Jaunas recesijas risks ne tikai ASV, bet arī eirozonas perifērijā, kā arī Liebritānijā un Japānā sasniedzis jau 50%, sarunā ar ASV telekanālu CNN uzsvēris slavenais profesors un ekonomists, kurš paredzēja iepriekšējo finanšu krīzi, Nouriels Raubini.

Pirmās recesijas laikā bija pārāk daudz parādu privātajā sektorā, taču tagad to ir pārāk daudz valsts sektorā. «Ja jūs samazināt finanšu izdevumus, lai ietaupītu, jūs panākat lēnu ekonomikas izaugsmi. Pašlaik tā ir pārāk lēna – tas ir apmēram tā pat kā ar lidmašīnu, kas zaudē augstumu – jums ir divas iespējas – vai nu palielināt ātrumu, lai izrautos no augstuma zaudēšanas, vai arī turpināt krist,» klāsta ekonomists.

«Es baidos, ka pašlaik mēs jau esam brīvajā kritienā – tāpēc, ka iepriekšējos gados, kad vien bija kādas ekonomiskas nedienas, mēs esam izmantojuši jau visus pieejamos līdzekļus to risināšanai,» skaidro N. Raubini, akcentējot, ka pasaules līderu rīcībā nav palicis nekādu instrumentu, lai novērstu recesiju.

Eirozona patlaban pārdzīvo nopietnu sociālpolitisku fragmentāciju, kas var novest pie tālākas monetārās savienības nestabilitātes. Lielāko «cunami risku» patlaban sagādā Itālijas politiskā paralīzi, pavēstījis pazīstamais ekonomists, par doktoru Pastardienu sauktais Noriels Raubini.

Runājot Itālijā, N. Raubini norādīja, ka valsts iekšpolitiskā situācija atspoguļo lielākas problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropas monetārā savienība. «Itālijā briest vētra. Itālijas vēlēšanu rezultāts ir signāls, kas liecina par to, ka lielākā daļa cilvēku ir noskaņoti pret taupības režīmu. Par to liecina ne tikai notikumi Itālijā – Lisabonā ielās protestēt devās pusmiljons cilvēku, Grieķijā bezdarbs ir 25%, Spānijā puse valsts jauniešu ir bez darba. Tas viss rada nemieru,» N. Raubini sacīto citē CNBC.

Ekonomists arī norādīja, ka ticamākais scenārijs, kādā atrisināsies politiskais saspīlējums Itālijā, ir jaunas vēlēšanas nākamo sešu mēnešu laikā. Tomēr tas radīšot visai drūmus apstākļus. «Politiskā neskaidrība tikai vairos ekonomisko nestabilitāti – mazāk investīciju, zema darba tirgus aktivitāte, samazināts iekšējais patēriņš. Ir liela iespēja, ka jaunie [politiskie spēki, kas uzvarēs atkārtotās vēlēšanās] būs daudz naidīgāk noskaņoti pret taupības režīmu. Tas radīs sadursmi Vācijas, Itālijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) starpā,» sacīja N. Raubini.

Iespēja, ka pasaule piedzīvos atkārtotu recesiju, kas var novest pie nekontrolētas eirozonas izjukšanas, ir lielāka nekā 50%, paziņojis pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, kurš pirms četriem gadiem paredzēja globālo finanšu krīzi.

«Manuprāt eksistē liela iespēja – vairāk nekā 50%, ka nākošo 12 mēnešu laikā pasaules attīstītās ekonomikas piedzīvos vēl vienu recesiju. Ja mēs aplūkojam situāciju ASV, Eiropā un Lielbritānijā – var redzēt, ka atkārtotas recesijas iespējas ir ievērojami pieaugušas,» paziņojis N. Raubini, vēsta Businesweek.

Tāpat ekonomists izteica iespēju, ka vēl vienai recesijai var būt neprognozējamas sekas, kas, iespējams, pat izraisītu eirozonas sabrukumu. «Ja mēs uzdodam jautājumu – vai recesija būs viegla, vai smaga – atbilde ir atkarīga no tā, kas notiek eirozonā,» stāstīja N. Raubini.

Nākamo trīs līdz piecu gadu laikā pastāv liela iespēja, ka daļa valstu izlems pamest eirozonu un notiks monetārās savienības sabrukums. Tas gan nenotiks pēkšņi, bet drīzāk izskatīsies kā vilciena avārija palēninājumā, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nouriels Raubini, kuram iepriekš izdevās paredzēt globālo finanšu krīzi.

Virzoties uz eirozonas sabrukumu pieaugs ekonomiskās grūtības, finanšu pārstrukturizācija, bet monetāro savienību sāks pamest dalībvalstis. «Atsevišķas valstis piedzīvos grūtības noteiktos laika posmos. Tas nebūs krass sabrukums,» intervijā laikrakstam Financial Times sacīja N. Raubini.

Līdz šim eirozona krīzes risināšanai ir spērusi tikai nelielus bērnu solīšus. «Problēma pašlaik ir tāda, ka eirozonā ir iestājusies atkārtota recesija. Tā ir sākusies ne tikai perifērijā, bet arī galvenajās kodola valstīs,» uzsvēra N. Raubini.

Ekonomists arī norādīja, ka līdz brīdim, kad netiks atjaunota ekonomikas izaugsme, nekādi finanšu taupības pasākumi nebūs pietiekoši. «Taupība īstermiņā krīzi tikai saasina, tas notiek tāpēc, ka tiek palielināti nodokļi un samazināti valdības tēriņi. Lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un padarītu eirozonu dzīvotspējīgu, nepieciešama vesela virkne savādāku pasākumu,» klāstīja ASV ekonomists.

Ungārijas Ekonomikas ministrija apsūdzējusi ekonomistu Norielu Raubini, kuš dažreiz tiek dēvēts par Dr. Pastardienu, saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības krituma izraisīšanu. Forinta vērtība nedēļas sākumā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Budapešta atsaucās uz N. Raubini kompānijas Roubini Global Economics aizvadītajā nedēļā investoriem izteikto rekomendāciju pārdot forintu, kam sekoja Ungārijas valūtas kritums līdz 295,36 forintiem par vienu eiro. Pazīstamā ekonomista kompānija ieteica pārdot forintu pēc tam, kad Ungārija nespēja panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Ungārijas valdība norādīja, ka valūtas spekulanti izlēmuši uzbrukt forintam un izmantojuši N. Raubini ieteikumus kā attaisnojumu. Iepriekš valsts ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči pauda, ka Ungārijai būtu jāatsakās no tradicionāliem ekonomikas modeļiem, ieskaitot mehānismus, kuri uztur forinta kursu, lai tādējādi apkarotu inflāciju. Tomēr vēlāk Ungārija paziņoja, ka forinta kursa kritumam nav nekāda sakara ar ministra izteikumiem, un visa atbildība gulstas uz N. Raubini.

Itālijas pieņemtie taupības pasākumi, iespējams, nespēs nodrošināt to, ka valsts aizņemšanās izmaksas saglabāsies pieņemamā līmenī, tāpēc, ja vien netiks pielietota apņēmīga rīcība, valsts saskaras ar jūtamu maksātnespējas un eirozonas pamešanas risku, izteicies ekonomists Nouriels Raubini.

«Es domāju, ka nākamo 12 mēnešu laikā ir liela iespēja, ka Itālijas «Plāns A» nedarbosies,» N. Raubini stāstīja aģentūrai Reuters. «Itālijai varētu piespiest parādu rekonstrukciju un pēc tam arī tai nāktos pamest eirozonu. Ir ļoti iespējams, ka Itālija zaudēs pieeju tirgus resursiem un nespēs to atgūt,» norāda ekonomists, kurš ieguvis pasaules slavu ar savu 2008. gada krīzes paredzējumu.

Tāpat ekonomists uzskata, ka Eiropas Finansiālās stabilitātes fonds (EFSF), kuru Eiropas valstis izveidojušas, lai cīnītos ar parādu krīzi, ir «joks». Tāpat šis apzīmējums attiecas arī uz mēģinājumu palielināt EFSF līdz vienam triljonam eiro, stāstīja N. Raubini, norādot, ka Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropai kopā nebūs tik daudz naudas, lai atrisinātu parādu krīzi.

Dažādu ekonomikas apstākļu dēļ 2013.gadā pasaules ekonomikā gaidāma «perfekta vētra», uzskata ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), vēsta CNBC.

Raubini, kurš paredzēja 2008.gada finanšu krīzi, sacījis, ka ASV, Eiropas valstis un citas valstis ir kļuvušas pietiekami lietpratīgas attiecībā uz to problēmām, tādēļ patiesā krīze līdz 2013.gadam nav gaidāma.

Taču, kad tas notiks, sekas, visticamāk, būšot sāpīgas.

«Mana prognoze par perfektu vētru nav attiecībā uz šo gadu vai nākamo gadu, bet 2013.gadu,» sacījis ekonomists, norādot, ka ir problēmas ASV, Ķīna «pārkarst», tāpēc galu galā gaidāma smaga piezemēšanās.

Tuvākā termiņā Raubini redz lēnu, bet stabilu izaugsmi ASV, bet kā negatīvie faktori turpinās būt bezdarbs un mājokļi.

Demonstrācijas un sociālie nemieri, kas pieredzēti arābu pasaulē, Izraēlā, Grieķijā un nesen arī Apvienotajā Karalistē, nebeigsies. Tie izplatīsies uz citām attīstītajām ekonomikām un jaunattīstības tirgiem, uzskata ekonomists Nouriels Raubini, vēsta CNBC.

Raubini, profesors, kurš pirms četriem gadiem precīzi paredzēja globālo finanšu krīzi, teicis, ka pašreizējā pasaules ekonomikas sistēma - kapitālisms - paliks krīzē, kā jau ekonomists Kārlis Markss prognozēja vairāk nekā pirms simts gadiem. Tā tas būšot līdz tiks īstenotas lielas sistēmiskas reformas.

Pēc Raubini domām, gan sociālos nemierus, gan protesta akcijas izraisa tikai viens apstāklis, kas ir kapitālisma krīzes periods - ekonomikas sistēmas nopietnākā krīze kopš Lielās Depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Visas tautas, kuras pieredzējušas sociālos nemierus un demonstrācijas, nomācot vienādas problēmas: pieaugošā nevienlīdzība, nabadzība, bezdarbs un bezcerība.

Īrijas banku rekapitalizācija būs slikta, ja tiks veikta par valsts naudu, jo tā vēl vairāk mazinās valsts spēju finansēt sevi, sacījis Roubini Global Economics priekšsēdētājs Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), ziņo CNBC.

Kā vēstīts, vēlu ceturtdien Īrija atklāja banku stresa testa rezultātus, kas liecina, ka kredītiestādēm nepieciešami vēl 24 miljardi eiro. Tas gan saskan ar tirgus prognozēm.

Īrijas valdība varētu maksāt 17,5 miljardus eiro, lai rekapitalizētu savas bankas, bet Eiropas Centrālā banka un Īrijas centrālā banka arī dos savu ieguldījumu finansējumā, pavēstījis valsts finanšu ministrs Mihaels Nonans (Michael Noonan).

Taču Raubini esot citādās domās. «Es neesmu pārliecināts, ka tas būs pietiekami,» viņš sacījis, piebilstot, ka nebūtu pareizi šo naudu ņemt no valsts.

Raubini arī sacījis - viņš ir noraizējies, ka gaidāmā procentu likmju paaugstināšana no Eiropas Centrālās bankas puses varētu kaitēt vājākajām eirozonas valstīm, kuru ekonomikas neaug.

Izsverot sekas aiziešanai no eirozonas, ietekmīgi Somijas politiķi un uzņēmēji nonākuši pie slēdziena, ka Helsinkiem tas ir izdevīgāk, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nuriels Raubini.

Savā blogā N. Raubini, kurš tiek dēvēts arī par Doktoru Pastardienu, aicina apsvērt vairākus faktorus. Pirmkārt, citas Ziemeļvalstis ir ārpus eirozonas un jūtas lieliski – Norvēģija un Islande nav pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Dānija atteikusies no eiro ieviešanas, bet Zviedrija to pagaidām neplāno darīt. Tā kā neviena Ziemeļvalsts nav Eiropas monetārās savienības dalībniece, kāds labums no eiro ir Somijai, vaicā N. Raubini.

Otrkārt, lai gan Somiju pēc izstāšanās no eirozonas varētu piespiest pamest arī ES, Helsinki var saglabāt eirozonas un ES labumus bez lielām papildus izmaksām – piesaistot savu valūtu eiro un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus. Treškārt – izstājoties, Somija varētu izvairīties no zaudējumiem, kurus rada dalība eirozonā – Helsinkiem vairs nevajadzētu piedalīties citu valstu glābšanā, bet ceturtkārt – Somijā ir politiķu un uzņēmēju aprindas, kas pret eiro noskaņoti visai skeptiski.

Ir maldīgi uzskatīt, ka Grieķijas privātie kreditori, kas Atēnu parādu pārstrukturizācijas ietvaros uzņemas pamatīgu savu investīciju «griezumu», ir zaudētāji, kamēr valsts sektora ieguldījumi ir aizsargāti, uzskata pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, vēsta CNBC.

Ekonomists norāda, ka darījums par parādu restrukturizāciju, kura ietvaros privātie kreditori būs spiesti piedzīvot zaudējumus vairāk nekā 50% apmērā, patiesībā ir ļoti labs.

«Realitāte ir tāda, ka privātie kreditori saņems ļoti jauku darījumu, kamēr lielākā daļa esošo un nākotnes zaudējumu tiek pārcelti uz valsts sektoru,» rakstā Financial Times norādīja N. Raubini. Viņš arī uzsvēra, ka valsts sektors jau iepriekš uzsācis savu personīgo parādu pārstrukturizāciju.

«Valsts sektors parādu restrukturizāciju uzsāka daudz agrāk nekā privātais sektors. Tika pagarināti maksājumu termiņi un vairākkārt samazinātas procentu likmes,» skaidro ekonomists.

Roubini Global Economics (RGE), ekonomikas izpētes firma, kuras dibinātājs ir atzītais ekonomists Nouriels Raubini, izlikta pārdošanā, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem informācijas avotiem, pie kuriem vērsusies investīciju banka, kas organizē firmas pārdošanu, ziņo CNBC.

RGE kopš dibināšanas esot strauji augusi. Raubini ir tās priekšsēdētājs. Tai ir vairāk nekā 85 darbinieki, un tā joprojām zaudē naudu.

Saskaņā ar cilvēku, kuri iepazinušies ar pārdošanas piedāvājumu, teikto firmas ieņēmumi šogad tiek plānoti 14 miljonu ASV dolāru apmērā, bet zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 2 miljonus ASV dolāru. Nākamgad tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums par 8%, kam sekošot ieņēmumu pieaugums par 40% 2013. gadā.

Raubini, kurš atrodas Korejā, nav atbildējis uz tālruņa zvaniem, bet firmas pārstāvis atteicies sniegt jebkādus komentārus.

Pretendentiem tiekot prasīts iesniegt cenas piedāvājumus, taču neesot skaidrs, vai kāds piedāvājums jau ir saņemts.

Eiropai nepieciešams palielināt līdzekļu apjomu, kas veltīti parādu krīzes apkarošanai, un iepludināt ekonomikā divus triljonus eiro pirms nav par vēlu, sarunā ar Bloomberg paziņojis Nouriels Raubini, kurš pirms četriem gadiem paredzēja globālo finanšu krīzi.

«Es esmu ļoti norūpējies par notikumu izkļūšanu ārpus kontroles,» klāstīja N. Raubini. «Nepieciešams milzīgs līdzekļu iepludinājums, vismaz divu triljonu eiro apmērā, taču nedrīkst ar to vilcināties. Tas jāizdara nākošo nedēļu laikā,» uzsver N. Raubini.

«Problēma nav tikai ar Grieķiju, bet ar to, ka istabā ir divi lieli ziloņi – Itālija un Spānija. Tie ir pārāk lieli, lai atļautu tiem krist, bet arī pārāk lieli, lai glābtu,» stāsta ekonomists.

Lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos, nepieciešams spert pamatīgus soļus. Nepieciešams ne tikai mainīt Eiropas Centrālās bankas politiku un likmes, samazināt eiro vērtību, rekapitalizēt Eiropas bankas un «ļaut Grieķijai pamest eirozonu», bet arī piemērot liela apmēra finanšu stimulu galvenajām eirozonas valstīm, lai nepieļautu recesiju visās Eiropas valstīs.

Doktors Pastardiena jeb ASV ekonomists Nuriels Raubini paliek uzticīgs savam pērnajam pravietojumam, ka īstās globālās ekonomiskās ziepes mums vēl priekšā – tās būšot 2013. gadā.

Pirms gada Db.lv jau atspoguļoja globālās ekonomikas un finanšu analīzes kompānijas Roubini Global Economics šefa kārtējo drūmo pareģojumu. Gada laikā viņa nostādnes palikušas nemainīgas; mainījušies ir tikai daži fakti, kas, šķiet, apstiprina ekonomikas kataklizmas tuvošanos.

Aģentūrai Bloomberg Raubini pauž, ka ES nesenais samits bijusi izgāšanās un, ja vien eirozonas valstu parādi netiks kopīgoti, ECB šo parādu nemonetizēs un EFSF/ESM glābšanas mehānismi netiks četrkāršoti, tad Itālijas un Spānijas parādzīmju ienesīgums celsies no dienas uz dienu, un krīze būs «ne pēc pusgada, bet divām nedēļām».

Eirozona atsakās pieņemt faktu, ka atsevišķas tās dalībvalstis ir bankrotējušas, kā arī nespēj izdzīvot un nodrošināt ekonomisko izaugsmi monetārās savienības ietvaros, uzskata pazīstamais ekonomists Noriels Raubini.

Situāciju nākamgad pasliktinās arī spriedze, kas saistīta ar eiro, un tas izraisīs nesaskaņas eirozonas dalībvalstu vidū, Financial Times interneta vietnē publicētajā rakstā norāda ekonomists. Savukārt eirozonas parādu krīze attīstīsies pēc «nekārtīgā» scenārija.

Ekonomists akcentē, ka politiskie apsvērumi neļaus eirozonas valstu līderiem pieņemt smagus lēmumus, kas radīs daudzas problēmas. «Nākamgad kļūs skaidrs, ka «bundžas spārdīšana pa ceļu» ir spēle, kurā var tikai zaudēt,» raksta nesenās krīzes pareģis.

N. Raubini arī uzskata, ka nākamgad Ķīnas ekonomiku var sagaidīt «cietā piezemēšanās», bet ASV nākamā gada beigās piedzīvos atkārtotu recesiju.

Risks, ka Ēģiptes nedienas varētu izplesties uz citām pasaules daļām ir pieaudzis, un dumpim ir negatīva ietekme uz izaugsmi, kā arī tas veicina cenu pieaugumu, sacījis ekonomists Nouriels Raubini, ziņo CNBC.

Kā vēstīts, protestētāji Ēģiptē pieprasa prezidenta Hosni Mubaraka atkāpšanos, kurš valdījis valstī jau 30 gadus.

Raubini norādījis, ka notikumus Ēģiptē ietekmējuši notikumi Tunisijā, un «ģeopolitiskais risks pieaug». «Tam ir negatīva ietekme uz izaugsmi un pieaugošo inflāciju. Tas viss nav labi,» stāstījis ekonomists.

Taču viņš piebildis, ka situācija vēl nav tik nopietna, lai novestu pie vēl vienas lejupslīdes.

Pēc Raubini domām, protesti varētu pāriet uz citām valstīm, piemēram, Indiju, Pakistānu, Ķīnu un pat Latīņameriku, kur «varētu mest izaicinājumu tādiem režīmiem kā Čavesa» (Venecuēlas prezidents Ugo Čavess).

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Pasaulē trūkst integrēta globālā vadība, tāpēc panākumi saistībā ar tirdzniecības nelīdzsvarotības, kapitāla plūsmas, ūdens resursu, imigrācijas un klimata izmaiņu problēmu risināšanu raksturojami kā G-nulle.

Šādus uzskatus pauduši Nouriels Raubini, kurš ir Ņujorkas Universitātes ekonomikas profesors, un Martins Sorels (Martin Sorrell), kurš vada mediju kompāniju WPP, raksta Telegraph.

«Valda pilnīgas domstarpības un nekārtība. Tādas sajūtas rada G-nulle,» sacījis N. Raubini, paskaidrojot jaunā termina G-nulle rašanos Pasaules Ekonomikas foruma konferencē Šveices pilsētā Davosā. «Ne par ko netiek panākta vienošanās. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā nepastāv vadība,» tā viņš.

Pēdējie G20 panākumi ir vienošanās par banku kapitāla prasībām Dienvidkorejā un foruma izveide, kurā notiek diskusijas par globālajām nelīdzsvarotībām. Tajā pat laikā daudz no iecerētā, par ko tika runāts G20 tikšanās laikā Pitsburgā 2009. gadā, nav realizējies konkrētā rīcībā.

Šodien notiekošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā eiro bāzes likme mainīta netika, un tā tik atstāta pie 1,5% atzīmes. Tiesa gan, šāds ECB solis bija gaidāms un liela uzmanība tiks pievērsta tam, ko ECB pēcsēdes preses konferencē teiks bankas prezidents Žans Klods Trišē.

Ņemot vērā eirozonas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, ECB vadošās amatpersonas var signalizēt, ka eiro bāzes likme esošajos līmeņos var saglabāties vēl ilgi. Tāpat tiks sniegts Eiropas galveno baņķieru viedoklis par monetārā reģiona ekonomikas veselību. Tāpat, iespējams, tiks pavēstīti kādi jaunumi, ko ECB grasās darīt perifērijas sakarā.

Likmju ziņā šobrīd tiek gaidīts, ka ECB eiro bāzes likmi no pašreizējiem līmeņiem (1,5%) paaugstinās tikai 2012. gada ceturtajā ceturksnī, liecina Reuters ekonomistu aptaujas. Jāteic, ka ekspertu noskaņojums attiecībā pret potenciālo ECB rīcību ir mainījies ļoti ātri. Vēl pagājušā mēneša sākumā tika prognozēts, ka ECB eiro bāzes likmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,75% paaugstinās jau šā gada beigās. Kopumā arī ECB, visticamāk, ir pamanījusi ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos un pieaugošos recesijas draudus. Līdz ar to augstāku likmju politika uz šāda fona vairs nav iedomājama (varbūt pat smagnējākas recesijas gadījumā likmes nāksies pazemināt). Tāpat tiek lēsts, ka banka ievērojami apcirps savas eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajiem gadiem.

Eiropas vienotā valūta var izdzīvot tikai tādā gadījumā, ja eirozonas valstis darbojas politiski un ekonomiski saskaņoti. Eiropa, kura zaudēs šo saskaņotību, var atkātot PSRS likteni un eiro – rubļa likteni, publikācijā The Financial Times uzsver HSBC vecākais ekonomists Stīvens Kings.

Ekonomists norāda uz paralēlēm ar PSRS sabrukumu 90-to gadu sākumā, kad «politiskās vienotības vājināšanās izraisīja pilnīgu rubļa krahu, kurš kādu laiku bija vienīgais maksāšanas līdzeklis jaunajās republikās». Toreiz izskatījās, ka visas bijušās PSRS republikas (izņemot Baltijas valstis, kuras centās attālināties no Maskavas ietekmes pēc iespējas tālāk) lieliski jūtas rubļa zonā.

Taču 1993. gadā rubļa zona radikāli samazinājās – jaunās republikas, sākot ar Armēniju un Azerbaidžānu un beidzot ar Baltkrieviju un Gruziju, ieviesa savas valūtas.

Iemesli tam bija dažādi, norāda ekonomists – dažas republikas uzskatīja, ka personīgā valūta ir svarīgs neatkarības simbols, bet citas savu valūtu ieviesa pateicoties milzīgajam budžeta deficīta spiedienam. Šim valstīm nebija pieejas starptautiskajiem kapitāla tirgiem, un tās bija spiestas finansēt savu budžeta deficītu vai nu veicot aizņēmumus no citām bijušās impērijas valstīm, vai arī iedarbinot naudas drukāšanas mašīnas.

Pasaulslavenais ekonomists Nouriels Raubini mudinājis Eiropas Centrālo banku (ECB) tās šīs nedēļas sanāksmē samazināt eiro bāzes procentlikmi. Tāpat ekonomists izteicies, ka ECB lēmums šogad divas reizes paaugstināt eiro procentlikmes ir bijusi lielākā kļūda šīs centrālās bankas pastāvēšanas vēsturē.

«Tā [eiro bāzes likmes palielināšana] bija lielākā kļūda, kādu jebkad pieļāvusi ECB. Likmju kāpums krasi pasliktināja eirozonas krīzi. ECB veikto eiro bāzes likmju pieauguma ziņā pārsteidzošs ir tas apstāklis, ka visi redzēja iespēju, ka tas var izvērsties katastrofā,» norāda N. Raubini.

Tāpat ekonomists atgādina, ka šā gada eiro bāzes likmes palielināšana atsauc atmiņā 2008. gada ECB kļūdu, kad banka arī lēma paaugstināt eiro bāzes likmi, aizbildinoties ar augtāku inflāciju un neņemot vērā vājo reģiona finanšu sektoru.

Jāpiebilst, ka ECB septembra sanāksme notiks šo ceturtdien. No tās eiro bāzes likmju izmaiņas gan gaidītas netiek. Tiesa gan, sanāksme un tai sekojošā preses konference varētu būt intensīva.

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Madride riskē no jauna saasināt eirozonas parādu krīzi, ja Spānijai neizdosies atkārtot Itālijas sekmes ar investoru uzticības atjaunošanu. Bezdarbs valstī sasniedzis rekordlielus apjomus, bet «sliktu kredītu» ietekme uz valsts bankām ir augstākajā līmenī kopš 1994. gada, vēsta Reuters.

Aizvadītajā gadā, kad Itālijas parādzīmju likmes pārsniedza 7%, situāciju normalizēja Eiropas Centrālās bankas (ECB) finanšu injekcijas Eiropas Savienības (ES) banku sistēmā. Šā gada sākumā Spānijas un Itālijas aizņemšanās maksas samazinājās, taču Madride pamatīgi pārsteidza finanšu tirgus, kad pavēstīja, ka pērn tai nav izdevies sasniegt paredzētos budžeta deficīta mērķus un pārskatīja deficīta mērķi šim gadam.

«Situācija ar Spāniju ļoti ātri ir pasliktinājusies. Mēs uz Spāniju skatāmies kā uz nākošo satricinājuma avotu,» aģentūrai Reuters sacīja investīciju kompānijas RWC Partners pārstāvis Pīters Olvraits (Peter Allwright).

Tūkstošiem autobraucēju «iesprūduši» uz Gibraltāra robežas ar Spāniju, pēc tam, kad Madride ieviesa stingrākas robežkontroles, izraisot diplomātisku konfliktu ar Londonu.

Autobraucējiem, kas no Spānijas vēlējušies iekļūt Gibraltārā, karstā saulē nācies gaidīt pat piecas stundas. Ilgs laiks nepieciešams arī, lai iebrauktu Spānijā no Gibraltāra. Ik dienu robežu šķērso aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, lielākoties Spānijas iedzīvotāji, kas strādā Gibraltārā.

Konflikts starp Spāniju un Lielbritāniju uzliesmoja, kad Gibraltārs jūlijā sāka mākslīga rifa izveidi. Madride uzskata, ka mākslīgais rifs atrodas tās teritoriālajos ūdeņos, kā arī nodarīs ievērojamu kaitējumu apkārtējai videi. Lai piespiestu Gibraltāru atteikties no saviem plāniem, Spānija ieviesa stingrākas robežkontroles, tādējādi izsaucot asu Londonas reakciju. Spānija arī apsver robežas šķērsošanas nodevas ieviešanu un gaisa telpas slēgšanu uz Gibraltāru lidojošām lidmašīnām. Tikmēr Lielbritānija draudējusi pret Spāniju uzsākt tiesvedību Eiropas Savienības ietvaros un saasinājumu Gibraltāra jautājumā saista ar Madrides vēlmi iedzīvotāju uzmanību novērst no ekonomiskās krīzes.