Uzņēmējdarbība ir vilinoša iespēja – kāpēc gan pašam nekļūt par sava laika, resursu un ideju saimnieku? Tiesa, tā ir arī liela atbildība un nereti – milzīgas investīcijas, lai vispār kaut ko uzsāktu, īpaši tādās jomās kā veikala vai kafejnīcas atvēršana.

Daudz vienkāršāks ceļš par privāta zīmola veidošanu ir franšīzes iegāde, kas pasaulē kļūst par aizvien populārāku veidu, kā uzsākt savu biznesu. Franšīzes var būt dažādas, tomēr visām ir kas kopīgs – tas ir bizness, kas balstīts attiecībās – ar franšīzes devēju, savu komandu, klientiem un vietējo kopienu.

Juridiski franšīze ir līgums starp zīmola īpašnieku jeb franšīzes devēju un vietējo uzņēmēju jeb franšīzes ņēmēju, kas piešķir franšīzes ņēmējam tirdzniecības tiesības noteiktā vietā, izmantojot franšīzes devēja zīmolu un koncepciju. Veidojot biznesu ar franšīzi, nevis veidojot jaunu zīmolu, gan franšīzes ņēmējam, gan franšīzes devējam ir virkne ieguvumu: franšīzes ņēmējam nav jādomā par biznesa uzsākšanu, koncepta izstrādi un klientu piesaisti, viņš saņem gatavu biznesu ar pazīstamu reputāciju, savukārt franšīzes devējs iegūst plašāku zīmola atpazīstamību, efektīvāku organizācijas struktūru un lielāku apgrozījumu. Privātais bizness ir pašam jāveido no nulles, bet franšīze ir gatavs, pārbaudīts, noslīpēts biznesa koncepcijas modelis, ko var iegādāties, ieguldot salīdzinoši nedaudz, un uzreiz sākt pelnīt.

Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.

Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.

ASV ātrās ēdināšanas gigants McDonald's otrdien paziņoja, ka nākamo piecu gadu laikā Ķīnā plāno gandrīz dubultot savu restorānu skaitu, uzņēmumam koncentrējoties uz starptautiskajiem tirgiem un reaģējot uz tirdzniecības apjoma izaugsmes palēnināšanos ASV.

Kompānija Ķīnā esošo 2500 restorānu skaitu vēlas papildināt vēl par 2000, kā arī plāno nodrošināt divciparu skaitlī mērāmu tirdzniecības apjoma izaugsmi katrā no nākamajiem pieciem gadiem.

Vienlaikus McDonald's pavēstīja, ka uzņēmums pabeidzis stratēģiskas partnerības izveidi ar Ķīnas konglomerātu CITIC Ltd un ASV bāzēto investīciju kompāniju Carlyle Group.

Šā gada sākumā McDonald's paziņoja, ka izveidos uzņēmumu kopīgi ar CITIC Ltd, CITIC Capital Holdings un Carlyle Group, lai tas 20 gadus darbotos kā franšīze tīkla biznesam Ķīnā un Honkongā.

Šī partnerība kļuvusi par lielāko McDonald's franšīzes darījumu ārpus ASV.

Vēloties atbalstīt Ukrainas ekonomiku un sniegt cilvēkiem jaunas izklaides iespējas, Kijivā 29.aprīlī tiks atklāts jauns Latvijas uzņēmuma Aerodium Technologies vēja tunelis.

Vēja tunelis ir daļa no 2022. gadā atklātā T/C Respublika, kas ar 300 000 m2 lielu tirdzniecības platību ierindojas lielāko Eiropas tirdzniecības centru topa ceturtajā vietā. Tā izveidē Ukrainas franšīzes turētāji investējuši apmēram piecus miljonus eiro

Atklāšanas pasākumā savu meistarību demonstrēs lidotāji no Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas un Polijas. Pasākuma laikā īpaši tiks uzsvērts, ka vēja tunelis ir Latvijā ražots produkts, un tiks akcentēta arī draudzība un sadarbība starp Latvijas un Ukrainas tautām. Kopējais atklāšanas pasākuma budžets pārsniedz 100 000 eiro.

“Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka kara dēļ Ukrainā viss ir apstājies, ka izklaides pasākumi šobrīd ir nevietā. Bet tā nav tiesa, jo Ukrainas partneri bija iniciatori šī projekta atvēršanai tieši šobrīd. Tam ir vairāki iemesli: cilvēki ir noguruši no negācijas un viņiem ir nepieciešama iespēja atslābināties un izjust arī pozitīvas emocijas; bērni aug arī kara laikā un viņu bērnību jāmēģina padarīt laimīgu arī šajos apstākļos; jebkura komercdarbība ar nodokļiem pilda Ukrainas valsts kasi un tādā veidā palīdz kaldināt uzvaru; jebkurš uzņēmums ienākot Ukrainā šajos apstākļos demonstrē ticību uzvarai un iedrošina arī citus investorus rīkoties līdzīgi!,” komentē Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Šonedēļ Jelgavā darbību uzsākusi pirmā Benu franšīzes aptieka Latvijā - Jelgavas Pils aptieka, kas darbojas jau kopš 1994. gada, informē uzņēmums.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» šobrīd ir divas aptiekas Rīgā un trīs aptiekas Jelgavas novadā. Kopā uzņēmumā strādā 30 darbinieki, tā apgrozījums 2016. gadā bija 2,6 miljoni eiro.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» vadītāja un īpašniece Dina Kurzemniece, kura uzņēmumā darbojas kopš tā pirmsākumiem, uzsver: «Sadarbība ar Benu Aptiekām, ar ko mums sakrīt nākotnes attīstības vīzija, nozīmē plašāku produktu un preču klāstu, dažādas akcijas un lojalitātes programmu, klientu apkalpošanas un biroju tehnikas aprīkojumu un programmatūru mūsu darbiniekiem.»

«BENU Aptiekas» Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna: «Benu franšīze dod neatkarīgām aptiekām iespēju attīstīties un nodrošina papildu iespējas aptiekām. Esam izveidojuši biznesa un loģistikas modeli, kas palīdz uzlabot medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.»

Piesaistot vairāk nekā 20 investorus, divu gadu laikā luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidoto naktsmītņu ķēdes posmi attīstījušies vairākās Latvijas vietās un ir gatavi paplašināties ārpus Latvijas.

Pirmā Ragnar Glamp viesu māju stacija tika atvērta 2021. gada pavasarī Ērgļos ar paša attīstītāja projektētām, būvētām un labiekārtotām divu tipu premium kvalitātes mājām. Ērgļos tika uzstādītas septiņas mājas viesu uzņemšanai visa gada garumā. Taču koncepta neatbilstības dēļ pērn septembrī Ragnar Glamp Ērgļos viesiem tika slēgts. Visas septiņas Ragnar Glamp mājas tika pārvestas uz citām lokācijām, kur tās pilda privātu vai viesu uzņemšanas funkciju, daļa ir Ragnar Glamp franšīze (drīz tiks atvērta Kuldīgā), dažas vairs nav zem Ragnar Glamp vārda. Tā paša gada vasaras nogalē tika atklāta otra viesnīca ar četrām viesu mājām Koknesē pie Pērses upes ietekas Daugavā. 2022. gada sākumā attīstītājs lika pamatus, lai jau maijā atklātu trešo Ragnar Glamp viesnīcu Milzkalnē, kur pašā augstākajā punktā virs jūras līmeņa tika uzstādītas trīs mājas. Tā paša gada rudenī attīstītājs rada ilgi meklētas atbilstošas piejūras zemes iegādes iespējas un decembrī atklāja ilgi gaidītu Ragnar Glamp viesnīcas projektu pie jūras.

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Piegādes platforma IziPizi Bauskā ver vaļā jaunu termorežīma pakomātu, kas nodrošinās iespēju zemniekiem izvairīties no strauji augošā lielveikalu uzcenojuma un saīsināt pārtikas ķēdi.

IziPizi dibinātājs Rolands Dzenis ir novērojis termorežīma pakomāta nepieciešamību visā Latvijas teritorijā. Saimniecības saskaras ar grūtībām nosūtīt, piemēram, gaļu, tortes vai kādu citu produktu, kam nepieciešama atbilstoša termoregulācija. Jo īpaši tas ir svarīgi, ja pircējs atrodas ievērojamā attālumā no ražotāja. Šie iemesli lika Bauskas novada zemniekiem ķerties vērsim pie ragiem, un kopprojektā ar IziPizi, vienoties par termorežīma pakomāta izveidi.

“Pakomāta izveide Bauskā sniedz iespēju uzņēmējam ietaupīt laiku, gan arī samazināt piegādes izmaksas, jo produkti tiek nogādāti vienā punktā,” pauž Latvijas Liellops vadītāja Alma Bērziņa izceļot, ka pievienotā vērtība pakomātu “kustībai” ir uzņēmēju iespēja kopā veidot savu vidi.

Bērnu interese par programmēšanu, algoritmiem un tehnoloģijām arvien pieaug, tādēļ paplašinās arī robotikas skola «ROBO HUB».

Tās darbības pamatā ir «Lego Education» mācību programma, kas paredz, ka konstruējot un programmējot bērns iemācās loģiski un radoši domāt.

Robotikas skola «ROBO HUB» ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta izglītības iestāde un tās mērķauditorija ir bērni vecumā no 3 līdz 12 gadiem. «ROBO HUB» šobrīd darbojas ne tikai skolās, bērnudārzos un nodrošinot ārpusstundu nodarbības, bet arī divos «ROBO HUB» centros – Brīvības ielā 224 un Ģertrūdes ielā 12. Jaunākais no tiem ir «LMT Brīvības centrs» Ģetrūdes ielā 12, kur nodarbības vasarā notiek darba dienās plkst. 10:00 un plkst. 17:00 un no septembra būs papildus nodarbību laiki. Bērni apmeklē robotikas skolu reizi nedēļā noteiktajā laikā divās vecuma grupās: 5-8 gadi un 9-12 gadi. Klasē maksimums vienlaicīgi darbojas 8 bērni. Vienas nodarbības ilgums ir 60 minūtes un cena - 8,75 eiro. Savukārt otrā robotikas skolā Brīvības ielā 224, notiek bērnu nometnes, kurās ir iespēja gan būvēt robotus, gan sportot smilšu volejbola laukumos pie «Elkor PLAZA».

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Igaunijas Konkurences padome atļāvusi kompānijai «Apollo Group» iegādāties uzņēmumu «APL Restoranid», kam pieder sporta bāru un restorānu ķēdes «O'Leary's» franšīze Baltijas valstīs, pavēstījusi padome.

Par šo iegādes darījumu tika paziņots augusta otrajā pusē.

Baltijas valstīs pirmais sporta bārs un restorāns «O'Leary's» tika atvērts jūnijā Tallinas iepirkšanās centrā «Kristiine», un līdz gada beigām vēl viens «O'Leary's» tiks atvērts Tartu. Nākamgad «O'Leary's» tiks atvērti Rīgas iepirkšanās centrā «Akropole» un Tallinas iepirkšanās centrā «Ulemiste», bet 2020.gadā - Viļņā un Kauņā.

«O'Leary's» ir Zviedrijas franšīzes tīkls, kas darbojas 15 valstīs.

«Apollo Group» pieder grāmatnīcas «Apollo», kinoteātri «Apollo», filmu izplatīšanas kompānija «Baltic Film Distribution», sulu bāri «Blender» un saldējuma kafejnīcas «IceCafe».

«Apollo» Group« 55% akciju pieder Margusa Linnamē kompānijai »UP Invest«, bet 45% akciju - Ivara Vendelina uzņēmumam »Sandbach«.

Baltijā ir vidēji viena aptieka uz 2200 iedzīvotājiem, un konkurence ir īpaši sīva, jo, piemēram, Somijā ir aptieka uz katriem 6700 iedzīvotājiem

«Daži no maniem kolēģiem citās valstīs jūtas ļoti ērti, bet mums par savu vietu zem saules ir jācīnās,» atzīst Leons Jankelevičs (Leon Jankelevitsh), Tamro Baltics izpilddirektors. Galvenie konkurenti katrā valstī ir atšķirīgi, un neesot daudz spēcīgu Baltijas līmeņa spēlētāju. Viņa skatījumā, bez Benu vēl tikai Euroaptiekai ir labs aptieku pārklājums visā Baltijā. «Taču mēs Baltijā konkurējam ne tikai par klientiem, bet arī par darbaspēku. Tas ir nozīmīgs izaicinājums visam sektoram visās trijās valstīs. Vispirms tas bija aktuāli Igaunijā, tad sekoja Latvija un Lietuva, un tagad visa Baltija saskaras ar izaicinājumu, ka trūkst farmaceitu. Visiem spēlētājiem ir izaicinājums, kā būt efektīviem, attīstīt pakalpojumus un palikt konkurētspējīgiem klientu acīs bez īpaša izmaksu pieauguma atalgojumā. Tas ir vēl viens papildu konkurences līmenis,» uzsver L. Jankelevičs. Viņš arī piebilst, ka īpaši svarīgi ir ne tikai piesaistīt darbiniekus, bet arī viņus noturēt. Tas nav tikai jautājums par atalgojumu. Ir iespējams pārvilināt darbiniekus no konkurentiem, bet viņus spēj noturēt laba vadības komanda, kompānijas kultūra, izaugsmes iespējas u.tml. «Tas ir komplekss jautājums, kam pievēršam īpašu uzmanību. Mūsu reputācija kā darba devējam ir spēcīga, bet labi saprotu, ka tas var mainīties, ja vien ar to nestrādāsim katru dienu,» saka L. Jankelevičs.

Zviedrijas mēbeļu koncerns «Ikea» trešdien paziņoja, ka plāno nākamo dažu gadu laikā atvērt veikalu Igaunijā.

Uzņēmuma publiskotajā paziņojumā gan nav norādīts, kad precīzi veikals Igaunijā varētu tikt atvērts.

Vienlaikus «Ikea» pavēstīja, ka nākamajā finanšu gadā plāno kopumā atvērt 15 jaunus veikalus.

Jauna «Ikea» franšīze «Falabella» pirmo reizi arī piedāvās «Ikea» produktus Dienvidamerikā, un klienti Čīlē, Kolumbijā un Peru jau pavisam drīz varēs iegādāties uzņēmuma produktus.

Tāpat «Ikea» sāks savu produktu pārdošanu arī Meksikā, Ukrainā, Puertoriko, Omānā, Luksemburgā, Makau un Filipīnās.

«Ikea» ir veikali vairāk nekā 50 valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Krievijā.

Pašapkalpošanās automazgātavu tirgū ir sasniegts piesātinājums; vairāki tirgus dalībnieki izveidojuši tīklu dažādās Latvijas pilsētās

«Kopumā Latvijā ir līdz 50 pašapkalpošanās automazgātavu; ir tādas, kurās ir divas kabīnes, un ir arī tādas, kurās ir astoņas. Klientu kļūst vairāk, taču to skaits netiek līdzi pašapkalpošanās automazgātavu skaita palielinājumam. Piedāvājums kļūst lielāks par pieprasījumu,» raksturo SIA Wash & Drive valdes loceklis Augusts Iesalnieks. Viņš arī akcentē to, ka tirgus ir fragmentēts un vismaz pagaidām lielākajai daļai komersantu pieder pa vienai, divām automazgātavām. «Prognozēju, ka jau 2019. gada laikā būs vērojami pirmie kritušie šajā nozarē, kuri nespēs apkalpot saistības, sliktas atrašanās vietas izvēles dēļ nonāks grūtībās,» piebilst A. Iesalnieks.

Shell zīmola ienākšana Latvijā tirgu nav būtiski ietekmējusi, liecina degvielas tirgotāju sniegtā informācija.

«Visticamāk, arī nākamajā gadā turpināsim būt liecinieki degvielas mazumtirdzniecības tirgus konsolidācijai, kā rezultātā lielākie tirgus spēlētāji turpinās palielināt savu tirgus daļu, savukārt mazākie tirgus dalībnieki to zaudēs. Tāpat nevar izslēgt, ka daļa no mazākajiem Latvijā esošajiem DUS tīkliem daļēji vai pilnībā varētu tikt pārņemti lielāko konkurentu paspārnē, pauž Virši-A izpildirektors Jānis Vība.

Viņš norāda, ka zīmola Shell ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū 2016. gadā būtisku ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļām nav atstājusi un arī nākotnē, visticamāk, šādu ietekmi neredzēsim. «Sagaidām, ka potenciālā degvielas tirgotāju konsolidācija var skart ikvienu no mazākajiem degvielas tīkliem, to skaitā arī Shell,» viņš sacīja biznesa portālam db.lv.

KS Holding nodevis ekspluatācijā lielveikala Galerija Azur vietā izveidotā iepirkšanās centra Ozols būvdarbu otro kārtu, līdz ar to pilnībā pabeidzot būvniecības darbus.

Galvenie centra veikali ir pārtikas lielveikals RIMI, kas jau ir atvērts veikala 1. kārtā kopš jūlija, un būvmateriālu, sadzīves un elektropreču tirgotājs K Senukai, kas durvis vērs drīzumā. Tur atradīsies arī interneta veikala 1a.lv un ksenukai.lv lielākais preču saņemšanas-atgriešanas punkts.

Jau atklātajā lielveikala daļā kopš jūlija beigām strādā pārtikas lielveikals RIMI, ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger, aptieka, kā arī citi specializēti mazāki veikali. Pilnībā rekonstruētais iepirkšanās centrs OZOLS piedāvās iepirkšanos 27 100 kvadrātmetru lielā tirdzniecības platībā.

«Apvienojot mājsaimniecības preču un būvmateriālu klāstu ar pārtikas un ikdienā nepieciešamāko lietu iegādi zem viena jumta, piedāvāsim samērā aizņemtajam pircējam ne tikai visplašāko preču izvēli, bet arī tradicionālas un inovatīvas iepirkšanās formas, piemēram, internetveikalu preču izņemšanas vietas u.c. risinājumus privātajiem un biznesa klientiem. K Senukai jaunā koncepta veikals būs progresīvākais visās Baltijas valstīs,» norāda iepirkšanās centra vadītāja Ilze Brazeviča.

Vietējais uzņēmums «KOOL Latvija», kas pieteicis sevi Latvijas mazumtirdzniecības tirgū, divu gadu laikā atverot pirmās 10 «KOOL» zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS) un veikalus, ir uzsācis darbu pie jauna finansējuma piesaistes.

Uzņēmuma mērķis ir līdz 2021. gada beigām paplašināt «KOOL» tīklu līdz 20 DUS, palielinot tirgus daļu un nodrošinot daudz plašāku pārklājumu Latvijas teritorijā.

Kapitāla piesaistes procesa vadība uzticēta Latvijas finanšu un investīciju kompānijai «Callidus Capital», ar kuru uzņēmumam «KOOL Latvija» izveidojusies ilgstoša sadarbība. Pirmām kārtām tiek uzrunāti vietējie investori, lai uzņēmuma īpašnieku struktūrā saglabātu nozīmīgu vietējā kapitāla īpatsvaru, kā arī Austrumeiropas reģionā strādājošie investīciju fondi.

«KOOL» ir pilnībā Latvijā izstrādāts DUS un veikala koncepts.

Kopš 2017. gada «KOOL» DUS tīkla attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro, atvērta pirmā «KOOL» franšīze un notiek aktīvs darbs pie franšīzes modeļa paplašināšanas.

Darbu sācis pirmais "XIMIVOGUE" veikals Latvijā, kas ir daļa no dienvidkorejiešu dizaina, modes un plaša patēriņa preču veikalu ķēdes, kas aptver kopumā vairāk nekā 1890 veikalus visā pasaulē.

Veikala līdzīpašniece Helēna Bikova norāda, ka "XIMIVOGUE" ienākšana Latvijas tirgū sakritusi ar neprognozējamu periodu, taču pirmās klientu atsauksmes un pārdošanas rezultāti uzrādot pozitīvas tendences: "Nenoliedzami – veikala atvēršanu ļoti ietekmēja pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi kā Latvijā, tā citur pasaulē, piemēram, slēgtu rūpnīcu, ostu un robežu dēļ mūsu plāni vairākkārt mainījās."

Viņa atklāj, ka sākotnēji tika izlemts veikalu tirdzniecības centra "Rīga Plaza" telpās atvērt testa režīmā ar vien trešdaļu sortimenta, plauktus piepildot pakāpeniski.

"Pirmajās divās dienās tika izpirktas visas dakšas un karotes, tāpat liels pieprasījums bija pēc plīša mantiņām, kosmētikas un manikīra piederumiem. Šobrīd veikala sortiments ir pilnībā nokomplektēts," stāsta "XIMIVOGUE" pārstāve.

"Beach Bus" ieripojis Rojas pludmalē un pārstāv arī "Ezītis miglā" bāra franšīzi, papildinot pilsētā esošo sabiedriskās ēdināšanas un izklaides piedāvājumu.

"Mēs sadarbojamies ar "Ezītis miglā" un mums ir bāra franšīze, kas atrodas blakus mūsu "Beach Bus", kur ēdināšana ir mūsu iniciatīva," teic Dāvis Šteinbergs, SIA "Beach Bus" īpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēts tieši šāds sadarbības modelis, viņš norāda, ka abu zīmolu vīzija ir līdzīga un tie domāti pilnīgi visiem – šādā kafejnīcā var atpūsties gan turīgi, gan ne tik, gan jaunāki, gan vecāki cilvēki visas dienas garumā. Parasti dienas pirmajā pusē klientu lokā ir ģimenes ar bērniem, bet vakarā publika kļūst raibāka un pēc alus ir izslāpuši visdažādākie cilvēki. "Vieta ir radīta pietiekami draudzīga un arī cenas ir salīdzinoši zemas. Centāmies darīt tā, lai te pasēdēt varētu atļauties visi," stāsta D. Šteinbergs.