Digitalizācija Latvijā, līdzīgi kā tas ir citviet pasaulē, attīstās viļņveidīgi. Pēdējais straujais attīstības lēciens tika pieredzēts 2020. un 2021. gadā, kad visā pasaulē dzīvi uz brīdi paralizēja COVID pandēmija.

Tad visa pasaule bija spiesta ātri meklēt veidus kā veikt darbus attālināti un sprādzienveidīgu attīstību pieredzēja e-komercija vai attālinātās apmācības. Arī Latvija rekordīsā laikā ieviesa gan dažādus inovatīvus izglītības projektus, gan vakcinācijas reģistru manavakcina.lv un vakcinācijas QR sertifikātu, kurš funkcionāli darbojās visā ES teritorijā.

Tomēr, lai arī dažādu digitalizācijas projektu attīstība ir turpinājusies, tā ir bijusi ievērojami lēnāka. Jā, katru gadu arvien vairāk cilvēku izmanto e-parakstu vai saņem valsts un pašvaldību pakalpojumus elektroniski, tomēr mēs šajā gadījumā nevaram runāt par revolūciju, bet gan salīdzinoši lēnu evolūciju. Latvijas potenciāls ir ievērojami lielāks un, salīdzinot ar laiku pirms 5 gadiem, vajadzība pēc modernas e-pārvaldes nav samazinājusies, tā ir kļuvusi vēl aktuālāka.

Kopš straujā bezdarba pieauguma pandēmijas laikā bezdarba līmenis Latvijā katru gadu ir turpinājis samazināties un pašlaik sasniedzis jau vēsturiski zemākos rādītājus. Bezdarba līmenis ir zems un spējas atrast prasmīgus darbiniekus samazinās ne tikai Rīgā un pašvaldībās ar Rīgu, bet arī tālākos Latvijas novados. No vienas puses, daļa darbinieku noveco un dodas izbaudīt nopelnītās pensijas, no otras puses, atrast jaunus, motivētus darbiniekus nav viegli, jo nākas asi konkurēt ar Rīgas un ārvalstu piedāvājumu, kur algas bieži vien ir ievērojami augstākas kā to spēj piedāvāt pašvaldība.

Ja iepriekš daudzi cilvēki reģionos pašvaldību kā darba devēju izvēlējās tāpēc, ka tā bija stabila, prognozējama darba vieta, tad pašlaik ar to vien nepietiek un arī reģionu iedzīvotāji vēlas strādāt labi atalgotā darba vietā ar attīstības perspektīvām. Tāpēc pašvaldībām būs jāmeklē veidi kā maksāt saviem darbiniekiem vairāk, vienlaikus ieviešot ikdienas darbā tādus risinājumus, kas ļaus katram pašvaldību darbiniekam savā ikdienas darbā būt ievērojami produktīvākam un ļaus vienam cilvēkam izdarīt to, kas iepriekš bija pa spēkam diviem vai pat trijiem.

Mēs redzam, ka Latvijas iedzīvotāji ar katru gadu kļūst atvērtāki dažādiem e-pakalpojumiem un nākotnē gatavi tos izmantot arvien vairāk. No mūsu pieredzes mēs redzam, ka liela nozīme ir pašvaldību iniciatīvai motivēt un apmācīt sava novada iedzīvotājus dažādu digitālu e-pakalpojumu izmantošanā. Apkopojot informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu izplatīšanu elektroniski, esam secinājuši, ka labākie rezultāti ir turīgajās Pierīgas pašvaldībās, kur ir liels skaits jaunu cilvēku, kuri ar tehnoloģijām ir uz Tu jau no bērna kājas. Tomēr ļoti labi rezultāti sasniegti arī Ludzā, kas ir novads pašā Latvijas pierobežā un nav pats turīgākais novads ar spožāko demogrāfisko situāciju. Tomēr, pašvaldību aktīvas darbības rezultātā, liels skaits Ludzas novada iedzīvotāju ikdienā izmanto e-pakalpojumus un tas atvieglo gan pašu iedzīvotāju ikdienu, gan palīdz novada administrācijai būt efektīvākai un modernākai.

Procesu efektivitāte un pakalpojumu pieejamība ir svarīga ne tikai katrai pašai pašvaldībai, bet visai valstij, jo mēs konkurējam globālajā mērogā. Investori izvēlas savu biznesu attīstīt valstīs, kur serviss ir viegli saprotams un ērti lietojams. Jau pašlaik daudzviet tiek ziņots, ka atsevišķas Austrumeiropas valstis, kuras ir sekmīgas dažādu e-risinājumu ieviešanā, spēj uzrādīt daudz labākus IKP izaugsmes rādītājus, nekā Rietumvalstīs, kur joprojām ikdienā izmanto pastu un faksu.

Kāpēc es uzskatu, ka tieši nākamais gads var Latvijai kļūst par digitālās attīstības izrāviena gadu?

Vispirms jau valdības nesen pieņemtie noteikumi par e-rēķinu izmantošanu. Likums paredz, ka e-rēķini uzņēmumiem būs obligāti no 2026.gada, bet pārejas noteikumi paredz, ka jau no 2025.gada 1.janvāra Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Neapšaubāmi, e-rēķinu ieviešana sākumā nebūs vienkārša, tomēr e-rēķinu izmantošana varētu ievadīt jaunu digitalizācijas vilni Latvijas valsts iestādēs, pašvaldībās un arī uzņēmumos, jo e-rēķinu ieviešana sev līdzi nesīs arī citu procesu digitalizāciju. Tas ļaus sakārtot un uzlabot daudzu datu kvalitāti, kas iepriekš ir bijis viens no galvenajiem šķēršļiem mūsdienīgu e-pakalpojumu attīstībai.

Otrkārt, nākamgad jau praksē varētu sākt darboties Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma AVIS. AVIS ir valsts līmeņa vienota platforma, kas nodrošinās iedzīvotājiem, komersantiem, valsts iestādēm un pašvaldībām centralizētu valsts un pašvaldību piešķirto atvieglojumu uzskaiti un administrēšanu. Tomēr sistēma pati par sevi nav neko vērta, ja tā netiek izmantota dažādu atvieglojumu izmantošanai. Pašlaik vairāki privātie komersanti ir nopietni ķērušies pie risinājumu izveides integrācijai ar šo sistēmu un mēs drīzumā varēsim redzēt praktiskus risinājumus, kur cilvēks varēs automātiski saņemt tam pienākošos atlaidi par sabiedrisko transportu ar vienu pīkstienu validējot ID karti autobusā vai tramvajā. Līdzīgā veidā brīvpusdienas skolā varētu saņemt tie, kuriem tās pienākas un nevienam netiktu atklāti personas dati vai uzdoti papildus jautājumi.

Treškārt, Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas iesaistījusies Eiropas digitālās identitātes maka pilotprojektā, kas ļaus personām droši, kā arī ērti un vienkārši apliecināt savu identitāti un parakstīt dokumentus visā Eiropas Savienībā. Projekta ietvaros plānots nodrošināt ne tikai e-identifikāciju, bet arī digitālos maksājumus, vadītāja apliecības un izglītības dokumentu validāciju un citas funkcijas, turklāt tas būs iespējams visas Eiropas Savienības mērogā.

Projektu veiksmīga realizācija ir būtiska, lai Latvija varētu droši sevi devēt par vienu no gudrās pārvaldes līderiem visā Eiropā un pat pasaulē. Ieguvēji būs ne tikai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kuri varēs saņemt ērtāk un ātrāk mūsdienīgus servisus, piesaistīt investorus, celt straujāk valsts kopproduktu, bet arī mēs visi varēsim lepoties par savu valsti, jo vismaz šajā jomā neatpaliksim no mūsu tuvākajiem kaimiņiem!