Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.
Krīzes produkts
Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.
Hobiju kursi tika pie gaišām 150 m2 plašām telpām Rīgas centrā – papildu bonuss starp līdzīgiem piedāvājumiem. Parasti visi hobiji ielienot patrepēs un tumšos ūķīšos, bet telpām ir nozīme radošuma veicināšanai, atzīst Dzintars.
Attīstās lēnām
No darbības uzsākšanas SIA Visio paspārnē 2009. gadā Hobiju kursi jau 2010. gadā kļuva par patstāvīgu uzņēmumu. Pirmajos pāris gados jaunajā uzņēmumā ieguldīti ap 16 tūkst. Ls, 2011. gadā kursi vēl strādāja ar zaudējumiem, bet 2012. gadā sāka nest pirmos augļus. Šobrīd ieguldījumi ir atgūti, bet Dzintars uzsver, ka tas nav bizness, kur peļņu gūt, salīdzinot, piemēram, ar reklāmu. Turklāt reklāmas jomā klients pasūta darbu izpildītājam, bet šeit ne tikai jāizpilda, bet arī jāieinteresē un jāmāk piedāvāt. «Cilvēki nāk ar prieku – šuj, glezno, visur citur klients diktē noteikumus, te gūst prieku,» saka Dzintars.
Uzņēmumam ir pastāvīgie klienti, kuri jau gadiem turpina apgūt šūšanas nianses, kā arī papildina prasmes pārējos piedāvātajos kursos – auduma ziedu izgatavošanā, zīda apgleznošanā, sezonālajos floristikas vai dāvanu saiņošanas kursos. Gandarījumu dod tas, ka audzēkņi no kursiem iznāk ārā apgaroti un jaunas zinības apguvuši. Šeit savas zināšanas papildina daudzi mazie uzņēmēji, pēc tam to veiksmīgi izmantojot savā darbā. Drēbnieces apgūst apģērbu dekoru darināšanas iemaņas, manikīra meistares papildina savu piedāvājumu ar hennas zīmējumiem, tādā veidā ceļot savu konkurētspēju.
Dzintars labi atceras gadījumu, kad paša nosauktajā «apjukuma laikā», kad darba zaudēšana draudēja arī daļai pedagogu, kāda sākumskolas skolotāja ātri apguva visas iespējamās rokdarbu tehnikas, kuras tobrīd bija Hobiju kursu arsenālā – filcs, zīds, pērļošana, un, lai arī kursu sertifikāts nav pielīdzināms izglītības dokumentam, apgūtās prasmes viņu jūtami pacēla pāri kolēģēm, jo viņa varēja to, ko pārējās nevarēja. Tāpat viņš pauž prieku par to, ka var palīdzēt arī kādam, kurš pats sev vairs netic. «Sākot darbošanos, devām iespēju amata meistariem mācīt kursantus. Mēģinām kopā virzīties uz mērķi. Nevaram gluži visu profesiju cilvēkiem iedot darbu un ilgstoši turpināt sadarbību – taustāmies, kas cilvēkus interesē. Daudz atkarīgs arī no pasniedzēja – ne visiem meistariem ir ķēriens uz mācīšanu.» Pastāvīgi darbinieki ir šūšanas pasniedzēji, bet ar pārējiem kursi slēdz līgumus uz laiku. Tukšajos vasaras mēnešos jāpiemaksā klāt, lai segtu telpu īri.
Atvērti jaunām idejām
Jaunas kursu programmas un to vadītāji nereti uzrodas paši – caur paziņām vai atnākuši uz kādu no interesējošām nodarbībām un apjautuši, ka arī pašiem ir pieredze, ar ko padalīties; šobrīd jau kopā būšot 16–17 programmas. Hobiju kursi ātri reaģē uz pieprasījumu. «Rotas bija modē, tad filcēšana, kas tagad jau atkritusi, organizējam vairs tikai meistarklases,» stāsta Dzintars.
Tā kā uzņēmums pats apgādājot kursantus ar materiāliem, viss arī kaut kur jāglabā – vilna aizņem vietu un gadās, ka to saēd kodes, tāpēc esot arī jāizsver, kādus kursus piedāvāt. Visai savdabīgā veidā radās un nostiprinājās gleznošanas kursi – māksliniece, kurai pašai bija sava darbnīca, un audzēkņu grupa, mainoties apstākļiem, nolēma īrēt telpas un organizēt savai grupai studijas Hobiju kursos; tā klienti apvienojas.
Ir cilvēki, kuri izstaigā visus piedāvātos kursus – atnāk uz vienu un turpina ar pārējiem, nereti izmantojot Hobiju kursu dāvanu kartes – vai nu apgūst paši, vai apdāvina draugus, vai arī svin ballītes un organizē kolektīva saliedēšanas pasākumus apvienojumā ar radošo darbnīcu.
Hobiju kursu valis, uz ko viss balstās, ir šūšana – septiņas dienas nedēļā, rītā un vakarā dažādās grupās –, pārējie kursi vairāk notiek vakaros. Kursi neesot šūšanas skola. «Katrs nāk ar savu audumu, piegrieztni un vajadzību, visi vienādus šortus nešuj, te nevienu nesoda ar sliktām atzīmēm par nepareizu šūšanu, bet katrs pats no savām kļūdām mācās,» mācību formātu raksturo Dzintars.
Pirmos mēnešus klienti šuj uz skolas mašīnām, bet, ja saprot, ka turpmāk šūšana ieņems nozīmīgu vietu viņu dzīvē, Dzintars ar kolēģiem palīdz izvēlēties piemērotāko mašīnu. «Tas nav bizness, bet gadās nopelnīt arī ar to, pamazām attīstāmies arī tirdzniecībā,» viņš neslēpj.
Paceļ latiņu
«Lai šāds nišas bizness kļūtu pelnošs un pilnīgi patstāvīgs, noteikti ir jāuzlabojas kopējai ekonomiskajai situācijai, savukārt mums jāizstrādā specifiskas mācību programmas,» saka Dzintars, nākotni saskatot kompleksā piedāvājumā, ko veidotu apvienotas dažādu specialitāšu programmas. «Tādēļ izveidojām no citiem piedāvājumiem atšķirīgu stila kursu programmu sievietēm, kuru vadīs septiņi cilvēki. Īpaši atšķirīgais ir tas, ka mums ir sadarbība arī ar psihologu un kursu noslēgumā dalībniecēm ir profesionāla foto sesija ar režisoru, tērpiem, grimu un interesantiem aksesuāriem,» skaidro uzņēmējs. Stila programmas pirmais mēģinājums bija vienas dienas meistarklašu organizēšana, uzaicinot starptautiski atzītus speciālistus, un, ņemot vērā šo meistarklašu organizēšanas pieredzi, radās ideja spert tālākos soļus. «Mūsu mērķis – lai šī programma iedvesmotu sievietes, lai viņu personības atvērtos pārmaiņām un lai viņas sevi patiesi iemīlētu,» Dzintars tic jaunās programmas panākumiem, kaut arī neasociē to ar līdzīgas ievirzes TV šoviem.
#1/4
Dzintars Belogrudovs
#2/4
#3/4
