Rīgā darbu sākusi pirmā park&ride autostāvvieta.

(Papildināts viss teksts.)

Šodien Ulbrokas ielā tika atklāts pirmais stāvparks jeb P&R autostāvvieta Rīgā. Tā sauktā park&ride sistēma paredz, ka Rīgas viesi un tās iedzīvotāji savas automašīnas varēs novietot apsargājamā autostāvvietā un tālāk doties ar sabiedrisko transportu.

«Šis ir tikai pirmais solis. Ir plānots, ka līdzīga autostāvvieta tiks izbūvēta pie tirdzniecības centra Dole. Mūsu mērķis, ieviešot park&ride stāvparkus, ir mazināt sastrēgumus pilsētā un sabiedrisko transportu padarīt par prioritāru,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Stāvparka izmantošana būs bez maksas, ja sabiedriskajā transportā ar e- talonu dienas laikā tiks veiktas vismaz divas braucienu reģistrācijas.

Šobrīd nav iespējas no Rīgas budžeta ieguldīt stāvparku (Park&Ride) projektos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka Park&Ride projekti Rīgā attīstīsies tad, kad izdosies piesaistīt privātus partnerus, kas būs gatavi šādus parkus būvēt uz tiem zemesgabaliem, kurus Rīgas dome gatava piedāvāt. «Šobrīd neredzu iespēju no pilsētas budžeta ieguldīt Park&Ride projektos, kas gan, protams, ir svarīgi, taču būtiskāk ir savest kārtībā teritorijas pie skolām, runājot par sporta infrastruktūru, sporta zālēm, ēdnīcām vai vienkārši fasāžu siltināšanu,» atzina Ušakovs, piebilstot, ka autostāvvietas ir jābūvē privātiem uzņēmējiem sadarbībā ar pilsētu, izmantojot pilsētai piederošus zemesgabalus.

Aktuālitāti galvaspilsētā nav zaudējusi park-n-ride stāvvietu jeb stāvparku izveides nepieciešamība

Tā DB norāda nozares spēlētāji, tomēr pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis informē, ka šobrīd stāvparku (park-n-ride) izveide netiek plānota.

Pilsētas attīstības plāns gan paredz, ka automašīnu skaitam Rīgas centrā būtu jāsamazinās, ieviešot t.s. stāvparkus, veicinot velotransporta izmantošanu un citas lietas. Pirmais mēģinājums Rīgā izveidot stāvparku gan nav vainagojies ar lieliem panākumiem, jo Ulbrokas ielas objekts tiek izmantots maz. Jāatgādina, ka pirms pāris gadiem pēc pašvaldības pasūtījuma tika veikta stāvparku izveides plāna izstrāde. Tajā secināts un rosināts, ka līdz līdz 2025. gadam, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, trokšņainību un ielu noslodzi Rīgā, jāveido plašs stāvparku tīkls. Lai to paveiktu, nepieciešami vairāk nekā 39 milj. eiro. Plāns nav realizējies. Stāvvietu apsaimniekotāja SIA Cityparks Latvija valdes loceklis Māris Priednieks DB uzsver, ka pilsētai būtu jādomā par park-n-ride izveidi, uzņēmums arī labprāt piedalītos publiskās un privātās partnerības (PPP) objektu tapšanā.

Darbi jauno staciju izbūvē Bolderājas līnijā ir aizkavējušies un visdrīzāk tiks pabeigti 2024.gadā, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka platformu modernizācijas projektā paredzēts izbūvēt divas jaunas pieturas Bolderājas līnijā - "Iļģuciems" un "Bolderāja".

"Saistībā ar šo līniju ir paredzēts realizēt arī vienu citu projektu, kas paredz šīs līnijas elektrifikāciju. Projektu plānots realizēt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz 2026.gadam," minēja Pļavnieks.

Savukārt, komentējot līniju Rīga-Cēsis, viņš norādīja, ka, piesaistot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, plānots izbūvēt kontakttīklu no Zemitāniem līdz Garkalnei, papildinot, ka šo projektu ir plānots īstenot līdz 2026.gada vidum.

"Abas ieceres par elektrificētās zonas paplašināšanu nodrošinās iespēju bateriju vilcieniem pietiekami uzlādēties, izmantojot kontakttīklu, lai varētu bateriju režīmā nodrošināt pasažieru pārvadājumus līdz Siguldai un, iespējams, pat tālāk," atzīmēja Pļavnieks.

Patlaban Rīgas investīciju plānos un Rīgas budžetā līdzekļi jaunu stāvparku būvniecībai jeb tā saucamajai «park and ride» sistēmai atvēlēti nav, jo šie projekti esot ļoti dārgi, stāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence.

«2014.gadā, apstiprinot Rīgas attīstības programmu 2014.-2020.gadam, neielikām investīciju plānā konkrētus projektus, jo «park and ride» risinājumiem jābūt kompleksiem, visaptverošiem un saistītiem ar sabiedriskā transporta tīklojuma un apkalpes uzlabojumiem,» skaidroja Brence, norādot, ka šie projekti būtu īstenojami ar valsts un Eiropas fondu atbalstu.

Aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija liecina, ka pašvaldībā par «park and ride» sistēmas ieviešanu diskutēts jau vismaz no 2000.gadu sākuma. Līdz šim pēc departamenta pasūtījuma izstrādāti divi pētījumi - Stāvparku sistēmas sadaļas attīstības plāns un Rīgas domes autonovietņu politikas un attīstības koncepcija. Līdz ar to pašvaldībai ir nepieciešamā informācija, lai uzsāktu stāvparku programmas īstenošanu.

Rīgas plānošanas reģions (RPR) aicina šobrīd vērienīgākā satiksmes projekta Rail Baltica īstenošanā iekļaut reģiona satiksmes savienojumu mezgla izbūvi, kas paredzētu izveidot papildu dzelzceļa stacijas projekta šķēršojošās pašvaldībās, informē RPR administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš.

Tas ļautu būtiski uzlabot Rīgas plānošanas reģionā esošo pašvaldību konkurētspēju, pavērtu jaunas iekšējo un starptautisko pārvadājumu iespējas, kā arī ļautu samazināt transportlīdzekļu plūsmu galvaspilsētā, efektīvāk attīstot park & ride stāvvietas Rīgā.

«Latvijai nozīmīgā projekta Rail Baltica potenciāls būtu jāizmanto pilnībā iekšējo pārvadājumu uzlabošanā, ko varētu nodrošināt ar papildu reģionālo pasažieru staciju izveidi pašvaldībās, kuru teritorijas šķērso projekts. Reģionālo pasažieru pārvadājumu izveidošanai būtu būtiska loma reģiona izaugsmē, no kā daudzējādā ziņā ieguvējas būtu ne tikai reģionā esošās pašvaldības, bet arī valsts kopumā,» norāda E. Rantiņš.

Kopš oktobra, kad desmit Lucavsalas zemesgabalu izsole nenotika pretendentu trūkuma dēļ, Rīgas dome (RD) piebremzējusi aktivitātes, kas saistītas ar šo nekustamo īpašumu pārdošanu. «Konkrēts nākamās izsoles datums nav noteikts. Šobrīd notiek tirgus izpēte,» Dienai skaidro RD Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte. Tikmēr atpūtas parka tuvumā iecerēts būvēt stāvlaukumu, kuru Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nosaucis par potenciālo park & ride jeb stāvparku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pērnvasar pamatīgus protestus izraisījušais RD lēmums par desmit zemesgabalu atsavināšanu ir iestrēdzis, jo oktobrī plānotajai izsolei neviens pretendents nepieteicās. «Rīgas domes lēmums par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai ir spēkā. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums kā vienu no turpmākās rīcības variantiem nosaka atkārtotu izsoļu rīkošanu,» norādīja B. Gailīte un uzsvēra, ka ikviens interesents departamenta mājaslapā var iepazīties ar šiem zemesgabaliem un to turpmākās izmantošanas nosacījumiem.

Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks (GKR) Dienai vēl piebilda, ka tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāma investoru interese par tik lielu projektu, kāda būtu Lucavsalas apbūve, un «dārziņos var audzēt burkānus un gurķus četrus piecus gadus noteikti».

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Stāvparkiem, kur novietot automašīnas, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā, nav jāatrodas Rīgā, bet gan pie tās robežām, intervijā teica par satiksmes infrastruktūru galvaspilsētā atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš skaidroja, ka ir dažādi mobilitātes punkti, sākot no Centrālās dzelzceļa stacijas, kas ir reģionālas un nacionālas nozīmes, un beidzot ar parastu pieturu, kur var pārsēsties citā transportlīdzeklī.

Tos var iedalīt divās daļās - vieni ir stāvparki, kuros var nolikt automašīnu, pārkāpt sabiedriskajā transportā, bet otri ir mobilitātes punkti, kas ir plānoti Rīgā, kur var pārsēsties no vilciena uz Rīgas sabiedrisko transportu.

"Rīgas mobilitātes problēma šobrīd ir tāda, ka ir labs pasažieru vilciena tīkls un ir labs "Rīgas satiksmes" maršrutu tīkla pārklājums. Taču šie tīkli nesatiekas un dzīvo katrs savu dzīvi," skaidroja Ķirsis.

Izkāpjot kādā dzelzceļa stacijā, piemēram, Čiekurkalnā, vispār nevarot saprast, vai esi Rīgā vai kaut kur citur. Tādēļ šie tīkli esot jāsaslēdz kopā. To var izdarīt ar mobilitātes jeb pārsēšanās punktu starpniecību.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Lai apturētu cilvēku aizplūšanu, ir jādomā, cik pievilcīgs Rīgas centrs ir iedzīvotājiem, nevis automašīnām, piektdien intervijā Dienas Biznesam teic sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

Fragments no intervijas:

OECD pētījumā par Latvijas ekonomikas attīstību ir norādīts: lai gan Rīga ir valsts ekonomiskais dzinējspēks, tomēr tās konkurētspēja salīdzinājumā ar citām Baltijas jūras reģiona metropolēm ir zemāka. Kādas, jūsuprāt, ir Rīgas konkurētspējas stiprās un vājās puses?

Baltijas jūras reģiona pilsētas, kas tiek savstarpēji salīdzinātas, ir līdzīgas pēc formāliem kritērijiem, bet ne kvalitatīvi. Tallina un Viļņa nav tas pats, kas Stokholma un Helsinki, līdz ar to atšķirības konkurētspējā ir tikai likumsakarīgas – dažādi apdzīvotības blīvumi, transporta infrastruktūra un iedzīvotāju kvalifikācija. Galvenais iemesls, kādēļ Rīga savā attīstībā atpaliek, ir saistīts ar funkcionālo integritāti. Proti, Rīga apdzīvotības ziņā ir pārāk izkliedēta – centrs ir pārāk tukšs, tas zaudē iedzīvotājus, savukārt Pierīga pārāk uzblīdusi. Pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaugusi Rīgas aglomerācija, kas nozīmē, ka mums ir zema koncentrācija - cilvēki daudz vairāk laika pavada ceļā uz un no darba. Vienkārši sakot, Rīgas funkcionālās integritātes vājums ir tas, ka cilvēki dzīvo pārāk tālu no darba vietām un sociāliem pakalpojumiem. Pēdējo desmit gadu laikā Rīgā automašīnu skaits ir pieaudzis par 60%, un puse no tām ikdienas brauc uz Rīgu no Pierīgas, kamēr ceļu infrastruktūra nav būtiski paplašināta. Šāda noslodze atstāj negatīvu ietekmi uz pilsētnieku dzīves kvalitāti (troksnis, izmeši, sastrēgumi, utt.). Cita situācija, būtu, ja no Pierīgas uz Rīgu kursētu ērts un ātrs sabiedriskais transports.

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Pēc ziņas, ka Lucavsalā jau nākamgad paredzēts ierīkot stāvparku jeb tā dēvēto Park & ride, kļuvis zināms, ka beidzot varētu iekustēties stāvparku sistēmas attīstība visā Rīgā. Stāvparku sistēmas attīstības plāns tika izstrādāts jau pērn, taču pagaidām tā īstenošanu dēvēt par strauju nebija pamata, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pirmais oficiālais stāvparks Rīgā tika atklāts Ulbrokas ielā 2012. gadā un, kā atzina ieceres īstenotāji, nebija diez cik veiksmīgs. Tas arī sākotnēji nemaz nebija būvēts kā stāvparks un tikai vēlāk pielāgots šai funkcijai – SIA Rīgas pilsētbūvnieks uzbūvēja pašvaldības dzīvojamo māju kompleksu, kurā ietilpa daudzstāvu autostāvvieta ar 676 vietām. Tā kā autostāvvieta bija noslogota tikai par trešdaļu, brīvās vietas atvēlēja stāvparka vajadzībām, taču šim nolūkam stāvvietu iedzīvotāji izmantoja maz.

Tomēr doma, ka Rīgā nepieciešamas auto novietnes, no kurām iedzīvotāji tālāk uz centru dotos ar sabiedrisko transportu, plānu un projektu līmenī pastāv jau samērā sen. 2008. gadā pašvaldība bija rezervējusi vairāk nekā 20 zemesgabalu stāvparku ierīkošanai. Šobrīd aktuālais stāvparku attīstības plāns, ko izstrādājis SIA E. Daniševska birojs, paredz, ka 2025. gadā stāvparki Rīgā būs vismaz 27 vietās, tostarp Berģos, Juglā, Zemitānos, Tīraines, Torņakalna un Mangaļu stacijā, tirdzniecības centros Alfa, Mols, Spice utt., nodrošinot vairāk nekā 11 tūkstošu stāvvietu.

Rīdzinieki Pierīgas novadus izmanto atpūtai, brauc peldēties, sēņot, sportot, un viņiem tas viss ir pieejams bez maksas, tāpēc varbūt Pierīgas novadiem būtu jāievieš sēņu nodokļi pilsētniekiem, ironizē Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Bružuks (LZP), komentējot Rīgas ieceri palielināt sabiedriskā transporta biļetes cenu nerīdziniekiem.

Sēņu nodoklis «mums dotu iespēju ar pabalstiem kompensēt mūsu iedzīvotājiem radītās izmaksas, ko šobrīd pieņēmusi Rīga», piebilda Bružuks.

Bružuks norāda, ka Garkalnes novada izglītības iestādes gan saviem, gan Rīgas bērniem nodrošina brīvpusdienas līdz 6.klasei, mazie rīdzinieki tāpat bez maksas apmeklē mūzikas un mākslas skolas, deju un vokālos ansambļus.

«Pieļauju, ka šādi Rīgas soļi [biļešu cenas celšanā] varētu mums likt aizdomāties par mūsu, iespējams, nelietderīgo dāsnumu,» atzina novada vicemērs.

Garkalnes novads ar saviem mežiem tiek uzskatīts par Rīgas plaušām, tāpēc ar lēmumu noteikt ārpus Rīgas deklarētajiem iedzīvotājiem divreiz augstāku sabiedriskā transporta biļešu cenu Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) «spļauj akā, no kuras pašam būs jādzer», uzskata novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu - kandidātu atlasi - ar mērķi iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā «Rīga», estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 – 280 miljonu eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir apturējis grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos, kas paredzēja iespēju īpašu apstākļu gadījumā - stipras snigšanas vai masu pasākumu laikā, sabiedrisko transportu izmantot bez biļetes.

(Papildināts ar 3., 4. un 5. rindkopu.)

Šāds lēmums pieņemts, jo noteikumi ir pretrunā ar vairākām tiesību aktu normām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka arī Rīgas domes skaidrojumi neliecina, ka noteikumu piemērošana ir tiesiska.

Nav pareizi, ka sniegputeņa laikā bez maksas sabiedriskajā transportā var pārvietoties tikai autovadītāji, - šāda iespēja Rīgā jānodrošina visiem, kam šādā laikā ir nepieciešams kaut kur nokļūt, uzskata ministrs E. Sprūdžs (RP), ziņo LETA.

Skaidrojot, kāpēc viņš apturējis Rīgas domes saistošo noteikumu grozījumus, kas paredz šādas priekšrocības autovadītājiem, Sprūdžs šodien žurnālistiem skaidroja, ka daudzus rīdziniekus interesē, kāpēc autovadītājiem ir šādas priekšrocības, bet ģimenēm ar bērniem, skolēniem un studentiem, kam arī sniegputeņa laikā ir kaut kur jānokļūst, tādu nav.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā - par 0,9 % jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8 % jeb 5,4 tūkstošiem.

Tas saistīts ar to, ka rīdzinieki vairumā pārceļas uz Pierīgu, īpaši uz Jūrmalu un Mārupi. Šie dati tikai apstiprina pilsētplānotāju un arhitektu sen teikto – mūsu galvaspilsēta nav cilvēkiem draudzīga. Līdz ar to tā ir viena no absolūti retajām metropolēm, kur iedzīvotāju skaits rūk. Pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš jau ir izrunājis sausu muti, vairākus gadus stāstot, ka ir nepareizi Rīgu pilnībā atdot autotransportam, ja tā vēlas piesaistīt iedzīvotājus. Rezultātā cilvēki pārceļas uz Pierīgu, katru dienu dodas uz Rīgu ar autotransportu, kas rada sastrēgumus un vairo gaisa piesārņojumu.

Diemžēl līdz šim galvaspilsētas vadībai prioritāte nav bijuši rīdzinieki. Rīgā tā arī nav nedz gājēju ielas, nedz pietiekamā daudzumā un kvalitātē veloceliņu. Arī ar tik daudz piesauktajiem park&ride nevedas. Arī sabiedriskais transports nav tāds, lai tajā gribētos pārsēsties no automašīnas. Un šeit neder atrunas, ka viena gada laikā Rīgu nevar pārvērst. Jo par to, ka galvaspilsētai ir jākļūst draudzīgākai cilvēkiem un mazajam biznesam, ir runāts gadiem. Tikai darīts gan ir ļoti maz. Toties ar plašu vērienu «šeptēšanās» ir notikusi dažādās pašvaldības kapitālsabiedrībās. Simptomātiski, ka, DB, sarunājoties ar lielu industriālo parku attīstītāju, tas paziņoja, ka strādā tikai Pierīgā un galvaspilsētā nedarbojas principiāli, jo birokrātiskās procedūras, kuras Pierīgas pašvaldībās var nokārtot pāris nedēļu laikā, Rīgā aizņem vairāk par pusgadu.

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus "Rail Baltic" piegulošajās Rīgas apkaimēs, 10 gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

"Rail Baltica" piegulošo Rīgas teritoriju lokālplānojuma apspriedes dalībniekus par to piektdien informēja Rīgas mērs Oļegs Burovs.

"Rail Baltica projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm - gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem - jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei," norādīja O. Burovs.

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

Labrīt!

Latvija

Saeima šodien pirmajā lasījumā lems par konceptuālu atbalstu nākamā gada budžeta projekta un saistītajiem likumprojektiem. Tāpat Saeima šodien lems, vai iekļaut darba kārtībā valdošās koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas iestrādāts Imigrācijas likuma grozījumu projektā.

Vairākās vietās Latvijā notiks UNESCO nedēļas pasākumi. UNESCO nedēļa ilgst no 14. līdz 18. oktobrim. Tās laikā notiek pasākumi, kas veltīti lokālā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju izcelšanai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Rīdzinieki un pilsētas viesi, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnām, no šodienas - 24.februāra - līdz 19.martam, aizpildot anketu, aicināti izteikt savu viedokli par stāvparku (Park & Ride) sistēmas ieviešanu, kas palīdzētu prognozēt stāvparku sistēmas lietderību, kā arī galvenās prasības to izstrādei, liecina Rīgas domes sniegtā informācija.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šobrīd izstrādā jauno Rīgas teritorijas plānojumu, kura ietvaros tiek izstrādāts Transporta attīstības tematiskais plānojums. Tas paredz sagatavot Rīgas domes auto novietņu politikas un attīstības koncepciju, ietverot stāvparku sistēmas attīstības plānu.

Anketas elektroniskā formātā ir pieejamas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā: rdpad.lv

Izdrukātā veidā tās būs iespējams aizpildīt visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Rīgā, Pilsētas attīstības departamentā klientu apkalpošanas dienās, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4.

Maksas autostāvvietu bizness nereti ir raisījis diskusijas, neapmierinātie vienmēr ir skaļāki par apmierinātajiem, un vienmēr ir kāds, kurš nevēlas maksāt par šādu pakalpojumu. Kādēļ stāvvietas vajadzīgas, vai to būs vēl vairāk, kāda ir cenu politika – par to Dienas Bizness izjautāja Cityparks Latvija valdes locekli Gundaru Smanu.

Kā viens no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē kā jūs novērtētu autostāvvietu pieejamību Rīgā? Varat raksturot nozari kopumā tieši šobrīd?

Patiesi esam viens no lielākajiem spēlētājiem autostāvvietu tirgū, un pozīcija mainās tikai atkarībā no izvēlētā kritērija - vai nu skatāmies pēc apgrozījuma, vai arī pēc vietu skaita stāvvietās. Mēs tiešām jūtamies kā viens no tirgus līderiem. Situācija tirgū kopumā – mēs redzam, ka maksas autostāvvietu skaits tikai pieaugs, proti, tas ir augošs bizness. Bezmaksas auto novietošanas iespējas, kā mēs redzam Rīgas centrā, jau praktiski nav, un tas noteikti turpināsies, izejot tālāk uz Rīgas apkaimēm, tostarp guļamrajonos. Tā tendence, kad klients ir gatavs samaksāt par nodrošinātu vietu, tikai aug. Proti, cilvēki vēlas zināt, ka, pārbraucot no darba mājās, būs, kur nolikt mašīnu, un ir gatavi par to maksāt. To mēs redzam kā nākotnes perspektīvu.