Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl
SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.
Fragments no intervijas:
Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?
Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.
Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.
FOTO: Cik maksā preces Viļņas Lidl plauktos
FOTO: Kur ražotas Viļņas Lidl nopērkamās preces?
Kāda ir šo mazumtirgotāju pieeja, izvēloties piegādātājus?
Atšķirībā no tā, kā uz privātajām preču zīmēm izsludina konkursus vietējie tirgotāji, viņu pieeja ir krietni atšķirīga, un produkti ir daudz kvalitatīvāki. Piemēram, Lietuvas Lidl veikaliem kā šprotu piegādātājs izvēlēts viens no Latvijas labākajiem šprotu ražotājiem, nevis lētākais. Otrs – kompānijai šprotu kvalitāti nosaka mūsu iekšējais standarts – vai zivtiņa tiek pakota ar muguriņu uz augšu vai vēderiņu. Ja patērētājam ir jānopērk augstākās kvalitātes šprotes ar privāto preču zīmi, tad viņam jāiet uz Lidl. Ja man kā patērētājam jautātu, vai es iešu uz Lidl, tiklīdz tas būs Latvijā, es teiktu, ka iešu, jo visās grupās būs augstākās kvalitātes preces par zemākajām cenām. Kā nonākt pie šīm cenām, tas jau ir cits stāsts. Te rodas jautājums vietējiem ražotājiem – vai kāds ir skaitījis un analizējis ražošanas procesu?
Visu rakstu Karavela ver Lidl durvis lasiet 6. septembra laikrakstā Dienas Bizness.