Pēc tam, kad bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņoja, ka ir nolēmis atgriezties Krievijā, lai cīnītos ar saviem oponentiem un atspēkotu apmelnojošos apgalvojumus saistībā ar viņa darbu Maskavas pašvaldībā, kāds pārstāvis no Kremļa, kurš vēlējies palikt anonīms, norādījis, ka « Kremli neinteresē pensionāra Lužkova aktivitātes un ikdienas dzīve», vēsta Pravda.ru.

«Spriežot pēc Lužkova kunga pastāvīgajiem centieniem iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas valstīs, varētus secināt, ka bijušais Maskavas mēram ir lieli plāni attiecībā uz šo valstu kultūras mantojuma studēšanu. Daudzi Krievijas pensionāri var tikai apskaust viņu par iespējām, kādas ir bijušajam mēram,» komentējot izveidojušos situāciju saistībā J. Lužkovu, sacījusi Kremļa amatpersona.

Jau ziņots, ka pēc Maskavas mēra amata zaudēšanas J. Lužkovs meklēja patvērumu vairākās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Latviju, kur uzturēšanās atļauja viņam tika liegta, gluži otrādi – iekšlietu ministre Linda Mūrniece Lužkovu iekļāva Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Kaut arī Maskavā pārtikas pietiek, tās piegāžu apjomus no Latvijas iespējams palielināt nevis par tik un tik procentiem, bet vairākas reizes, pēc tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) paziņoja Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš ieradies vienas dienas vizītē Rīgā.

«Maskavā pārtikas tirgus ir pietiekams, katru dienu maskavieši patērē 32 –34 tūkstošus tonnu pārtikas, bet tajā jānotiek diversifikācijai – nevar orientēties uz vieniem un tiem pašiem piegādātājiem. Tad uzreiz ir monopols. Sadarbojoties ar daudziem piegādātājiem, izdodas noturēt normālas cenas,» teica J.Lužkovs, ziņo diena.lv. Maskavas valdībā ar pārtikas jautājumiem nodarbojas divi departamenti – viens regulē iepirkumus vairumā, otrs sadarbojas ar mazumtirdzniecības tīkliem. J.Lužkovs arī norādīja, ka maskavieši pie Latvijas pārtikas esot pieraduši un uzskata to par kvalitatīvu. Taču Maskavas mērs tieši neatbildēja, vai pārtikas piegāžu palielināšanās no Latvijas varētu būt saistīta ar Rīgas markas projektu.

Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījuma Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13 rezultātus. Ventspils brīvosta novērtēta kā 7.perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostām ierindota 2.vietā.

Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Šajā starptautiskajā novērtējumā Ventspils brīvosta ir salīdzināta ar Apvienoto Arābu Emirātu Ķīnas, Malaizijas, Marokas u.c. valstu brīvzonām, vērtējot biznesa apstākļu vides kvalitāti. Vērtējuma piecdesmitniekā no Baltijas valstīm ir iekļautas arī Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona – 36.vietā, Rīgas brīvosta – 49.vietā un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona – 50.vietā.

Lai pilnveidotu savu pārvaldības sistēmu un attīstības iespējas, Ventspils pilsēta arī turpmāk pieteiks savas darbības jomas dažādiem reprezentabliem starptautiskiem vērtējumiem, norāda Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Latvija pati aicināja cilvēkus ierasties, saņemt uzturēšanās atļauju, sagādāt investīcijas un palīdzēt Latvijai pacelt ekonomiku, intervijā Dienai norāda bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Viņš arī piebilst, ka uzturēšanās atļauja nav pašmērķis. Tā esot iespēja paplašināt savas darbības robežas pēc aiziešanas no mēra amata.

J.Lužkovs skaidro, ka Latviju izvēlējies tāpēc, ka tā esot izdevīgāks variants. Šeit praktiski neesot valodas barjeras, saprotama mentalitāte un Latvijas ekonomikai nepieciešamas investīcijas. Latvijā īstenot daudzus projektus esot daudz interesantāk nekā Centrāleiropas vai Rietumeiropas valstīs.

Tomēr bijušais mērs arī uzsver, ka neesot atteicies no vēlmes iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.

J.Lužkovs Latvijas varas iestāžu lēmumu iekļaut viņu melnajā sarakstā uzskata par pārpratumu, kurā noteicošais ir politiskais aspekts. Viņš arī atzīmē, ka joprojām neesot saņēmis šo lēmumu, kas sacēlis tik lielu traci. J.Lužkovs nav pārliecināts, ka tas ir nevainojams no juridiskā viedokļa.

Eiropas Komisija pieņēma lēmumu izbeigt pārkāpuma procedūru pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.panta pārkāpumu attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, informē brīvostas pārvalde.

Tādējādi AS PKL Flote nav izdevies iegūt dominējošo stāvokli un iespēju paaugstināt velkoņu pakalpojumu maksas un savu peļņu.

Eiropas Komisija 2011. gadā saņēma sūdzību no AS PKL Flote, kurā tika apgalvots, ka tai tiek likti šķēršļi sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā. Šī sūdzība tika iesniegta ar mērķi panākt, lai Rīgas brīvostas pārvalde izbeidz velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi tiktu nodrošināts AS PKL Flote dominējošs stāvoklis velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, un iespējams, ka izmantojot tirgus varu, velkoņu pakalpojumu maksa Rīgas brīvostā varētu pieaugt pat divkārtīgi. Tas negatīvi ietekmētu Rīgas brīvostas kā tranzīta kravu apkalpotājas konkurētspēju, jo pieaugtu kuģa kopējās izmaksas par Rīgas brīvostas apmeklējumu, vai arī minētās papildu izmaksas būtu jāuzņemas Rīgas brīvostā strādājošām komercsabiedrībām.

2015. gada 12 mēnešos pieaudzis Rīgas brīvostā apkalpoto kruīzu kuģu skaits (+6 kuģi), kas ir par 10,3% kā 2014.gadā. Turklāt turpina palielināties kruīza kuģu vidējais lielums (+13,4%) salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

2015. gada 12 mēnešos ostā apkalpoti vidēji 3587 kuģi, visvairāk 1539 sauskravu kuģi, 753 tankkuģi, 564 konteinerkuģi un 410 balkeri. Kopumā kuģu ienācieni atsevišķos gada mēnešos sadalījušies vienmērīgi, bet lielākais apkalpoto kuģu skaits reģistrēts maijā un septembrī, kad ostā ienāca attiecīgi 317 un 316 tirdzniecības kuģi.

Tāpat 2015. gadā nedaudz palielinājies kuģu skaits, kuru GT ir no 6001 līdz 10 000, bet kā noturīga un pozitīva vērtējama tendence samazināties to kuģu skaitam, kuru GT ir zem 6001. Šī tendence liecina par to, ka ir attaisnojusies stratēģija attiecībā uz infrastruktūras attīstību un kuģu ceļa padziļināšana darbiem, kas ostā ļauj ienākt lielākas klases kuģiem. 39,7% no Rīgas brīvostā apkalpotajiem kuģiem ir virs 10 000 GT un to īpatsvars, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, turpina pieaugt.

Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas aizliegumu bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam varbūt nevarētu uzskatīt par kaut ko pārsteidzošu, bet iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (V) argumentāciju šādam solim gan. Lužkova attieksme pret šo valsti esot naidīga, un vispār - viņš nemīl Latviju. Interesanti būtu zināt, kuram tas bija noslēpums vismaz pēdējos 20 gadus.

Jā, Lužkovs ir izteicies par Latviju kā fašistisku valsti, paspējot to salīdzināt ar Kambodžu. Un tieši Lužkovs bija cilvēks, ar kura svētību savulaik tika noteikts Latvijas produktu embargo Maskavas veikalos. Tikai šie notikumi ir norisinājušies nevis dažās pēdējās viņa valdīšanas dienās Krievijas galvaspilsētā, bet gan vairāku gadu laikā. Šajā kontekstā jāatgādina, ka, būdams mērs, Lužkovs vairākas reizes ir viesojies Latvijā, tostarp pēdējo reizi pagājušā gada vasarā, kad iekšlietu ministre bija Mūrniece. Tieši šīs pēdējās vizītes laikā viņš svinīgi atklāja Amo Plant ražošanas cehu Jelgavā, tikās ar šīs pilsētas mēru Andri Rāviņu (kurš pārstāv koalīcijā ietilpstošo ZZS), kā arī Rīgas domes vadību. Šeit rodas pamatots jautājums - kāpēc Lužkovs toreiz tika ielaists Latvijā?

Rīgas Brīvosta tērējusi aptuveni 60 tūkstošu latu lietām, kurām ar ostu darbu nav nekāda sakara. Draudziņas ģimnāzijā īrējusi sporta zāli, savu celiņu Olimpiskā centra peldbaseinā, trenažieru zāli, ūdens reklaksācijas centru un savu ložu Arēnā Rīga, kas vien izmaksā 37 tūkstošus latu.

Trešdienas vakarā, kad Arēnā Rīga spēlēja pašmāju Dinamo pret Prāgas klubu LEV, savā ložā ir Dinamo vadība – Aigars Kalvītis, Zigmārs Priede un Juris Savickis. Tikmēr Rīgas Brīvostas ložā ir nepiederošas personas. Tur hokeju skatās bijušais ostas vadītājs Andris Ārgalis ar dēlu un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Ārgalis norāda, ka iespēju paskatīties hokeju viņš sarunājis ar ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, tikmēr Elksniņš skaidro, ka saņēmis no ostas uzaicinājumu, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Ja Rīgas brīvosta publiskotu savu darbinieku algu apmērus, atklātos, ka katrs brīvostas administrācijas darbinieks pie algas vēl saņem 50% piemaksu par labi padarītu darbu. Šādas piemaksas Leonīds Loginovs nodrošinājis visiem, nepārtraukti un pilnā apjomā. Ja ostas administrācijas darbiniekam nepieciešama automašīna darba un privātajām vajadzībām, brīvostai Grāmatvedības likuma prasības nav problēma. Pretēji tām 2011. gadā 35 darbiniekiem izīrētas ostas mašīnas par 8 – 35 latiem mēnesī. Paveicies arī tiem desmit darbiniekiem, kam ir sava personīgā automašīna – brīvosta viņiem piemaksā 20 latus, par to, ka darbinieks arī darba darīšanās izmanto savu braucamo, ostas darbu raksturo raidījums.

Šobrīd varam teikt, ka Eiropas noteiktās sankcijas sadarbībai ar Krievijas uzņēmumiem Rīgas ostu nav skārušas

Rīgas ostas attīstības plāns ir gana ambiciozs. Brīvostai joprojām ir daudz neapgūtu teritoriju, kuru attīstības potenciāls ir ārkārtīgi liels. Nodokļu režīms Rīgas brīvostā ir pievilcīgs, lai veidotu ražotnes. Tā intervijā saka Rīgas brīvostas valdes locekle Baiba Broka.

Vai pielaides trūkums valsts noslēpumam jums netraucē pildīt amata pienākumus Rīgas brīvostā?

Nē, tas man netraucē pildīt amata pienākumus ne Rīgas brīvostā, ne arī kādā citā darbā, ko līdz šim esmu darījusi.

Vai pielaides valsts noslēpumam liegums, jūsuprāt, ir nodarījis kaitējumu jūsu profesionālajai reputācijai?

Profesionālajai reputācijai kaitējums nav nodarīts, uzņēmumi, kuros strādāju, novērtē manu profesionālo kvalifikāciju. Atsevišķos gadījumos intereses dēļ tiek uzdoti precizējoši jautājumi, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki visu šo epopeju uzskata par neskaidru, nesaprotamu un vērtē kā politski angažētu procesu. Institūcijās, kurās ir prasība pēc pielaides valsts noslēpumam, es nestrādāju. Lai gan varu teikt, ka virknē kapitālsabiedrību prasība pēc pielaides valsts noslēpumam ir pārspīlēta. Kaut vai Latvijas gaisa satiksmē – nu nav nepieciešams tur visiem valdes locekļiem būt ar pielaidi valsts noslēpumam. Es šajā uzņēmumā nostrādāju sešus gadus, un ne reizi man nav bijusi nepieciešamība to izmantot, lai iepazītos ar kādu dokumentu.

Rīgas brīvosta par 6,35 miljoniem eiro (4,46 miljoniem latu) iegādāsies jaunbūvētu velkoni ar ledus laušanas spējām, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta mājaslapā publicētais paziņojums par lēmuma pieņemšanu. Velkoni piegādās Ļeņingradas kuģu būvētava Pella.

Kā ziņots, lai arī interesi par dalību Rīgas brīvostas ledusklases velkoņa iepirkumā izrādīja vairāku kuģu būvētavu pārstāvji no Nīderlandes, Dānijas, Polijas un Indijas, tomēr konkursā piedāvājumu iesniegusi tikai Krievijas velkoņu būvētava "Pella".

Kaut arī kuģu būvētāju mājaslapās pieejamā informācija liecina, ka velkoņa būvei nepieciešams vismaz viens gads, konkursa nolikumā tika uzsvērts, ka velkonis jāpiegādā ne vēlāk kā 120 dienās jeb aptuveni četru mēnešu laikā, skaitot no līguma noslēgšanas dienas.

Konkursa nolikumā gan tika norādīts, ka svarīgākais kritērijs konkursā būs piedāvātā kopējā cenā, tomēr papildu punktus var iegūt par velkoņu piegādes ātrumu.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis rīkojumu par Maskavas mēra Jurija Lužkova atbrīvošanu no amata.

Rīkojums par priekšlaicīgu Maskavas mēra atbrīvošanu parakstīts šorīt, 28,septembrī, un spēkā stājies nekavējoties, raksta telegraf.lv, atsaucoties uz RIA Novosti. Par mēra vietas izpildītāju iecelts līdzšinējais Lužkova vietnieks Vladimirs Resins.

J.Lužkovs no amata esot atbrīvots, jo zaudējis valsts prezidenta uzticību. D.Medvedeva pārstāve Nataļja Timakova norādījusi, ka tuvākajā laikā prezidents negrasās tikties ar nu jau bijušo mēru. Savukārt J.Lužkovs par atbrīvošanu no amata uzzinājis ierodoties darba vietā.

Baumas par J.Lužkova atbrīvošanu no amata parādījās jau septembra sākumā pēc informatīvāks kampaņas valsts televīzijā. Ziņots, ka mērs var atstāt savu amatu jau 27.septembrī. Savukārt J.Lužkovs, atgriezies no atvaļinājuma, paziņojis, ka neplāno aiziet no amata pēc paša vēlēšanās.

Pašreizējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs neredz iemeslus kādēļ viņam būtu jāpamet amats pirms tā termiņa beigām 2011. gadā.

Jāpiebilst, ka spekulācijas par to, ka J. Lužkovs Maskavas mēra amatā varētu tikt nomainīts radās pēc tam, kad masu informācijas līdzekļi ziņoja, ka esot samilzuši Lužkova un Kremļa konflikti. «Es neuzskatu sevi par personu, kas atrodas konfliktā ar administrāciju. Nav konfliktu, ir tikai dažādi viedokļi,» tā J. Lužkovs.

Jānorāda, ka Maskavas mērs līdz īm stingri noliedzis baumas, ka viņš plāno izraisīt šķelšanos starp Krievijas prezidentu Dmitriju Medveģevu un premjerministru Vladimiru Putinu.

Db.lv jau rakstīja, ka Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pagājušajā mēnesī atklājis mašīnbūves a/s Amo Plant 30 milj. eiro vērto automontāžas rūpnīcu. Uzņēmuma ražošanas process ir automobiļu un traktoru montāža. Iepazīstoties ar autobusu montāžu, J. Lužkovs interesējās arī par cenu un salīdzināja to ar Maskavas pilsētas autobusu iepirkuma konkursā izsludināto. Viņš secināja, ka Jelgavā ražotie autobusi salīdzinājumā ar citu kompāniju ražotajiem ir konkurētspējīgi gan pēc cenas, gan pēc tehnoloģijām, ar kurām tie tiek ražoti, kā arī aprīkojuma ziņā.

Britu biznesa žurnāla The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass ironizē par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova izteikto vēlmi pārcelties uz Latviju, ko Krievijas politiķi parasti dēvē par rusofobisku valsti.

«Elle, kuru pārņēmuši fašisti un pārvalda rusofobiski etnokrāti. Tā daži vadošie Krievijas politiķi un lielākā daļa mediju parasti apraksta Igauniju un Latviju. Pavisam noteikti tā neesot vieta, kurā cilvēks gribētu pavadīt pensijas gadus,» savā komentārā raksta Lūkass.

«Tikai daži [Krievijas politiķi] savos izteikumos ir bijuši skarbāki nekā bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš reiz aizliedza pilsētas lielveikalos fašistiskās Latvijas šprotes,» atgādina komentētājs.

«Tāpēc ir daudz interesantāk izlasīt, ka Lužkovs plāno pamest Maskavu, kur viņš tika gāzts niknā publiskā konfliktā ar federālo vadību, lai dotos uz Latviju. Laikam tur tomēr nav nemaz tik slikti,» ironizē Lūkass.

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA Eko Osta uzskata, ka Konkurences padomes (KP) lēmums, kas nosaka, ka uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli atkritumu apsaimniekošanā Rīgas brīvostā, nav juridiski korekts, turklāt publiski izskanējušais KP lēmums nav atspoguļots pilnībā.

Db.lv jau vēstīja, ka SIA Eko Osta piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA Corvus Company, piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus.

Tikmēr Eko Ostas ražošanas direktors Ivars Briedis uzskata, ka, iespējams, KP ir tikusi maldināta no prasības iesniedzeja Corvus Company puses, neizklāstot visus argumentus un faktus situācijas atspoguļošanai, piemēram, ka minētais uzņēmums pats izvairoties slēgt līgumu ar Eko Ostu.

«Publiski ir izskanējis viedoklis, ka Eko Osta ir ierobežojusi Corvus Company darbību Rīgas brīvostā. Varam teikt, ka Eko Osta ar savam darbībām nekādā veidā nav ietekmējusi citu uzņēmumu konkurētspēju atkritumu savākšanā brīvostā, jo tiesības darboties Brīvostas teritorija var dot tikai atbildīgās valsts iestādes. Šogad esam divas reizes piedāvājuši SIA Corvus Company slēgt tipveida līgumu ar mums, bet uzņēmums vēlas vienpusīgi mainīt līgumu un kategoriski nepiekrīt vairākiem būtiskiem nosacījumiem, tostarp ķīmiskajiem kritērijiem, kas balstās gan uz starptautiskās vides aizsardzības normam, gan Latvijas vides likumdošanas prasībām,» sacīja I. Briedis.

Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

Lai arī premjers Dombrovskis viedokli maina vai ikdienas, kopumā jāatzīst, ka diskusijas par valsts uzņemumu privatizācijas «jauno vilni» ir aktivizējušās. Valdības pārstāvju sarunās ik pa laikam tiek apspriesta Lattelecom, LMT, nesen arī LVRTC (kurš nez kāpēc būtu jāprivatizē kopā ar kādu no telekomunikāciju uzņēmumiem), kapitāldaļu 100% nodošana privāto uzņēmēju valdījumā. Protams, no nomināli labējās valdības varētu gaidīt aktīvāku darbību šajā jomā, bet, izskatās, tai tagad ir citas rūpes.

Ja reiz beidzot (lai arī ar grūtībām un negribīgi) ir ticis atzīts, ka valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, tad rodas jautājums par vienu struktūru, kura līdz šim nemaz nav bijusi pieminēta privatizācijas kontekstā – brīvostas.

Kaut neesmu eksperts kuģniecības jautājumos, brīvostas jau sen mani ir interesējušas, jo pēc būtības tās ir tāds kā unikāls veidojums. Valsts un pašvaldības iegulda brīvostās milzīgus resursus - zemi, kas, saprotams, atrodas stratēģiskā vietā, un veic investīcijas infrastruktūrā. Piemēram, Rīgas brīvosta aizņem 1 962 ha lielu teritoriju (un tas ir tikai uz sauzemes), no kuras ievērojama daļa pieder Latvijas valstij vai Rīgai pašvaldībai. Tās pamatlīdzekļu bilances vērtība, saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo 2009. gada pārskatu, ir ap 136 milj. latu. Bet, nedz likums par ostām, nedz Rīgas brīvostas likums, nenosaka nepieciešamību tai strādāt ar peļņu, nodrošināt dividenžu iemaksu valsts budžetā utt. Nemaksā brīvosta arī ienākuma nodokli no savas peļņas. Saskaņā ar likumu par ostām, ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai – tā teikt, darbība darbības dēļ. Tāpēc nav brīnums, ka teju vienīgie ostu darbību rezultāti, kas tiek publiski izziņoti un apspriesti, ir pārkrauto kravu apjomi, nevis finansiālie rezultāti.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Ostas pasažieri ir ļoti nozīmīgi Rīgai, tādēļ ir svarīgi stimulēt to atbraukšanu līdz pilsētai, atzina Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Viņš norādīja, lai gan ostai ienākošie un izejošie kuģi ir svarīgāki, tā pasažieru infrastruktūru uztver kā daļu no savas līdzatbildības.

Zeps pauda, ka pasažieru pārvadāšanas procesā ir iesaistītas vairākas puses - "Tallink", "Rīgas pasažieru termināls" un Rīgas brīvosta. "Mēs no savas puses esam aicinājuši uzlabot infrastruktūru, kuru apsaimnieko "Rīgas pasažieru termināls", sākot jau ar tualetēm un beidzot ar autostāvvietu. Tie visi ir aspekti, kuri sāk veidot tūrista priekšstatu par Rīgu. Taču arī mēs viņu vietā uzlabojumus nevaram veikt, jo tā nav mūsu ēka un infrastruktūra," sacīja brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

Viņš skaidroja, ka brīvosta aktīvi iesaistās sarunās ar "Tallink", kas pašlaik nezina, kā turpmāk veidosies starptautiskie pārvadājumi, kas būs atļauts, kas nē. Pagājušajā gadā pēc gadiem ilgušām sarunām no Rīgas izdevies atvērt jaunu prāmju maršrutu uz Helsinkiem, un pērn plūsma šajā maršrutā bijusi pat lielāka nekā līnijā Rīga-Stokholma.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodījusi kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas uzņēmumu Rīgas brīvostā – SIA Eko osta. Nepamatoti atsakot sadarbību SIA Corvus Company, kas sniedz atkritumu savākšanas pakalpojumus kuģiem, SIA Eko Osta izslēgusi to no kuģu radīto naftas atkritumu savākšanas tirgus Rīgas brīvostā, samazinot ostā ienākošo kuģu iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

SIA Eko Osta piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA Corvus Company, piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus.

No 2002.gada līdz 2009.gada beigām SIA Corvus Company bija noslēgts līgums ar SIA Eko Osta par no kuģiem savākto naftas produktu atkritumu nodošanu attīrīšanai. Savukārt 2010.gadā SIA Eko Osta atteicās šo līgumu pagarināt, kā vienīgo iemeslu minot to, ka pati SIA Eko Osta nav izstrādājusi kritērijus atkritumu pieņemšanai. Vienlaikus kritēriju neesamība nekalpoja par iemeslu analoģisku līgumu laušanai vai nepagarināšanai ar pārējiem uzņēmumiem, kas SIA Eko Osta joprojām nodod no kuģiem savāktos atkritumus.

Krievijas varas struktūrām vairākas dienas izdevās piesaistīt pasaules uzmanību ar vienu vienīgu jautājumu - tiks vai netiks no amata gāzts ilggadējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Beidzot otrdienas rītā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis pavēli par viņa atbrīvošanu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Varbūt varētu šķist, ka tādējādi sācies teju vai jauns perestroikas process mūsu lielajā kaimiņvalstī. Tomēr, pavērojot notikušo nedaudz uzmanīgāk, jāsecina, ka līdz kaut cik būtiskām izmaiņām ir visai patālu. Pirmkārt, visi iepriekšējie paziņojumi it kā par nesaskaņām starp Medvedevu un Lužkovu ir vērtējami vien kā augsnes sagatavošana tam, ka Lužkovs vairs nebūs mērs. Būtu naivi domāt, ka trešdienas rītā Medvedevs pamodās un pēkšņi atskārta - nu nevar uzticēties tam partijas biedram Lužkovam… Turklāt minētās otrdienas rītā Medvedevs atradās Ķīnā, kas ļauj domāt, ka attiecīgā pavēle tikusi parak-stīta jau ievērojami agrāk. Otrkārt, svarīgs jautājums ir - kam šobrīd ir uzticēta Maskavas vadība? Līdzšinējam vicemēram Vladimiram Resinam! Jūrmalas eksmērs Romualds Ražuks varēja pieļaut, ka par viņa vietnieku tiek iecelts cilvēks, kurš jau piecas minūtes vēlāk sāk plānot jaunu domes vadības maiņu. Taču būtu naivi iedomāties, ka Lužkovs pieļautu, ka vicemēra krēslā sēž viņam neuzticams cilvēks. Tādējādi nav grūti saprast, ka vismaz pagaidām Lužkova vara Maskavā nav diez ko mazinājusies.

Maskavas mēra pienākumu izpildītājs Vladimirs Resins tiks iekļauts mēra amatu kandidātu sarakstā, kuru partija Vienotai Krievijai iesniegs prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Turklāt mediji lēš, ka tieši V.Resins varētu kļūt par nākamo galvaspilsētas mēru. Uz to norāda tas, ka 6.oktobrī viņš paātrinātā kārtībā kļuvis par partijas biedru, kā arī ir ticies ar tās vadītāju un premjeru Vladimiru Putinu, raksta lenta.ru.

V.Resinam būs jānodrošina varas nepārtrauktība galvaspilsētā pirms paredzētajām prezidenta vēlēšanām 2011.-2012.gadā, uzskata eksperti. Pēc tam viņš varēšot aiziet pensijā, bet jaunais prezidents iecelšot citu mēru.

Iepriekš gan pats V.Resins norādījis, ka viņa vārdam nevajadzētu atrasties kandidātu sarakstā, jo par mēru esot jākļūst cilvēkam, kurš ir vismaz 20 līdz 25 gadus jaunāks. V.Resinam ir 74 gadi.

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs plāno vērsties Latvijas Iekšlietu ministrijā ar lūgumu paskaidrot iemeslu, kādēļ viņam atteikta uzturēšanās atļauja Latvijā, jo tas nav norādīts Lužkovam pieejamajos dokumentos, otrdien ziņo aģentūra Interfax, atsaucoties uz anonīmu avotu.

Interfax sarunas biedrs, kurš pārzinot radušos situāciju, paskaidroja, ka, nesaņemot uzturēšanās atļauju Latvijā, Lužkovs pirmdien vērsies Lielbritānijas vēstniecībā Krievijā ar lūgumu izsniegt viņam Lielbritānijas vīzu, tomēr pretendēt uz uzturēšanās atļauju Lielbritānijā viņš negrasās.

Lielbritānijas vīza Lužkovam nepieciešama tikai tādēļ, lai apciemotu meitas, kas mācās šajā valstī, uzsvēra Interfax informācijas avots.

Savukārt pirmdien Krievijas ziņu aģentūra RIAN vēstīja, ka Lužkovs izteicies, ka Latvijas atteikums viņam izsniegt uzturēšanās atļauju bija kļūda un pārpratums.

Pēc nesekmīga mēģinājuma iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā bijušais Krievijas galvaspilsētas Maskavas mērs Jurijs Lužkovs jau tuvākajā laikā ar šādu lūgumu varētu vērsties pie Austrijas varasiestādēm, ziņo tt.com.

Portāls, atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, vēsta, ka iesniegšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana jau ir sākusies.

Jau ziņots, ka uzturēšanās atļauju Latvijā J. Lužkovs nav saņēmis, tieši otrādi - iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēmusi lēmumu iekļaut bijušo Maskavas mēru Juriju Lužkovu Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Db.lv jau ziņoja par TV3 raidījuma Nekā Personīga vēstīto, ka uz dzīvi Latvijā vēlas pārcelties bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Neilgi pirms jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas J. Lužkovs pamato ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu Rietumu bankas subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums.