Pēc tam, kad bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņoja, ka ir nolēmis atgriezties Krievijā, lai cīnītos ar saviem oponentiem un atspēkotu apmelnojošos apgalvojumus saistībā ar viņa darbu Maskavas pašvaldībā, kāds pārstāvis no Kremļa, kurš vēlējies palikt anonīms, norādījis, ka « Kremli neinteresē pensionāra Lužkova aktivitātes un ikdienas dzīve», vēsta Pravda.ru.

«Spriežot pēc Lužkova kunga pastāvīgajiem centieniem iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas valstīs, varētus secināt, ka bijušais Maskavas mēram ir lieli plāni attiecībā uz šo valstu kultūras mantojuma studēšanu. Daudzi Krievijas pensionāri var tikai apskaust viņu par iespējām, kādas ir bijušajam mēram,» komentējot izveidojušos situāciju saistībā J. Lužkovu, sacījusi Kremļa amatpersona.

Jau ziņots, ka pēc Maskavas mēra amata zaudēšanas J. Lužkovs meklēja patvērumu vairākās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Latviju, kur uzturēšanās atļauja viņam tika liegta, gluži otrādi – iekšlietu ministre Linda Mūrniece Lužkovu iekļāva Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Kaut arī Maskavā pārtikas pietiek, tās piegāžu apjomus no Latvijas iespējams palielināt nevis par tik un tik procentiem, bet vairākas reizes, pēc tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) paziņoja Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš ieradies vienas dienas vizītē Rīgā.

«Maskavā pārtikas tirgus ir pietiekams, katru dienu maskavieši patērē 32 –34 tūkstošus tonnu pārtikas, bet tajā jānotiek diversifikācijai – nevar orientēties uz vieniem un tiem pašiem piegādātājiem. Tad uzreiz ir monopols. Sadarbojoties ar daudziem piegādātājiem, izdodas noturēt normālas cenas,» teica J.Lužkovs, ziņo diena.lv. Maskavas valdībā ar pārtikas jautājumiem nodarbojas divi departamenti – viens regulē iepirkumus vairumā, otrs sadarbojas ar mazumtirdzniecības tīkliem. J.Lužkovs arī norādīja, ka maskavieši pie Latvijas pārtikas esot pieraduši un uzskata to par kvalitatīvu. Taču Maskavas mērs tieši neatbildēja, vai pārtikas piegāžu palielināšanās no Latvijas varētu būt saistīta ar Rīgas markas projektu.

Latvija pati aicināja cilvēkus ierasties, saņemt uzturēšanās atļauju, sagādāt investīcijas un palīdzēt Latvijai pacelt ekonomiku, intervijā Dienai norāda bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Viņš arī piebilst, ka uzturēšanās atļauja nav pašmērķis. Tā esot iespēja paplašināt savas darbības robežas pēc aiziešanas no mēra amata.

J.Lužkovs skaidro, ka Latviju izvēlējies tāpēc, ka tā esot izdevīgāks variants. Šeit praktiski neesot valodas barjeras, saprotama mentalitāte un Latvijas ekonomikai nepieciešamas investīcijas. Latvijā īstenot daudzus projektus esot daudz interesantāk nekā Centrāleiropas vai Rietumeiropas valstīs.

Tomēr bijušais mērs arī uzsver, ka neesot atteicies no vēlmes iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.

J.Lužkovs Latvijas varas iestāžu lēmumu iekļaut viņu melnajā sarakstā uzskata par pārpratumu, kurā noteicošais ir politiskais aspekts. Viņš arī atzīmē, ka joprojām neesot saņēmis šo lēmumu, kas sacēlis tik lielu traci. J.Lužkovs nav pārliecināts, ka tas ir nevainojams no juridiskā viedokļa.

Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas aizliegumu bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam varbūt nevarētu uzskatīt par kaut ko pārsteidzošu, bet iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (V) argumentāciju šādam solim gan. Lužkova attieksme pret šo valsti esot naidīga, un vispār - viņš nemīl Latviju. Interesanti būtu zināt, kuram tas bija noslēpums vismaz pēdējos 20 gadus.

Jā, Lužkovs ir izteicies par Latviju kā fašistisku valsti, paspējot to salīdzināt ar Kambodžu. Un tieši Lužkovs bija cilvēks, ar kura svētību savulaik tika noteikts Latvijas produktu embargo Maskavas veikalos. Tikai šie notikumi ir norisinājušies nevis dažās pēdējās viņa valdīšanas dienās Krievijas galvaspilsētā, bet gan vairāku gadu laikā. Šajā kontekstā jāatgādina, ka, būdams mērs, Lužkovs vairākas reizes ir viesojies Latvijā, tostarp pēdējo reizi pagājušā gada vasarā, kad iekšlietu ministre bija Mūrniece. Tieši šīs pēdējās vizītes laikā viņš svinīgi atklāja Amo Plant ražošanas cehu Jelgavā, tikās ar šīs pilsētas mēru Andri Rāviņu (kurš pārstāv koalīcijā ietilpstošo ZZS), kā arī Rīgas domes vadību. Šeit rodas pamatots jautājums - kāpēc Lužkovs toreiz tika ielaists Latvijā?

Pašreizējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs neredz iemeslus kādēļ viņam būtu jāpamet amats pirms tā termiņa beigām 2011. gadā.

Jāpiebilst, ka spekulācijas par to, ka J. Lužkovs Maskavas mēra amatā varētu tikt nomainīts radās pēc tam, kad masu informācijas līdzekļi ziņoja, ka esot samilzuši Lužkova un Kremļa konflikti. «Es neuzskatu sevi par personu, kas atrodas konfliktā ar administrāciju. Nav konfliktu, ir tikai dažādi viedokļi,» tā J. Lužkovs.

Jānorāda, ka Maskavas mērs līdz īm stingri noliedzis baumas, ka viņš plāno izraisīt šķelšanos starp Krievijas prezidentu Dmitriju Medveģevu un premjerministru Vladimiru Putinu.

Db.lv jau rakstīja, ka Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pagājušajā mēnesī atklājis mašīnbūves a/s Amo Plant 30 milj. eiro vērto automontāžas rūpnīcu. Uzņēmuma ražošanas process ir automobiļu un traktoru montāža. Iepazīstoties ar autobusu montāžu, J. Lužkovs interesējās arī par cenu un salīdzināja to ar Maskavas pilsētas autobusu iepirkuma konkursā izsludināto. Viņš secināja, ka Jelgavā ražotie autobusi salīdzinājumā ar citu kompāniju ražotajiem ir konkurētspējīgi gan pēc cenas, gan pēc tehnoloģijām, ar kurām tie tiek ražoti, kā arī aprīkojuma ziņā.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis rīkojumu par Maskavas mēra Jurija Lužkova atbrīvošanu no amata.

Rīkojums par priekšlaicīgu Maskavas mēra atbrīvošanu parakstīts šorīt, 28,septembrī, un spēkā stājies nekavējoties, raksta telegraf.lv, atsaucoties uz RIA Novosti. Par mēra vietas izpildītāju iecelts līdzšinējais Lužkova vietnieks Vladimirs Resins.

J.Lužkovs no amata esot atbrīvots, jo zaudējis valsts prezidenta uzticību. D.Medvedeva pārstāve Nataļja Timakova norādījusi, ka tuvākajā laikā prezidents negrasās tikties ar nu jau bijušo mēru. Savukārt J.Lužkovs par atbrīvošanu no amata uzzinājis ierodoties darba vietā.

Baumas par J.Lužkova atbrīvošanu no amata parādījās jau septembra sākumā pēc informatīvāks kampaņas valsts televīzijā. Ziņots, ka mērs var atstāt savu amatu jau 27.septembrī. Savukārt J.Lužkovs, atgriezies no atvaļinājuma, paziņojis, ka neplāno aiziet no amata pēc paša vēlēšanās.

Britu biznesa žurnāla The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass ironizē par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova izteikto vēlmi pārcelties uz Latviju, ko Krievijas politiķi parasti dēvē par rusofobisku valsti.

«Elle, kuru pārņēmuši fašisti un pārvalda rusofobiski etnokrāti. Tā daži vadošie Krievijas politiķi un lielākā daļa mediju parasti apraksta Igauniju un Latviju. Pavisam noteikti tā neesot vieta, kurā cilvēks gribētu pavadīt pensijas gadus,» savā komentārā raksta Lūkass.

«Tikai daži [Krievijas politiķi] savos izteikumos ir bijuši skarbāki nekā bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš reiz aizliedza pilsētas lielveikalos fašistiskās Latvijas šprotes,» atgādina komentētājs.

«Tāpēc ir daudz interesantāk izlasīt, ka Lužkovs plāno pamest Maskavu, kur viņš tika gāzts niknā publiskā konfliktā ar federālo vadību, lai dotos uz Latviju. Laikam tur tomēr nav nemaz tik slikti,» ironizē Lūkass.

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs plāno vērsties Latvijas Iekšlietu ministrijā ar lūgumu paskaidrot iemeslu, kādēļ viņam atteikta uzturēšanās atļauja Latvijā, jo tas nav norādīts Lužkovam pieejamajos dokumentos, otrdien ziņo aģentūra Interfax, atsaucoties uz anonīmu avotu.

Interfax sarunas biedrs, kurš pārzinot radušos situāciju, paskaidroja, ka, nesaņemot uzturēšanās atļauju Latvijā, Lužkovs pirmdien vērsies Lielbritānijas vēstniecībā Krievijā ar lūgumu izsniegt viņam Lielbritānijas vīzu, tomēr pretendēt uz uzturēšanās atļauju Lielbritānijā viņš negrasās.

Lielbritānijas vīza Lužkovam nepieciešama tikai tādēļ, lai apciemotu meitas, kas mācās šajā valstī, uzsvēra Interfax informācijas avots.

Savukārt pirmdien Krievijas ziņu aģentūra RIAN vēstīja, ka Lužkovs izteicies, ka Latvijas atteikums viņam izsniegt uzturēšanās atļauju bija kļūda un pārpratums.

Krievijas varas struktūrām vairākas dienas izdevās piesaistīt pasaules uzmanību ar vienu vienīgu jautājumu - tiks vai netiks no amata gāzts ilggadējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Beidzot otrdienas rītā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis pavēli par viņa atbrīvošanu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Varbūt varētu šķist, ka tādējādi sācies teju vai jauns perestroikas process mūsu lielajā kaimiņvalstī. Tomēr, pavērojot notikušo nedaudz uzmanīgāk, jāsecina, ka līdz kaut cik būtiskām izmaiņām ir visai patālu. Pirmkārt, visi iepriekšējie paziņojumi it kā par nesaskaņām starp Medvedevu un Lužkovu ir vērtējami vien kā augsnes sagatavošana tam, ka Lužkovs vairs nebūs mērs. Būtu naivi domāt, ka trešdienas rītā Medvedevs pamodās un pēkšņi atskārta - nu nevar uzticēties tam partijas biedram Lužkovam… Turklāt minētās otrdienas rītā Medvedevs atradās Ķīnā, kas ļauj domāt, ka attiecīgā pavēle tikusi parak-stīta jau ievērojami agrāk. Otrkārt, svarīgs jautājums ir - kam šobrīd ir uzticēta Maskavas vadība? Līdzšinējam vicemēram Vladimiram Resinam! Jūrmalas eksmērs Romualds Ražuks varēja pieļaut, ka par viņa vietnieku tiek iecelts cilvēks, kurš jau piecas minūtes vēlāk sāk plānot jaunu domes vadības maiņu. Taču būtu naivi iedomāties, ka Lužkovs pieļautu, ka vicemēra krēslā sēž viņam neuzticams cilvēks. Tādējādi nav grūti saprast, ka vismaz pagaidām Lužkova vara Maskavā nav diez ko mazinājusies.

Maskavas mēra pienākumu izpildītājs Vladimirs Resins tiks iekļauts mēra amatu kandidātu sarakstā, kuru partija Vienotai Krievijai iesniegs prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Turklāt mediji lēš, ka tieši V.Resins varētu kļūt par nākamo galvaspilsētas mēru. Uz to norāda tas, ka 6.oktobrī viņš paātrinātā kārtībā kļuvis par partijas biedru, kā arī ir ticies ar tās vadītāju un premjeru Vladimiru Putinu, raksta lenta.ru.

V.Resinam būs jānodrošina varas nepārtrauktība galvaspilsētā pirms paredzētajām prezidenta vēlēšanām 2011.-2012.gadā, uzskata eksperti. Pēc tam viņš varēšot aiziet pensijā, bet jaunais prezidents iecelšot citu mēru.

Iepriekš gan pats V.Resins norādījis, ka viņa vārdam nevajadzētu atrasties kandidātu sarakstā, jo par mēru esot jākļūst cilvēkam, kurš ir vismaz 20 līdz 25 gadus jaunāks. V.Resinam ir 74 gadi.

«Mums nebūtu nekas pretī, ja Rīgas brīvostas pārstāvis Maskavā būtu Jurijs Lužkovs,» norāda ostas vadītājs Andris Ameriks, raksta Telegraf.

Jāatgādina, ka Rīgas brīvosta plāno atvērt pārstāvniecības Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā ar mērķi pievilināt jaunas kravas.

Pēc A.Amerika teiktā, viens no galvenajiem uzdevumiem tuvākajā laikā būs Rīgas brīvostas atpazīstamības veicināšana iepriekšminētajās valstīs. Pārstāvniecību vadītāju amatos plānots iecelt pieredzējušus vadītājus ar sakariem un ietekmi Krievijas darījumu aprindās.

«Mums nevajag, lai vadītāji rīkotu ekskursijas. Šiem cilvēkiem ir jāstrādā. Kā piemēru, kādi cilvēki mums ir vajadzīgi, varu nosaukt Juriju Lužkovu,» norāda A.Ameriks.

Jāatgādina, ka lielas cerības osta liek uz projektu, kas saistīts ar Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju.

Bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam tomēr izdevies saņemt uzturēšanās atļauju Eiropas valstī, proti, Lielbritānijā, raksta news.life.ru.

«Pēc neveiksmes Latvijā bijušais mērs nolēma izmēģināt laimi Lielbritānijā. Neskatoties uz dažām grūtībām, kas J.Lužkovam radās, lai saņemtu Anglijas vīzu, uzturēšanās atļauju viņš ieguvis bez problēmām,» stāsta kāda J.Lužkovam pietuvināta persona.

Īsi pirms Jaunā gada J.Lužkovs jau ieguva Anglijas pagaidu vīzu, tomēr, lai to iegūtu, bijušajam mērām nācies pat nodot pirkstu nospiedumus.

Jāatgādina, ka uzturēšanās atļauju Latvijā J.Lužkovs nesaņēma, tieši otrādi – iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēma lēmumu iekļaut bijušo Maskavas mēru Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Krievijas galvaspilsētā Maskavā klīst runas, ka pirmdiena varētu būt pēdējā darba diena pilsētas mēram Jurijam Lužkovam, pret kuru pēdējās nedēļās Kremļa pilnībā vai daļēji kontrolētajās televīzijās izvērsta nomelnojoša informatīvā kampaņa.

Tādējādi visa Krievija ar interesi gaida, kam izrādīsies taisnība – tiem, kas prognozē, ka J.Lužkovs tiks padzīts, vai tiem, kuri uzskata, ka viņš paliks savā krēslā vismaz līdz pašreizējā termiņa beigām 2011.gadā, raksta Diena.

Svētdien bija paredzēta J.Lužkova atgriešanās no Austrijas, kurš viņš atradās visu pagājušo nedēļu, lai ģimenes lokā nosvinētu savu 74.dzimšanas dienu. Viņa došanos atvaļinājumā un tā pavadīšanu ārzemēs daudzi iztulkoja kā bēgšanu, paziņojot, ka Maskavas mērs dzimtenē negrasās atgriezties.

J.Lužkova birojam pietuvināta persona informēja, ka mērs pirmdien atgriezīsies darbā, jo viņam esot ieplānotas vairākas svarīgas darba tikšanās. Mēra preses pārstāvis Sergejs Cojs paziņoja, ka J.Lužkovs «strādās no astoņiem rītā līdz vēlam vakaram», raksta NEWSru. Viņš arī nodēvējis par muļķībām izteikumus, ka J.Lužkovs negrasās atgriezties dzimtenē, un sacīja, ka mērs pirmdien piedalīsies Maskavā paredzētās UNESCO Vispasaules konferences atklāšanas pasākumā.

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs nokļuvis slimnīcā saistībā ar sāpēm nieru apvidū, vēsta aģentūra Interfax.

J. Lužkovs tika hospitalizēts naktī uz ceturtdienu. Bijušais Krievijas galvaspilsētas vadītājs ievietots Maskavas Centrālajā klīniskajā slimnīcā. J. Lužkovs jūtoties labi un «pēc pāris procedūrām» pametīs slimnīcu un atgriezīsies pie darba.

Jau rakstīts, ka 22. maijā slimnīcā nonāca Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kad viņam pusmaratona laikā bija kļuvis slikti. N. Ušakovs tiek ārstēts Vācijā.

Savukārt 25. maijā slimnīcā tika ievietots Viļnas mērs Artūrs Zuoks. Lietuvas galvaspilsētas vadītājs slimnīcā tika ievietots pirmsinfarkta stāvoklī.

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt lēmumu, ar kuru viņš tika iekļauts to cilvēku sarakstā, kam ir liegts ieceļot Latvijā. Viņš arī lūdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) izsniegt uzturēšanās atļauju, DB pastāstīja tiesas pārstāve Ksenija Nivikova.

Viņa arī paskaidroja, ka Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai pieteikumu daļā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, bet atteikts daļā par Iekšlietu ministrijas 17.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu bijušais Maskavas mērs tika iekļauts nevēlamo cilvēku sarakstā. Šajā daļā pieteikums neesot skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Tomēr saistībā ar atteikumu J.Lužkovs iesniedzis blakussūdzību, ko Administratīvā apgabaltiesa plāno skatīt šā gada augustā.

Jau ziņots, ka Latvija janvārī liedza J.Lužkovam uzturēšanās atļauju un iekļāva viņu nevēlamo personu sarakstā. J.Lužkovs iepriekš paziņoja, ka negrasās atstāt Krieviju, bet uzturēšanās atļauja viņam vajadzīga brīvai ceļošanai.

Jurijs Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju, vēsta rt.com.

Bijušais Maskavas mērs ir iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā Latvijā. Lužkovs lūdz, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī, neraugoties uz investīcijām bankas subordinētajā kapitālā un noliktavu Latvijā.

Analītiķi uzskata, uzturēšanās atļauja ļautu Lužkovam brīvi ceļot Eiropas Savienības valstīs.

Bijušajam mēram un viņa sievai - uzņēmējai Jeļenai Baturinai - Krievijā neklājas viegli. Viņu finanšu darbības pārbauda tiesībaizsardzības un finanšu uzraudzības iestādes, un uzsākta kriminālizmeklēšana par iespējamu krāpšanas shēmu Maskavas Bankā.

Administratīvā apgabaltiesa atstājusi negrozītu lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova pieteikumu saistībā ar atteikumu tiesā izskatīt sūdzību par viņa iekļaušanu «melnajā sarakstā», bet blakus sūdzību tiesa noraidījusi noraidīt.

Lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, DB informēja tiesā.

DB jau rakstīja, ka J.Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju.

Bijušais Maskavas mērs bija iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā, kurā lūdza, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

J.Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī. Šādu lēmumu bijusī Iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēma, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju. Šis lēmums nozīmēja, ka J.Lužkovam nebūs iespējas saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju, jo saskaņā ar Imigrācijas likumu, ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

«Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ir Kremļa politiskās dilemmas iemiesojums,» šī gada februārī slepenā telegrammā rakstīja ASV vēstnieks Džons Beirls. Šī no Maskavas sūtītā telegramma ir starp tām, ko pēdējās dienās savā interneta vietnē publiskojusi organizācija WikiLeaks.

No vienas puses šis politiķis ir Vienotās Krievijas biedrs un uzticams balsu piegādātājs šai partijai un tās līderim, Krievijas premjeram Valdimiram Putinam, atgādina ASV vēstnieks. Valdība un partijas līderi uz J. Lužkova darbībām raugās caur pirkstiem, šādu attieksmi mērs izpelnījies savas reputācijas dēļ, jo viņš valstī pazīstams kā cilvēks, kurš vada «nepārvaldāmo», «kurš nodrošina kārtību Eiropas lielākajā metropolē ar gandrīz 11 miljoniem cilvēku».

No otras puses J. Lužkova saistība ar kriminālo pasauli un šo kontaktu ietekme uz maskaviešu dzīvi arvien biežāk ir diskusiju temats, teikts telegrammā.

Uz dzīvi Latvijā vēlas pārcelties bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Neilgi pirms jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas Lužkovs pamato ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu Rietumu bankas subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums. Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varasiestādes atklājušas, ka tā atrodas Jūrmalā kādā noliktavas ēkā.

Saistībā ar J. Lužkova izteikto lūgumu Linda Mūrniece, iekšlietu ministre norāda:

«Pārbaudām arī šīs naudas izcelsmi, kas atrodas Rietumu bankā, kur noteikti būs jāsazinās arī ar Krievijas pusi. Drošības iestādes pārbauda vēl citu informāciju, kas ir viņu rīcībā par Lužkova kungu un domāju, ka tā vai citādi juridiskie iemesli būs pietiekami, lai atrastu risinājumu un šī uzturēšanās atļauja tiktu atteikta.»

Maskavā klīst baumas, ka Maskavas mēra Jurija Lužkova sieva Jeļena Baturina pārdod savā īpašuma esošos aktīvus un aizpludina tos no Maskavas, taču tajā pat laikā viņas aktīvi Latvijā plešas plašumā, savā emuārā radiostacijas Эхо Москвы mājaslapā raksta žurnālists Vladimirs Zemnieks.

Žurnāls Forbes 2008. gada maijā atzina J. Baturinu par Krievijas bagātāko sievieti. Viņas 1,1 miljarda ASV dolāru lielo bagātību galvenokārt nodrošinājusi viņai piederošā būvniecības kompānija Inteko. Gan J. Lužkovs, gan J. Baturina apgalvo, ka kompānija Inteko nav strādājusi pie neviena no Maskavas valdības pasūtījumiem.

J. Baturina atrodas ne tikai bagātāko Krievijas iedzīvotāju vidū, bet pamanījusies iekārtoties arī Forbes šogad publicētajā pasaulē bagātāko sieviešu saraksta trešajā vietā.

Savukārt J. Lužkovs, savā vienas dienas vizītē Latvijā, oficiāli atklāja autobusu un traktoru ražotni Jelgavā, kuras īpašnieki ir kompānija AMO Plant, kuras akcijas 92,7% apjomā pieder Maskavas valdības departamentam.

Prezidenta Dmitrija Medvedeva administrācija nolēmusi, ka Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ir jānomaina, un devusi viņam vienu nedēļu laika, lai viņš no šī amata atkāptos pats labprātīgi, atsaucoties uz Vedomosti, ziņo Bloomberg.

Krievijas laikraksts, citējot kādu neidentificētu Kremļa pārstāvi, vēsta, ka premjerministra Vladimira Putina valdība esot izteikusi J. Lužkovam piedāvājumu divu līdz trīs nedēļu laikā izlemt, kādu jaunu amatu viņš vēlētos ieņemt.

Gan D. Medvedeva, gan J. Lužkova pārstāvji laikraksta Vedomosti publikāciju atteikušies komentēt.

Pēdējo nedēļu laikā Krievijas nacionālie mediji veltījuši vairākas nosodošas publikācijas pret J. Lužkovu un viņa sievu – miljardieri Jeļenu Baturinu, apsūdzot Maskavas mēru korupcijā un savas sievas interešu lobēšanā.

J. Baturinai pieder būvniecības kompānija Inteko.

No amata patriektais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs trešdien «uzbrucis» Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, apsūdzot viņu represiju un cenzūras klimata veicināšanā, kas atgādina Staļina ēru, ziņo sbs.com.au.

Tas esot asākais mutiskais uzbrukums D. Medvedevam, kāds pieredzēts Krievijā.

Kā vēstīts, D. Medvedevs tikko atlaida J. Lužkovu, atsaucoties uz uzticības zudumu.

Krievijā nepierastie apvainojumi izteikti vēstulē, kas nosūtīta Kremlim svētdienas vakarā, bet gaismā nākuši tikai trešdienas rītā.

«Mūsu valstī bailes paust savu viedokli ir pastāvējušas kopš 1937.gada,» norādījis J. Lužkovs, atsaucoties uz diktatora Jozefa Staļina represijām.

«Ja mūsu vadība atbalsta šīs bailes ar saviem paziņojumiem...tad ir viegli nonākt situācijā, kad valstī ir tikai viens līderis, kura vārdi ir ierakstīti granītā un kuram neapšaubāmi jāseko. Kā tas saskan ar jūsu aicinājumiem uz demokrātijas attīstību?» prezidentam vaicā bijušais Maskavas mērs.

Dmitrija Medvedeva prezidentūras laikā nežēlastībā kritušais ilggadīgais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pēc patriekšanas no amata 2010. gadā ir saņēmis negatīvo publicitāti pēc pilnas programmas. Žanra jaunākais papildinājums lasāms laikraksta Vedomosti portālā – kopš Lužkovs ir prom, galvaspilsētā mirstība kritusies par 17%.

Pamatiemesls tam pēc Interfax datiem ir veselības aizsardzības sistēmas modernizācija.

Jaunais mērs Sergejs Sobjaņins kolēģiem ziņojis, ka no 2011. gada pilsētnieku vidū krasi kritušās fatālās diagnozes galvenajās riska kategorijās – asinsrites un elpošanas orgānu traucējumos, saindēšanās gadījumos ar alkoholu utt. Valsts un federālajam budžetam tas gan maksājis virs 100 miljardiem rubļu (1,77 miljardi latu). S. Sobjaņins saka, ka 2011. gada decembrī jeb nedaudz vairāk kā gadu pēc viņa stāšanās amatā Maskavā pirmo reizi 23 gados bijis dabisks iedzīvotāju skaita pieaugums.