Bērnu slimnīcas fonds oktobrī saņēmis otro šī gada ziedojumu no SIA Mikrotīkls 500 tūkstošu eiro apmērā - kopējā uzņēmuma šogad ziedotā summa sasniedz jau 1 miljonu eiro.

Ziedojums paredzēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, darbinieku tālākizglītībai, kā arī speciālistu piesaistei no ārvalstīm.

SIA Mikrotīkls atbalsta Bērnu slimnīcu jau no 2015.gada, kad Bērnu slimnīcas fonds saņēma pirmo ziedojumu 1 miljona eiro apmērā - tas bija paredzēts BKUS Hematoonkoloģijas nodaļai un nodaļas pacientu vajadzībām. Kopumā līdz šim ziedojumos no uzņēmuma saņemti jau vairāk nekā 4 miljoni eiro, kas ļāvuši Bērnu slimnīcai īstenot virkni nozīmīgu projektu ne vien onkoloģijas, bet arī citu ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, vides un infrastruktūras attīstībai, kā arī palīdzējuši Bērnu slimnīcas medicīnas personālam papildināt zināšanas ārvalstīs un piesaistīt ārvalstu speciālistus.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Mikrotīkls" patlaban aktīvi strādā pie 5G produktu izlaides, teikts marta vidū iesniegtā uzņēmuma 2019.gada pārskata vadības ziņojumā.

"Mikrotīkla" vadība atzīmē, ka par 5G produktiem ir ļoti liela interese no mobilo operatoru kompānijām visā pasaulē. Pirmos 5G produktus uz "Chateau" produkta bāzes plānots izlaist 2021.gadā, tie spēs nodrošināt līdz pat 10 gigabitu sekundē (Gbps) ātru datu pārraidi.

Vadības ziņojumā teikts, ka pasaulē palielinās datu pārraides apjomi gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos, līdz ar to pieaug prasības pēc ātrdarbīgiem maršrutizatoriem.

2020.gadā sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru "Latvijas mobilais telefons" uzņēmums sācis ražot "Chateau LTE18" mobilo 4G rūteri, kurš spēj pārraidīt datus ar ātrumu līdz pat 1,2 Gbps, tādejādi pārspējot optikas pieslēgumu jaudu, tai pašā laikā saglabājot klientam nepieciešamo mobilitāti.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» šovasar apdrošināšanas kompensācijā par pērn notikušajā ugunsgrēkā sadegušajiem krājumiem saņēmis 33,937 miljonus eiro.

Šāda informācija ietverta uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā.

Kompānijas pārstāvji atgādina, ka 2018.gada 20.augustā «Mikrotīkls» noliktavā Maskavas ielā 456, Rīgā, izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega tajā esošie krājumi 33 970 981 eiro vērtībā. Savukārt 2019.gada 18.jūnijā uzņēmums saņēma apdrošināšanas kompensāciju par nodegušajiem krājumiem 33 937 000 eiro apmērā.

Uzņēmums pērn informēja, ka ugunsgrēka rezultātā tika būtiski iekavēta preču pieņemšana un izsūtīšana klientiem. Šos darbus pārņēma pārējās noliktavas. Savukārt jaunajā «Mikrotīkls» noliktavā Stopiņu novada «Grebzdēs», kas ekspluatācijā tika nodota pērn jūlijā, ugunsgrēka brīdī vēl nebija pilnībā pabeigti iekārtošanas darbi.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds 2022. gadā saņēmis vienu miljonu eiro lielu ziedojumu no Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA «Mikrotīkls».

Šādi uzņēmums turpina atbalstīt augstākās izglītības un zinātnes attīstību RTU.

Ar SIA «Mikrotīkls» ziedojuma palīdzību 2022. gadā īstenoti deviņi projekti, tostarp, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Materiālu eksperimentālās mehānikas zinātniskajai laboratorija iegādājās augstas veiktspējas termogrāfijas un termiskās attēlveidošanas kameru, ar kuru mērīt ātri mainīgus termiskos procesus materiālos, elektronikas komponentēs, mehānismos, tajā skaitā objektos, kas atrodas kustībā.

Savukārt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Mehānikas un biotekstilmateriālu zinātniskā laboratorija, pateicoties ziedojumam, savā rīcībā ieguva diferenciāli skenējošu kalorimetru. Diferenciāli skenējošā kalorimetrija ir viena no visplašāk izmantotajām metodēm polimēru un citu materiālu analīzei, jaunais aprīkojums ļauj pilnvērtīgāk testēt izstrādāto un izgatavoto materiālu īpašības.

Uzņēmums «Mikrotīkls» ir ziedojis 250 000 eiro Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu atbalstīt dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomas attīstību vēl plašākā mērogā. Līdzekļi tiks izmantoti esošo augstskolas projektu turpināšanai un pilnveidošanai.

SIA «Mikrotīkls» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo datortīklu aprīkojumu. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Kopš 2015. gada LU no mecenāta SIA «Mikrotīkls» ir saņēmusi četrus ziedojumus 2 miljonu eiro apmērā (2015., 2016., 2017. un 2018. gadā), kas arī ir novirzīti dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu attīstīšanai. LU fonds šos ziedojumus administrē, kā arī seko līdzi projektu attīstībai.

Pateicoties iepriekšējiem SIA «Mikrotīkls» ziedojumiem, LU pētnieki un mācībspēki ir īstenojuši 16 projektus, tai skaitā, īstenota pirmā LU zinātnieku ekspedīcija uz Antarktiku, izveidota eksperimentāla laboratorijas kristālu audzēšanas iekārta, starpdisciplināra pētījuma ietvaros izdota grāmata «Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši?», izstrādāta nieru audzēja agrīnās diagnostikas metode, tāpat realizēti vairāki projekti studiju un pētniecības vides uzlabošanai – IT radošās darbnīcas, pilnveidota pieejamā infrastruktūra Fizikas nodaļā, izveidots mūsdienīgs Eiropas līmeņa datorzinātnes studiju programmu piedāvājums u.c.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs kļuvis par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdes priekšsēdētāju un prezidentu.

Tallijs stājas amatā Zintas Jansones vietā, kura šī mēneša sākumā paziņoja, ka atstās amatu gan Ellex Kļavins, gan attiecīgi arī AmCham valdē, lai pievērstos citiem izaicinājumiem.

AmCham valdē iecelts Ellex Kļaviņš asociētais partneris un zvērināts advokāts Sarmis Spilbergs.

“AmCham ir pastāvīgi iestājusies par investīciju klimata uzlabošanu Latvijā. Esmu priecīgs un pagodināts turpināt iesākto darbu, veicinot ciešāku sadarbību starp ASV un Latviju un strādājot kopā ar AmCham biedriem, lai panāktu, ka Latvija kļūst par uzticamu starptautiskā biznesa galamērķi,” komentē Dž.Tallijs.

Džons pievienojās AmCham valdei 2020. gadā. Viņš strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus un bija viens no SIA "Latnet Serviss" dibinātājiem. Šobrīd Džons ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

"Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs atkārtoti ievēlēts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdes priekšsēdētāja un prezidenta amatā.

Dž.Tallijs pilda AmCham prezidenta pienākumus kopš 2021. gada un strādā AmCham valdē kopš 2020.gada. AmCham gadskārtējā biedru pilnsapulcē valdē tika ievēlēti Liene Dubava, Edgars Labsvīrs, Dita Erna Sīle un Džons Martins Tallijs.

Tallijs ir strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus un ir bijis viens no SIA "Latnet Serviss" dibinātājiem. Šobrīd Dž.Tallijs ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā Dž.Tallijs sacīja: "Šajā ģeopolitiskās krīzes laikā AmCham misija ir vēl svarīgāka nekā jebkad iepriekš – turpināt stiprināt ekonomiskās un biznesa saites ar ASV. Kā Amerikas un starptautiskās uzņēmējdarbības pārstāvji esam vienoti stabilitātes un ekonomiskās drošības uzturēšanā Latvijā. Mūsu kopienas spēks ir kļuvis vēl nozīmīgāks šajos apstākļos, kad notiek karadarbība Ukrainā. Mēs esam kopā ar Ukrainas tautu un apņemamies palīdzēt, cik ir mūsu spēkos."

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Augstākā tiesa (AT) 29.decembrī lēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta SIA "Mikrotīkls" prasība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu par uzrēķināto muitas nodokļa parādu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Uzņēmumā atteicās atklāt VID uzrēķinātā nodokļu parāda summu.

Izskatāmajā lietā "Mikrotīkls" laida brīvā apgrozībā preces - maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu - telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem, citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā.

Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme nulles procentu apmērā. VID uzņēmumam par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu.

Krievijas interneta tehnoloģiju uzņēmums "Yandex" aizvadītajā nedēļas nogalē cietis no lielākā hakeru uzbrukuma valsts interneta nozares vēsturē, un eksperti pieļauj, ka hakeri varētu būt izmantojuši Latvijas uzņēmuma "MikroTik" ražotos maršrutētājus, ziņo Krievijas laikraksts "Vedomosti".

Šo kiberuzbrukumu apstiprinājis ASV uzņēmums "Cloudflare", kas specializējies šajā jomā un sadarbojas ar "Yandex".

Kāds informācijas avots uzņēmumā "Yandex" laikrakstam "Vedomosti" sacījis, ka kompānija ar grūtībām izrādījusi pretspēku šim uzbrukumam, un tas joprojām turpinās šajā nedēļā.

Informāciju par šo uzbrukumu apstiprinājušas arī "Yandex" amatpersonas, taču sīkākus paskaidrojumus šobrīd nesniedz.

Informācijas infrastruktūras aizsardzības uzņēmuma "Qrator Labs" izpilddirektors Aleksands Ļamins norādījis, ka kiberuzbrukumu pasūtītāji ir dažādi, taču izpildītājs, pēc visa spriežot, esot viens, raksta "Vedomosti".

"Jau vairāki nozares dalībnieki paziņojuši, ka pie mums atgriezies botu tīkls "Mirai"," skaidroja Ļamins.

Pateicoties SIA «Mikrotīkls» 500 000 eiro ziedojumam, piecas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijas šogad varēs iegādāties zinātniskajam darbam nepieciešamo aprīkojumu.

Jaunais aprīkojums ļaus nodrošināt vairāk praktisko nodarbību studentiem un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu profesionāļiem, pavērs plašākas iespējas bakalaura un maģistra darbu izstrādei inženierzinātnēs, kā arī nodrošinās zinātniskās pētniecības attīstību.

Ziedojuma sadale notiek konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegtos projektu pieteikumus. Konkurss norisinās jau otro gadu. Šogad konkursā uz «Mikrotīkla» finansējumu RTU Attīstības fonds, kas administrē ziedojumus, saņēma 29 RTU zinātnieku grupu iesniegtos projektus, no kuriem atbalstīti ir pieci:

Ārvalstu investoru interese par Latviju palielinās Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā DB norāda Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs (John Martin Tully).

Viņš uzsver, ka galvenais iemesls, kāpēc ārvalstu investori nevēlas ieguldīt mūsu valstī, ir tas, ka viņi vēl nepazīst Latviju. Lai to mainītu, nepieciešami papildu pasākumi, izceļot mūsu veiksmes stāstus un sniedzot informāciju par labajām lietām, kas šeit notiek, pauž Dž. M. Tallijs.

Fragments no intervijas

Oktobra beigās kļuvāt par AmCham valdes priekšsēdētāju un prezidentu. Kāpēc izlēmāt pieņemt šo izaicinājumu?

AmCham misija ir sekmēt sadarbību starp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Latviju, kā arī veicināt labākās prakses ieviešanu biznesa vidē. Es ticu šai AmCham misijai un vēlos sniegt ieguldījumu Latvijā, veicinot investīcijas augsto tehnoloģiju jomā un radot labi apmaksātas darba vietas. Jāatgādina, ka AmCham dažādos veidos atbalsta Latviju kā valsti, tāpēc tā ir ļoti nozīmīga organizācija dažādu nozaru attīstības sekmēšanai. Jāpiebilst, ka AmCham iesaistās arī daudzos citos pasākumos, par kuriem nereti cilvēki nav dzirdējuši, piemēram, atbalsta dažādas labdarības organizācijas, tajā skaitā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas labdarības fondu, un daudzas citas. Arī es vēlos sniegt savu ieguldījumu gan sabiedrībā, gan uzņēmējdarbības vidē, tieši tāpēc pieņēmu šo izaicinājumu un izlēmu kļūt par AmCham prezidentu. Esmu ļoti priecīgs un pagodināts par šo iespēju.

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par veselības jautājumiem, šādu pārliecību Džons Tallijs, IT tehnoloģiju ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, pauž sarunā ar žurnālu Dienas Bizness.

Dž. Tallijs pirms pusotra gada uzrunāja vietējos speciālistus, aicinot viņus iesaistīties iniciatīvā par Latvijas bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti.

Pēc pāris mēnešu ilgas projekta apceres tas tika uzsākts, un nedaudz vēlāk kā pēc gada pirmo mazo pacientu gēni jau tiek analizēti. Šis projekts ļaus Latvijai kļūt par vienu no retajām un vadošajām valstīm pasaulē gēnu sekvencēšanas un vēža izpētes jomā, pārliecināts ir Dž. Tallijs.

Lai gan Dž. Tallija mērķis ir DNS sekvencēšanu padarīt Latvijā pieejamu ikvienam pediatriskās onkoloģijas pacientam, iespējams, nākotnē tā būs pieejama vēl plašākam lokam.

Pediatriskā onkoloģija viņam ir tuva tēma – pirms apmēram desmit gadiem viņš personīgi un SIA Mikrotīkls atbalstīja vienu no pirmajiem gēnu sekvencēšanas projektiem Sv. Jūdas slimnīcā laikā, kad tur ārstējās viņa bērns. Lai gan viņa meita slimību neuzveica, tas ir pamudinājis Talliju palīdzēt citiem, kas cīnās ar šo pašu slimību.

Augstākā tiesa (AT) pēc Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma pasludināšanas ir atjaunojusi tiesvedību SIA "Mikrotīkls" un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) strīdā par noteikto muitas nodokļa parādu, informē AT.

Iepriekš AT apturēja tiesvedību, vēršoties EST uzdodot prejudiciālus jautājumus.

Izskatāmajā lietā "Mikrotīkls" laida brīvā apgrozībā preces - maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu - telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem, citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā.

Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme nulles procentu apmērā. VID uzņēmumam par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu.

SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs uzsācis darbu Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) valdē, aizstājot "Radisson Blu Elizabete" un "Radisson Blu Rīdzene" viesnīcu vadītāju Džordžu Miu.

Dž. M. Tallijs amatā stājas nekavējoties un to ieņems līdz 2022.gada martam.

Dž. Miu, beidzoties saviem darba amata pienākumiem Latvijā, atstāja darbu valdē.

Dž. M. Tallijs ir strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus. Viņš ir SIA "Latnet Serviss" līdzdibinātājs, kas bija viens no interneta pamatlicējiem Latvijā. Šobrīd Dž. M. Tallijs ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam 

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par...

"Es vēlos veicināt sadarbību starp gēnu un bioinformātikas pētniekiem un ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, lai sekmētu veselības aprūpes un precīzijas medicīnas attīstību Latvijā, īpaši bērnu ļaundabīgo audzēju ārstēšanas jomā. Latvijas izglītības sistēma un izcili sasniegumi matemātikā un ģenētikā liecina par daudzsološām nākotnes iespējām," pauž Dž. M. Tallijs.

AmCham valdes priekšsēdētāja un prezidente Zinta Jansone akcentē: "Viņa pieredze un zināšanas tehnoloģiju, zinātnes un veselības aprūpes jomās ir liels ieguvums ATPL."

ATPL valdē turpina darbu valdes priekšsēdētāja un "Ellex Klavins" nodokļu konsultante Zinta Jansone, "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava, "Encompass Digital Media Latvija" vadītājs Roberts Melbārdis, individuālais biedrs Pauls Miklašēvičs, Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja, "Microsoft" vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa, "Novartis Baltics" sabiedrisko attiecību un pacientu vadītāja Dita Sīle un ATPL izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone.

Ja gadījumā situācija to pieprasīs, Covid-19 pacientu stacionēšanai varētu izmantot Ķīpsalas izstāžu zāli, Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa skaidroja, ka ar šādu piedāvājumu vērsies "BT1" valdes priekšēdētājs un halles īpašnieks Viesturs Tīle. Izsakot pateicību halles īpašniekam par piedāvājumu, ministre tomēr pauda cerību, ka tas nebūs jāizmanto.

Patlaban krājumos jau stāv nepieciešamais aprīkojums un priekšdarbi šādas ieceres realizēšanai ir izdarīti, atklāja ministre.

Vaicāta, cik papildu gultasvietu šādā veidā varētu rast, ministre sacīja, ka tas būtu atkarīgs no pašas vietas, tomēr pavasarī, kad tika saņemts piedāvājums no programmatūru attīstītāja "Mikrotīkls", tika piedāvāta ēka ar 200 gultu ietilpību.

Tomēr, kā norādīja Viņķele, minētais "Mikrotīkla" piedāvājums bija spēkā līdz septembrim.

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 6. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 24.gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau otro gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Pats galvenais joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Saeima otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēmusi likumu par Džona Martina Tallija (John Martin Tully) atzīšanu par Latvijas pilsoni, informē Saeimas preses dienests.

Dž.M.Tallijs dzimis ASV un kopš 1995.gada uzturas Latvijā, kur saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Dž.M.Tallijs ir izveidojis vienu no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju iekārtu un aprīkojuma ražošanas uzņēmumiem SIA "Mikrotīkls", kas savu produkciju eksportē uz daudzām pasaules valstīm.

Līdztekus pamatdarbībai uzņēmums aktīvi iesaistās labdarībā, veicot ziedojumus Bērnu slimnīcas fondam un vairākām Latvijas izglītības iestādēm. Dž.M.Tallijs sniedzis atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas nodaļai, kā arī izveidojis Bērnu onkoloģijas fondu, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori - Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Vērtējot šī gada miljonāru sarakstu galvgali, redzams, ka, piemēram, ilggadējo privāto baņķieru vai azartspēļu jomas uzņēmēju līderpozīcijas ir nomainījuši citas paaudzes un citu nozaru uzņēmēji.

Iepriekšējo gadu nepārspētos līderus – SIA Mikrotīkls dalībniekus Arni Riekstiņu un Džonu Martinu Talliju - šajā gadā izdevies apsteigt uzņēmējam Agrim Tamanim, kurš ir holdingkompānijas Draugiem Group 100% īpašnieks. Agrim Tamanim piederošo uzņēmumu koppeļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi 57,8 miljonus eiro.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko...

Augstās pozīcijās ierindojušies ne tikai holdingkompāniju īpašnieki, bet arī nekustamo īpašumu pārvaldītāji un attīstītāji, veselības un farmācijas nozarē strādājošo uzņēmumu īpašnieki, kā arī uzņēmēji no kokapstrādes jomas, finanšu pakalpojumu un arī IT jomas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka savukārt būvniecības, transporta un loģistikas nozares uzņēmumu īpašnieku pārstāvība, salīdzinot ar to, kāda bija situācija pirms 3-5 gadiem, šajā gadā ievērojami sarukusi.

Šoreiz redzams, ka ģimeņu ciešās saites un vairāku vienas ģimenes locekļu nokļūšana pelnītāju TOPā kļuvusi biežāka parādība: var minēt vairākus piemērus - Kesenfeldu, Lipmanu, Apsīšu, Sproģu, Bērziņu ģimenes, kuru pārstāvji nokļuvuši miljonu pelnītāju vidū.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, miljonāru sarakstā iekļuvuši arī eksportējošo uzņēmumu īpašnieki. Tie ir ne tikai no apstrādes rūpniecības, jo redzam gan pakalpojumu eksportētājus, gan produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražotājus.

Apskatot miljonāru TOPu un vērtējot veiksmīgo uzņēmēju vecumu, redzams, ka jauno uzņēmēju paaudze – trīsdesmitgadnieki - šajā sarakstā sevi piesaka aizvien plašāk. Turklāt daļa no tiem uzņēmumus veidojuši paši un nav tos pārmantojuši vai ieguvuši no saviem vecākiem.

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka vēl aizvien pelnītāju un arī miljonāru TOPa precīzai noteikšanai šķērslis ir akciju sabiedrību akcionāru noteikšana – proti, šobrīd šī informācija nav obligāti reģistrējama publiskā reģistrā. Tomēr jau pēc gada sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos akciju sabiedrību akcionāru saraksti būs kā publiskojama informācija, tas savukārt veicinās caurspīdīgumu un datu analīzes iespējas arī šajos gadījumos.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!