Pēc tam, kad bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņoja, ka ir nolēmis atgriezties Krievijā, lai cīnītos ar saviem oponentiem un atspēkotu apmelnojošos apgalvojumus saistībā ar viņa darbu Maskavas pašvaldībā, kāds pārstāvis no Kremļa, kurš vēlējies palikt anonīms, norādījis, ka « Kremli neinteresē pensionāra Lužkova aktivitātes un ikdienas dzīve», vēsta Pravda.ru.
«Spriežot pēc Lužkova kunga pastāvīgajiem centieniem iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas valstīs, varētus secināt, ka bijušais Maskavas mēram ir lieli plāni attiecībā uz šo valstu kultūras mantojuma studēšanu. Daudzi Krievijas pensionāri var tikai apskaust viņu par iespējām, kādas ir bijušajam mēram,» komentējot izveidojušos situāciju saistībā J. Lužkovu, sacījusi Kremļa amatpersona.
Jau ziņots, ka pēc Maskavas mēra amata zaudēšanas J. Lužkovs meklēja patvērumu vairākās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Latviju, kur uzturēšanās atļauja viņam tika liegta, gluži otrādi – iekšlietu ministre Linda Mūrniece Lužkovu iekļāva Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».
Vēlāk J. Lužkovs centās iegūt uzturēšanās atļauju arī Austrijā un Lielbritānijā, taču galu galā nolēmis atgriezties dzimtenē, lai «attīrītu savu vārdu».
Intervijā laikrakstam Financial Times J. Lužkovs norāda, ka apsūdzībām, kas vērstas par viņu saistībā ar korupciju esot politisks motīvs, jo summas, kādas minētas viņa apsūdzībā esot pārāk lielas, lai tās tik ilgi būtu turējušās noslēpumā.
Tika izskanējis, ka J. Lužkovs bija apstiprinājis tādus, kur, piemēram, pazemes vilciena tuneļa būvniecības izmaksas viena kilometrā bijušas 6,9 miljardu rubļu (119,4 miljonu latu) apmērā, savukārt šoseju būvniecības izmaksas sasniegušas pat 4,8 miljardus rubļu (83 miljonus latu) kilometrā.
«Ja tiešām nauda šādos apmēros būtu pazudusi, tas būtu bijis ļoti viegli ievērojams. Tas nav nekas vairāk kā politiska izrēķināšanās. Viņi mēģina šokēt sabiedrību ar šādiem cipariem,» sacījis J. Lužkovs, piebilstot, ka galu galā paliks Maskavā, lai cīnītos par savu godu un vārdu.
Intervijā laikrakstam Diena J. Lužkovs iepriekš norādīja, ka joprojām neesot atteicies no vēlmes iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.
J.Lužkovs Latvijas varas iestāžu lēmumu iekļaut viņu melnajā sarakstā uzskata par pārpratumu, kurā noteicošais ir politiskais aspekts. Viņš arī atzīmē, ka joprojām neesot saņēmis šo lēmumu, kas sacēlis tik lielu traci. J.Lužkovs nav pārliecināts, ka tas ir nevainojams no juridiskā viedokļa.
J.Lužkovs arī piebilst, ka Latvijai esot pienācis laiks atteikties no izdabāšanas citiem. Latvija esot neatkarīga valsts. Ja kāds teiktu, ka Latvijas varas iestādes lēmumu par viņa iekļaušanu melnajā sarakstā pieņēmušas pēc Krievijas varas iestāžu ieteikuma, tas būtu skandāls.