Francijas uzņēmums Dalkia tuvākajā laikā nolēmis atjaunot sarunas ar Rīgas domi par kopēja uzņēmuma izveidi, kas īstenotu kontroli pār Rīgas siltumu.

Dalkia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs intervijā Telegraf norāda, ka viņš cer, ka ieceres īstenošanai šķēršļi neradīsies, kā arī G.Kokorevičš piebilst, ka neizslēdz iespēju iegādāties valstij piederošās akcijas Rīgas siltumā.

Viņš skaidro, ka patlaban esot jāpagaida līdz tiks izveidota jaunā valdība un tad visiem akcionāriem kopā jāsēžas pie sarunu galda. G.Kokorevičš arī bilst, ka svarīgi arī tas, kurš būs nākamais ekonomikas ministrs.«Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka valstij nav ko darīt Rīgas siltumā, jo tā ir domes nevis valsts lieta. Uz to mēs arī likām akcentu,» norāda uzņēmuma pārstāvis.

Veiksmīgāka sadarbība ar kompāniju Dalkia – tā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nosaucis plānu pārdot daļu a/s Rīgas siltums (RS) akciju franču investoriem.

Rīgas dome vēlas, lai RS slēgtu tiešos līgumus ar iedzīvotājiem, nevis ar namu apsaimniekotājiem kā līdz šim, atvieglojot saimniekošanu apvienotajai namu pārvaldei SIA Rīgas namu apsaimniekotājs. Taču RS akcionāru vidū nevalda vienprātība, uz kādu akciju daļu Dalkia varētu pretendēt, raksta Diena.

«Tā vietā, lai nodarbotos ar namu apsaimniekošanu, namu pārvalde cīnās ar parādniekiem par siltumu. Ja kaut viens dzīvoklis nav samaksājis, siltumu mājai var nepieslēgt. Savukārt, ja ir individuālie līgumi, siltums jāpieslēdz arī tad, ja samaksājis kaut viens dzīvoklis,» norāda Rīgas mērs.

Ir gan izskanējuši pretargumenti, ka pāriet uz norēķiniem ar katru dzīvokli atsevišķi esot tehniski sarežģīti, jo pašlaik RS atbild par siltumenerģiju, ko novada līdz mājas sienai, bet ne par sadali dzīvokļiem.

Lēmums par pašvaldības uzņēmuma Rīgas siltums privatizāciju, par ko interese ir franču uzņēmumam Dalkia, netiks pieņemts agrāk kā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, lai šo lēmumu nepolitizētu, intervijā Telegraf saka Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Līdz vēlēšanām mēs lēmumu nepieņemsim. Mēs gribam Rīgas siltumu, kur 51% piederētu Rīgas domei un būtu labs akcionāru līgums ar Dalkiu,» saka A. Šlesers. Viņš arī pauž savu pozīciju, ka gadījumā, ja darījums notiktu, franču uzņēmumam varētu atdot Rīgas siltuma (RS) menedžmentu. Bet par RS privatizācijas cenu varēšot spriest pēc padziļināta audita un novērtēšanas.

«Jā, menedžmenta kontrole var piederēt viņiem [Dalkia], bet ne pār stratēģiskiem lēmumiem! Tos ir jākontrolē abiem akcionāriem. Ko mēs no tā iegūtu? Pirmkārt, dome no francūžiem dabūs lielu naudu. Otrkārt, 51%, Rīgas siltuma piederētu mūsu kopuzņēmumam. Bet politiska lēmuma šobrīd nav un priekšvēlēšanu laikā to droši vien nepieņems, tādēļ ka ikviens solis šodien tiek politizēts,» saka A. Šlesers.

Dalkia ir nopietns uzņēmums, un nav šaubu, ka tas varētu pretendēt uz Rīgas siltuma vadīšanu, taču nav skaidrs, kāpēc pašvaldības akcijas ir jāatdod tieši Dalkia, komentējot darījumu, kurā Rīgas dome kā 49% Rīgas siltums uzņēmuma daļu īpašnieks plāno veidot kopuzņēmumu ar Dalkia, laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars, vērtējot to kā mēģinājumu veikt privatizāciju "pa sētas durvīm".

Dalkia, kurai pieder 2% Rīgas siltuma daļu, iecerēts uzticēt uzņēmuma vadības grožus, pretī saņemot 14 miljonus latu un solījumus veikt ieguldījumus infrastruktūrā.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienoties SIA Enerģijas risinājumi un SIA Dalkia Latvia, liecina KP lēmums.

Izvērtējot SIA Enerģijas risinājumi, SIA Dalkia un ar tām saistīto komersantu darbības veidus, KP secinājusi, ka abu apvienošanās dalībnieku darbības jomas nepārklājās, un viena apvienošanās dalībnieka sniegtie pakalpojumi nav aizvietojami ar otra tirgus dalībnieka pakalpojumiem.

Līdz ar to apvienošanās rezultātā viens tirgus dalībnieks, Dalkia īpašnieks, tiks aizstāts ar citu tirgus dalībnieku, nemainoties tirgus struktūrai.

Ņemot vērā lēmumā konstatētos apstākļus, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis jebkurā konkrētajā tirgū.

Dalkia ar Rīgas domi varētu veidot kopuzņēmumu, kuram piederēs vairāk nekā 50% Rīgas Siltuma akciju.

Par to Db informēja Dalkia pārstāvis Guntars Kokorevičs. Jauno kopuzņēmumu vadītu Dalkia pārstāvis un uzņēmums būs atbildīgs gan par Rīgas Siltums pārvaldīšanu, gan investīciju programmu.

Kopējais tuvākā laika perspektīvas investīciju plāns Rīgas Siltumā sasniedz 100 milj. Ls, tajā skaitā arī individuālu siltumskaitītāju uzstādīšanas sākšanu Rīgas dzīvokļos. G. Kokorevičs kategoriski noliedza, ka jaunajām izmaiņām Rīgas Siltumā varētu būt kāda ietekme uz siltuma tarifu, kas nekādā gadījumā nepieaugšot, jo notikšot vienkārši akcionāru konsolidācija.

Par izmaiņām Rīgas Siltuma esošajā vadībā un to jautājumu, kurš tieši cilvēks vadīs jauno Rīgas domes un Dalkia kopuzņēmumu, akcionāri vēl neesot apspriedušies.

Projekts, kas paredzēja Rīgas siltuma (RS) akcionāriem - Rīgas domei un Dalkia - izveidot kopuzņēmumu, lai iegūtu kontroli RS, nav pavirzījies ne par milimetru un miris «dabīgā nāvē», noskaidrojis Telegraf.

Pēc Rīgas mēra Nila Ušakova teiktā, patlaban eksperti novērtējot šīs idejas plusus un mīnusus. Uz jautājumu, kad vērtēšana varētu beigties, mērs atbildējis – tad, kad būs rezultāti. Taču viņš apsolījis, ka dome paziņos sabiedrībai, ja parādīsies kādi jaunumi.

Dalkia City Heat Latvijā vadītājs Guntars Kokorevičs skaidrojis: «Sākumā bija Saeimas vēlēšanas, tagad domei jāgatavo nākamā gada budžets. Tāpēc projekts nav pavirzījies uz priekšu. Cerams, ka pēc jaunā gada mēs tomēr apsēdīsimies pie pārrunu galda.»

Ekonomikas ministrija darījumu neatbalstot, tā laikrakstam norādījis Juris Pūce. «Šobrīd piedāvātais modelis – tā ir privatizācija, tikai slēptā, kuras gaitā pircējs tiks izvēlēts slepeni bez atklāta konkursa. Mēs tam nepiekrītam.»

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA Enerģijas risinājumi un SIA Dalkia Latvia saīsināto apvienošanās ziņojumu, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas, skaidro KP.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, KP informē tikai par ziņojuma saņemšanas faktu.

Ja Latvenergo nesamazinās cenu par siltumenerģiju, var sanākt, ka Rīgas siltumam to būs lētāk ražot pašam. Tā intervijā Db norādīja viena no Rīgas siltuma akcionāruzņēmuma Dalkia Latvijas pārstāvniecības vadītājs Guntars Kokorēvičs. Viņš arī pauda uzskatu, ka šā uzņēmuma pilnīga privatizācija ir tikai laika jautājums.

Jūs esat paziņojis, ka Dalkia kopā ar Rīgas domi gatavojas veidot kopuzņēmumu, kam piederētu vairāk nekā 50% energokompānijas Rīgas siltums (RS) akciju. Kāpēc?

Pirmām kārtām jāteic, ka tā bija domes iniciatīva, ar kuru tā vērsās pie mums. Sākotnēji domei bija vēlme iegādāties mums piederošos 2% RS akciju. Kad mēs un arī Ekonomikas ministrija atteicāmies domei pārdot savas akcijas, tika apsvērti modeļi, ar kuru palīdzību tā varētu sasniegt savus mērķus bez papildu akciju iegādes. Tādā veidā mēs nonācām pie šā sadarbības modeļa — Rīgas dome un Dalkia apvieno savus spēkus, lai izveidotu stratēģisko investoru, kurš turpmāk uzņemtos atbildību par šo uzņēmumu. Te ir runa par investīcijām, attīstības stratēģiju utt.

AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

DNB banka noslēgusi kredītlīgumu ar galveno siltumenerģijas piegādātāju Rīgā – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji.

Kredītlīguma summa ir 4,98 miljoni eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti AS Rīgas siltums 2012./2013. finanšu gada investīciju projektu finansēšanai un refinansēšanai – lielākā daļa investīciju tiks novirzīta siltumenerģijas zudumu samazināšanai pārvadē.

Kredīta atmaksas termiņš ir pieci gadi.

Siltumenerģijas zudumu samazināšana ir viena no galvenajām uzņēmuma prioritātēm, skaidro AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Šogad plānots nomainīt un izbūvēt siltumtīklus gandrīz 12 kilometru garumā, no tiem 10 kilometrus – pielietojot bezkanāla tehnoloģiju.

Rīgā vairāk nekā 89% objektu, kurus apkalpo a/s Rīgas Siltums, pārtraukta apkures sezona, tuvākajās dienās arī pārējie namu apsaimniekotāji iecerējuši pārtraukt apkuri, informē a/s Rīgas Siltums pārstāve Jana Roze.

Par apkures atslēgšanu vai pieslēgšanu var pieņemt lēmumu namu īpašnieks vai apsaimniekotājs, ņemot vērā iedzīvotāju vairākuma viedokli. Agrāk apkure tika atslēgta, ja vidējā diennakts temperatūra trīs dienas pēc kārtas bija augstāka par plus astoņiem grādiem, teikts a/s Rīgas Siltums paziņojumā.

Vidējā āra gaisa temperatūra šajā apkures sezonā bijusi +1,4 grādi pēc Celsija, kas ir par 1,8 grādiem siltāk nekā pērn, kad tā bija -0,4 grādi pēc Celsija.

Noslēdzoties apkures sezonai, salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu, nomaksas disciplīna nav būtiski mainījusies, šogad gandrīz par vienu procentpunktu labāka, pauda J. Roze.

Šā gada marta vidū Rīgas iedzīvotāji par patērēto siltumenerģiju Rīgas siltumapgādes uzņēmumam Rīgas siltums ir parādā desmit miljonus latu, informē Rīgas siltuma Informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Viņa sacīja, ka minētā summa ir 19% no šā gada apkures sezonā piegādātās siltumenerģijas, par kuru Rīgas siltums nav saņēmis samaksu.

Roze norādīja, ka 2011./2012.gada apkures sezona no oktobra līdz februārim, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir bijusi siltāka par 2,1 grādu, tāpēc patērētais siltumenerģijas daudzums samazinājies vidēji par 11%, savukārt vidējā vienas megavatstundas (MWh) siltumenerģijas cena no apkures sezonas sākuma ir par 11% lielāka nekā iepriekšējā gadā, kas ir saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības cenas pieaugumu.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka rēķini par patērēto siltumenerģiju laika posmā no 2011.gada oktobra līdz 2012.gada februārim atšķiras tikai par 0,1%. Savukārt maksājumu disciplīna ir līdzīga vai vienāda kā iepriekšējā laika periodā, piebilda Rīgas siltuma pārstāve.

Pērnā gada martā atsevišķi darbinieki, iespējams, Rīgas siltumapgādes uzņēmumā Rīgas siltums (RS) saņēmuši 12-16 tūkstošus latu, liecina informācija, kuru sociālajā tīklā Twitter publicējusi kāda persona, kuras rīcībā varētu būt datu kopijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), ziņo BNS.

Saskaņā ar publiskoto informāciju, viena persona 2009.gada martā saņēmusi 16 tūkstošus latu, divas- 12 tūkstošus latu, bet vēl viena- 11,9 tūkstošus latu.

Sociālā tīkla lietotājs neo4ata norāda, ka «Rīgas siltums izskatās daudz labāks par Satiksmi, taču 2009-03 vadība rīkojās netaisnīgi ».

Francijas kompānija Dalkia līdz šim Latvijā iegādājusies vairākus ar Tautas partijas līdera Andra Šķēles vārdu saistītus uzņēmumus, tādēļ A. Šķēles un Rīgas domes priekšsēdētāja Aināra Šlesera pēdējā laika tikšanās liek jautāt, vai Rīgas siltuma darījums nav abu vīru jaunais biznesa projekts, raksta Diena.

Atgādinām, ka 2008. gada aprīlī Dalkia no Valda Rupmeja, kurš ir arī A. Šķēles ģimenei pastarpināti piederošā uzņēmuma Ekodoktrīna valdes priekšsēdētājs, iegādājās centrālo apkures pakalpojumu sniedzēju Valmierā un Liepājā - uzņēmumu Jaunā fabrika.

Uz pusi samazināt dabasgāzes īpasvaru Viļņas apkurē ir jaunās biogāzes apkures rūpnīcas mērķis, šodien ziņo pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

Franču kompānija Dalkia paziņojusi par plānu investēt 500 miljonus litu (99,85 miljoni latu) biogāzes rūpnīcā. Pilsētas mērs Artūrs Zuokas saka, ka šī būs viena no lielākajām tiešajām ārzemju investīcijām Viļņā un Lietuvā kopš 2009. gada.

«Pēc ilgām pārrunām mums ir labas ziņas. Investori pilsētai nav izvirzījuši nekādus nosacījumus,» par projektu saka A. Zuokas. «Viņi pakļausies visām iepirkuma procedūras prasībām. Saražotā biomasa būs daļa no biodegvielas tirgus, ko iedibinās Enerģētikas ministrija.»

Dalkia Austrumeiropas nodaļas prezidents un valdes priekšsēdētājs Žans Sakreste saka, ka biomasas spēkstaciju varēs uzbūvēt trijos gados un darbus varētu sākt jau šā gada beigās. «Tā būs 300 MW rūpnīca, kas spēs segt pusi no pilsētai vajadzīgā siltuma,» projektu raksturo Ž. Sakreste. «Projektā investēt apņēmusies Pasaules banka un ERAB, tomēr šādam ieguldījumam valstī nepieciešams paredzami stabils investīciju klimats,» viņš komentē.

Liepājas siltumapgādes SIA Liepājas enerģija reģistrējusi izmaiņas akcionāru padomes sastāvā - nomainīti Latvenergo un Liepājas domes pārstāvji.

Inesi Bambāni, kas līdz šim bija Latvenergo kapitāldaļu turētāja padomē, nomainījusi Ieva Kristiņa, bet Liepājas domes kapitāldaļu turētāju Kasparu Santu nomainījis Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts. Izmaiņas saistītas tikai ar personām, kapitāldaļu īpašnieki un to sadalījums nav mainījies, Db.lv apgalvoja SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs. Jau vairākkārt vēstīts, ka SIA Liepājas enerģija akcionāri ir a/s Latvenergo, Liepājas pilsētas dome un SIA Jaunā fabrika ar attiecīgi 51%, 39% un 10% akciju. Jaunā fabrika pilnībā pieder SIA Dalkia Latvia, kuras vienīgais īpašnieks ir Francijas Dalkia International S.A.

A/s Rīgas Siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko valdes priekšsēdētāja amatam uzņēmumā ieteicis padomes locekli Normundu Talci, Ekonomikas ministrija par viņa kandidatūru vēl domā.

To Db.lv sacīja ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieks Klāvs Olšteins. Pozitīvi par Normudnu Talci izteicies arī līdzšinējais Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, kas kopš trešdienas, 5. oktobra, ir apstiprināts a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāja amatā. «Neapšaubāmi Talcis sevi uzņēmuma padomē ir labi pierādījis, taču no Ekonomikas ministrijas puses lemsim, vai uz šādu amatu nav jārīko konkurss,» sacīja K. Olšteins. Ekonomikas ministrijas viedoklis varētu būt zināms 7. oktobrī.

DB jau rakstīja, ka Āris Žīgurs amatu a/s Rīgas Siltums pametīs novembra sākumā, dodoties uz Latvenergo. Pašlaik Rīgas domei kopā ar Dalkia pieder a/s Rīgas Siltums akciju vairākums, tomēr Ekonomikas ministrijai ir tiesības pie svarīgiem lēmumiem iebilst.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.