinās 25,8% Latvijas iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 52% dzīvo Rīgā un Pierīgā. Vienlaikus dzīvojamais fonds galvaspilsētā ir novecojis, pirmskara un padomju laikos celtās ēkas pārsvarā nav renovētas, tām ir zema energoefektivitāte un citas tehniska un sadzīviska rakstura nepilnības. Savukārt mājokļi jaunajos projektos, kur ir padomāts par kvalitatīvas un funkcionālas dzīves vides nodrošināšanu, līdz šim lielākoties bija pieejami tikai iegādei. Piesakot sevi īres segmentā, piedāvāsim cilvēkiem iespēju izbaudīt jaunā mājokļa priekšrocības jebkurā dzīves posmā, turklāt uz elastīgiem nosacījumiem un bez kredītsaistību uzņemšanās, nepiesaistot savu dzīvi konkrētam dzīvoklim,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Maskavas ielas namā notiekošais šķiet prātam neaptverams. Nama vizītkarte - nodrupušais apmetums kāpņu telpā un izteiktā izkārnījumu smaka tikai nedaudz atklāj to, ko piedzīvojusi šī ēka un tās iedzīvotāji. Kad sarunās iesaistās īrnieki, rodas aptuvena nojausma, cik daudz asaru te liets – trešdien vēsta laikraksts Diena.

Tagad nams ir tikai daļēji apdzīvots. Agrāk teju katrs dzīvoklis bija aizņemts. Ēkai ir noteikts denacionalizētas mājas statuss. Pērnā gada nogalē to iegādājās divi Izraēlas pilsoņi. Kā norāda īrnieki, no tā brīža viņu dzīve pārvērtusies par elli.

Namīpašnieki izvēlējušies visai primitīvu metodi, kā izlikt iemītniekus. Viņi aizslēdz durvis no ārpuses ar piekaramajām atslēgām. Iedzīvotāji Dienai atklāj, ka tas darīts arī, pašiem iemītniekiem esot dzīvoklī.

Pēdējais piliens esot bijis gadījums ar kādu kundzi citā šī namīpašnieka mājā. Sieviete, esot dzīvoklī, pie ārdurvīm dzirdējusi urbšanu. Gājusi skatīties, un tur īpašnieka pārstāvji durvīm priekšā likuši restes. Esot izsaukta policija, kas, mutiski izsakot nosodījumu, tā arī aizbraukusi. Policijā laikrakstam Diena šo faktu neapstiprina.

Imantas 8. līnijā 1A, Rīgā atklātas trīs jaunas sociālo dzīvokļu ēkas, veselības centrs Imanta, Rīgas Sociālā dienesta teritoriālais un dienas centrs.

Objekta būvniecību 2012. gada augustā uzsāka pilnsabiedrība RE&RE un Dārti; būvniecības darbi ir pabeigti un ēkas nodotas ekspluatācijā. Savu dzīvokļu atslēgas saņēmuši pirmie īrnieki.

«Projekta gaitā veiktas visas nepieciešamās, kā arī papildus pārbaudes, kā arī neatkarīga ekspertīze, lai novērstu jebkādas nepilnības. Visu pārbaužu atzinumi bijuši pozitīvi,» akcentē Ainārs Pauniņš, RE&RE valdes priekšsēdētājs.

Objektā atrodas trīs (piecu, sešu un septiņu stāvu) daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar sociāliem dzīvokļiem, veselības centru Imanta, Rīgas sociālā dienesta Teritoriālo centru, Rīgas sociālā dienesta Dienas centru. Kopējā teritorijas platība ir 15 030 m2, apbūves platība 3 245,20 m2.

SEB banka piešķīrusi Igaunijā bāzētajai investīciju kompānijai Colonna 3,6 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu, lai finansētu biroju ēkas iegādi Rīgā, Stabu ielā 10. Šī ir kompānijas Colonna otrā investīcija Latvijā, informē SEB bankas Ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Ēka Stabu ielā 10 ir bijusī rūpniecības ēka, kura tikusi pārveidota par biroju ēku ar 3700 m2 iznomājamo platību. Pašlaik tajā darbojas Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola, kā arī citi īrnieki. Bankā atzīmē, ka jaunais īpašnieks plāno turpināt sadarbību ar esošajiem nomniekiem un nodrošināt profesionālu ēku uzturēšanu. Colonna ēku iegādājusies no Igaunijas nekustamo īpašumu fonda EfTEN Capital.

Colonna valdes priekšsēdētājs Roberto de Silvestri: «Pēc mūsu pirmās investīcijas Latvijā esam aktīvi meklējuši vēl citas iespējas ieguldīt Rīgā. Priecājos, ka pēc ilgāka darba esam ieguvuši šo īpašumu pilsētas centrā ar ilgtermiņa nomniekiem,».

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

Noslēgušies renovācijas darbi eklektisma stilā celtajā namīpašumā Pulkveža Brieža ielā, kurā tiks piedāvāti 85 ilgtermiņa un īstermiņa īrei labiekārtoti un pilnībā mēbelēti dzīvokļi. Ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā un tās renovācijā ieguldīti teju 5 miljoni eiro.

“Strādājot pie Pulkveža Brieža ielā esošā nama atjaunošanas, mums bija svarīgi, lai ēka saglabā savu stāstu un vēsturisko mantojumu. Esam patiesi gandarīti, ka šis projekts šobrīd ir otrais no trim “Indexo Real Estate Fund” portfelī esošajiem ilgtermiņa daudzdzīvokļu īres īpašumiem, kas ir nodots ekspluatācijā, un kurā tuvākajā laikā tiks uzsākta dzīvokļu ilgtermiņa izīrēšana,” norāda "Provendi Asset Management" ("Indexo Real Estate Fund" fondu pārvaldnieks) valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Ēkas kompleksu veido vēsturiskā ēka un jaunbūve ar kopējo platību 4582.5 m2, no tās iznomājamā platība ir 3518.9 m2. Nama renovācijas procesā tika saglabāta ēkas vēsturiskā fasāde, kas papildināta ar gaismas objektiem, lai izceltu ēkas greznumu.

Potenciālie īrnieki izrāda ļoti lielu interesi par Valmierā topošajiem daudzdzīvokļu īres namiem, portāls db.lv uzzināja Valmieras pilsētas pašvaldībā.

«Liela interese par dzīvokļu īres tiesību iegūšanu ir gan no valmieriešiem, gan tiem, kuri ikdienā strādā Valmierā, bet pilsētā nedzīvo,» stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.

Jaunajos namos dzīvokļu nomas tiesības uz noteiktu laiku varēs iegūt izsoles kārtībā. Paredzams, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2017. gada beigām un izsoli plānots organizēt gada pēdējā ceturksnī. To rīkos SIA Valmieras Namsaimnieks. Dzīvokļi īrniekiem tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari. Par nomas izsoļu rīkošanu un dzīvokļu apskati pašvaldība aicina sekot līdzi informācijai Valmieras pilsētas pašvaldības informācijas kanālos.

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12.oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi, pastāstīja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis, advokāts Roberts Kantsons.

Uzņēmuma nolīgtais būveksperts ir veicis ēkas apsekošanu un konstatējis, ka tā ir dzīvošanai bīstama un nav ekspluatējama. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, uzņēmumam ir uzlikts par pienākumu ēku nožogot, bet atsākt tās izmantošanu varēs tikai pēc visu nepieciešamo remontdarbu veikšanas.

Pēc Kantsona teiktā, namam jāatjauno ne tikai iegruvušie griesti, bet jāstiprina arī ēkas pamati, jo būveksperts konstatējis ēkas daļēju svēršanos, kas, iespējams, varētu būt bijis par iemeslu arī griestu iegruvumam.

Advokāts norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, cik ilgā laikā varētu būt iespējams veikt visus remontdarbus, taču skaidrs, ka «tas nav nedēļu jautājums», jo būvdarbu veikšanu būtiski varētu ietekmēt ziema un gaidāmie laikapstākļi.