Šā gada pirmo piecu mēnešu statistiskie rādītāji liecina, ka Rīgas brīvostā kopumā ir pārkrauti 14,09 milj. t dažādu kravu, kas ir par 15,7% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
To liecina ka Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktores Anitas Leiškalnes informācija.
Vērtējot pieaugumu pa kravu segmentiem, saglabājas iepriekšējā 4 mēnešu rādītāju tendence - vislielākais pieaugums – 43,4%, ir lejamkravu, īpaši naftas produktu grupā. Kopumā šogad Rīgas ostā pārkrauti 3,65 milj. t naftas produktu. Līdz ar to naftas produktu īpatsvars ostā palielinājies līdz 25,9%. Salīdzinājumam, 2009. un 2010. gados naftas produktu īpatsvars bija attiecīgi 22% un 21%.
Turpina palielināties arī ģenerālkravu pārvadājumi caur Rīgas ostu. Šā gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn to apjoms pieaudzis par 9,3% un sasniedz 2,6 milj. t. Šajā segmentā visvairāk pārkrauts konteinerizēto kravu, kas veido 1,2 milj. t un ir par 19,9% vairāk, kā arī kokmateriālu, kas ir 1,1 milj. t un palielinājies par 4,2%. Savukārt zivju produkcijas pārtikas preču pārvadājumi ir samazinājušies.
«Ir notikušas sarunas ar Brazīlijas importa eksporta koncernu, kas plāno Rīgas ostā izvietot pārtikas preču loģistikas centru tirdzniecībai Eiropā un Āzijas valstīs. Tādējādi mums ir pamats plānot pārtikas preču īpatsvara pieaugumu un šī kravu grupa ieņems lielāku lomu mūsu ostas kopējā darbībā,» situāciju skaidrojis Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Beramkravu segments ilgstoši ir veidojis vislielāko kravu īpatsvaru Rīgas ostā – 2009.gadā tas bija 63%, 2010.gadā 57%, bet šā gada piecos mēnešos ir 55% jeb 7,8 milj. t no kopējā ostas apgrozījuma. Īpatsvara kritums, vienlaikus saglabājot 8% pieauguma līkni attiecībā pret iepriekšējā gada atskaites periodu, ir pozitīva tendence, kas liecina par kravu dažādošanos un, kā jau iepriekš minēts, risku samazināšanos. Lai arī labības un cukura pārkraušanas apjoms ir neliels – kopā ap 0,26 milj. t, pozitīvi vērtējams šīs kravu grupas pakāpenisks pieaugums - pārkrauto kravu apjomi palielinājušies vairāk nekā pusotru reizi.
Tāpat praktiski dubultojušies ir ferokausējumu, metāllūžņu un dažādu metālu pārvadājumi. Turpina pieaugt arī rūdas apjomi, kas šogad pārsniedz jau 300 tūkstošus t. Vislielāko īpatsvaru šajā kravu segmentā aizņem ogles, kuru apjoms šogad pieaudzis par 9,2% un veido 5,4 milj. t.
Ameriks: «Zināms, ka ir noslēgts līgums par papildus 10 milj. t pārkraušanu Rīgas ostā. Tas ir ļoti nozīmīgs daudzums, tāpēc nedrīkstam kavēties ar Krievu salas projekta, kur plānots izvietot mūsdienīgus beramkravu termināļus, realizāciju. Tādējādi pie pieaugoša ogļu pārkraušanas apjoma tiks samazināta ietekme uz vidi. Vienlaikus strādājam arī pie jaunas dziļūdens piestātnes izveidošanas, jo Rīgas ostā ienāk kuģi ar arvien lielāku kravnesību un liela daļa esošo piestātņu tiem ir par seklu.
Maijā tāpat kā aprīlī ostā kopumā tika pārkrauti 3,2 milj. t, kas liecina par stabilu ostas termināļu darbu un mērķtiecīgu attīstību atbilstoši izstrādātajai stratēģijai. Maijā ostā tika apkalpoti 379 kuģi, kas ir lielākais mēnesī apkalpoto kuģu skaits šajā gadā.
Atgādināsim, ka arī šā gada pirmajos 3 mēnešos, kad ostas darbu sarežģīja biezais ledus un sals, vidēji vienā mēnesī tik apstrādāts vairāk nekā 2,5 milj. t kravu.
Kā iepriekšējo gadu darba rezultātu var vērtēt šogad jau iebraukušo un prognozējamo kruīza pasažieru skaitu. Gada piecos mēnešos kopumā Rīgas ostā ir apkalpoti 269 tūkstoši pasažieru, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekšējā gada sākumā. Ļoti būtiski, ka palielinās kruīza pasažieru skaits, kas šogad sasniedz jau 17 tūkstošus un ir par gandrīz 42% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šogad plānots Rīgā uzņemt 70 kruīza kuģus, kas Rīgai atvedīs vismaz 60 tūkstošus viesu. Pagājušajā gadā ar 64 kruīza kuģiem Rīgu apmeklēja 58 tūkstoši iebraucēju, liecina A. Leiškalnes informācija.