«Latvijas sabiedrība ir izslāpusi pēc informācijas. Tas ir mūsu pienākums izskaidrot, ka eiro ieviešana nekādā gadījumā nav kārtējā naudas reforma, kuru laikā cilvēki ir daudz cietuši, nepastāv neziņa par to, ka būs cits kurss, ka apmainīs kaut kādā veidā savādāk, kā rezultātā kaut kas varētu būtiski cilvēku dzīvē mainīties,» tā, vaicāts, kāpēc tieši tagad ir īstais brīdis, lai vairāk sāktu runāt par to, kas Latvijā notiks pēc eiro ieviešanas, laikrakstam Diena atbildējis Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
«Ir skaidri jāpasaka Latvijas iedzīvotājiem, ka apmaiņas kurss šobrīd tiek plānots tieši tāds pats, kāds ir LB noteiktais grāmatvedības kurss, kas ir: viens eiro – 0,7028 lati, un ka trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas ir paredzēts pēc šī kursa noteikt cenas paralēli latiem, lai cilvēki varētu pierast, skatīties un salīdzināt un lai viņiem nebūtu bažas un nevajadzīgas neziņas un stresa,» turpinājis skaidrot centrālās bankas vadītājs.
«Līdz ar eiro ieviešanas likuma apstiprināšanu Saeimā ir sākusies diskusija par ieguvumiem no eiro, un tagad mums ir vieglāk skaidrot, ja redzam, tieši kuri jautājumi cilvēkus interesē. Pirmajā brīdī bija bažas, ka eiro ieviešana būs dārgs projekts, taču mēs varam pierādīt, ka tuvāko desmit gadu laikā valsts ieekonomēs aptuveni 900 miljonus eiro, kas ir gandrīz 70 miljoni latu gadā, – labāki kredītreitingi nozīmēs iespēju lētāk atdot krīzē uzkrāto parādu. Tas nozīmē arī to, ka Latvijas budžetā šī nauda tiks ieekonomēta un visiem iedzīvotājiem būs iespēja sekot līdzi, kā šī nauda tiks sadalīta. Pastāv labas izredzes, ka varētu tikt palielinātas algas un arī pensijas, un tā rezultātā ieguvēji būtu visi. Vēl ir ļoti svarīgi pateikt, ka tie līgumi, kas cilvēkiem ir noslēgti ar bankām latos, tiks pārslēgti eiro, mēs zinām, ka starpbanku procentu likme latos visus šos gadus bijusi augstāka nekā starpbanku eiro procentu likme. Automātiskā naudas konvertācija nozīmēs, ka cilvēki uz tās rēķina varēs ekonomēt naudu – tiem, kuriem ir kredīti eiro, vairs nebūs jākonvertē lati uz eiro, un tā rezultātā arī viņi varēs ieekonomēt, un būs tā naudiņa, kuru varēs iztērēt vai novirzīt kādiem citiem saviem uzdevumiem un mērķiem. Manuprāt, šie ir tie galvenie eiro iegūšanas labumi katram cilvēkam,» laikrakstam stāstījis I. Rimšēvičs.
Viņš arī norādījis uz to, ka Latvijas iedzīvotājiem neesot jāuztraucas, ka eirozona sabruks, «jo eirozona nesabruks». «Latvijas iedzīvotājiem nekādā gadījumā nav jāuztraucas, ka Latvijai nāksies maksāt grieķu parādus – pirmkārt, Latvija Grieķijai nav aizdevusi, otrkārt, pēc tam, kad Latvija iestāsies eirozonā, mēs būsim jaunā, citā situācijā, un šis parādu smagums gulstas tikai uz tām valstīm, kuras jau šobrīd tur ir. Mēs negribam vairs runāt par lielām, plašām tēmām, kur cilvēks pazūd, mēs labprāt koncentrētos uz to, lai katram izstāstītu, kāpēc viņam, viņa bērniem un mazbērniem eiro ieviešanas process nozīmēs labklājību, nevis otrādi,» akcentējis Latvijas Bankas prezidents.
Jautāts, vai ir kādas negatīvās lietas, ar ko varētu saskarties Latvijas iedzīvotāji pēc eiro ieviešanas, viņš atbildējis: «Laikam vienīgā negatīvā lieta ir tā neziņa un risks, ka virkne uzņēmēju, tirgotāju varētu mēģināt šo eiro ieviešanas procesu izmantot īstermiņa peļņas gūšanai.»
«Es ceru, ka visi pasākumi, kas saistīti ar cenu novērošanu, cenu norādīšanu blakus abās valūtās pirms un pēc eiro ieviešanas tomēr drusku atturēs no vieglprātīgas un ātras peļņas gūšanas. Tik tiešām cilvēki 2014. gada 1. janvāri saista ar naudas nomaiņas dienu, eiro ieviešanu, un, neskatoties uz to, ka 1. janvārī varbūt celsies kādi elektrības, gāzes, ūdens vai siltuma tarifi, tas viss tiks attiecināts uz eiro, tāpēc būtu svarīgi, ka šīs lietas tiktu nodalītas. Protams, droši vien redzēsim, ka būs preces vai pakalpojumi, kuru cenas pieaugs drusku vairāk, bet tajā pašā laikā kādām citām precēm un pakalpojumiem cenas samazināsies, redzējām, ka Igaunijā, Slovākijā, Maltā un Kiprā caurmērā šis te inflācijas pieaugums bijis 0,3 – 04%, Igaunijā pat tikai 0,2 – 0,3%,» laikrakstam Diena uzsvēris I. Rimšēvičs.
