Jaunākais izdevums

Ārvalstu investoru interese par Latviju palielinās Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā DB norāda Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs (John Martin Tully).

Viņš uzsver, ka galvenais iemesls, kāpēc ārvalstu investori nevēlas ieguldīt mūsu valstī, ir tas, ka viņi vēl nepazīst Latviju. Lai to mainītu, nepieciešami papildu pasākumi, izceļot mūsu veiksmes stāstus un sniedzot informāciju par labajām lietām, kas šeit notiek, pauž Dž. M. Tallijs.

Fragments no intervijas

Oktobra beigās kļuvāt par AmCham valdes priekšsēdētāju un prezidentu. Kāpēc izlēmāt pieņemt šo izaicinājumu?

AmCham misija ir sekmēt sadarbību starp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Latviju, kā arī veicināt labākās prakses ieviešanu biznesa vidē. Es ticu šai AmCham misijai un vēlos sniegt ieguldījumu Latvijā, veicinot investīcijas augsto tehnoloģiju jomā un radot labi apmaksātas darba vietas. Jāatgādina, ka AmCham dažādos veidos atbalsta Latviju kā valsti, tāpēc tā ir ļoti nozīmīga organizācija dažādu nozaru attīstības sekmēšanai. Jāpiebilst, ka AmCham iesaistās arī daudzos citos pasākumos, par kuriem nereti cilvēki nav dzirdējuši, piemēram, atbalsta dažādas labdarības organizācijas, tajā skaitā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas labdarības fondu, un daudzas citas. Arī es vēlos sniegt savu ieguldījumu gan sabiedrībā, gan uzņēmējdarbības vidē, tieši tāpēc pieņēmu šo izaicinājumu un izlēmu kļūt par AmCham prezidentu. Esmu ļoti priecīgs un pagodināts par šo iespēju.

Kādas būs jūsu galvenās prioritātes, strādājot šajā amatā?

Viena no manām prioritātēm ir piesaistīt investīcijas Latvijas tehnoloģiju jomai, kā arī informēt ārvalstu investorus par ieguldījumu iespējām mūsu valstī un šajā reģionā kopumā. Šim mērķim paredzēts izmantot Trīs jūru iniciatīvu, kas ir nozīmīga platforma ekonomiskās sadarbības veicināšanai Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionā. Es uzskatu, ka ieguldījumi tehnoloģiju sektorā un attīstībā ir ļoti svarīgi, jo tādā veidā investori no ASV un citām valstīm iegūst pārliecību par to, ka Latvija ir investīcijām piemērota vide. Protams, svarīga ir arī 5G attīstība. Manis vadītais uzņēmums Mikrotīkls jau pašlaik sadarbojas ar SIA Latvijas Mobilais Telefons, lai veicinātu 5G tehnoloģijas attīstību.

Kā jūs domājat – kādi parasti ir galvenie iemesli, kāpēc ārzemju investori nevēlas ieguldīt savus līdzekļus Latvijā?

Pirmkārt jāteic, ka daudzi vēl nemaz nav informēti par Latviju vai nav to vēl pamanījuši. Lai to mainītu, nepieciešami papildu pasākumi, izceļot mūsu veiksmes stāstus un koncentrējoties uz Latvijas veidošanu par lielisku vietu investīcijām. Es domāju, ka ārzemnieki nepietiekami pazīst šo valsti. Cilvēkiem, kuri šeit nav bijuši, nav informācijas par Latviju, tāpēc mums viņiem jāsniedz informācija par labajām lietām, kas šeit notiek.

Visu interviju lasiet 7.decembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju

LETA,17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomi vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Db.lv,05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori uzsver Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām

LETA,20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nākamā gada prioritātes darbam ar FICIL būs produktivitātes celšana un investīciju veicināšana

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada prioritātes darbam kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) būs cilvēkkapitāla attīstība, produktivitātes celšana un investīciju veicināšana, piektdien pēc Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksmes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka puses strādā pie tā, lai Latvijā būtu jaunas ārvalstu investīcijas, tomēr tik pat svarīgi ir jau Latvijā esošie investori.

Ministru prezidente uzsvēra, ka jau pašreiz ir vairāki ārvalstu investoriem svarīgi jautājumi, kas virzās uz priekšu, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšana.

Tāpat Siliņa akcentēja, ka janvārī sāktās iniciatīvas valsts pārvaldes reorganizēšanā un birokrātiskā sloga mazināšanā ir tas, ko sagaida arī ārvalstu investori.

Vienlaikus plānots turpināt darbu pie valsts kapitālsabiedrību konkurētspējas un labas korporatīvās pārvaldības. Siliņa norādīja, ka plānots valsts kapitālsabiedrības, tostarp arī pašvaldību kapitālsabiedrības padarīt caurspīdīgākas, lai tām varētu piesaistīt papildu finansējumu un tās kļūtu efektīvākas un eksportspējīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori aicina par prioritāti izvirzīt Latvijā izdarītos noziegumos iegūtu līdzekļu iesaldēšanu

LETA,17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.

Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.

FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības labklājībai ir būtiskas investīcijas, eksports un inovācijas

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības labklājībai ir būtiskas gan investīcijas, gan eksports, gan arī inovācijas, piektdien Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes atklāšanā sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa akcentēja, ka ārvalstu investīcijas Latvijā ir ļoti gaidītas - ne tikai jaunas investīcijas, bet arī tās, kas jau ir Latvijā.

Ministru prezidente uzrunā pateicās FICIL un visiem, kas ir iesaistījušies daudzu ekonomikai svarīgu jautājumu risināšanā, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšanas virzībā uz priekšu.

Drīzumā valdībā paredzēts skatīt projektu nekustamā īpašuma jomā, kas samazinās būvniecības termiņus, regulējuma izmaiņas, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu termiņus. Siliņa norādīja, ka šādas izmaiņas ir svarīgas katram investoram un biznesam.

Ceturtdien, 26.septembrī, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") paziņoja par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu. Siliņa uzrunā norādīja, ka šis 2018.gada lēmums radīja smagas sekas Latvijas reputācijai, tāpēc lēmums par sankciju atcelšanu uzlabos investīciju vidi un starptautisko reputāciju attiecībā uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paveikto darbaspēka resursu pieejamībā ārvalstu investori vērtē kritiski

Db.lv,14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru ieskatā Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi pārvarējusi pandēmijas sekas

LETA,16.09.2021

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi ir pārvarējusi līdzšinējās Covid-19 pandēmijas radītās sekas, un pēc krituma pirmajā ceturksnī ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atjaunošanās pazīmes, pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par makroekonomikas politikas jautājumiem.

FICIL pauž, ka jūnijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz augstākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā. Pateicoties labvēlīgajai ārējai konjunktūrai, eksports būs viens no izaugsmes virzītājiem, - tas uzturēs labu dzinuli apstrādes rūpniecības attīstībai.

Tāpat ārvalstu investori atzīmē, ka arī patēriņš turpinās atdzīvoties, tādēļ tirdzniecības izaugsme paātrināsies, bet pakalpojumos atjaunosies izaugsme.

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs. Tomēr, lai šīs nozares atkoptos pilnībā, būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā prognozēts iepriekš, kā arī prognozējamāka epidemioloģiskā situācija. Pēc gada sākumā novērotā apjoma samazinājuma būvniecībā aktivitāte nozarē turpmāk atkal strauji atjaunosies. Transporta un uzglabāšanas nozarē gan turpināsies lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums jeb ģenerālvienošanās, tad par virsstundu darbu piemaksa būtu līdz 20%.

Šādu priekšlikumu 24. oktobrī Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē prezentēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kurā virsstundas jāapmaksā 100% apmērā, apgalvo Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

FICIL uzskata, ka esošais regulējums nozarēs, uz kurām attiecas ģenerālvienošanās, praksē bieži nedarbojas, un izmaiņas drīzāk varētu samazināt ēnu ekonomiku, piemēram, būvniecībā. Tikšanās laikā FICIL kopumā prezentēja 12 priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, par kuriem iecerēts diskutēt tuvākajos mēnešos.

Ņemot vērā asās diskusijas, kas izcēlās tikšanās laikā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis aicināja visas iesaistītās puses uz nākamo sēdi iesniegt konkrētu vērtējumu par katru no FICIL ierosinājumiem. Tāpat ir jāapkopo plašāka informācija par to, kāda prakse Darba likuma jautājumos ir citās valstīs. “Starptautiskā šķautne pagaidām ļoti pietrūkst,” sacīja V.Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investīciju klimatam Latvijā līdz šim zemākais vērtējums

LETA,17.04.2024

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori definē galvenos izaicinājumus

LETA,09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FICIL pārstāve: Ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej nodokļu maksātājus

LETA,21.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinot soda neizbēgamību, ir jānovērš, ka daļa no ēnu ekonomikas dalībniekiem ņirgājas par tiem, kuri godīgi maksā nodokļus, izriet no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāves Evitas Gošas šodien paustā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Goša norādīja, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nevar cerēt uz citu rezultātu, ja tiks turpināta līdzšinējā pieeja ar nepietiekamu resursu atvēlēšanu. Pašlaik nemazinās nesodāmības sajūta un ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej tos, kuri maksā nodokļus, ar attieksmi "mēs varam tā darboties, un pilnīgi nekas ar mums nenotiek," vērsa uzmanību par ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumiem atbildīgā FICIL pārstāve.

Pēdējo gadu laikā notiek atbalstāma koncentrēšanās uz lielākajiem pārkāpējiem jeb "lielo zivju ķeršanu", taču cīņai ar ražošanas, būvniecības un citās nozarēs esošajiem mazākiem ēnu ekonomikas veicinātājiem Valsts ieņēmumu dienests nevelta pietiekamus resursus, pauda Goša. FICIL apzinās, ka cīņa prasa lielus resursus, reizē ēnu ekonomika veido ap 25% no tautsaimniecības, nostādot krietni neizdevīgākos konkurences apstākļos tos, kuri darbojas godīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs,26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā - 2,7, bet 2019.gadā - 2,6.

Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā.

"Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts," teica Sauka.

Vienlaikus 79% no ārvalstu investoriem norādījuši, ka turpinās investēt Latvijā. Savukārt 15% pauduši, ka neplāno to darīt, bet 6% norādījuši, ka tas vēl nav izlemts un būs atkarīgs no apstākļiem vai arī patlaban nav vajadzības investēt.

Ārvalstu investīciju vides indeksā politikas veidotāju darba vērtējums ir 2,7, korporatīvās pārvaldības principu ievērošana valsts kapitālsabiedrībās tiek vērtēta ar 2,9, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās ar 2,6.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprinājusi divus jaunus uzņēmuma valdes locekļus - Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, informē uzņēmumā.

Jaunie vadītāji darbu RNP sāks 17.jūlijā. RNP valdē ir trīs cilvēki, un tās priekšsēdētājs joprojām ir Māris Ozoliņš, kurš piecu gadu pilnvaru termiņu sāka 2023.gada jūlijā.

Kā informēja uzņēmumā, Jēkabsone ir "augsta līmeņa speciāliste un vadītāja", kura bijusi AS "Augstsprieguma tīkls" valdes vadītāja, viņa ir bijusi valdes locekle un pēc tam priekšsēdētāja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), kā arī "Circle K Europe" viceprezidente.

Latvijā gūto jurista un biznesa vadības izglītību Jēkabsone papildinājusi vadības programmās Londonas Biznesa skolā un Kornela Universitātē ASV.

Stājoties valdes locekles amatā "Rīgas namu pārvaldnieks", viņa uzņemsies virsvadību pār uzņēmuma finansēm, risku vadību un juridisko nodrošinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. jūlijā darbu sāk jaunie AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes locekļi – valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone un valdes loceklis attīstības jautājumos Arnis Daugulis.

Abus jaunos valdes locekļus saskaņā ar nominācijas komisijas ieteikumiem konkursa kārtībā izraudzījās un apstiprināja AST padome.

"AST nospraustie stratēģiskie mērķi ir izaicinājuma pilni - līdz 2025. gadam, kad plānota Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu, AST ir jāveic virkne apjomīgu priekšdarbu un jāievieš jaunas, Latvijā līdz šim neizmantotas tehnoloģijas. Vienlaikus plānota arī dinamiska uzņēmuma attīstība, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas apņemšanās saistībā ar klimatneitralitāti un integrētu pārvades sistēmā liela apjoma atjaunojamo enerģiju. Izaicinājums būs arī plānotā debitēšana obligāciju tirgū, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu attīstībai, taču esmu pārliecināta, ka kopā ar AST profesionāļu komandu mums izdosies sasniegt nospraustos mērķus un izpildīt dotos uzdevumus", par izaicinājumiem jaunajā amatā stāsta G. Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Siliņa: Esam gatavi mainīt birokrātiskos šķēršļus un sadarboties ar privāto sektoru par labu investoru piesaistei

LETA,29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu ārvalstu investorus, valdība ir gatava mainīt dažādus birokrātiskos un administratīvos šķēršļus, kā arī sadarboties ar privāto sektoru, tā pirmdien pēc memoranda par labas korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu kapitālsabiedrībās parakstīšanas medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Komentējot parakstītā memoranda būtību un tālākos soļus, Ministru prezidente uzsvēra, ka tas nav plāns, bet vienošanās par principiem, ko valsts un privātais sektors vēlas kopīgi izdarīt.

"Galvenais, ko vēlamies ar šo parādīt, ka mēs esam ļoti dažādi, bet esam gatavi sadarboties. Man šķiet, ka valsts ekonomisko izaugsmi varam sasniegt, ja saklausām privāto nozari. Mēs nevarēsim panākt ekonomisko tālākvirzību, ja nesadarbosimies," teica Siliņa.

Premjerministre norādīja, ka kapitālsabiedrību pārvaldības jomā saredz valsts iespējas īstenot labo praksi, piemēram, ieviešot "zaļos koridorus" lielajiem ārvalstu investoriem.

Taujāta, vai Latvijai ir kāds labs piemērs, uz ko tiekties, Siliņa minēja, ka valsts kapitālsabiedrību ziņā labi etaloni ir kaimiņvalstīs, kas pierādījuši, ka valsts uzņēmumiem ir iespēja iziet ārā no valsts teritorijas, tādā veidā piesaistot papildu finanses. Vienlaikus premjerministre piebilda, ka arī "Latvenergo" šobrīd labi pelna Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Elksniņa-Zaščirinska: Ir skaidri jāsaprot, kādiem mērķiem domāta nodokļu reforma

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir skaidri jāsaprot, kādiem mērķiem ir domāta nodokļu reforma, piektdien preses konferencē pēc Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes sacīja FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa arī norādīja, ka veiktās izmaiņas nodokļu sistēmā pēc kāda laika ir jānovērtē. "Ik pēc laika vajadzētu novērtēt, vai šī izšķiršanās ir bijusi pareiza un vai nav jāveic koriģējoši pasākumi," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Jau ziņots, ka no nākamā gada līdzās dažādām darbaspēka nodokļu izmaiņām plānota viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina līdzsvarot nodokļu slogu, lai straujāk attīstītu Latvijas tautsaimniecību

Db.lv,04.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņas organizācijas, tostarp ārvalstu tirdzniecības palātas, diasporas organizācijas un industrijas asociācijas, kuras pārstāv gan vietējos, gan ārvalstu investorus, uzņēmējus un profesionāļus gan Latvijā, gan ārvalstīs, aicina valdību nekavējoties atrisināt jautājumu par nodokļu sloga līdzsvarošanu, lai novērstu ekonomisku nodokļu dubulto uzlikšanu Latvijas uzņēmumu izmaksātajām dividendēm individuālajiem investoriem.

Laikā, kad Latvija arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm tautsaimniecības attīstībā un investīciju piesaistē, ir jālikvidē visi iespējamie šķēršļi, kas mazina tās starptautisko konkurētspēju. Ar kopīgu aicinājumu organizācijas vērsušās pie Ministru prezidenta, nozaru ministriem un atbildīgajām Saeimas komisijām.

Kā norāda organizāciju pārstāvji, 2018.gada nodokļu reformas rezultātā jaunais nodokļu režīms ir radījis nelabvēlīgās sekas tiem individuālajiem investoriem, kuri dzīvo ārvalstīs vai Latvijā, bet kuriem vienlaicīgi ir jāmaksā nodokļi arī citās jurisdikcijās. Rezultātā peļņa no veiktajām investīcijām tiek aplikta ar nodokli gan Latvijā, gan investora nodokļu rezidences valstī, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas spēju piesaistīt jaunas un saglabāt esošās investīcijas salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām mūsu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēju organizācijas aicina saturiski paplašināt nodokļu reformas diskusijas

Db.lv,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" (LEA) un Latvijas Finanšu nozares asociācija (LFNA) negatīvi vērtē 16.augusta piedāvāto nodokļu izmaiņu scenāriju, kas ne tikai neveicinās valdības izvirzīto tautsaimniecības izaugsmes mērķu sasniegšanu, bet turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

Latvijas uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās eksporta un investīciju pieaugumu, un ir pretrunā ļoti gaidītajai Latvijas ekonomikas transformācijai, kas jābalsta uz augstākas pievienotās vērtības veidošanu.

Uzņēmēju organizācijas uzsver, ka esošais nodokļu piedāvājums nav pilnvērtīgs un nesasniedz svarīgākos diskusiju sākuma posmā izvirzītos mērķus - darbaspēka nodokļa mazināšana un vienkāršošana, konkurētspējas celšana salīdzinot ar mūsu kaimiņiem un nodarbināto skaita palielināšana.

Visi skaidri apzinās izaicinājumus, ar kuriem valdība saskaries gatavojot budžetu, kuru apgrūtina arī pamatotie augošie izdevumi aizsardzībai un drošībai. Tomēr, uzņēmējiem nav skaidrs, kādēļ šobrīd tiek klaji ignorēta sarunu uzsākšana par iespējamām izmaiņām pievienotās vērtības nodoklī (PVN). Visas organizācijas ir vienas prāt, ka bez pilnīgi visu nodokļu atvēršanas vismaz diskusiju līmenī, nevar tikt sagatavots pilnvērtīgs nodokļu izmaiņu scenārijs un valdība ir spiesta manevrēt ar dažādiem maziem un nodokļu sistēmu apgrūtinošiem pasākumiem, lai sasniegtu nebūtisku rezultātu. Latvijas uzņēmēju organizācijas sagaida arī, ka valdība skaidri definēs kādam nolūkam konkrētie budžeta ieņēmumi tiks izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadeles banka var iekustināt kapitāla tirgu Latvijā

Māris Ķirsons,19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa norāda, ka Latvija diemžēl pašlaik neatrodas lielo ārvalstu investoru radara zonā, jo Baltijas biržās ir ierobežots lielo kotēto uzņēmumu skaits, savukārt Latvijā faktiski nav tādu kompāniju, kurās ārvalstu investori varētu ieguldīt, neiegūstot nozīmīgu līdzdalību.

Fragments no intervijas

Kādēļ pēc 25 darba gadiem Nasdaq Riga (iepriekš - Rīgas Fondu birža) izlēmāt mainīt darba vietu un pievienoties Citadele bankas padomei?

Tik ilgi strādājot vienā postenī vienā brīdī uzrodas sajūta, ka viss jau ir pieredzēts, ka ir situācijas, kuras tiek pārdzīvotas vairākkārt, un tas, manuprāt, ir labs brīdis, lai apsvērtu darba vides un karjeras maiņu. Šodienas pasaulē cilvēkam dzīvē var būt ne tikai viena, bet pat vairākas karjeras.

Komentāri

Pievienot komentāru