Vieta ir, bet tālāk par runām par koku izciršanu netiek – konkrētu aprišu vācu ķēdes Lidl lielveikalu ienākšanai Rīgā pagaidām nemaz nav. Līdzīga aina paveras ārzemju investīciju vidē Latvijā kopumā – vieta un iespējas tā kā būtu, bet faktiski – klusums. Tālāk par nelielu pieaugumu netiekam. Labā ziņa – investīciju apjoms neslīd lejā. Sliktā ziņa – pieaugums ir neliels. Pārdomu vērta ziņa – investīciju apjoma pieaugumu veido arī tā dēvētais no Krievijas bēgošais kapitāls (plašāk – 31.07. DB).
Interesanta sakritība vai varbūt kopsakarība ir gandrīz 300 miljonus eiro vērtais fakts – divu gadu laikā Krievija ievērojami palielinājusi ieguldījumus mūsu zemē no aptuveni 486 miljoniem eiro 2015. gadā līdz vairāk nekā 765 miljoniem eiro pašlaik. Turklāt pieauguma kupris sācis augt tieši laikā, kad ir spēkā ģeopolitiskās sankcijas starp Eiropas Savienību un Krieviju. Rietumu pēriens Krievijai par Ukrainas valstiskuma graušanu var būt un tikpat labi var nebūt tieši saistīts ar krievu ieguldījuma pieaugumu Latvijā, bez kura par kopējās ainas pozitīvu tendenci runāt nevarētu. Zināmā mērā tas apliecina to, ka Latvijas kā tilta loma starp Rietumiem un Krieviju ir aktuāla, neskatoties uz ģeopolitikas kolīzijām, un biznesa iespējām un ekonomikai tas drīzāk ir labs signāls.
Pēc pērn piedzīvotā ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālos straujā krituma (no 7,52 miljardiem eiro 2015. gadā līdz 7,26 miljardiem eiro 2016. gadā ) tagad novērojamais 36 miljonu eiro pieaugums noteikti ir iemesls cerīgam skatam nākotnē. Negribas turpināt ar «bet» vai «ja vien». Un tomēr. Tas būtu pamatoti, jo jau tradicionāli politiķu vēstījums par ekonomikas stabilitāti un perspektīvu, ārvalstu investīciju eksperta un Ārvalstu investoru padomes agrākā vadītāja Ģirta Greiškalna vārdiem runājot, turpina būt opozīcijā investīciju apjoma reālajiem datiem, kurus atsedz Lursoft pētījums. Savā ziņā tas būtu steidzami risināms jautājums, kuru profilaktiskos nolūkos vajadzētu saukt par avārijas situācijas risinājuma meklēšanu – kā paātrināt ārvalstu investīciju pieaugumu laikā, kad ir skaidrs, ka drīzumā mainīsies mūsu tautsaimniecības attiecību statuss ar Eiropas Savienības reģionālās politikas finanšu instrumenta – struktūrfondu – politiku. Nodokļu stratēģijas identitātes meklējumi, valsts tukšošanās no darbarokām un sevišķi kvalificēta darbaspēka trūkums, nesakārtotās izglītības, medicīnas sistēmas, autoceļu stratēģijas trūkums... Pie šāda fona investoriem nevar pārmest nogaidošu pozīciju. Lielā mērā situācija investīciju jomā atspoguļo notikumus Baltijas mērogā, neesam izolēti no plašāka politiskā un ekonomiskā konteksta ne kā ES un NATO dalībvalsts, ne kā ES sankciju atbalstītāja un Krievijas ierobežojumu «baudītāja».
Atgriežoties pie sākumā piesauktās Lidl ienākšanas Latvijā, jāatgādina, ka nesen mūsu valsti pameta Prisma ķēdes veikali. Līdzīga bilance arī investīciju vidē – gali kopā varbūt būs savelkami, toties pulka mājasdarbu mūsu politiķiem.
