Pašaizsardzības apmācību kursu bizness balstās entuziasmā

Asaru gāzes baloniņš, nazis, lietussargs, somiņa vai uz ielas paķerts koks – viss var noderēt, lai bīstamās situācijās sevi aizstāvētu. Svarīgi ir saprast, kā un kad šos ieročus izmantot .

Rīgā vairākos sporta klubos ir iespēja apgūt kādu no tuvcīņas veidiem, piemēram, jiu-jitsu, karatē vai boksu. Tie ir sporta veidi, kas vērsti uz divu cilvēku cīņu, kurai ir noteikumi un neizpaliek arī sportiskā rezultāta sasniegšana. Tomēr bīstamās situācijās, kas radušās uz ielas, noteikumu nav. Savukārt pašaizsardzības treniņi ir bal- stīti ne vien uz fiziskām, bet arī praktiskām zināšanām par to, kā novērtēt radušos draudus, kā rīkoties.

Izmanto instinktus

«Policija un apsardzes darbinieki labi dara savu darbu un ātri reaģē uz izsaukumiem, tomēr visbiežāk cilvēkiem problēma rodas brīdī, kad kāds uzbrūk un nākas rīkoties nekavējoties. Jāizvērtē situācija, jāizlemj, kā un ko ar potenciālo uzbrucēju runāt. Kad sākt aizstāvēties un kā izmantot situāciju, lai bēgtu. Pašaizsardzība nav kaušanās, bet gan māksla izkļūt no draudīgas situācijas un gūt pēc iespējas mazāk savainojumu,» stāsta SIA Pašaizsardzības risinājumi valdes loceklis Māris Rizga. Kopš 2006.gada viņš Rīgā pasniedz nodarbības, kas balstītas uz Izraēlas armijas pašaizsardzības un tuvcīņas sistēmu Krav Maga, kas guvusi atzinību ASV policijas un tiesībsargājošo instanču darbinieku vidū. Eiropā šī metode tiek lietota pretterorisma, robežsardzes un speciālo uzdevumu vienību apmācībā. Krav Maga ir balstīta uz cilvēka dabiskajiem refleksiem, tādēļ tā ir viegli apgūstama pašaizsardzības vajadzībām. «Pirms septiņiem gadiem Vācijā ieguvu instruktora sertifikātu, kas man ļauj apmācīt cilvēkus pēc šīs sistēmas. Pamatā šī sistēma izmanto cilvēka instinktīvās kustības, kuras papildina ar tuv- cīņas tehnikām. Nodarbībās izmantojam dažādus priekšmetus. Realitātes efektu panākam, piemēram, telpā laižot dūmus, radot noteiktas skaņas,» stāsta M. Rizga. Nodarbību mērķis neesot izkauties un gūt uzvaru, bet gan maksimāli efektīvi aizstāvēties, neapjukt un darīt visu iespējamo, lai izkļūtu no situācijas bez traumām.

Atšķirībā no dažādiem tuvcīņas veidiem pašaizsardzības nodarbības nebalstās uz kādas filozofijas apgūšanu, bet gan praktisku iegūto iemaņu pielietojumu. «Svarīgākās ir teorētiskās zināšanas. Skaidrojam, kādi ir uzbrukuma veidi un agresijas tipi. Primārais ir sevi aizstāvēt. Savlaicīgi pamanīt, kad būs uzbrukums, kad jāsāk satraukties un domāt par aizstāvēšanos,» stāsta sporta kluba Combat.lv treneris Jānis Pavlovičs. Citos tuvcīņas veidos sportiskie noteikumi ierobežojot pašaizsardzības apmācību būtību, līdz ar to reālās dzīves situācijas nevar obejektīvi novērtēt.

Pārsvarā vīrieši

Lai arī sievietes ir fiziski vājākas un uzbrukuma gadījumā uz ielas praktiskās iemaņas pašaizsardzībā viņām būtu vairāk nepieciešamas, uz treniņiem biežāk nāk vīrieši. Trīs gados, kopš J. Pavlovičs pasniedz šāda veida kursus, apmeklētāju skaits ir ievērojami pieaudzis. Sākumā uz nodarbībām nākuši vien astoņi cilvēki, tagad – apmēram 30. Sievietes sarosoties pirms vasaras sezonas, jo šīs nodarbības uztver ne tikai kā lietderīgu apmācības veidu, bet arī iespēju atgūt fizisko formu un sagatavoties «peldkostīmu» sezonai. Pašaizsardzības kursi tiek uztverti kā alternatīva citām fitnesa nodarbībām, bet to pievienotā vērtība –praktiskas un dzīvē pielietojamas zināšanas. «Grupā ir arī pusaudži,» stāsta J. Pavlovičs.

«Apmēram 90% apmeklētāju nekad iepriekš nav bijusi saskarsme ar tuvcīņu. Runājot par reāli piedzīvoto vardarbību, kādēļ tiek meklēti šādi kursi, nevar apgalvot, ka visi, kas nāk uz nodarbībām, reiz ir cietuši,» stāsta M. Rizga. Viņa vadītajās nodarbībās piedaloties 15–20 cilvēku. Kopā šādu grupu esot trīs. Apmeklētāju vecums – no 25 līdz 60 gadiem; vairāk gan esot gados jauni cilvēki – līdz 35 gadiem; 20% apmeklētāju ir sievietes. «Nodarbības organizēju tikai vakaros. Mēģināju nokomplektēt grupu arī no rīta, bet atnāca vien daži cilvēki. Tas nav rentabli. Uz šādām nodarbībām cilvēki atrod laiku atnākt pēc darba. Pagaidām nebūt vēl neesmu sasniedzis zāles kapacitātes griestus. Pašaizsardzības kursi nav tie, kas uzrunā un saista daudzus. Tos meklē mērķtiecīgi,» skaidro M. Rizga. Runājot par to, vai šāda veida nodarbību pasniegšana var būt arī kā peļņu nesošs bizness, M. Rizga pasmaidot atzīst, ka šī nodarbe ir balstīta uz entuziasmu. Telpu īri varot nosegt, arī nedaudz nopelnīt. «Man tas ir veiksmes stāsts, jo varu apvienot darbu ar hobiju. Iespējas, kur attīstīties vēl ir – pēc mēneša atvēršu interneta veikalu, kurā varēs iegādāties dažādas elementāras ar drošību saistītas lietas. Šādi «apaudzējot» ar pašaizsardzības sfēru saistīto piedāvājumu klāstu, iespējams, kādreiz man tas būs arī veiksmīgs bizness,» spriež M. Rizga.