Pēc tam, kad bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņoja, ka ir nolēmis atgriezties Krievijā, lai cīnītos ar saviem oponentiem un atspēkotu apmelnojošos apgalvojumus saistībā ar viņa darbu Maskavas pašvaldībā, kāds pārstāvis no Kremļa, kurš vēlējies palikt anonīms, norādījis, ka « Kremli neinteresē pensionāra Lužkova aktivitātes un ikdienas dzīve», vēsta Pravda.ru.

«Spriežot pēc Lužkova kunga pastāvīgajiem centieniem iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas valstīs, varētus secināt, ka bijušais Maskavas mēram ir lieli plāni attiecībā uz šo valstu kultūras mantojuma studēšanu. Daudzi Krievijas pensionāri var tikai apskaust viņu par iespējām, kādas ir bijušajam mēram,» komentējot izveidojušos situāciju saistībā J. Lužkovu, sacījusi Kremļa amatpersona.

Jau ziņots, ka pēc Maskavas mēra amata zaudēšanas J. Lužkovs meklēja patvērumu vairākās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Latviju, kur uzturēšanās atļauja viņam tika liegta, gluži otrādi – iekšlietu ministre Linda Mūrniece Lužkovu iekļāva Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Latvija pati aicināja cilvēkus ierasties, saņemt uzturēšanās atļauju, sagādāt investīcijas un palīdzēt Latvijai pacelt ekonomiku, intervijā Dienai norāda bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Viņš arī piebilst, ka uzturēšanās atļauja nav pašmērķis. Tā esot iespēja paplašināt savas darbības robežas pēc aiziešanas no mēra amata.

J.Lužkovs skaidro, ka Latviju izvēlējies tāpēc, ka tā esot izdevīgāks variants. Šeit praktiski neesot valodas barjeras, saprotama mentalitāte un Latvijas ekonomikai nepieciešamas investīcijas. Latvijā īstenot daudzus projektus esot daudz interesantāk nekā Centrāleiropas vai Rietumeiropas valstīs.

Tomēr bijušais mērs arī uzsver, ka neesot atteicies no vēlmes iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.

J.Lužkovs Latvijas varas iestāžu lēmumu iekļaut viņu melnajā sarakstā uzskata par pārpratumu, kurā noteicošais ir politiskais aspekts. Viņš arī atzīmē, ka joprojām neesot saņēmis šo lēmumu, kas sacēlis tik lielu traci. J.Lužkovs nav pārliecināts, ka tas ir nevainojams no juridiskā viedokļa.

Britu biznesa žurnāla The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass ironizē par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova izteikto vēlmi pārcelties uz Latviju, ko Krievijas politiķi parasti dēvē par rusofobisku valsti.

«Elle, kuru pārņēmuši fašisti un pārvalda rusofobiski etnokrāti. Tā daži vadošie Krievijas politiķi un lielākā daļa mediju parasti apraksta Igauniju un Latviju. Pavisam noteikti tā neesot vieta, kurā cilvēks gribētu pavadīt pensijas gadus,» savā komentārā raksta Lūkass.

«Tikai daži [Krievijas politiķi] savos izteikumos ir bijuši skarbāki nekā bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš reiz aizliedza pilsētas lielveikalos fašistiskās Latvijas šprotes,» atgādina komentētājs.

«Tāpēc ir daudz interesantāk izlasīt, ka Lužkovs plāno pamest Maskavu, kur viņš tika gāzts niknā publiskā konfliktā ar federālo vadību, lai dotos uz Latviju. Laikam tur tomēr nav nemaz tik slikti,» ironizē Lūkass.

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs plāno vērsties Latvijas Iekšlietu ministrijā ar lūgumu paskaidrot iemeslu, kādēļ viņam atteikta uzturēšanās atļauja Latvijā, jo tas nav norādīts Lužkovam pieejamajos dokumentos, otrdien ziņo aģentūra Interfax, atsaucoties uz anonīmu avotu.

Interfax sarunas biedrs, kurš pārzinot radušos situāciju, paskaidroja, ka, nesaņemot uzturēšanās atļauju Latvijā, Lužkovs pirmdien vērsies Lielbritānijas vēstniecībā Krievijā ar lūgumu izsniegt viņam Lielbritānijas vīzu, tomēr pretendēt uz uzturēšanās atļauju Lielbritānijā viņš negrasās.

Lielbritānijas vīza Lužkovam nepieciešama tikai tādēļ, lai apciemotu meitas, kas mācās šajā valstī, uzsvēra Interfax informācijas avots.

Savukārt pirmdien Krievijas ziņu aģentūra RIAN vēstīja, ka Lužkovs izteicies, ka Latvijas atteikums viņam izsniegt uzturēšanās atļauju bija kļūda un pārpratums.

Pēc nesekmīga mēģinājuma iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā bijušais Krievijas galvaspilsētas Maskavas mērs Jurijs Lužkovs jau tuvākajā laikā ar šādu lūgumu varētu vērsties pie Austrijas varasiestādēm, ziņo tt.com.

Portāls, atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, vēsta, ka iesniegšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana jau ir sākusies.

Jau ziņots, ka uzturēšanās atļauju Latvijā J. Lužkovs nav saņēmis, tieši otrādi - iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēmusi lēmumu iekļaut bijušo Maskavas mēru Juriju Lužkovu Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Db.lv jau ziņoja par TV3 raidījuma Nekā Personīga vēstīto, ka uz dzīvi Latvijā vēlas pārcelties bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Neilgi pirms jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas J. Lužkovs pamato ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu Rietumu bankas subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums.

«Mums nebūtu nekas pretī, ja Rīgas brīvostas pārstāvis Maskavā būtu Jurijs Lužkovs,» norāda ostas vadītājs Andris Ameriks, raksta Telegraf.

Jāatgādina, ka Rīgas brīvosta plāno atvērt pārstāvniecības Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā ar mērķi pievilināt jaunas kravas.

Pēc A.Amerika teiktā, viens no galvenajiem uzdevumiem tuvākajā laikā būs Rīgas brīvostas atpazīstamības veicināšana iepriekšminētajās valstīs. Pārstāvniecību vadītāju amatos plānots iecelt pieredzējušus vadītājus ar sakariem un ietekmi Krievijas darījumu aprindās.

«Mums nevajag, lai vadītāji rīkotu ekskursijas. Šiem cilvēkiem ir jāstrādā. Kā piemēru, kādi cilvēki mums ir vajadzīgi, varu nosaukt Juriju Lužkovu,» norāda A.Ameriks.

Jāatgādina, ka lielas cerības osta liek uz projektu, kas saistīts ar Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Jurijs Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju, vēsta rt.com.

Bijušais Maskavas mērs ir iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā Latvijā. Lužkovs lūdz, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī, neraugoties uz investīcijām bankas subordinētajā kapitālā un noliktavu Latvijā.

Analītiķi uzskata, uzturēšanās atļauja ļautu Lužkovam brīvi ceļot Eiropas Savienības valstīs.

Bijušajam mēram un viņa sievai - uzņēmējai Jeļenai Baturinai - Krievijā neklājas viegli. Viņu finanšu darbības pārbauda tiesībaizsardzības un finanšu uzraudzības iestādes, un uzsākta kriminālizmeklēšana par iespējamu krāpšanas shēmu Maskavas Bankā.

Administratīvā apgabaltiesa atstājusi negrozītu lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova pieteikumu saistībā ar atteikumu tiesā izskatīt sūdzību par viņa iekļaušanu «melnajā sarakstā», bet blakus sūdzību tiesa noraidījusi noraidīt.

Lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, DB informēja tiesā.

DB jau rakstīja, ka J.Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju.

Bijušais Maskavas mērs bija iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā, kurā lūdza, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

J.Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī. Šādu lēmumu bijusī Iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēma, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju. Šis lēmums nozīmēja, ka J.Lužkovam nebūs iespējas saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju, jo saskaņā ar Imigrācijas likumu, ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

Bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam tomēr izdevies saņemt uzturēšanās atļauju Eiropas valstī, proti, Lielbritānijā, raksta news.life.ru.

«Pēc neveiksmes Latvijā bijušais mērs nolēma izmēģināt laimi Lielbritānijā. Neskatoties uz dažām grūtībām, kas J.Lužkovam radās, lai saņemtu Anglijas vīzu, uzturēšanās atļauju viņš ieguvis bez problēmām,» stāsta kāda J.Lužkovam pietuvināta persona.

Īsi pirms Jaunā gada J.Lužkovs jau ieguva Anglijas pagaidu vīzu, tomēr, lai to iegūtu, bijušajam mērām nācies pat nodot pirkstu nospiedumus.

Jāatgādina, ka uzturēšanās atļauju Latvijā J.Lužkovs nesaņēma, tieši otrādi – iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēma lēmumu iekļaut bijušo Maskavas mēru Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt lēmumu, ar kuru viņš tika iekļauts to cilvēku sarakstā, kam ir liegts ieceļot Latvijā. Viņš arī lūdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) izsniegt uzturēšanās atļauju, DB pastāstīja tiesas pārstāve Ksenija Nivikova.

Viņa arī paskaidroja, ka Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai pieteikumu daļā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, bet atteikts daļā par Iekšlietu ministrijas 17.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu bijušais Maskavas mērs tika iekļauts nevēlamo cilvēku sarakstā. Šajā daļā pieteikums neesot skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Tomēr saistībā ar atteikumu J.Lužkovs iesniedzis blakussūdzību, ko Administratīvā apgabaltiesa plāno skatīt šā gada augustā.

Jau ziņots, ka Latvija janvārī liedza J.Lužkovam uzturēšanās atļauju un iekļāva viņu nevēlamo personu sarakstā. J.Lužkovs iepriekš paziņoja, ka negrasās atstāt Krieviju, bet uzturēšanās atļauja viņam vajadzīga brīvai ceļošanai.

Uz dzīvi Latvijā vēlas pārcelties bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Neilgi pirms jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas Lužkovs pamato ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu Rietumu bankas subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums. Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varasiestādes atklājušas, ka tā atrodas Jūrmalā kādā noliktavas ēkā.

Saistībā ar J. Lužkova izteikto lūgumu Linda Mūrniece, iekšlietu ministre norāda:

«Pārbaudām arī šīs naudas izcelsmi, kas atrodas Rietumu bankā, kur noteikti būs jāsazinās arī ar Krievijas pusi. Drošības iestādes pārbauda vēl citu informāciju, kas ir viņu rīcībā par Lužkova kungu un domāju, ka tā vai citādi juridiskie iemesli būs pietiekami, lai atrastu risinājumu un šī uzturēšanās atļauja tiktu atteikta.»

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs nokļuvis slimnīcā saistībā ar sāpēm nieru apvidū, vēsta aģentūra Interfax.

J. Lužkovs tika hospitalizēts naktī uz ceturtdienu. Bijušais Krievijas galvaspilsētas vadītājs ievietots Maskavas Centrālajā klīniskajā slimnīcā. J. Lužkovs jūtoties labi un «pēc pāris procedūrām» pametīs slimnīcu un atgriezīsies pie darba.

Jau rakstīts, ka 22. maijā slimnīcā nonāca Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kad viņam pusmaratona laikā bija kļuvis slikti. N. Ušakovs tiek ārstēts Vācijā.

Savukārt 25. maijā slimnīcā tika ievietots Viļnas mērs Artūrs Zuoks. Lietuvas galvaspilsētas vadītājs slimnīcā tika ievietots pirmsinfarkta stāvoklī.

«Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ir Kremļa politiskās dilemmas iemiesojums,» šī gada februārī slepenā telegrammā rakstīja ASV vēstnieks Džons Beirls. Šī no Maskavas sūtītā telegramma ir starp tām, ko pēdējās dienās savā interneta vietnē publiskojusi organizācija WikiLeaks.

No vienas puses šis politiķis ir Vienotās Krievijas biedrs un uzticams balsu piegādātājs šai partijai un tās līderim, Krievijas premjeram Valdimiram Putinam, atgādina ASV vēstnieks. Valdība un partijas līderi uz J. Lužkova darbībām raugās caur pirkstiem, šādu attieksmi mērs izpelnījies savas reputācijas dēļ, jo viņš valstī pazīstams kā cilvēks, kurš vada «nepārvaldāmo», «kurš nodrošina kārtību Eiropas lielākajā metropolē ar gandrīz 11 miljoniem cilvēku».

No otras puses J. Lužkova saistība ar kriminālo pasauli un šo kontaktu ietekme uz maskaviešu dzīvi arvien biežāk ir diskusiju temats, teikts telegrammā.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ceturtdienas reiss BT691 no Rīgas uz Parīzi atgriezās lidostā «Rīga» pēc pasažiera drošības apsvērumu dēļ, aģentūrai LETA paskaidroja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Galvenais iemesls pārtraukt reisu uz Parīzi bijis drošības apsvērumi, saskaņā ar kuriem lidmašīna nedrīkst sākt lidojumu, ja tajā atrodas bagāža, kuras īpašnieks nav identificēts.

Briede norādīja, ka iekāpšanas laikā tika sajaukti divi tranzīta pasažieri, kuri abi plānoja doties tālāk uz Parīzi, bet kavēja reisu. Lidmašīnā tika ielaists viens no tranzīta pasažieriem, kuru kļūdas dēļ sajauca ar otru pasažieri, kurš bija aizkavējies. Pasažieris, kurš tika ielaists lidmašīnā bijis bez iepriekš nodotas bagāžas. Savukārt pasažieris, kurš bija nokavējis reisu, bija iepriekš nodevis bagāžu. Cilvēciskas kļūdas dēļ «airBaltic» darbinieki lidmašīnā ielaisto tranzīta pasažieri bija dokumentējuši kā iepriekš nodotās bagāžas īpašnieku, kamēr tās īstais īpašnieks vēl nemaz nebija ticis līdz iekāpšanai lidmašīnā.

Lielākais omārs, kāds jebkad noķerts ASV Menas štatā, 12,25 kilogramus smagais Rokijs, kura spīles esot pietiekami spēcīgas, lai nokniebtu vīrieša roku, ielaists atpakaļ okeānā, ziņo Reuters.

«Nezvērs» pagājušajā nedēļā tika notverts ar garneļu tīklu.

1 metru garais vīriešu dzimuma vēžveidīgais, kura aptuvenais lielums bijis kā trīsgadīgam bērnam, ielaists Atlantijas okeāna ūdeņos.

«Viss svars ir spīlēs,» stāstījusi viena no šajā pasākumā iesaistītajām personām. «Tās varētu salauzt jūsu roku,» viņa piebildusi.

Jāpiebilst, ka šis ASV štats liedz zvejniekiem paturēt šāda izmēra omārus, tādēļ Rokijs nonācis amatpersonu rokās.

Zinātnieki pagaidām nespēj precīzi novērtēt šāda izmēra omāru vecumu, bet nav ziņu, ka štatā līdz šim būtu noķerts kāds prāvāks omārs.

Ēka Rīgā, Mednieku ielā 7, kur atrodas Veselības centrs 11 (VC11), patlaban ir nožogota. Uzraksts uz sētas vēsta - tehnisku iemeslu dēļ ēka uz nenoteiktu laiku ir slēgta. Ik pa laikam pie mājas durvīm uzkavējas pacienti, kuri cerējuši apmeklēt kādu no speciālistiem, bet, noplātot rokas, dodas prom, vēsta laikraksts Diena.

Iemesls - SIA Rīgas nami konstatējusi, ka ēkas tehniskais stāvoklis ir bīstams cilvēku dzīvībai, tāpēc neviens īpašumā netiek ielaists.

Kā informē laikraksts, jau ilgu laiku starp VC11 un Rīgas namiem izveidojies konflikts par telpu nomas līgumu. Kamēr Rīgas nami uzskata, ka centrs izmantojis telpas nelikumīgi, VC11 pārstāvji esot pārliecināti, ka līgums ir spēkā, un pieļaujot, ka šībrīža situācija tiek izmantota, lai izliktu mediķus no telpām un ēku varētu izmantot citiem mērķiem.

Piektdienas pēcpusdienā saņēmu ziņu, ka ēka tiek slēgta - cilvēkus laida iekšā tikai pa vienam ar mērķi paņemt savas mantas, stāstījusi VC11 ginekoloģe Ingera Baltiņa. Viņa piektdien nav bijusi Rīgā, tāpēc tagad palikusi bez savām lietām. Slēgtajā ēkā atrodoties gan pacientu medicīnas kartes, gan analīžu rezultāti, gan ārstes uzsvārcis un citas lietas. Patlaban ēkā neviens vairs netiekot ielaists. Līdz ar to vēl pirmdien no rīta I. Baltiņa bijusi izlikta burtiski uz ielas. Tagad ārste atradusi telpas Veselības centrā Možums - 1, kur var pieņemt savus pacientus. Viņai gan esot tikai pildspalva un ārsta zīmogs.

Projekts par kompozītmateriālu izstrādājumu rūpnīcas būvniecību Jelgavā iestrēdzis, kā arī uzņēmuma a/s AMO Plant nākotne esot zem jautājuma zīmes, raksta Telegraf.

DB jau rakstīja, ka AMO Plant līdzās 30 milj. eiro vērtajai automontāžas rūpnīcai grib 15 milj. eiro vērtu kompozītmateriālu ražotni. Šādu tālākās attīstības scenāriju, atklājot AMO Plant ražotni pieļāva bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs.

Savas vizītes laikā Latvijā J.Lužkovs solīja kompozītmateriālu ražotnes būvniecībai piešķirt vēl 15 milj. eiro. «Saistībā ar vadības maiņu Maskavā pagaidām šis jautājums ir piebremzējis,» norāda AMO Plant pārstāvis Armands Krauze.

Pēc viņa teiktā, nākamgad plānots salikt vēl desmit autobusus Ambassador, kuru detaļas tiks piegādātas no Holandes tuvākajā laikā. A.Krauze arī piebilst, ka ar jauno Maskavas vadību rūpnīca patlaban neesot kontaktējusies.

Ziemeļkoreja īstenojusi solījumu uzspridzināt tuneļus Punggye-ri kodolpētniecības vietā. Spridzināšanas procesu vērot bija ielūgti ārvalstu žurnālisti, nevis eksperti, kā sākotnēji tika solīts, kas nozīmē, ka uz vietas nebija neviens, kas pārbaudītu, kas patiesībā ir izdarīts.

Eksperti izsaka pieņēmumu, ka Ziemeļkorejas kodolpētniecības vieta sākusi brukt jau pēc kodolizmēģinājuma 2017. gadā.

Kodolpētniecības poligonā kopš 2006. gada veikti seši kodolizmēģinājumi. Ziemeļkorejas kodolieroču institūts paziņojis, ka vietas demontāža veikta tā, lai visi tuneļi tiktu sabojāti sprādziena laikā, ko eksperti gan nevarēja pārbaudīt.

«Viņi skaitīja: trīs, divi, viens. Un pēkšņi bija milzīgs sprādziens, kuru varēja sajust. Tie putekļu mākoņi un sajūtas, kuras tajā brīdī izjutu, bija neaptveramas,» stāsta kāds žurnālists, kurš bijis netālu no kodolpētniecības vietas, kad to iznīcināja.

Aģentūra LETA ziņo, ka ASV prezidents DonaldsTramps ceturtdien atcēlis 12.jūnijā paredzēto tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Dmitrija Medvedeva prezidentūras laikā nežēlastībā kritušais ilggadīgais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pēc patriekšanas no amata 2010. gadā ir saņēmis negatīvo publicitāti pēc pilnas programmas. Žanra jaunākais papildinājums lasāms laikraksta Vedomosti portālā – kopš Lužkovs ir prom, galvaspilsētā mirstība kritusies par 17%.

Pamatiemesls tam pēc Interfax datiem ir veselības aizsardzības sistēmas modernizācija.

Jaunais mērs Sergejs Sobjaņins kolēģiem ziņojis, ka no 2011. gada pilsētnieku vidū krasi kritušās fatālās diagnozes galvenajās riska kategorijās – asinsrites un elpošanas orgānu traucējumos, saindēšanās gadījumos ar alkoholu utt. Valsts un federālajam budžetam tas gan maksājis virs 100 miljardiem rubļu (1,77 miljardi latu). S. Sobjaņins saka, ka 2011. gada decembrī jeb nedaudz vairāk kā gadu pēc viņa stāšanās amatā Maskavā pirmo reizi 23 gados bijis dabisks iedzīvotāju skaita pieaugums.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.