Par ārvalstu tirdzniecības tīkla Lidl ienākšanu Baltijas valstu tirgū tiek diskutēts jau kopš Lidl ienākšanas Lietuvā. Protams, veselīga konkurence tirgum dod jaunu enerģijas lādiņu (gan cenu politikas, gan konkurences ziņā), tomēr šai gadījumā būtiski vērst uzmanību Lidl iepirkumu politikai. Lielākā daļa Latvijas ražotāju nav gatavi izpildīt šī mazumtirgotāja prasības pret piegādātājiem, saka pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.
Lidl darbojas zemo cenu segmentā, ko nodrošina, veicot apjomīgus iepirkumus no piegādātājiem. Izvērtējot pieredzi kaimiņvalstī Lietuvā, ir skaidrs, ka lielāko Lidl veikala sortimentu nodrošina ārzemju piegādātāji, piemēram, no Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm, uzsver uzņēmuma vadītājs.
Ņemot vērā Lidl iepirkuma politiku, līdzīgs scenārijs sagaida arī Latvijas tirgu: «Kā, zināms, Latvijā nav daudz ražotāju, kas spēj saražot tik lielus apjomus, nodrošinot mazumtirgotāja prasībām atbilstošu iepirkuma cenu.»
top!: No Lidl ienākšanas Latvijas tirgū visvairāk cietīs zemo cenu veikali
Rīgā, iespējams, taps arī Lidl loģistikas centrs
Krūzītis: Lidl ienākšana saasinās cīņu par darbiniekiem
Lidl Lietuva zaudējumi pagājušajā finanšu gadā - 18 miljoni eiro
«Paradoksāli, bet Latvijas tirgū ienākot Lidl, lielākā daļa vietējo pārtikas ražotāju nonāks strupceļā tieši Lidl augsto prasību dēļ preču piegādātājiem – ne tikai apjomu, bet arī kvalitātes ziņā. To, savukārt, apliecina nevis vietējie, bet tikai starptautiski kvalitātes sertifikāti. Tāpēc daudziem Latvijas ražotājiem sava konkurētspēja būs jāveicina, ieviešot starptautiskās kvalitātes vadības sistēmas,» skaidro A. Ždans.
«Protams, līdzvērtīgas konkurētspējas nodrošināšana ar citiem spēlētājiem Eiropas tirgū, ir tikai Latvijas ražotāju pašu rokās. Mūsu valstī netiek atbalstīti uzņēmumi, kuri vēlas iegūt starptautisko kvalitātes sertifikātu un kļūt konkurētspējīgi Eiropas mērogā – no valsts puses uzņēmējus informējot, izglītojot un motivējot šos sertifikātus iegūt. Līdz ar to tādi starptautiskie sertifikāti kā BRC, FSSC 22000 un IFS Latvijā ir mazam uzņēmumu skaitam. Līdz šim augstākā līmeņa pārtikas kvalitātes un drošības sertifikātu BRC (*British Retail Consorcium) ieguvuši vien pāris vietējie pārtikas ražotāji.
Vēlos uzsvērt, ka Latvijas Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, tas ir, Zaļā karotīte un Bordo karotīte, nav starptautiski atzīta un nekādi neveicinās Latvijas ražotāju konkurētspēju un iespējas kļūt par Lidl piegādātāju. Taču tieši šī kvalitātes sistēma no valsts puses ne tikai tiek veicināta, bet arī finansēta. Rezultāts? Ilgtermiņā vietējā tirgus pārdale, kurā dominēs starptautiski atzīti uzņēmumi, jo vietējie nebūs konkurētspējīgi,» lēš A. Ždans.
Viņš norāda, ka tāpēc svarīgi ir izvērtēt, kādi mehānismi jāizstrādā valstij, lai atbalstītu vietējos ražotājus iegūt starptautiskus sertifikātus, kas papildus veicinās Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos.