Paužot sašutumu par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», Rīgas dome paziņojusi par izstāšanos no LPS.
«Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses, pieļaujot rīdzinieku diskrimināciju, tādēļ Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS un aptur savu dalību šajā organizācijā,» paziņojumā norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un LPS vadītājs Andris Jaunsleinis ceturtdien parakstīja LPS un valdības vienošanās un domstarpību protokolu pa nākamā gada budžetu. Protokols paredz, ka nākamgad saglabāsies esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Ja IIN daļa, kas nonāk pašvaldību budžetos, tiktu palielināta līdz 85%, kā to sākotnēji vēlējās LPS, kopumā pašvaldību ieņēmumi augtu par 58 milj. Ls. No šīs summas vairāk nekā 40% nonāktu Latvijas lielākās pašvaldības - Rīgas - budžetā. Tāpat parakstītais dokuments paredz, ka novada pašvaldībām ar zemāko attīstības indeksu – Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai, tiks piešķirta dotācija 5,6 milj. Ls apmērā.
Jaunās nodokļu likmju un sociālo pabalstu līdzfinansēšanas izmaiņas paredz, ka rīdziniekiem ies secen apmēram 15 miljoni Ls, aprēķinājusi Rīgas domes Finanšu departamenta pārstāvji.
«Finanšu ministrs Andris Vilks nav slēpis savu viedokli, ka pašvaldībām kompensēt zaudējumus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanas nedrīkst, jo Rīga no šī finansējuma saņemtu 41%,» norāda N. Ušakovs, piebilstot, ka jaunais regulējums ir «klaja diskriminācija pret rīdziniekiem, un no šīs attieksmes cietīs visi pilsētas iedzīvotāji».
Tajā pašā laikā N. Ušakovs atzīst, ka finansiālā situācija galvaspilsētā ir stabila.
Jau iepriekš rakstīts, ka šā gada maija sākumā no LPS izstājās Krāslava, kuras priekšsēdētājs pauda pretenzijas, ka LPS, neatbalsta reģionu vienlīdzīgu attīstību. «Ja, pateicoties LPS līdzdarbībai, ir pieņemta un darbojas, piemēram, Piejūras programma, tad minētā organizācija joprojām neko nav izdarījusi, lai tiktu izstrādāta un darbotos programma, kas veicinātu dzīves vides uzlabošanos pierobežas pašvaldībās,» iepriekš norādīja G. Upenieks.
LPS izveidota 1991. gadā.