Eirozona patlaban pārdzīvo nopietnu sociālpolitisku fragmentāciju, kas var novest pie tālākas monetārās savienības nestabilitātes. Lielāko «cunami risku» patlaban sagādā Itālijas politiskā paralīzi, pavēstījis pazīstamais ekonomists, par doktoru Pastardienu sauktais Noriels Raubini.
Runājot Itālijā, N. Raubini norādīja, ka valsts iekšpolitiskā situācija atspoguļo lielākas problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropas monetārā savienība. «Itālijā briest vētra. Itālijas vēlēšanu rezultāts ir signāls, kas liecina par to, ka lielākā daļa cilvēku ir noskaņoti pret taupības režīmu. Par to liecina ne tikai notikumi Itālijā – Lisabonā ielās protestēt devās pusmiljons cilvēku, Grieķijā bezdarbs ir 25%, Spānijā puse valsts jauniešu ir bez darba. Tas viss rada nemieru,» N. Raubini sacīto citē CNBC.
Ekonomists arī norādīja, ka ticamākais scenārijs, kādā atrisināsies politiskais saspīlējums Itālijā, ir jaunas vēlēšanas nākamo sešu mēnešu laikā. Tomēr tas radīšot visai drūmus apstākļus. «Politiskā neskaidrība tikai vairos ekonomisko nestabilitāti – mazāk investīciju, zema darba tirgus aktivitāte, samazināts iekšējais patēriņš. Ir liela iespēja, ka jaunie [politiskie spēki, kas uzvarēs atkārtotās vēlēšanās] būs daudz naidīgāk noskaņoti pret taupības režīmu. Tas radīs sadursmi Vācijas, Itālijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) starpā,» sacīja N. Raubini.
N. Raubini arī skaidroja, ka Itālijas gadījumā, visticamāk, neatkārtsies Grieķijas scenārijs, jo Romai eirozonā ir daudz lielāka ietekme. «Itālija nav Grieķija un var apdraudēt Vācijas pozīcijas, sakot, ka, ja Berlīne nepiekāpsies, lietas var palikt nekontrolējamas,» pieļāva pazīstamais ekonomists.
Kopumā, neskatoties uz atsevišķākām pozitīvām pazīmēm, vairāki citi neatrisināti jautājumi nozīmē, ka vēl šogad tirgos gaidāms pamatīs šoks. N. Raubini pauda uzskatu, ka nodokļu sloga palielināšana bagātajiem amerikāņiem ietekmēs ASV ekonomisko izaugsmi jau šogad un sagraus atdzīvošanos valsts mājokļu un enerģētikas tirgū. «Nodokļi bagātniekiem bijuši izgāšanās, jo ir samazinājuši ienākumus. Jau patlaban ir zīmes, kas liecina, ka samazinās patēriņš. Savukārt budžeta izdevumu samazināšana «izdzēsīs» 1,5% no iekšzemes kopprodukta, kas ekonomikai, kura pērn augusi tikai nedaudz, ir iznīcinoši,» klāstīja N. Raubini.
Dr. Pastardiena arī uzsvēra, ka pat neskatoties uz ASV politiku, pasaules ekonomika ir apdraudēta. «Mēs ekonomikas izaugsmi esam zaguši no nākamajām paaudzēm. Tagad mums ir jāmaksā par pieļautajām kļūdām,» sacīja N. Raubini.
Db.lv jau vēstīja, ka februārī Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēdzās ar strupceļu, kas izraisījis bažas, ka politiskā nestabilitāte valstī var izraisīt jaunu tirgu neuzticēšanos eirozonai un saasināt ekonomisko krīzi.
