Apstrīdot zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu, šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs SIA «Latima» iesniedzis ar nereģistrētu metodi iegūtus testa rezultātus, informē Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Marta beigās Veselības inspekcijas (VI) un ZVA sadarbības rezultātā tika pieņemts lēmums apturēt «Rigvir šķīdums injekcijām» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai. Pēc šī lēmuma pieņemšanas «Latima» vērsās VI ar vairākām sūdzībām, apstrīdot šo lēmumu un lūdzot nekavējoties to pārskatīt.

Kā norāda ZVA, izņēmuma kārtā «Latima» lūdza atļaut izplatīt vienu zāļu sēriju. Kopā ar sūdzībām un lūgumu «Latima» iesniedza testa rezultātus, kas iegūti Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Tomēr, pārskatot lēmumu un vērtējot to, vai zāļu «Rigvir» sēriju varētu atļaut izplatīt, inspekcija konstatēja, ka sūdzībām pievienotie testa rezultāti iegūti, izmantojot nereģistrētu testa metodi.

Lielbritānijas laboratorijā konstatētais, ka pretvēža zālēs «Rigvir» šķidrumā vīruss, kam būtu jācīnās ar vēža šūnām, ir daudz mazākā apjomā, nekā apsolījis ražotājs, neapdraud pacientu drošību, uzsvēra uzņēmuma «Rigvir grupa» izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Kā informēja uzņēmumā, pēdējo dienu laikā vairākos plašsaziņas līdzekļos ir publiskota sagrozīta un nepatiesa informācija par pretvēža zāļu «Rigvir» sastāvu un drošumu, kas var maldināt pacientus, bet «Rigvir grupa» uzsver, ka zāles ir drošas, un nav pamata apšaubīt to terapeitisko efektivitāti.

«Šobrīd atturamies komentēt Lielbritānijas laboratorijas rezultātus, tā kā ir atšķirīgas testu metodes un pārbaude par šo turpinās. Bet jebkurā gadījumā rezultāti nav tādi, kas varētu apdraudēt pacientu drošumu. Un viennozīmīgi var apgalvot, ka «Rigvir» pudelītēs ir «ECHO-7» vīruss,» skaidroja Jučkoviča.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav skaidrs, par kuriem paraugiem ir runa aktuālajās mediju ziņās, jo uzņēmumam neesot bijusi «normāla iespēja» iepazīties ar visu izplatīto informāciju, tomēr esot zināms, ka vairāki no «Rigvir» paraugiem nosūtīti Lielbritānijas laboratorijai.

Veselības ministrijā (VM) ar lūgumu atcelt zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu un atjaunot medikamenta pieejamību vērsušies 37 pacienti, informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Pacienti nosoda medijos notikušas diskusijas par zāļu «Rigvir» efektivitāti, jo onkoloģijā neesot medikamentu, kas palīdzētu visos gadījumos. «Lēmums apturēt zāļu pieejamību apdraud pacientiem veiksmīgi uzsākto terapiju un vairāku gadu gaitā panāktos sekmīgos rezultātus,» apgalvots vēstulē.

Tāpat vēstulē pausta, ka «Rigvir» izplatīšanas aizliegums uzskatāms par vēršanos pret melanomas vēža veida slimniekiem. Vēstules autori uzskata, ka laikā, kad notiek pārbaudes, ražošanas procesa pārstrukturēšana un dokumentu sakārtošana, jautājumu par zāļu lietošanu vai atteikšanos no tām būtu jāļauj izšķirt katra pacienta ārstam un arī pašam pacientam.

Vēstulē, paužot nosodījumu lēmumam par «Rigvir» izplatīšanu, autori norāda, ka aizliegums apdraudot viņu veselību un dzīvību, kā arī liedz iespēju izveseļoties, saglabāt un uzlabot dzīves kvalitāti.

Līdz neatbilstību novēršanai Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apturējusi zāļu «Rigvir šķīdums injekcijām» reģistrāciju.

ZVA skaidroja, ka šī gada laikā tika konstatēti kvalitātes defekti vairākām «Rigvir» sērijām, tādēļ tika apturēta šo zāļu izplatīšana. Uzņēmums, kas zāles «Rigvir» reģistrējis - SIA «Latima» -, joprojām nav noteicis konkrētu, viennozīmīgu neatbilstības cēloni konstatētajam kvalitātes defektam, skaidroja ZVA.

Tāpat aģentūrā norādīja, ka uzņēmums arī šo zāļu pēcreģistrācijas periodā nav izpildījis normatīvos aktos noteiktos pienākumus un aktualizējis zāļu reģistrācijas dokumentāciju. Šī iemesla dēļ ZVA apturējusi «Rigvir» zāļu reģistrācijas apliecības darbību līdz neatbilstību novēršanai. Šobrīd uzņēmumam noteikti vairāki pienākumi, lai atjaunotu zāļu reģistrāciju.

SIA «Latima», kas ir reģistrējusi medikamentu «Rigvir šķīdums injekcijām» («Rigvir»), nav nodrošinājusi savlaicīgu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) noteikto nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par minētā medikamenta reģistrācijas apturēšanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.

Viņa skaidroja, ka 2018.gada maijā «Rigvir» reģistrācijas uzturēšanai Latvijas Zāļu reģistrā ZVA noteica virkni nosacījumu, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentācijas pilnveidošanu atbilstoši šī brīža prasībām. «Šobrīd uzņēmums, kas zāles ir reģistrējis - SIA «Latima» - nav nodrošinājis savlaicīgu nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par zāļu reģistrācijas apturēšanu,» informēja Okmane.

Viņa skaidroja, ka laboratorijas testu rezultāti, par kuriem iepriekš tika ziņots, kalpoja par pamatu tūlītējai rīcībai saistībā ar zāļu izplatīšanas apturēšanu. «Uzņēmumam ir jānovērš visi konstatētie trūkumi, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju un kvalitātes neatbilstību,» norādīja ZVA pārstāve.

Līdz šim zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu atcelt nav lūdzis neviens pacients vai mediķis, tikai uzņēmums SIA «Latima», kas ir reģistrējis šo medikamentu, liecina Veselības inspekcijas (VI) pārstāves Saivas Lustes sniegtā informācija.

Luste norādīja, ka pēc pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma par zāļu «Rigvir» šķīduma injekcijām izplatīšanas apturēšanas, inspekcija saņēmusi tikai «Latima» iesniegumu, kurā izteikts lūgums pārskatīt pieņemto lēmumu, atļaujot izplatīt vienu konkrētu zāļu «Rigvir» sēriju, kas ražota šī gada janvārī.

Pēc Lustes teiktā, lūgums tiks izskatīts, izvērtējot tajā norādīto informāciju un ievērojot pacientu ieguvumus.

Jau ziņots, ka saistībā ar konstatētām nepilnībām ZVA pieņēmusi lēmumu apturēt «Rigvir» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai, turklāt Nacionālais veselības dienests pieņēmis lēmumu par «Rigvir» svītrošanu no valsts Kompensējamo zāļu saraksta.

Biotehnoloģiju farmācijas uzņēmums «Rigvir grupa» patlaban konstatējis četru zāļu sēriju neatbilstību specifikācijai atbilstoši Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) testu rezultātiem, informēja uzņēmumā.

Patlaban «Rigvir grupa» iesniegusi atbildīgajām valsts institūcijām izmeklēšanas starpziņojumu par pretvēža zāļu «Rigvir» pārbaudes rezultātiem. Konstatēto neatbilstību dēļ attiecīgo zāļu sēriju izplatīšana savlaicīgi apturēta.

Kā uzsvēra uzņēmumā, nav konstatēts apdraudējums pacientu veselībai un drošumam, bet «konstatēta nebūtiska un īstermiņa eventuāla ietekme uz terapeitisko efektivitāti nelielam zāļu daudzumam, kas ticis realizēts».

«Rigvir grupa» gan norāda uz neobjektivitāti, vērtējot Lielbritānijas NIBSC laboratorijā veiktos testus, jo tikušas izmantotas dažādas metodes un šūnu kultūras, līdz ar ko būtu jāveic salīdzinošie izmeklējumi, lai noskaidrotu rezultātu lielo atšķirību cēloņus. Uzņēmumam neesot arī pamata apšaubīt LIC testu rezultātus, jo LIC ir WHO akreditēta references laboratorija ar ilggadīgu pieredzi vīrusu titrēšanā un validētu metodi.

Saistībā ar konstatētām nepilnībām Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pieņēmusi lēmumu apturēt «Rigvir» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai, turklāt Nacionālais veselības dienests (NVD) lems par «Rigvir» svītrošanu no valsts Kompensējamo zāļu saraksta, informē ZVA.

Šodien ZVA saņēma Lielbritānijas oficiālās zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas zāļu paraugu rutīnas testēšanas laikā veiktās zāļu «Rigvir» šķīdums injekcijām paraugu pārbaudes rezultātus. Saņemtie rezultāti liecina, ka «Rigvir» sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums, nekā apstiprināts, šīs zāles reģistrējot.

Kā procedūru skaidroja ZVA, uzņēmums, kas zāles reģistrējis, ir atbildīgs par katras zāļu sērijas kvalitātes kontroli, tomēr līdztekus tam tirgus uzraudzības gaitā ZVA sadarbībā ar Veselības inspekciju (VI) izņem zāļu paraugus no licencētām lieltirgotavām un aptiekām, lai novērtētu zāļu atbilstību kvalitātes prasībām. Zāļu paraugu kvalitātes testēšana ir rutīnas pasākums, kas var skart jebkuras Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles.

Biotehnoloģiju uzņēmums Rigvir grupa pēc savas iniciatīvas pieņēmis stratēģisku lēmumu uz laiku apturēt nacionālajā reģistrācijas procedūrā reģistrēto zāļu Rigvir izplatīšanu Latvijas teritorijā, saglabājot spēkā esošo reģistrāciju, informē uzņēmums.

Lēmums ir pamatots ar finanšu apsvērumiem, proti, zāļu Rigvir izplatīšanas Latvijā nerentabilitāti, skaidro kompānijas pārstāvji. Uzņēmuma finanšu kapacitāte šobrīd ir ierobežota, lai vienlaikus nodrošinātu gan Eiropas centralizētās reģistrācijas prasību izpildi, gan papildus administratīvo prasību izpildi turpmākai zāļu izplatīšanai Latvijā. Lēmuma pamatā nav nekādi ārkārtas apstākļi, un tas nav saistīts ar riskiem iedzīvotāju veselībai.

«Šāds lēmums ir loģisks un ekonomiski pamatots solis, kas ļauj koncentrēt investīcijas un administratīvos resursus uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) saskaņotā pētījumu plāna izpildi, lai varētu tikt uzsākti 2. fāzes pētījumi EMA zonā, rezultātā nodrošinot zāļu Rigvir centralizētu reģistrāciju. Vienlaikus uzņēmuma akcionāriem un man šis ir personīgi smags lēmums, jo tas ietekmēs daudzus Latvijas pacientus un veselības aprūpes sistēmu kopumā,» norāda Rigvir grupas valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš, atzīstot, ka uz laiku Latvijā būs zaudēta ārstēšanās iespēja agrīniem melanomas pacientiem un onkolītiskās viroterapijas iespējas principā, tomēr šī ir izšķiršanās par labu Rigvir un viroterapijas attīstībai un dzīvotspējai ilgtermiņā.

SIA "Contract Pharma" iegādājusies 75% kapitāldaļu SIA "Pharma VC", kas, savukārt, veikusi darījumu par 10% kapitāldaļu iegādi SIA "Rigvir" un ar to saistītajos uzņēmumos.

Darījumi veikti ar mērķi stiprināt Rigvir uzņēmumu grupu un sekmēt turpmāku zāļu "Rigvir" attīstību.

"Vēža zāles "Rigvir" ir ar milzīgu potenciālu, ko pierāda gan līdzšinējie rezultāti onkoloģijas pacientu ārstēšanā, gan līdz šim veiktie pētījumi. Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces veikums viroterapijas jomā un līdz šim paveiktais saistībā ar "Rigvir" ir nozīmīgs solis Latvijas farmācijas vēsturē un to ir nepieciešams turpināt, secīgi soli pa solim īstenojot nepieciešamos zāļu atzīšanas attīstības posmus. Esam gatavi ieguldīt savas profesionālās zināšanas un prasmes, lai "Rigvir" zāles virzītu attīstītos farmācijas tirgos," komentē SIA "Contract Pharma" īpašnieks Guntis Belēvičs.

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima palielinājis pamatkapitālu līdz vienam miljonam eiro, informē Rigvir holdinga izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Rigvir holdinga biznesa attīstības vadītājs Kārlis Urbāns komentē: «Pamatkapitāla palielināšana apliecina vēlmi stiprināt uzņēmuma pamatkapitāla bāzi, uzņēmuma ilgtermiņa ambīcijas, trkā arī apstiprina nodomu tuvākajos gados novirzīt ievērojamas finanses uzņēmuma attīstībā gan būvējot GMP prasībām atbilstošu laboratoriju un ražotni, gan investējot pētījumos.»

Kā ziņots iepriekš, holdings šobrīd strādā pie GMP standartiem atbilstošas ražotnes un laboratorijas būvniecības Rīgā, kurā līdz šim ieguldīti jau 750 tūkstoši eiro. Plānots, ka 2017. gadā šajā projektā, kurš tika uzsākts 2015. gadā, tiks investēti vēl 1,5 miljoni eiro. Tāpat šogad holdings zinātniskajos un klīniskajos pētījumos ieguldīs vismaz 400 tūkstošos eiro.

Nacionālais veselības dienests (NVD) vērsies pie «Rigvir» zāļu reģistrācijas apliecības turētāja SIA «Latima», norādot, ka tā pienākums ir atlīdzināt nekvalitatīvo zāļu kompensēšanai izlietoto valsts finansējumu, informē NVD.

Kā norādīja NVD, ņemot vērā, ka Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pierādītas neatbilstības konstatēja četrās Rigvir zāļu sērijās, atmaksa valsts budžetā ir jāveic par minēto sēriju zālēm, kuru iegādes izdevumi kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus NVD veic precizējošus aprēķinus attiecībā uz izlietotajiem līdzekļiem neatbilstošo Rigvir zāļu sēriju apmaksā. Līdz šim medikaments tika kompensēts pacientiem ar ļaundabīgas ādas melanomas diagnozi.

Jau iepriekš informēts, ka 2019. gada 29. martā ZVA saņēma Lielbritānijas oficiālās zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas zāļu paraugu rutīnas testēšanas ietvaros veiktās zāļu Rigvir paraugu pārbaudes rezultātus. Saņemtie rezultāti liecina, ka Rigvir sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums nekā apstiprināts, šīs zāles reģistrējot.

SIA Latima vēža viroterapijas nišā pati sev nosaka attīstības latiņu; pasaulē konkurentu ir maz

SIA Latima kāpinājusi apgrozījumu no 946 tūkst. eiro 2014. gadā līdz vairāk nekā trīs miljoniem eiro 2016. gadā, tādējādi iekļūstot Dienas Biznesa un SIA Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

«Esam uzņēmumu grupa un lielākoties runājam par konsolidēto apgrozījumu Rigvir holdingā. Straujākā uzņēmuma attīstība notika 2015. un 2016. gadā saistībā ar paplašināšanos ārvalstu tirgū. 2016. gadā tieši Latima apgrozījums pieauga par 143% salīdzinājumā ar 2015. gadu. 2017. ir stabilizācijas gads, un uzņēmuma apgrozījums attiecībā pret 2016. gadu ir samazinājies par 8%. 2017. gada dati gan vēl ir neauditēti. Sagaidām konsolidēto peļņu līdz 500 tūkst. eiro pie nepilna trīs miljonu apgrozījuma,» atklāj SIA Latima valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš. Rigvir holdings apvieno uzņēmumus, kuru darbības mērķis ir Latvijā izstrādāto vēža viroterapijas zāļu ražošana, izpēte un virzīšana pasaulē.

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra – aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, teikts paziņojumā medijiem.

Piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti tīrtelpu izbūvei un GMP sertifikācijai laboratorijās un zāļu ražotnē, kā arī jaunu laboratorijas iekārtu iegādei, tādējādi noslēdzot vairāk nekā divus gadus ilgušo celtniecības projektu.

Zinātniskajā centrā tiks veikti pētījumi, izmantojot modernas zinātniski pētnieciskas metodes, kā arī dažādi unikāli testi individualizētas viroterapijas nodrošināšanai, kas ārstiem un pacientiem dos iespēju precīzāk noteikt Rigvir iedarbību un efektivitāti vēl pirms viroterapijas uzsākšanas. Līdz šim projektā jau ieguldīti 1,3 miljoni, bet kopējās projekta izmaksas sasniegs vismaz 2,6 miljonus eiro.

RIGVIR holdinga Biznesa attīstības vadītājs Kārlis Urbāns uzskata, ka finansējuma piešķiršana apliecina biznesa ilgtermiņa perspektīvu, un ļauj ražotājam koncentrēt pieejamos resursus citu nozīmīgu ilgtermiņa investīciju, piemēram, pētījumu veikšanai. Aizdevums saņemts ar valsts attīstības finanšu institūcijas Altum kredīta garantiju atbalstu..

Rigvir holdings tuvākajā laikā plāno veikt būtiskus ieguldījumus jaunas ražotnes celtniecībā, Globālās Vēža Viroterapijas klīnikas attīstībā, kā arī zinātniskajos un klīniskajos pētījumos, teikts paziņojumā medijiem.

Pētījumiem kopumā būs nepieciešami daudzi gadi un vairāk nekā 50 miljoni eiro, no tiem vismaz 400 tūkstošus paredzēts ieguldīt jau 2017. gadā. Šobrīd norisinās arī darbs pie jaunas laboratorijas un GMP standartiem atbilstošas ražotnes būvniecības Rīgā, kur līdz šim ieguldīti jau 450 tūkstoši eiro. Plānots, ka 2017. gada laikā šajā projektā, kurš uzsākts 2015. gadā, tiks investēti vēl 1,5 miljoni eiro.

«Vērtējot 2016. gadā paveikto, varam būt gandarīti par uzņēmuma kopējo attīstību, tomēr īpaši vēlos atzīmēt ES komisijas piešķirto grantu programmas Horizon 2020 ietvaros, kas ir nopietns solis, lai onkolītiskās viroterapijas medikamentu melanomas ārstēšanai būtu iespējams virzīt reģistrācijai Eiropas zāļu aģentūrā – uzņēmums uzsācis nopietnu gatavošanos šim procesam,» norāda Rigvir holdinga izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Latvijas uzņēmējiem aizvien vairāk sākot domāt par eksporta iespējām uz Ķīnu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību šīs valsts tirgū.

Gan Latvijas Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Ķīnā vadītājs Ingus Rozenblats DB uzsver, ka Ķīnā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība valstiskā līmenī kļuvusi par prioritāri.

Tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī joma būtu sakārtota un vairs nenotiktu tādi pārkāpumi kā intelektuālā īpašuma zādzības un nelikumīgas kopēšanas.

Pašlaik Ķīnā ir reģistrētas vairāk nekā 200 Latvijas preču zīmes, tostarp Madara, Vaide, Rasa, Kārums, Pure Chocolate, Rigvir, Silvanols, Riga Black Balsam utt. Tajā pašā laikā tieši preču zīmju reģistrācijas jomā ārvalstu uzņēmēji visbiežāk sastopas ar negodīgu un krāpniecisku ķīniešu rīcību. I. Rozenblats stāsta, ka nereti kādas Ķīnas privātpersonas vai juridiskas personas seko līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un izvērtē, vai ārvalstu kompānijas un to produkti varētu būt interesanti Ķīnas tirgum. Ja viņiem šķiet, ka kādai konkrētai preču zīmei šāds biznesa potenciāls Ķīnā varētu būt, krāpnieki Ķīnas Preču zīmju ofisa reģistrā pārbauda, vai konkrētā zīme nav vēl reģistrēta. Ja tas nav izdarīts, tad viņi iesniedz pieteikumu reģistrēt šo preču zīmi uz sava vārda. I. Rozenblats teic, ka nereti potenciālās preču zīmes, kuras piesavināties, tiek noskatītas starptautiskās izstādēs. Tādēļ uzņēmējiem ir ieteikums neļaut savu preci un etiķeti fotografēt.

Valsts SIA "Latvijas Proves biroja" izsludinātajā iepirkumā tiesības par 300 000 eiro izgatavot Latvijas valsts apbalvojumus sarunu procedūrā ieguvis Lietuvas uzņēmums "Alpera", liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē publicētā informācija.

Pēc elektronisko iepirkumu sistēmā "www.eis.gov.lv" atrodamās informācijas, līgums ar Lietuvas uzņēmumu noslēgts uz četriem gadiem un piedāvātā līgumcena ir 300 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Noslēgtajā līgumā norādīts, ka uzņēmumam "Alpera" būs jāizgatavo Latvijas valsts apbalvojumi - Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. "Alpera" saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumā esošajiem Latvijas valsts apbalvojumu zīmējumiem, Valsts prezidenta kancelejas apstiprinātiem etaloniem un tehnisko specifikāciju, izmantojot apbalvojumu presformu komplektu, izgatavos un nodos pasūtītājam apbalvojumu komplektus.

Pēc "Alpera" interneta vietnē atrodamās informācijas, uzņēmums izveidots 1997.gadā. Tas izgatavo dažāda veida produktus, kas veidoti no dzeltenā metāla, vara, misiņa, melhiora, sudraba, zelta un bronzas. Uzņēmumā strādā profesionāļi, kuriem ir piecu līdz 30 gadu pieredze. Tie ir gan juvelieri, gravieri, gan dizaineri, skulptori un citi.

Pirmdien noslēdzās konkurss Gada Balva Rīgas arhitektūrā 2017, un šo titulu ieguva Pullman Riga Old Town, kas ir starptautiskā zīmola Accor Hotels sastāvdaļa. Tostarp, šī viesnīca nesen tika atzīta par labāko 2017. gada projektu Baltijā viesnīcu darbības jomā, un tā saņēma visaugstāko apbalvojumu attīstības un izaugsmes sakarā, un tagad ir ieguvusi arī arhitektūras apbalvojumu.

Pullman Riga Old Town Hotel atrodas Vecrīgā, iepretim Jēkaba skvēram, aizņemot 1789. gadā celto ēku, kura apvienota ar vēl senāku ēku fragmentiem, proti zviedru laika ēku no 17. gs. un pilnīgi modernu būvi. Tā atrodas tieši Vecrīgā blakus Doma laukumam, Saeimai, Nacionālajam teātrim. Restorāns un bārs Equus, Pullman Tea Deli, Cigar Lounge, Lumberjack frizētava, SPA un fitnesa centrs ar 19 m garu peldbaseinu, 6 daudzfunkcionālas un pilnīgi aprīkotas konferenču telpas - mūsdienīgais dizains ir negaidīts pretstats ēkas eklektiskajai fasādei.

Sākotnēji ēka būvēta pēc J.H. Krāmera un K. Hāberlanda arhitektūras projekta un bijusi Barona fon Minhauzena īpašums ar plašiem zirgu staļļiem pagalmā. Vēlāk ēku iegādājas Transsibīrijas dzelzceļa inženieris Semjons Rozovskis no Pēterburgas, kurš par dzīvesvietu izvēlas Rīgu pēc laulībām ar Kurzemes baltvācieti Minnu Kan. Likumsakarīgi, ka 2016.g. atklātās Pullman viesnīcas zīmola izveides pamatā ir Džordža Pullmana radīto dzelzceļa luksusa vagonu vēsturiskais mantojums.