Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.
Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.
FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.
Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.
Vienlaikus Elksniņa-Zaščirinska vērsa uzmanību, ka jāuzlabo likumdošanas kvalitāte, jo, piemēram, izskatot kādu likumprojektu Saeimā, joprojām pastāv iespēja uz trešo lasījumu iekļaut būtiskus grozījumus, kuri jūtami ietekmē likumprojekta saturu.
Runājot par darbaspēka pieejamību, Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka nepieciešama darba tirgus atvērtība un ārzemju talantu piesaiste. FICIL ieskatā, jo ātrāk notiks darba tirgus atvēršana, jo labāk klāsies gan vietējam biznesam, gan ārvalstu investoriem.
Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka darbinieku pārkvalifikācijas atbalsta programmas būtu vairāk jāfokusē uz to, kas darba tirgū ir nepieciešams. Šim nolūkam nepieciešams nopietns analītiskais darbs un gudrā prognozēšana.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē uzsvēra, ka Latvija ir droša valsts, kurā dzīvot, strādāt un investēt. Premjers atsaucās uz Latvijas Bankas datiem, kuri rāda, ka pēdējos četros gados investīcijas augušas par 30%, bet šogad veiktas investīcijas 600 miljonu eiro apmērā, tostarp ārvalstu tiešās investīcijas.
Kariņš atzina, ka energoresursu cenas ir liels izaicinājums, bet uzsvēra, ka valdībai ir plāns, kā "tikt cauri" šai ziemai un kā rīkoties tālāk. Kariņš norādīja, ka jau patlaban ir sagatavota atbalsta pakete mājsaimniecībām un uzņēmumiem, turklāt valdība vēl vērtēs arī citus pasākumus, piemēram, iespējam cenu griestu noteikšanu apkures rēķiniem.
Tāpat premjers norādīja, ka jau ir daudz darīts energoneatkarības nodrošināšanai. Pirmkārt, uzsvēra Kariņš, AS "Latvenergo" valdības uzdevumā jau ir iegādājusies divas teravatstundas (TWh) dabasgāzes, no kurām valsts ir atpirkusi vienu TWh. "Latvenergo" par šiem līdzekļiem turpinās dabasgāzes iegādi, lai nodrošinātu ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumus.
Otrkārt, norādīja Kariņš, ir pieņemti lēmumi par vēja parku izbūvi - gan jūras vēja parku sadarbībā ar Igauniju, gan vēja parku, kurus būvēs "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts meži" izveidotais kopuzņēmums.
Kariņš sacīja, ka pēc vēja parku projektu realizācijas Latvija būs elektroenerģiju eksportējoša valsts, un, jo vairāk elektroenerģijas Latvija spēs saražot pati, jo stabilāka un zemāka būšot tās cena.
Savukārt, runājot par darbaspēka izaicinājumiem, Kariņš atzina, ka šajā valdībā un Saeimā nav izdevies panākt vienprātību attiecībā uz darba tirgus atvēršanu ārvalstu darbiniekiem. Vienlaikus premjers norādīja, ka jācenšas panākt lielāka skaita emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, kā arī jāturpina dzimstību veicinošu politiku.